Lai izbeigtu jezgu un politiskas spēles galvaspilsētā

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs:

Intervija Latvijas Radio 4. februāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Šoreiz mūsu saruna ierakstīta burtiski ceļajūtīs, tātad — kas mēram darāms Amsterdamā?

Gundars Bojārs: — Šis ir oficiāls pasākums, turklāt ļoti labi, ka tas notiek sestdien un svētdien, netiek skartas darba dienas, bet Eiropiāde un iespēja rīkot šo pasākumu Rīgā, es domāju, ir vēl viens kārtējais pasākums, kas piesaistīs Rīgai Eiropas un visas pasaules uzmanību un arī nesīs Rīgas budžetā kādus papildu ienākumus.

— Ir vairāki temati, kas plašā sabiedrībā guvuši atbalsi saistībā ar Rīgas domi laika posmā, kurā mēs neesam tikušies, un viens no tādiem neapšaubāmi ir jūsu aicinājums likvidēt pilsētas Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisiju un tās vietā veidot jaunu institūciju. Iznāk reformas reforma. Kādēļ?

G.Bojārs: — Laikam tīri cilvēcīgi atbildēšu. Man vienkārši apnika visa šī jezga, kas notika ap šo kandidatūru, es domāju, ka abas puses šo kandidatūru izmantoja politiskos nolūkos. Man savulaik bija mērķis, un es vairākkārt arī mūsu klausītājiem esmu to izteicis, ka Rīgas domei jāstrādā pragmatiski, jāstrādā, balstoties uz programmām, un jācenšas maksimāli depolitizēt šo darbu. Diemžēl notiek pretējais, un šis ir solis, lai šo politizāciju beidzot izbeigtu. Turklāt šī dzīvojamo māju privatizācija — tā nav nekāda panaceja. Šobrīd mēs strādājam pie otrāda procesa — mēs cenšamies radīt pašvaldības dzīvojamo fondu, lai izpildītu likuma prasības, lai izpildītu pašvaldības prasības pret iedzīvotājiem, ne vienkārši prasības, bet, lai veiktu savu funkciju un jaunveidojamā institūcija būs orientēta uz to, lai nevis vienkārši privatizētu, bet arī apsaimniekotu.

— Es tieši to gribēju prasīt, jo konceptuāli šis jautājums ir ļoti sarežģīts. Tā tomēr ir politiska izvēle — vai namu apsaimniekošanu uzticēt kooperatīviem vai namu pārvalžu sistēmai. Namu pārvalžu sistēma pēdējā laikā, kā mēs zinām, ir diezgan stipri politizēta, jo pārvaldnieku sadalījums tomēr ir pēc politiskiem principiem. Līdz ar to ir sarežģīti realizēt likumu, kas īrniekiem dod tiesības izvēlēties.

G.Bojārs: — Mēs tieši vakar Finansu komitejā skatījām jautājumu par īpašu komisiju, kas visu laiku ir strādājusi, kas šobrīd taisās arī izvērtēt šos strīdus starp apsaimniekotājiem un izīrētājiem par pierakstu sistēmu. Manuprāt, tas pats par sevi ir absurds, tātad cilvēkam ir jābūt konkrēti piederīgam noteiktai pašvaldībai. Es uzskatu, ka līdz ar to netiek atrisināti tie procesi un jautājumi, kas saistīti ar nodokļu un arī sociālās palīdzības piešķiršanu, bet ļoti, ļoti daudzi citi procesi. Mēs Finansu komitejā konceptuāli atbalstījām šo jautājumu, bet tai pašā laikā mēs to virzām uz padziļinātu izskatīšanu, un es domāju, ka visi deputāti kopumā arī spēs pieņemt tādu sabalansētu, normālu lēmumu.

— Ja atgriežamies pie jautājuma sākuma — tātad konkursa tālākā virzība ir apturēta?

G.Bojārs: — Ir apturēta, jo šobrīd šis process ir nonācis strupceļā, arī Ždanokas kundzes kandidatūra ir politizēta, to mēs nevaram noliegt, arī es personīgi nevarētu balsot par viņas kandidatūru. Nu, jāskatās patiesībai sejā …

— ... lai konkurss anulētos.

G.Bojārs: — Nē, konkurss pats par sevi, protams, nav anulēts, tā rezultāti ir publiski, visi ir spējuši ar tiem iepazīties, un jautājums ir — kā turpmāk tiks veikts gan šis privatizācijas process, gan arī dzīvojamo namu apsaimniekošanas process. Es esmu devis uzdevumu divām komitejām — Komunālajai komitejai un Īpašumu komitejai, šo komiteju uzdevums ir izstrādāt sistēmu, arī reorganizācijas procesu — kādā veidā šis sasaukums uzskata par racionālu apsaimniekot dzīvojamo fondu.

