Ukraina uzskata Latviju par senu un ļoti uzticamu partneri

Šodien, 7.februārī, noslēdzas Ukrainas ārlietu ministra Anatolija Zlenko oficiālā vizīte Latvijas Republikā

Tiekoties ar Ministru prezidentu

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 6.februārī, Ukrainas ārlietu ministra Anatolija Zlenko (apakšējā attēlā pa kreisi) oficiālās vizītes laikā: Ukrainas ārlietu ministrs Anatolijs Zlenko un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš pie Brīvības pieminekļa

Ministru prezidents Andris Bērziņš vakar, 6. februārī, tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Anatoliju Zlenko.

Viesis atzina, ka Latvijai un Ukrainai ir kopīgas intereses un mērķi — integrācija Eiropas struktūrās. A. Zlenko uzsvēra, ka Ukrainai pašlaik ir svarīgi iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) un iegūt Eiropas Savienības (ES) asociētās valsts statusu. Viņš piebilda, ka Ukraina atbalsta Latvijas ārpolitiskos mērķus.

Ministru prezidents savukārt norādīja, ka abu valstu attiecības ir labas, notiek ekonomiskā attīstība un sadarbība. A. Bērziņš uzsvēra Latvijas intereses attiecībās ar Ukrainu, — vēlmi pēc intensīvākas ekonomiskās sadarbības, regulāras starpvaldību komisijas sēdes par tirdzniecības un ekonomikas jautājumiem.

Ministru prezidents dalījās pieredzē par Latvijas integrācijas procesu ES un PTO, uzsverot, ka šis darbs neesot viegls. Viņš norādīja veiksmīgo izvēli, ka Ārlietu ministrija koordinē ārpolitikas uzdevumus.

Ārlietu ministrs pateicās A. Bērziņam gan kā bijušajam Rīgas domes priekšsēdētājam, gan kā pašreizējam Ministru prezidentam par sniegto atbalstu Rīgas ukraiņu skolai un diasporai.

Viesis īsumā raksturoja situāciju Ukrainā, kur martā paredzētas parlamenta vēlēšanas. Ministrs norādīja, ka tās neietekmēs valsts ārpolitiku — virzību uz Eiropas struktūrām.

Sarunas nobeigumā A.Zlenko pastāstīja, ka viņš savulaik Latvijā pavadījis militāro dienestu — trīs gadus. Šis laiks atstājis ļoti spilgtus iespaidus par mūsu cilvēkiem un kultūru.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Tiekoties ar ārlietu ministru

Vakar, 6.februārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Ukrainas ārlietu ministru Anatoliju Zlenko, kurš uzturas Latvijā oficiālā vizītē. Tikšanās gaitā apspriesta divpusējā sadarbība, kā arī Eiropas Savienības (ES) integrācijas, drošības politikas un Pasaules tirdzniecības organizācijas jautājumi.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 6.februārī: Ukrainas ārlietu ministrs Anatolijs Zlenko, Ukrainas vēstnieks Latvijā Viktors Mihailovskis; Latvijas Ministru prezidenta ārlietu padomnieks Atis Sjanīts un Ministru prezidents Andris Bērziņš

Apspriežot divpusējās attiecības, abas puses atzīmēja labo un konstruktīvo sadarbību, kura izveidojusies Latvijai un Ukrainai, un norādīja uz aktīvo politisko dialogu starp Latvijas un Ukrainas dažāda līmeņa institūcijām — parlamentiem, valdībām, nevalstiskajām organizācijām. Ministri ar gandarījumu atzīmēja jau izveidoto līgumtiesisko bāzi un pauda viedokli par nepieciešamību turpināt tās pilnveidošanu. Apliecināta nepieciešamība turpināt darbu pie vairāku vienošanos projektiem — par klasificētās informācijas aizsardzību, par sadarbību kultūrā, par sadarbību cīņā ar ekonomiskajiem un finansu pārkāpumiem. Tikšanās laikā apspriesta abu valstu ekonomiskā sadarbība un iespējas to uzlabot, kā arī nolemts turpināt aktīvus kontaktus Starpvaldību tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības komisijas ietvaros, lai veicinātu tālāku ekonomisko attiecību attīstīšanu.

A.Zlenko pauda gandarījumu par Latvijas atbalstu ukraiņu diasporai integrēties Latvijas sabiedrībā, īpaši pieminot Ukraiņu skolas sekmīgo darbību.

Pārrunājot integrāciju ES, abas puses uzsvēra, ka šis process dos jaunas iespējas Ukrainas un Latvijas sadarbībai. Ukraina apsveica Latvijas progresu, integrējoties ES. A.Zlenko arī augstu novērtēja Latvijas un Ukrainas pieredzes apmaiņu eirointegrācijas jomā.

Tikšanās ietvaros skarta arī abu valstu sarunu gaita par Ukrainas iestāšanos PTO. Abas puses pauda cerību, ka tuvākajā laikā sarunas šajā jautājumā varētu tikt pabeigtas.

