Likumprojekti

Darba strīdu likums

Saeimas dok. Nr. 4059; likumprojekta Nr. 1154

Labklājības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2001. gada 18. decembra sēdē akceptēts (prot. Nr. 61, 12.§)

un 2002. gada 1. februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt darba strīdu taisnīgu un ātru izšķiršanu, nosakot darba strīdu izšķiršanas iestādes un darba strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību.

 

2.pants. Darba strīds

(1) Darba strīds ir jebkuras tādas domstarpības starp darbinieku, darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai to apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistītas.

(2) Darba strīdus atkarībā no strīda priekšmeta un iesaistītajām personām iedala individuālos tiesību strīdos, kolektīvos tiesību strīdos un kolektīvos interešu strīdos.

 

3.pants. Likuma piemērošanas joma

(1) Likums piemērojams arī attiecībā uz mācekļiem un praktikantiem, ja citos likumos nav noteikts citādi.

(2) Izšķirot individuālus un kolektīvus tiesību strīdus, piemērojams Darba likums un Civilprocesa likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(3) Izšķirot kolektīvus interešu strīdus, piemērojams Darba likums un Streiku likums, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

 

 

II nodaļa

Individuāli tiesību strīdi un to izšķiršana

4.pants. Individuāls tiesību strīds

Individuāls tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai vairākiem darbiniekiem, kas darbojas atsevišķi, un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai iztulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus.

 

5.pants. Individuāla tiesību strīda izšķiršana uzņēmumā

(1) Individuāli tiesību strīdi uzņēmumā pēc iespējas izšķirami savstarpējās pārrunās starp darbinieku un darba devēju.

(2) Darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties par darba strīdu komisijas izveidošanu uzņēmumā, lai izšķirtu individuālus tiesību strīdus, attiecībā uz kuriem nav panākta vienošanās savstarpējās pārrunās starp darbinieku un darba devēju. Darba devējs un darbinieku pārstāvji var vienoties arī par citu kārtību, kādā izšķirami individuāli tiesību strīdi uzņēmumā.

 

6.pants. Darba strīdu komisija

(1) Par darba strīdu komisijas izveidi uzņēmumā darba devējs un darbinieku pārstāvji noslēdz rakstisku vienošanos, kurā nosaka darba strīdu komisijas skaitlisko sastāvu, darba strīdu komisijas locekļu ievēlēšanas kārtību, kompetenci, individuālu tiesību strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību, termiņus, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar darba strīdu komisijas darbību. Vienošanos par darba strīdu komisijas izveidi var ietvert darba koplīgumā. Izmaksas, kas saistītas ar darba strīdu komisijas izveidošanu un darbību, sedz darba devējs, ja vienošanās neparedz citādi.

(2) Darba strīdu komisijas sastāvā ir vienāds skaits darbinieku un darba devēja pārstāvju, kā arī darba strīdu komisijas priekšsēdētājs, kuru ievēlē darba strīdu komisijas locekļi. Lietas darba strīdu komisija izskata ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Jebkurā gadījumā darba strīdu komisijas locekļu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Darba strīdu komisijas locekļus konkrētas lietas izskatīšanai norīko darba strīdu komisijas priekšsēdētājs, ievērojot nosacījumu, ka lietas izskatīšanā tiek iesaistīts vienāds skaits darbinieku un darba devēju pārstāvju.

(3) Darba strīdu komisijas loceklis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts attiecīgās lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Individuāla tiesību strīda puses vai to pārstāvji var pieteikt darba strīdu komisijas loceklim noraidījumu. Pieteikto noraidījumu izlemj darba strīdu komisijas locekļi, kuri norīkoti attiecīgās lietas izskatīšanai.

(4) Darba strīdu komisijas locekļi, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgi. Nav pieļaujama nekāda iejaukšanās darba strīdu komisijas darbā, kā arī darba strīdu komisijas locekļu ietekmēšana.

(5) Darba strīdu komisija lietu izskata 10 dienu laikā no dienas, kad darba strīdu komisijā iesniegts individuāla tiesību strīda puses iesniegums. Par lietas izskatīšanas laiku un vietu darba strīdu komisija paziņo pusēm ne vēlāk kā trīs dienas pirms attiecīgās lietas izskatīšanas uzsākšanas.

(6) Darba strīdu komisija lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Neviens no darba strīdu komisijas locekļiem nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

(7) Darba strīdu komisijas lēmumā norāda:

1) darba strīdu komisijas nosaukumu un sastāvu;

2) lēmuma pieņemšanas laiku un vietu;

3) lietas dalībniekus;

4) strīda priekšmetu;

5) lietas dalībnieku paskaidrojumus un iesniegtos pierādījumus;

6) lēmuma motīvus;

7) darba strīdu komisijas nolēmumu;

8) lietas dalībnieku tiesības griezties tiesā.

(8) Darba strīdu komisijas lēmums stājas spēkā 10 dienu laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas, ja šajā laikposmā kāda no pusēm, kura nav apmierināta ar darba strīdu komisijas lēmumu, nav cēlusi attiecīgu prasību tiesā.

(9) Spēkā stājies darba strīdu komisijas lēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā, ja darba strīdu komisijas lēmumā nav noteikts cits izpildes termiņš.

(10) Ja darba strīdu komisijas lēmums netiek izpildīts labprātīgi, ieinteresētā puse ir tiesīga griezties tiesā pēc darba devēja atrašanās vietas ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu darba strīdu komisijas lēmuma piespiedu izpildei.

(11) Darba strīdu komisijā neizšķir individuālus tiesību strīdus, kuru izskatīšana saskaņā ar šā likuma 7.panta trešo daļu ir pakļauta tieši tiesai.

 

7.pants. Individuāla tiesību strīda izšķiršana tiesā vai šķīrējtiesā

(1) Ikvienai no individuāla tiesību strīda pusēm ir tiesības griezties tiesā, ja individuāls tiesību strīds netiek izšķirts savstarpējās pārrunās starp darbinieku un darba devēju vai arī kādu no pusēm neapmierina darba strīdu komisijas lēmums.

(2) Apstāklis, ka puses nav mēģinājušas izšķirt individuālu tiesību strīdu savstarpējās pārrunās starp darbinieku un darba devēju, nevar būt par pamatu atteikumam pieņemt prasības pieteikumu un izskatīt lietu pēc būtības.

(3) Tieši tiesā, negriežoties darba strīdu komisijā, izšķir šādus individuālus tiesību strīdus:

1) par darbinieka atjaunošanu darbā, ja darba līgumu uzteicis darba devējs, kā arī par darba līguma izbeigšanas pamata grozīšanu;

2) pēc darba devēja pieteikuma, ja darbinieku arodbiedrība atsakās dot iepriekšēju piekrišanu darba līguma izbeigšanai ar darbinieku arodbiedrības biedru;

3) par atteikumu pieņemt darbā, ja pretendents uzskata, ka saskaņā ar likumu šāds atteikums ir prettiesisks;

4) par savlaicīgi neizmaksātas darba samaksas piedziņu;

5) par atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu;

6) pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja uzņēmumā nav darba strīdu komisijas;

7) pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja darba līgumu pieprasa izbeigt trešā persona.

(4) Ja puses rakstiski par to vienojas, individuālu tiesību strīdu var nodot izšķiršanai šķīrējtiesā.

 

8.pants. Arodbiedrību tiesības pārstāvēt savus biedrus

Arodbiedrībām bez īpaša pilnvarojuma ir tiesības pārstāvēt savus biedrus individuālu tiesību strīdu izšķiršanā, kā arī celt prasību tiesā savu biedru interesēs.

 

 

III nodaļa

Kolektīvi tiesību strīdi un to izšķiršana

9.pants. Kolektīvs tiesību strīds

Kolektīvs tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu), darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai to apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba koplīgumu, kā arī piemērojot vai iztulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus.

 

10.pants. Prasību iesniegšana kolektīva tiesību strīda gadījumā

(1) Ja ir radies pamats kolektīvam tiesību strīdam, kolektīva tiesību strīda puse rakstiski iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.