— Jautājums arī — kā reaģēs PCTVL, jo šī amata problēma kādam no viņu partijas saglabājas, jo, kā mēs visā politiskajā diskusijā par šo amatu tomēr publiskās sarunās uzzinājām, amats ir apsolīts.

G.Bojārs: — PCTVL — ar viņiem bija izdevusies normāla sadarbība, kaut gan mums koalīcijas līguma nav, tomēr viņi bija spējīgi depolitizēt visus procesus, kas notiek Rīgas domē.

— Šoreiz tas neizdevās.

G.Bojārs: — Šoreiz tas neizdevās, šis amats un šī kandidatūra, jāsaka, ir ļoti stingri politizēta, tā izraisa konkrētas asociācijas gan latviešos, gan krievos. Un turklāt es negribētu teikt, ka krievos viņa izraisa visai pozitīvas asociācijas. Tātad es negribu teikt, ka Ždanokas kundze nav piemērota, tieši otrādi — viņa ir ļoti profesionāla, to arī novērtēja šī komisija, kas viņu izvēlējās. Es gribētu arī teikt, ka mēs vēl, neraugoties uz to, ka 12 gadi ir pagājuši kopš barikāžu dienām, neesam spējuši aizmirst, un arī laikam tas ir labi, ka neesam spējuši aizmirst, tās dienas, mēs visi to atceramies un līdz ar to arī novērtējam. Attieksme pret Ždanokas kundzi ir viennozīmīga arī sociāldemokrātu frakcijā, jāsaka, ka mēs neesam spējīgi nobalsot par viņas kandidatūru šim amatam. Bet būtiskākais ir nevis šis amats pats par sevi, bet tieši politizācija, kāda tika veikta ap iespējamo kandidatūru. Man tā personīgi nav pieņemama, es kategoriski noraidu šo politizāciju, līdz ar to arī ierosināju attiecīgās izmaiņas.

— Kā vērtēt, jūsuprāt, Vides komitejas priekšsēdētāja Kalnozola kunga izteikumus par to, ka divu PCTVL deputātu pāriešana uz viņa komiteju nozīmējot iespējamo vēlmi iegūt tieši viņa — Kalnozola kunga — ieņemto amatu?

G.Bojārs: — Es negribētu koncentrēties ap kādu amatu vai personību, kas ieņem to vai citu amatu. Es personīgi esmu neapmierināts ar Vides komitejas darbu, kā tā līdz šim ir darbojusies, nemitīgi ir tieksmes šo amatu politizēt, ir vēlmes nomainīt esošo vadību un tā tālāk, un nekas konstruktīvs līdz šim nav noticis. Es norobežojos no tā, ka es gribētu mainīt šo amatu, šo deputātu vēlme, protams, ir respektējama. Bet es ceru, ka šo deputātu tālākā piedalīšanās Vides komitejas darbā ienesīs kādas pozitīvas, negatīvas, nu, vismaz kādas jaunas vēsmas šīs komitejas darbā.

— Otrs temats, par ko tiek daudz runāts, termināls “Baltic Oil Terminal” Bolderājā. Šī būs kārtējā reize, kad noskaidros būtībā divus jautājumus — cik lēmējinstitūcijām būtisks ir rīdzinieku spriedums (kā zināms, tas vairumā attieksmē pret to ir negatīvs), un — kā mēs domājam par Rīgas nākotni. Satraukums ir divās frontēs — neticība par Eiropā visdrošāko projektu un neizpratne par dzelzceļa sistēmu garo ceļu uz terminālu. Kas var garantēt šo drošumu?

G.Bojārs: — Tas, ka Rīgas ostas valde un arī Rīgas dome ir akceptējusi šo projektu, man liekas, loģiski. Tas ir loģiski no ekonomiskā viedokļa, tas ir loģiski no rīdzinieku ieņēmumu viedokļa tuvākā vai tālākā nākotnē. Tas, ka šis termināls vai tā projekts tika saskaņots ar visām esošajām institūcijām, tas ir neapšaubāmi, jo citādu procedūru likumdošana vienkārši neparedz. Un es nekad neatbalstīšu šāda veida projektu, ja tas būs pretrunā ar rīdzinieku veselību un labklājību. Tas, ka ap šo projektu tiek taisīta politika, tas ir pats par sevi saprotams. Eksistē konkurence ne tikai Baltijas tirgū, bet arī Latvijas tirgū, un ar to ir jārēķinās. Rīdziniekiem vajadzētu ļoti pragmatiski izsvērt savu attieksmi pret šo projektu. Es domāju, ka mēs visi kopā varētu arī iespējamās negācijas šajā projektā vērst par labu.