Apspriežot drošības politiku, A.Zlenko atzīmēja, ka NATO paplašināšanās nostiprinās drošības un stabilitātes zonu Eiropā un ka katrai valstij pašai ir tiesības izvēlēties savu drošības modeli. I.Bērziņš pauda atbalstu ciešākai Ukrainas un NATO sadarbībai.

Sarunas gaitā skarti arī jautājumi, kas saistīti ar abu valstu līdzdalību starptautiskajā pretterorisma kampaņā.

Tikšanās nobeigumā parakstīts Latvijas ārlietu ministra un Ukrainas ārlietu ministra kopīgais komunikē.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Ukrainas un Latvijas ārlietu ministru preses konferencē:

Preses konferenci ievadīja

Indulis Bērziņš:

Vakar, 6.februārī, Ārlietu ministrijā: Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Ukrainas ārlietu ministrs Anatolijs Zlenko Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Man ir patiess prieks par to, ka pašlaik oficiālā vizītē Latvijā uzturas Ukrainas ārlietu ministrs Anatolijs Zlenko. Ko var darīt ārlietu ministrijas un ārlietu ministri? Gatavot un parakstīt līgumus. Arī šodien mēs izgājām cauri visam līgumu sarakstam, ko Ukraina vēlas noslēgt ar Latviju un ko Latvija vēlas noslēgt ar Ukrainu. Mūsu mērķis ir sagatavot pēc iespējas vairāk un pēc iespējas kvalitatīvākus dokumentus, kas būtu izdevīgi abām valstīm, lai šos dokumentus varētu parakstīt, kad Latvijā oficiālā vizītē ieradīsies Ukrainas premjerministrs. Par šīs vizītes datumu gan vēl nav pilnīgas skaidrības. Mēs ļoti augstu vērtējam Ukrainas atbalstu Latvijas ārpolitikas mērķiem — Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Savukārt mēs atbalstām Ukrainas tuvināšanos ar šīm organizācijām un esam gatavi turpināt jau starp parlamentāriešiem uzsākto dialogu — dalīties ar pieredzi eirointegrācijas procesā un sadarbībā ar Ziemeļatlantijas savienību. Ukraina tuvojas arī dalībai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Kā zināms, Latvija bija pirmā Baltijas valsts, kas iestājās šajā organizācijā. Mēs atbalstām Ukrainas līdzdalību šajā organizācijā un arī ceram uz mūsu ekonomiskās sadarbības paātrināšanos pēc Ukrainas iestāšanās šajā organizācijā. Mums ir laba sadarbība starptautiskajās organizācijās, un es ceru, ka mums vēl būs iespēja pārrunāt arī jautājumus, kas saistīti ar reģionālo sadarbību.

Anatolijs Zlenko:

— Godātais ministra kungs, cienītie žurnālisti! Dāmas un kungi! Es pilnīgi piekrītu sava Latvijas kolēģa teiktajam par mūsu sarunu saturu un formu. Es jums, ministra kungs, izsaku pateicību par ļoti sirsnīgo uzņemšanu, ko es un mana delegācija sajūtam šīs vizītes laikā. Man ir liels prieks par iespēju dalīties atziņās par mūsu tikko noslēgtajām sarunām.

Šorīt mani pieņēma jūsu valsts Ministru prezidents. Mēs pārrunājām vairākus jautājumus, īpašu uzmanību veltot mūsu valstu politiskā dialoga uzturēšanai. Tiks apspriesta arī ekonomiskā sadarbība, kā arī vairāki starptautiskās dzīves jautājumi. Sarunās gan ar Latvijas Ministru prezidentu, gan manu draugu ārlietu ministru mēs skārām jautājumus, kas ļoti interesē abas puses, proti, eirointegrācija un transatlantiskā integrācija. Man bija ļoti patīkami redzēt, ka gan Latvijas Ministru prezidentam, gan ārlietu ministram ir ļoti stingra nostāja, atbalstot Ukrainas virzību uz Pasaules tirdzniecības organizāciju. Mēs arī daudz runājām par Latvijas virzību uz ES un secinājām, ka abas puses ir ieinteresētas pieredzes apmaiņā, jo arī Ukrainas mērķis ir tuvināties ES. Mums bija patīkami pārliecināties, ka Latvija praktiski izpildījusi visas prasības, lai iestātos ES. Mēs esam priecīgi arī par Latvijas gatavību atbalstīt mūsu vēlmi kļūt par ES asociēto locekli. Sarunā ar Latvijas Ministru prezidentu mēs secinājām, ka mūsu ekonomiskās attiecības attīstījušās ļoti sekmīgi. Tā pērn mūsu kopējais tirdzniecības apjoms pārsniedzis 300 miljonus ASV dolāru. Mēs veltījām uzmanību mūsu attiecību līgumtiesiskās bāzes tālākai attīstībai, kas varētu kalpot par pamatu vēl labākām attiecībām starp Latviju un Ukrainu. Mēs aplūkojām arī vairākus līgumu projektus, kas patlaban tiek gatavoti parakstīšanai. Apspriedām iespēju sarīkot šā gada martā Rīgā starpvaldību komisijas sēdi par ekonomikas jautājumiem. Apspriedām arī iespēju Ukrainas premjerministram ierasties oficiālā vizītē Latvijā. Mēs arī apspriedām nepieciešamību tālāk nostiprināt abu valstu politisko dialogu, kam varētu kalpot abu valstu vadītāju vizīšu apmaiņa. Varu pavisam atklāti teikt: šo sarunu laikā atklājās, ka mēs viens otru ļoti labi saprotam. Lielā mērā mūsu intereses ir kopīgas. Es esmu apmierināts ar mūsu attiecību attīstību ar Latviju — mūsu seno un ļoti uzticamo partneri, un uz mūsu attiecību nākotni es raugos ar lielu optimismu.

Jautājums abiem ministriem: — Vai jūs varētu minēt kādus parakstīšanai paredzētos līgumus?

I. Bērziņš: — Es varu nosaukt divus, ko Latvijas puse uzskata par būtiskiem. Pirmkārt, tas būtu informācijas aizsardzības līgums. Otrkārt, tas būtu nevis starpvalstu, bet resoru līgums starp ministrijām. Līgums sociālajā jomā, kas pabeigtu mūsu savstarpējo attiecību sakārtošanu sociālajā aizsardzībā starp Ukrainu un Latviju.

A. Zlenko: — Es gribu minēt dažus līgumus, par kuriem runājām sarunu gaitā. Tas ir līgums par sadarbību cīņā pret ekonomiskajiem un finansu noziegumiem, sadarbības līgums informācijas tehnoloģijas jomā, labojumu protokols starpvaldību līgumam par pilsoņu brīvu kustību starp valstīm un labojumi starpvaldību līgumā par nelegāli ieceļojušo personu atpakaļuzņemšanu. Mēs arī ierosinājām noslēgt jaunu līgumu par sadarbību kultūrā laikam no 2002. līdz 2004. gadam, kā arī līgumu par sadarbību sportā.

“Latvijas Vēstneša” jautājums Ukrainas ārlietu ministram: — Es gribu vaicāt par Ukrainas vēsturisko pieredzi kā valstij, kas brīva no kodolieročiem. Tā ir unikāla pieredze, jo tūlīt pēc PSRS sabrukuma Ukrainai bija viens no pašiem lielākajiem kodolpotenciāliem pasaulē, taču Ukraina nolēma atteikties no šī bruņojuma. Cik atceros, jūs pats arī tolaik bijāt Ukrainas ārlietu ministrs. Kā jūs tagad, izvērtējot Ukrainas kā no kodolieročiem brīvas valsts pieredzi, vērtējat šo vēsturisko lēmumu Ukrainas starptautiskās autoritātes kontekstā?

A. Zlenko: — Es jums pateicos par šo jautājumu! Jā, arī man personīgi tas bija ļoti izšķirīgs lēmums. Es ļoti labi atceros šo laiku, kad Ukrainai bija pasaulē trešais lielākais kodolarsenāls. Jā, Ukraina atteicās no saviem kodolieročiem un kļuva par valsti, kas brīva no kodolieročiem. Mēs nenožēlojam savu lēmumu atteikties no kodolieročiem. Kaut savā laikā mums tas bija ārkārtīgi smags lēmums. Ukraina kā jauna demokrātiska valsts jau no paša sākuma parādīja savu vēlmi redzēt no kodolieročiem brīvu pasauli. Mūsu valsts solis bija ļoti būtisks ieguldījums starptautiskajā cīņā pret kodolieročiem. Atklāti sakot, es domāju, ka pasaule vēl pilnībā nav novērtējusi šo manas valsts soli, atbrīvojoties no kodolieročiem. Īpaši tagad, kad pasaule ar bažām vēro iespēju, ka varētu parādīties jaunas kodolvalstis un jauni kodolarsenāli. Gan intelektuāli, gan industriāli Ukraina ir gatava darīt visu iespējamo, lai piedalītos pasaules kodolarsenālu samazināšanā. Mēs esam gatavi arī piedalīties jaunu kodolieroču ierobežošanas līgumu sagatavošanā. Mēs esam gatavi piedalīties arī tādu līgumu radīšanā, kas sekmētu situācijas stabilizēšanu pasaulē.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Vizīti sākot — sagaidot lidostā “Rīga” otrdien, 5.februārī

Aizvakar, 5.februāra vēlā vakarā, Rīgas lidostā: Ukrainas ārlietu ministru Anatoliju Zlenko (attēlā pa labi) sagaida Latvijas Ārlietu ministrijas Valsts protokola vadītājs Jānis Dripe, Ukrainas vēstnieks Latvijā Viktors Mihailovskis un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš Foto: A.F.I.