(2) Kolektīva tiesību strīda otra puse, kurai iesniegts iesniegums, to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, kolektīvs tiesību strīds izšķirams šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

 

11.pants. Kolektīva tiesību strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā

(1) Kolektīvus tiesību strīdus izšķir izlīgšanas komisijā. Izlīgšanas komisiju ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 10.panta otrajā daļā minētā termiņa beigām izveido kolektīva tiesību strīda puses, pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju.

(2) Kolektīva tiesību strīda gadījumā puses raksta domstarpību protokolu un ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 10.panta otrajā daļā minētā termiņa beigām iesniedz to izlīgšanas komisijā. Izlīgšanas komisija izskata minēto protokolu un septiņu dienu laikā pēc protokola saņemšanas pieņem lēmumu. Izlīgšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Ja kolektīva tiesību strīda puses par to vienojas, izlīgšanas komisija turpina kolektīva tiesību strīda izšķiršanu arī pēc šajā panta daļā minētā termiņa notecējuma.

(3) Izlīgšanas komisija pieņem lēmumu vienojoties. Lēmums ir saistošs abām kolektīva tiesību strīda pusēm, un tam ir darba koplīguma spēks.

 

12.pants. Kolektīva tiesību strīda izšķiršana tiesā vai šķīrējtiesā

(1) Ikvienai no kolektīva tiesību strīda pusēm ir tiesības mēneša laikā griezties tiesā, ja kolektīvs tiesību strīds netiek izšķirts izlīgšanas komisijā. Ikvienai no kolektīva tiesību strīda pusēm ir tiesības griezties tiesā, ja mēneša laikā no šā likuma 10.panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas netiek izveidota izlīgšanas komisija vai netiek uzsākta kolektīva tiesību strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā.

(2) Ja puses rakstiski par to vienojas, kolektīvu tiesību strīdu var nodot izšķiršanai šķīrējtiesā.

 

 

IV nodaļa

Kolektīvi interešu strīdi un to izšķiršana

13.pants. Kolektīvs interešu strīds

Kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai to apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

 

14.pants. Prasību iesniegšana kolektīva interešu strīda gadījumā

(1) Ja ir radies pamats kolektīvam interešu strīdam, kolektīva interešu strīda puse rakstiski iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.

(2) Kolektīva interešu strīda otra puse, kurai iesniegts iesniegums, to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstiski paziņo iesnieguma iesniedzējam savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, kolektīvs interešu strīds izšķirams šā likuma 15.pantā noteiktajā kārtībā.

 

15.pants. Kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā

(1) Kolektīvus interešu strīdus izšķir izlīgšanas komisijā. Izlīgšanas komisiju ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā termiņa beigām izveido kolektīva tiesību strīda puses, pilnvarojot vienādu skaitu pārstāvju.

(2) Kolektīva interešu strīda gadījumā puses raksta domstarpību protokolu un ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc šā likuma 14.panta otrajā daļā minētā termiņa beigām to iesniedz izlīgšanas komisijā. Izlīgšanas komisija izskata minēto protokolu un septiņu dienu laikā pēc protokola saņemšanas pieņem lēmumu. Izlīgšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Ja kolektīva interešu strīda puses vienojas, izlīgšanas komisija turpina kolektīva interešu strīda izšķiršanu arī pēc šajā panta daļā minētā termiņa notecējuma.

(3) Izlīgšanas komisija pieņem lēmumu vienojoties. Lēmums ir saistošs abām kolektīva tiesību strīda pusēm, un tam ir darba koplīguma spēks.

(4) Ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās, kolektīvu interešu strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, kolektīvs interešu strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.

(5) Ja kolektīvs interešu strīds netiek izšķirts izlīgšanas komisijā un kolektīva interešu strīda puses nevienojas par kolektīva interešu strīda izšķiršanu ar samierināšanas metodi, pusēm ir tiesības uz kolektīvu rīcību savu interešu aizsardzībai. Šādas tiesības kolektīva interešu strīda pusēm ir arī tad, ja tās nevienojas par kolektīva interešu strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā saskaņā ar šā likuma 20.pantu. Tiesības uz kolektīvu rīcību rodas arī tad, ja 10 dienu laikā no šā likuma 14.panta pirmajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas netiek izveidota izlīgšanas komisija vai netiek uzsākta kolektīva interešu strīda izšķiršana izlīgšanas komisijā vai izmantojot samierināšanas metodi, vai šķīrējtiesā.

 

16.pants. Samierināšana

(1) Ar samierināšanu šā likuma izpratnē saprotama kolektīva interešu strīda izšķiršana, pieaicinot trešo personu kā neatkarīgu un objektīvu pušu samierinātāju, kurš palīdz kolektīva interešu strīda pusēm atrisināt domstarpības un panākt vienošanos.

(2) Kolektīva interešu strīda izšķiršana ar samierināšanas metodi uzsākama pēc kolektīva interešu strīda pušu savstarpējas vienošanās.

(3) Laikā, kad kolektīvs interešu strīds tiek izšķirts, izmantojot samierināšanas metodi, kolektīva interešu strīda pusēm ir pienākums atturēties izmantot tiesības uz kolektīvu rīcību (tai skaitā streiku un lokautu).

 

17.pants. Samierinātājs

(1) Samierinātājs var būt viena persona vai samierinātāju kolēģija, kuras sastāvā darbojas vismaz trīs personas. Jebkurā gadījumā samierinātāju kolēģijā esošo personu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Samierinātāju kolēģijas priekšsēdētāju, abpusēji vienojoties, izvēlas kolektīva interešu strīda pušu izvēlētie pārstāvji, kuri izvirzīti dalībai samierinātāju kolēģijā.

(2) Par samierinātāju var būt jebkura rīcībspējīga persona, ja šī persona ir rakstiski piekritusi būt par samierinātāju.

(3) Samierinātājs var būt privāts vai publisks. Par publisku samierinātāju šā likuma izpratnē atzīstama persona (personas), kas iekļauta sarakstā, kuru reizi divos gados apstiprina Nacionālā trīspusējā sadarbības padome. Sociālie partneri katrs izvirza vismaz desmit kandidātu iekļaušanai minētajā sarakstā. Par privātu samierinātāju šā likuma izpratnē atzīstama persona, kuru kolektīva interešu strīda puses izvēlas par samierinātāju, bet kura nav iekļauta minētajā sarakstā.

(4) Ja kolektīva interešu strīda puses nevar vienoties par savstarpēji pieņemamu samierinātāju, tās izvēlas katra sev vēlamo privāto vai publisko samierinātāju un par to informē labklājības ministru. Labklājības ministrs attiecīgā strīda izšķiršanai izvēlas publisku samierinātāju, kurš vienlaikus ir arī attiecīgās samierinātāju kolēģijas priekšsēdētājs.

 

18.pants. Samierinātāja pienākumi un tiesības

(1) Samierinātāja pienākums ir veikt nepieciešamās darbības (to skaitā piedāvāt priekšlikumus strīda atrisināšanai), lai samierinātu kolektīva interešu strīda puses un panāktu vienošanos. Šāda vienošanās izsakāma rakstiski, un tai ir darba koplīguma spēks.

(2) Samierinātājam savi pienākumi jāpilda godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam.

(3) Samierinātājam ir tiesības pieprasīt un saņemt no kolektīva interešu strīda pusēm nepieciešamo informāciju, kas ir saistīta ar attiecīgo kolektīvu interešu strīdu.

 

19.pants. Samierināšanas izmaksas

(1) Samierināšana, izmantojot publisko samierinātāju, kolektīva interešu strīda pusēm ir par brīvu.

(2) Publiskiem samierinātājiem savu pienākumu veikšanas laikā saglabājama viņu pamatdarba vieta un vidējā izpeļņa, tomēr kopējais laiks, kādā persona saskaņā ar šo likumu veic samierinātāja pienākumus, nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus viena kalendāra gada laikā.

 

20.pants. Kolektīva interešu strīda izšķiršana šķīrējtiesā

(1) Kolektīva interešu strīda izšķiršana šķīrējtiesā ir strīda izšķiršanas metode, kurā trešā neitrālā puse ir pilnvarota pieņemt lēmumu un izšķirt kolektīvu interešu strīdu, mēģinot panākt taisnīgu risinājumu un līdzsvarojot darbinieku vai darbinieku pārstāvju un darba devēju ekonomiskās un ar tām saistītās intereses.

(2) Šķīrējtiesas veidošanā kolektīva interešu strīda izšķiršanai piemērojami Civilprocesa likuma 486., 490., 492., 493., 497., 498., 499., 500., 501., 502., 503. un 504.pantā minētie noteikumi.

(3) Kolektīva interešu strīda izšķiršanai šķīrējtiesā piemērojami Civilprocesa likuma 505., 506., 507., 508., 509., 510., 511., 512., 519., 526. un 527.pantā minētie noteikumi.

(4) Šķīrējtiesas nolēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu, ja šķīrējtiesa sastāv no vairāk nekā viena šķīrējtiesneša. Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde ir brīvprātīga. Ja puses rakstiski vienojas nodot kolektīva interešu strīda izšķiršanu šķīrējtiesā, tad šķīrējtiesas nolēmuma izpilde tām ir obligāta. Ja tomēr tas netiek izpildīts, pusei ir tiesības uz kolektīvu rīcību strīda izšķiršanai.

(5) Laikā, kad kolektīva interešu strīds tiek izšķirts šķīrējtiesā, kolektīva interešu strīda pusēm ir pienākums atturēties izmantot tiesības uz kolektīvu rīcību (tai skaitā streiku un lokautu).

 

21.pants. Lokauts

(1) Ja kolektīva interešu strīda izšķiršanai darbinieku pārstāvji vai darbinieki (darbinieku grupa) kā galējo strīda izšķiršanas līdzekli izmanto streiku, darba devējam, darba devējiem (darba devēju grupai) vai darba devēju organizācijai, vai to apvienībai ir tiesības uz atbildes rīcību savu ekonomisko interešu aizsardzībai – uz lokautu.

(2) Ar lokautu šā likuma izpratnē saprotamas darba devēja, darba devēju (darba devēju grupas) vai darba devēju organizācijas, vai to apvienības darbības, kas izpaužas, atsakot nodarbināt darbiniekus un neizmaksājot darba samaksu, ja streiks būtiski ietekmē uzņēmuma saimniecisko darbību. To darbinieku skaits, pret kuriem tiek vērsts lokauts, nedrīkst būt lielāks par streikojošo darbinieku skaitu.

(3) Lēmumu par lokauta pieteikšanu pieņem darba devējs, darba devēji (darba devēju grupa) vai darba devēju organizācija, vai to apvienība, pieņemot lēmumu kopsapulcē, kura sasaukta attiecīgās darba devēju organizācijas vai to apvienības statūtos noteiktajā kārtībā un kurā piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no attiecīgās darba devēju organizācijas vai to apvienības biedru skaita. Darba devēju organizācijas vai to apvienības lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas no klātesošo attiecīgās darba devēju organizācijas vai to apvienības biedru skaita.

(4) Ne vēlāk kā 10 dienas pirms lokauta uzsākšanas darba devējs attiecīgajiem darbinieku pārstāvjiem vai darbiniekiem, pret kuriem lokauts tiek vērsts, kā arī Valsts darba inspekcijai un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretāram rakstiski iesniedz:

1) lokauta pieteikumu, kurā norāda:

a) lokauta uzsākšanas datumu, laiku un lokauta vietu;

b) lokauta iemeslus;

c) to darbinieku skaitu, pret kuriem lokauts tiek vērsts;

2) attiecīgās sapulces lēmumu par lokauta pieteikšanu un protokolu, kurā fiksēts balsu skaits, ar kādu pieņemts minētais lēmums, ja lēmumu par lokauta pieteikšanu pieņem darba devēji (darba devēju grupa) vai darba devēju organizācija.

(5) Lokauts ir aizliegts valsts pārvaldes iestādēs, kā arī uzņēmumos, kas saskaņā ar Streiku likumu uzskatāmi par sabiedrībai nepieciešamiem dienestiem.

(6) Lokauta norises atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem uzrauga Valsts darba inspekcija. Valsts darba inspekcijai ir tiesības atlikt lokauta uzsākšanu vai pārtraukt lokautu uz laiku līdz trim mēnešiem, ja nepieciešams veikt pasākumus dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas novēršanā vai seku likvidēšanā.

(7) Lokauts vai lokauta pieteikums atzīstams par nelikumīgu, ja:

1) pārkāpti šajā pantā minētie noteikumi;

2) tas vērsts pret tiesību brīvi apvienoties organizācijās realizēšanu.

(8) Lokautu vai lokauta pieteikumu par nelikumīgu var atzīt tikai tiesa. Pieteikums par lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu iesniedzams tiesā piecu dienu laikā no lokauta pieteikšanas dienas. Ja līdz lokauta pieteikumā norādītajam lokauta uzsākšanas datumam tiesā ir iesniegts pieteikums par attiecīgā lokauta pieteikuma atzīšanu par nelikumīgu, lokautu nedrīkst uzsākt līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesas spriedums.

(9) Par nelikumīgu atzīts lokauts nekavējoties jāpārtrauc. Ja lokauts vēl nav uzsākts un tiesa atzinusi lokauta pieteikumu par nelikumīgu, lokautu uzsākt aizliegts.

(10) Darba devējam ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti lokauta laikā, ja tas atzīts par nelikumīgu.

 

 

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1992.gada 2.aprīļa lēmums “Par “Nolikuma par darba strīdu komisiju” apstiprināšanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 17.nr.).

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Patlaban spēkā esošais darba strīdu izšķiršanas tiesiskais regulējums nenodrošina darbiniekiem un darba devējiem, kā arī arodbiedrībām un darba devēju organizācijām iespēju ātri un efektīvi aizsargāt savas aizskartās tiesības un intereses. Turklāt esošais tiesiskais regulējums nav pilnīgs, jo nosaka tikai dažas no strīdu izšķiršanas metodēm, neregulējot tādu būtisku darba strīda izšķiršanas veidu kā samierināšana

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekta galvenais mērķis ir nodrošināt visu veidu darba strīdu ātru, taisnīgu un efektīvu izskatīšanu, atsevišķi reglamentējot gan individuālu un kolektīvu tiesību strīdu, gan kolektīvu interešu strīdu izšķiršanas mehānismu. Likumprojektā īpaši ir uzsvērta attiecīgā strīda pušu savstarpējo konsultāciju un samierināšanās loma, kas tiek stiprināta ar publisko samierinātāju institūta ieviešanu

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi .

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts sniedz iespēju gan darba devējiem, gan darbiniekiem attiecīgā darba strīda gadījumā efektīvi realizēt savas tiesības, nodrošinot abu pušu interešu ievērošanu, tādējādi tiks panākta uzņēmējdarbības vides uzlabošanās.

3. Sociālo seku izvērtējums. Likumprojekts stiprinās darbinieku un darba devēju savstarpējo uzticību, tādējādi mazinot sociālo spriedzi sabiedrībā.

4. Ietekme uz vidi .

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

	Rādītāji		Kārtējais gads			Trīs nākamie gadi		*)
1. Izmaiņas budžeta	Tiesību akts šo jomu neskar.
ieņēmumos.
2. Izmaiņas budžeta			595,1   337,6   337,6
izdevumos. Pašreiz
darba strīdus izskata
tiesas tām piešķirto
valsts budžeta līdzekļu
ietvaros. Nepieciešams
papildu finansējums
Tieslietu ministrijai
595 097 latu
2003.gadā un 337 617
latu turpmākajos gados
programmai 10.00.00
“Rajona (pilsētu) tiesas”,
lai nodrošinātu papildu
funkcijas, kas jāuzņemas
darba strīdu izšķiršanas
mehānisma ieviešanai,
t.i., tiesnešu rajona
(pilsētas) tiesās atalgo-
juma un uzturēšanas
izdevumu nodrošināšanai.
3. Finansiālā ietekme.
4. Prognozējamie kom-
pensējošie pasākumi
papildu izdevumu
finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā		Nosaukums		Summa mēnesī			Summa gadā
pamatojuma aprēķins.		DARBA ALGAS:
		34 tiesneši		269 x 34=			Ls 109 752
		rajona (pil-		Ls 9 146
		sētas) tiesās
		34 tiesas sēžu		115 x 34=			Ls 46 920
		sekretāri (palīgi)		Ls 3 910
		Kopā		Ls 13 056			Ls 156 672
		PIEMAKSAS:
		Piemaksas		Ls 3 658			Ls 43 901
		pie tiesnešu
		darba algas
		40%
		Piemaksa		Ls 587			Ls 7 038
		pie sekretāru
		(palīgu) darba
		algas 15%
		Kopā		Ls 4 245			Ls 50 939
		Valsts sociālās		Ls 4 514			Ls 54 166
		apdrošināšanas
		obligātās ie-
		maksas: nod.
		likme 26,09%
		Komandējumi		Ls 200			Ls 2 400
		un dienesta
		braucieni
		Uzturēšanas iz-		Ls 90 X 68 =			Ls 73 440
		devumu apmaksa		6 120
		(telefons, pasts,
		informācijas
		tehnoloģiju
		apmaksa, telpu
		noma, apkure,
		apgaismošana u.c.)
		Kopā		Ls 28 135			Ls 337 617
		Nosaukums			Summa
							Vienreizējie izdevumi 2003.gadā:
		Dators un programmatūra			68 x Ls 600 =
					Ls 40 800
		Telefoni, printeri			Ls 25 X 68 =
					Ls 1 700
					Ls 350 X 34 =
					Ls 11 900
					Kopā: Ls 13 600
		Darba vietas aprīkojums			68 x Ls 700 =
		(mēbeles)			Ls 47 600
		Kapitālais remonts,			68 X 12 m2 X Ls 50 =
		renovācijas darbi utml.			1Ls 122 400
		Apmācības tiesnešiem			68 X Ls 310 =
		un tiesnešu palīgiem			Ls 21 080
		Apmācības samierinātājiem			30 X Ls 400 =
					Ls 12 000
		Kopā			Ls 257 480
		Kopā izdevumi 2003.gadā: Ls 595 097

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Pieņemot šo likumprojektu, par spēku zaudējušu atzīstams Augstākās Padomes Prezidija 1992.gada 4.februāra lēmums “Par “Nolikuma par darba strīdu komisiju” apstiprināšanu” un jāizdara attiecīgi grozījumi Streiku likumā un Civilprocesa likumā. Ievērojot iepriekšminēto, ir izstrādāti grozījumi Streiku likumā un Civilprocesa likums

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts atbilst 1969.gada Eiropas sociālās hartas prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts atbilst vispārējiem starptautisko darba un sociālo tiesību principiem, kā arī attiecīgajām Starptautiskās darba organizācijas konvencijām un rekomendācijām.

3. Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Likumprojekta izstrādāšanas gaitā ir notikušas konsultācijas ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju. Likumprojekts apspriests Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomē.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederācija atbalsta likumprojektu.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas ar starptautiskiem konsultantiem nav notikušas.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Ar šo likumprojektu tiks ieviests publiskā samierinātāja institūts, kuru sarakstu reizi divos gados apstiprina Nacionālā trīspusējā sadarbības padome. Tiesību akta izpilde tiks nodrošinātas arī tiesā. Paredzams palielināt rajona (pilsētas) tiesnešu skaitu, lai nodrošinātu likuma veiksmīgu ieviešanu

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Ikviens savas aizskartās vai apstrīdētās tiesības var aizstāvēt saskaņā ar vispārējo normatīvajos aktos noteikto kārtību. Kolektīvā interešu strīda pusēm būs tiesības uz kolektīvu rīcību gadījumā, ja kolektīvais interešu strīds nav izšķirts, izmantojot miermīlīgas strīda izšķiršanas metodes

Labklājības ministrs A.Požarnovs