— Vēl saistībā ar ostu pēkšņā attapšanās par ledlauža pārdošanu, vai nesanāks kas līdzīgs kā ar “Georgu Otsu” – atkal kaut ko nokavēsim?

G.Bojārs: — Šī nav pēkšņa pārvērtība, šī nav pēkšņa attapšanās. Jau pirms gada, tikko stājos amatā, mēs pārrunājām šo tēmu ar pārvaldes priekšnieku Loginova kungu, un patiesībā šis ledlauzis Rīgas ostai nes ļoti ievērojamus zaudējumus, tas bija valsts uzspiests pasākums. Tātad miljonu dolāru gadā mēs tērējam gan šī ledlauža uzturēšanai, gan kredīta procentu dzēšanai. Ar ledus situāciju ostā var tikt galā savādāk, arī ar velkoņu palīdzību.

— Bet vai to var izdevīgi pārdot?

G.Bojārs: — Es uzskatu, ka var, it sevišķi šogad, jo, pēc manā rīcībā esošās informācijas, divi ledlauži, kas šobrīd strādā Pēterburgā, ir saplīsuši, tiek meklēts aizvietojums, iespējams, ka varētu pārdot un nodrošināt ostai ledlauža vietā attiecīgas iespējas, attiecīgu infrastruktūru, iespējams, velkoņus, iespējams, kādu citu tehnisko risinājumu, kas ir nepieciešams un ir saistībā ar Rīgas ostas kvalifikāciju.

— Par prāmja pirkumu. Līgums starp Rīgas jūras līnijām un kādu Norvēģijas kompāniju netika noslēgts. Vai ir kādas tālākas prognozes un notikumu attīstība šai jomā?

G.Bojārs: — Man ir ļoti daudz informācijas, patiesībā es ļoti cieši sekoju līdzi tiem procesiem, kas notiek ap šo kompāniju, ap prāmja pirkšanu. No vienas puses, es nevaru to izpaust, jo tā ir konfidenciāla, no otras puses, jāsaka, ka Rīgas dome tiešā veidā šobrīd šajā kompānijā nav iesaistīta. Tātad ir privātuzņēmēji, kas ir ieguldījuši savus līdzekļus, ievērojamus līdzekļus, ir noticējuši varbūt arī man kā Rīgas domes vadītājam, varbūt tādēļ, ka mums ir bijusi zināma biznesa pieredze citos projektos, ir arī citi uzņēmēji, kas vēlas pievienoties šim projektam, arī konkurenti. Un man ir pamats uzskatīt, ka šī prāmja līnija no pavasara sāks savu darbu. Aizvakar zviedru kompānija, kārtējā skandināvu kompānija Latvijā, ir viesojusies gan Rīgas domē, gan arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un apspriedusi šo iespēju. Viņiem ļoti trūkst informācijas, trūkst datu, viņi vēlas, protams, šo līniju vai šo virzienu saglabāt vai attīstīt . Ir iespējami kopsadarbības varianti, tie arī tika apspriesti.

— Bet, spriežot pēc jūsu toņa, jūs pārāk optimistiski tieši uz šo kompāniju neskatāties.

G.Bojārs: — Šeit laikam jāsaka — kurš pirmais brauks, tas arī pirmais mals. Un piedāvājumu un priekšlikumu ir bijusi vesela rinda. Un visi šie priekšlikumi ir vērā ņemami, ļoti labi priekšlikumi. Bet šī ir pirmā kompānija, sabiedrība, kurā tiek apkopota pat konkurējošu kompāniju interese, kura vēlas šo līniju nostādīt. Un man būtiskākais ir, lai tā būtu ilglaicīga, es nekādā gadījumā nepiekrītu, ka tai būtu jābūt tīri zviedru kompānijai, jo, mainoties apstākļiem, dažreiz lielās kompānijas vienkārši savas daļas pārdod un kādreiz ir izdevīgi vienkārši kādu līniju slēgt. Tādēļ, manuprāt, mēs, Rīgas dome, varam atbalstīt sabalansētu pieeju šim jautājumam, mums ir interese, lai šī prāmju līnija strādātu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā