Ar skaidru atbalstu Latvijai NATO

Ģirts Valdis Kristovskis, aizsardzības ministrs, — “Latvijas Vēstnesim” vakar, 5. februārī, pa tālruni no Nīderlandes

Nīderlandes aizsardzības ministru Franku de Greivi un Latvijas aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski pie Aizsardzības ministrijas ēkas Hāgā 2002.gada 4.februārī sveic godasardze Foto: A.F.I.

— Ministra kungs, cik jūsu vizīte Nīderlandē ir veiksmīga, domājot par Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķi — iestāties NATO?

— Es domāju, ka vizīte ir ļoti veiksmīga. Ļoti veiksmīga bija jau saruna ar Nīderlandes aizsardzības ministru Francisku Hendriku Žerāru Franku de Greivi un arī saruna ar Senāta Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Vimu van Ekelenu, kurš bijis arī Rietumeiropas savienības ģenerālsekretārs. Tās bija ļoti labas, patiesi ieinteresētas sarunas, kas parādīja, ka Nīderlandes savulaik visai atturīgā attieksme līdz ar Latvijas veiksmīgo virzību uz NATO un Eiropas Savienību (ES) ir mainījusies. Es domāju, mums ir pamats uzskatīt, vismaz varu to teikt par savu jomu, ka nīderlandieši pamazām ir sapratuši, ka Latvija ir Rietumu vērtībām atbilstoša valsts, kas veiksmīgi var piedalīties kopīgajos Eiropas procesos.

— Tātad var uzskatīt, ka Nīderlande atbalsta Latvijas dalību NATO?

— Jā, mūsu sarunās tas vairākkārt tika uzsvērts. Tika uzsvērts arī mūsu veiksmīgais progress, gatavojoties iestājai NATO. To atzīmēja arī Nīderlandes militārie speciālisti. Šādus vērtējumus mēs dzirdējām, arī apmeklējot Nīderlandes Jūras kājnieku mācību centru un Nīderlandes Karalisko aizsardzības akadēmiju. Labi, ka Jūras kājnieku centrā mums bija arī pietiekami laika izrunāt profesionālos jautājumus. Viņi ir patiešām pārsteigti par to, cik precīzi mēs saprotam, kas Latvijai jādara ceļā uz NATO, cik skaidri ir mūsu mērķi un kā mēs tos cenšamies sasniegt.

— Vai jūs runājāt arī par Latvijas militāro speciālistu apmācīšanu Nīderlandes Jūras kājnieku mācību centrā? Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos gan pagaidām nav īpašas jūras kājnieku vienības.

— Jā, bet mūsu Speciālo uzdevumu vienība pēc sava rakstura ir ļoti līdzīga jūras kājniekiem. Un arī Zemessardzes vienība “Vanags”, kas gan vairāk domāta sauszemes uzdevumiem. Bet Speciālo uzdevumu vienība ir orientēta arī uz operācijām jūrā, uz ūdeņiem un gaisā. Tā ka šīs abas mūsu vienības ir visai līdzīgas Nīderlandes jūras kājnieku vienībām, un domāju, ka sadarbība pēc mūsu vizītes turpināsies. Man līdzi ir arī mūsu Speciālo uzdevumu vienības komandieris, komandkapteinis Valerijs Lācis. Mēs šo sadarbību noteikti gribam attīstīt, nostiprināt to arī politiski. Nīderlandes vienības komandieris un speciālisti arī ir tam gatavi. Nīderlandes Jūras kājnieku vienības komandieris majors Voss pauda gatavību ierasties Latvijā, lai ar savu pieredzi palīdzētu mūsu Instruktoru skolai. Tā ka mums ir padomā vairāki konkrēti projekti.

— Nīderlande jau ir daudz palīdzējusi Latvijas Nacionālo bruņoto spēku izveidē. Vai jūsu sarunā ar Nīderlandes aizsardzības ministru tika apspriesta arī eventuāla turpmākā palīdzība?

— Līdz šim mēs no Nīderlandes esam saņēmuši palīdzību galvenokārt izglītībā. Šeit ir mācījies arī mūsu Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Graube. Arī pašlaik trīs Latvijas pārstāvji mācās kādā militārā mācību iestādē netālu no Hāgas. Es domāju, ar izglītības iespējām Nīderlande mums sniegusi patiešām labu atbalstu, un tas tiks arī turpināts. Latvijai iestājoties NATO, tālāk nostiprināsies arī mūsu divpusējās attiecības ar Nīderlandi, un tas pavērs lielākas iespējas mūsu sadarbībai. Un, es domāju, to nostiprinās arī šī mana vizīte. Jo līdz šim Nīderlande ir aktīvi darbojusies tieši ar starptautisko projektu starpniecību, atbalstot Baltijas bataljonu un Liepājas jūras mācību centru, piedaloties šajos projektos ar atsevišķiem apakšprojektiem un atsūtot savus speciālistus. Ir pamats domāt, ka mūsu sadarbība turpmāk būs vēl veiksmīgāka. Tāpēc, ka arī mēs paši tagad esam gatavi saņemt un mērķtiecīgi izmantot vēl nopietnāku palīdzību.

— Kā jūsu lekciju uzņēma Nīderlandes Karaliskās aizsardzības akadēmijas mācību spēki un kadeti?

—Interese bija ļoti liela, pēc tam bija daudz jautājumu. Gan no kadetiem, gan mācību spēkiem. Par viņu nopietno attieksmi liecināja arī fakts, ka, mums ierodoties akadēmijā, tur bija īpaši sagatavotas vēsturiskās 17. gadsimta kartes, kurās redzama Rīga ar tās nocietinājumiem un Latvijas teritorija. Tā nu varējām kopīgi aplūkot šīs četrus gadsimtus vecās kartes. Un pēc tam, ja mana lekcija ilga pusstundu, tad tikpat ilgu laiku aizņēma atbildes uz jautājumiem. Tie bija visdažādākie — sākot ar mūsu bruņojumu un beidzot ar Latvijas filozofiju gaidāmās NATO dalības kontekstā. Man līdzi ir arī mans padomnieks, atvaļinātais ASV jūras spēku komandkapteinis Andrejs Mežmalis, kurš bijis atbildīgais par mūsu mācību vadības spēku attīstību un mūsu apmācības doktrīnas ieviešanu, protams, saskaņā ar maniem norādījumiem. Un sarunā ar nīderlandiešiem par šo doktrīnu viņi teica, ka varētu jau mācīties no Latvijas, jo mēs šajā jautājumā esot viņus apsteiguši. Tā ir bruņoto spēku komandierim pakļauta mācību spēku vadības sistēma, kas atbildīga par visu mācību kompleksu, sākot no Aizsardzības akadēmijas un beidzot ar mācību centriem, mācību bāzēm un visu, kas saistīts ar taktikas un kaujas reglamenta izstrādi un vienotu ieviešanu visās bruņoto spēku vienībās. Tā ir pilnīgi jauna pieeja, kādas līdz šim Latvijā nebija. Tas bija viens no maniem pērnā gada uzdevumiem, un šogad februārī mēs šo sistēmu jau iedarbinām pilnā apjomā. Nīderlandieši par to vēl tikai sapņo. Viņi arī teica, ka būtu priecīgi, ja varētu vienoties par šādu vienotu sistēmu.

— Tātad Latvija jau var arī ko dot pat tādai pieredzējušai un bagātai NATO dalībvalstij, kāda ir Nīderlande!

—Jā, tagad jau daudzas NATO valstis saka, ka atsevišķos jautājumos mēs varētu ko dot viņiem. Sevišķi jaunajām NATO dalībvalstīm, piemēram, Čehijai un Ungārijai. Jo teikšu, kā ir: vēl pirms trim gadiem mēs bijām ļoti atpalikuši, un, lai tik īsā laikā izvirzītos NATO kandidātvalstu priekšgalā, mums vajadzēja ieviest visu modernāko, kas ir pasaulē. Un tagad sāka parādīties rezultāti. Jo izrādās, ka daudzas citas valstis par to vēl tikai runā, bet neievieš. Līdz ar to mūsu sasniegumi fascinē arī pašas NATO dalībvalstis. Arī tā bija ļoti patīkama atziņa manas vizītes laikā Nīderlandē.

Par aizsardzības ministra oficiālo vizīti Nīderlandē

Vizītes pirmajā dienā, 4.februārī, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis tikās ar Nīderlandes aizsardzības ministru Francisku Hendriku Žerāru Franku de Greivi un pārrunāja aktualitātes saistībā ar cīņu pret starptautisko terorismu, NATO paplašināšanos, Eiropas drošības politiku un abu valstu divpusējo sadarbību. Sarunas laikā Nīderlandes aizsardzības ministrs izteica politisku atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO. Nolemts paplašināt jau iesākto politiski militāro dialogu ar Nīderlandi. Ministrs viesojās arī Nīderlandes Karaliskajā aizsardzības akadēmijā un nolasīja lekciju par Latvijas virzību uz NATO. Ģ.V.Kristovskis atbildēja arī uz jautājumiem par Latvijas gatavošanos dalībai NATO, par Latvijas un Nīderlandes tālākās sadarbības iespējām un par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūru.

Vakar, 5. februārī, Ģ. V. Kristovskis tikās ar Nīderlandes parlamenta Senāta Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Vimu van Ekelenu, kā arī ar Nīderlandes parlamenta Pārstāvju palātas pastāvīgo Aizsardzības komisiju. Latvijas aizsardzības ministrs viesojās arī Nīderlandes Jūras kājnieku mācību centrā Roterdamā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors