Lai aizdevums studijām neķeras papīru ciņos

Preses konferencē 5.februārī: “Hansabanka” privātpersonu kreditēšanas nodaļas vadītāja Anita Bērziņa, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Andris Sarnovičs un studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons Foto: A.F.I.

2001. gada 29. maijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 220, kas noteica Latvijai principiāli jaunu studiju un studējošo kreditēšanas sistēmas kārtību. Šo sistēmu izstrādāja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Studiju fonds un tās galvenā iezīme ir šāda: valsts piedāvā studentiem ņemt kredītu, pašiem uzņemoties pilnu atbildību par to atdošanu un nodrošinot divus galvotājus, kuri garantē kredīta atmaksu gadījumā, ja students pats to nespēj. Ir pagājis pusgads, kopš šī sistēma reāli sāka darboties, — ar 2001. gada 1. augustu studenti varēja sākt iesniegt pieteikumus kredītu saņemšanai.

Kā 5. februārī preses konferencē pastāstīja IZM valsts sekretārs Andris Sarnovičs, līdzīga sistēma ir izveidota vairākās Austrumeiropas valstīs, tai skaitā Igaunijā. Viņš atgādināja, ka Latvijā cilvēkiem, kas vēlas iegūt augstāko izglītību, ir dotas divas iespējas: vai nu iekļūt budžeta grupā, uzrādot labas sekmes vidējā mācību iestādē un augstskolu iestājeksāmenos, vai arī mācīties par maksu. Šobrīd Latvijā ir apmēram 33 tūkstoši studentu, kuri mācās budžeta grupās.

Studentu kreditēšanas sistēmu raksturo zema procentu likme — 5 % gadā. Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem ir iespējas saņemt kredītu ar simtprocentīgu valsts galvojumu. Iespēja atlikt kredīta atmaksu tiek piedāvāta topošajām māmiņām, militārajā dienestā esošajiem un bez darba palikušajiem.

Valsts nevar dāvināt līdzekļus studējošajiem — ir jābūt garantijai, ka līdzekļi tiks atdoti, tāpēc noteikumos tika ietverta prasība pēc diviem galvotājiem, skaidroja A. Sarnovičs. Tomēr Latvijā ir salīdzinoši zems ienākumu līmenis, kas tiek prasīts no galvotājiem, — tikai 60 latu. Igaunijā, piemēram, galvotāja ienākumiem jābūt divu minimālo mēnešalgu apmērā. Ja studētgribētājiem ir grūtības ar galvotāju atrašanu, tad galvojumu var lūgt arī pašvaldībai.

Ja pēc studiju beigšanas cilvēks sāk darbu valstij nepieciešamā specialitātē, piemēram, strādā laukos par skolotāju, pēc noteikta nostrādātā laika valsts dzēš studiju kredītu pilnā apjomā.

2001. gadā kredītus studentiem izsniedza a/s “Hansabanka” un a/s “Latvijas krājbanka”. Šobrīd kredītus ir saņēmuši apmēram 3,5 tūkstoši studentu. Vēl tūkstotis studentu, kurus apkalpo “Latvijas krājbanka”, kredītu par 2001. gadu saņems februārī, rezumēja A. Sarnovičs.

IZM Studiju fonda vadītājs Jānis Ķirsons norādīja, ka šā gada 31. janvāris bija pēdējais datums, kad varēja saņemt valsts galvojumu. Visi iesniegtie valsts galvojumi līdz šim datumam tika parakstīti un nodoti bankām, lai tās izmaksātu kredītus studentiem.

J. Ķirsons atzina, ka augstskolu prognozes par nepieciešamo līdzekļu daudzumu 2001. gadam ir bijušas visai precīzas: “Hansabanka” izsolē saņēma tiesības izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts galvojumu par 5,862 miljoniem latu, kamēr augstskolu komisiju apstiprinātais kredītu apjoms bija 5,144 miljoni latu jeb 88 % no pieejamās summas; “Latvijas krājbankā” izsolītais kredīta apjoms bija 2,777 miljoni latu, bet augstskolu rezervētie līdzekļi mācību procesam — 2,271 miljons latu jeb 82 %.

Studentu kredītu pieprasījumu sarakstus augstskolas varēja sākt iesniegt bankās pērnā gada 1. augustā. Pirmie IZM Studiju fonda apstiprinātie saraksti no trim augstskolām — Latvijas Universitātes, Vidzemes augstskolas un Biznesa augstskolas “Turība” — bankās nonāca 9. septembrī, un jau 12. oktobrī studentiem tika pārskaitīta nauda. Tomēr lielākais pieprasījumu skaits tika iesniegts novembrī, tādēļ likumsakarīgi, ka visvairāk kredītu studentiem tika izmaksāts decembrī un šā gada janvārī.

Komentējot kredītu izmaksu gaitu, J. Ķirsons pastāstīja, ka patlaban saņemtais un apstiprinātais valsts galvojums “Hansabankā” ir par 3,104 miljoniem latu, kas nodrošina kredītu izmaksu 3265 studentiem. Savukārt “Latvijas krājbankā” valsts galvotā kredīta apmērs šobrīd sasniedz 1,356 miljonus latu, nodrošinot kredītu izmaksu 1400 studentiem. Līdz šā gada 29. janvārim “Hansabanka” kredītu izmaksu bija sākusi 2996 studentiem par kopējo summu 3,038 miljoni latu, turpretī “Latvijas krājbanka” kredītus, kuru kopējā summa ir 0,39 miljoni latu, bija izsniegusi tikai 432 studentiem. Kā pastāstīja J. Ķirsons, pēdējās nedēļas laikā situācija ar kredītu izmaksu “Latvijas krājbankā” ir uzlabojusies, tiek solīts, ka līdz 15. februārim nauda tiks pārskaitīta visiem aizdevuma līgumus noslēgušajiem un kredītu saņēmušajiem studentiem.

Tā kā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā ir iesaistītas daudzas puses — studenti, augstskolu kreditēšanas komisijas, IZM Studiju fonds, Finansu ministrija, galvotāji un bankas —, kredītlietu noformēšana prasa ilgāku laiku, nekā sākotnēji tika prognozēts, atzina “Hansabankas” Privātpersonu kreditēšanas nodaļas vadītāja Anita Bērziņa.

Pēc uzvaras Valsts kases rīkotajā izsolē par valsts galvoto kredītu izsniegšanas tiesībām 2002. gadā “Hansabanka” aktīvi domā par studentu kreditēšanas procesa pilnīgošanu. Sadarbībā ar IZM Studiju fondu ir izstrādāti vairāki priekšlikumi, kā uzlabot sistēmu.

“Hansabanka” ir ierosinājusi pilnveidot studentu informēšanas procesu, izstrādājot informatīvo bukletu un nodrošinot to, lai students jau pirms pieteikšanās kredītam savā augstskolā būtu detalizēti informēts par kreditēšanas nosacījumiem. Sadarbībā ar Studiju fondu un Latvijas Studentu apvienību banka plāno turpināt 2001. gadā veiksmīgi aizsākto semināru rīkošanu augstskolās. “Hansabanka” sagatavos arī atsevišķu sadaļu interneta mājaslapā www.hansabanka.lv , kur tiks ievietota aktuālākā informācija par kredītu noformēšanas gaitu un informēšanas pasākumiem.

Otrs būtisks bankas priekšlikums ir piešķirt valsts galvojumu par visu nosolīto summu pirms kredītlīgumu noslēgšanas ar studējošajiem. Tas par divām trim nedēļām — tik ilgu laiku šobrīd prasa valsts galvojuma noformēšana — paātrinātu kredītu piešķiršanu. Šis jautājums ir Finansu ministrijas kompetencē.

Kā informēja J. Ķirsons, IZM darba grupa, kas izstrādā un apkopo priekšlikumus studentu kreditēšanas sistēmas pilnveidei, ierosinājusi pieteikumus kredīta saņemšanai no 1. kursa studentiem, kuri ir uzņemti augstskolā, pieņemt reizē ar reģistrācijas dokumentiem un izskatīt līdz mācību gada sākumam. Augstskolām tiks nosūtīta izglītības un zinātnes ministra parakstīta vēstule, kurā būs norādīts termiņš, kādā komisijām būtu jāizskata un jāiesniedz Studiju fondā pieteikumu saraksti.

J. Ķirsons pastāstīja, ka Studiju fondā ir plānots izveidot informatīvo tālruni, pa kuru piezvanot students varēs saņemt ziņas par savas kredītlietas izskatīšanas un noformēšanas gaitu.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore