Ministru kabineta noteikumi Nr.29

Rīgā 2002.gada 15.janvārī (prot. Nr.3, 7.§)

Elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtība, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus

Izdoti saskaņā ar

Enerģētikas likuma 40.panta ceturto daļu

1. Noteikumi nosaka elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanas un izvietojuma kārtību, kā arī elektroenerģijas iepirkšanas un iepirkuma cenas noteikšanas kārtību konkrētām elektrostacijām, kuras elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus.

2. Ekonomikas ministrija katru gadu izstrādā priekšlikumus par kopējo uzstādāmo jaudu apjomu un sadalījumu pa reģeneratīvo resursu veidiem un līdz 1.decembrim iesniedz tos Ministru kabinetā apstiprināšanai.

3. Kopējais ierobežojums jaunu jaudu uzstādīšanai un elektroenerģijas iepirkuma cenas noteikšanai elektrostacijām, kuras elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos resursus, saskaņā ar šajos noteikumos paredzētajām metodēm ir vidējā elektroenerģijas realizācijas tarifa šim nolūkam paredzētās komponentes pieaugums 5 % robežās Latvijas teritorijā līdz 2005.gada 31.decembrim.

4. Ekonomikas ministrija prognozē elektroenerģijas iepirkuma apjomu un uzstādāmās jaudas, izvērtē sociālās un ekonomiskās sekas un par to informē regulatoru.

5. Elektroenerģijas ražošanai izmantojamos reģeneratīvo energoresursu veidus var attīstīt visā Latvijas teritorijā, izņemot tās teritorijas (vietas), kur vides vai dabas aizsardzībai, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzībai, sugu un biotopu aizsardzībai un zivju resursu aizsardzībai normatīvajos aktos ir noteikti hidroelektrostaciju un vēja elektrostaciju izvietošanas ierobežojumi.

6. Pārvades un sadales sistēmu operatori (turpmāk — sistēmu operatori), nosakot kopējo uzstādāmo jaudu apjomu un sadalījumu pa reģeneratīvo energoresursu veidiem, kā arī to teritoriālo izvietojumu, definē elektroapgādes sistēmas tehniskos ierobežojumus, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, kā arī sistēmu operatoru sniegto informāciju. Sistēmu operatori iesniedz Ekonomikas ministrijā priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem un to izmaksu prognozes, lai izpildītu plānotos uzdevumus par jaudu pieslēgšanu un elektroenerģijas pieņemšanu savās sistēmās.

7. Konkrēto jaudu apjomu reģeneratīvo energoresursu veidiem, ņemot vērā citos normatīvajos aktos ietvertās prasības un noteiktos ierobežojumus, nosaka atsevišķi šādām grupām:

7.1. hidroelektrostacijām ar uzstādīto jaudu līdz 2 MW;

7.2. vēja elektrostacijām;

7.3. elektrostacijām, kuras izmanto biomasu, tai skaitā koksni un kūdru;

7.4. elektrostacijām, kuras izmanto biogāzi (ieskaitot Enerģētikas likuma 40.panta otrajā daļā minētās elektrostacijas);

7.5. elektrostacijām, kuras pārveido saules vai jūras viļņu enerģiju un izmanto ģeotermālo enerģiju.

8. Pieteikumus jaunu jaudu uzstādīšanai pretendenti iesniedz Ekonomikas ministrijā. Ekonomikas ministrija sniedz atbildi pretendentam un informē par to regulatoru. Regulators reģistrē elektrostaciju izbūves pretendentu pieteikumus to iesniegšanas kārtībā.

9. Regulators aprēķina elektrostaciju nodotās elektroenerģijas iepirkšanai nepieciešamo izmaksu ietekmi uz vidējo elektroenerģijas realizācijas tarifu.

10. Nosakot elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma cenu, regulators pēc Ekonomikas ministrijas norādījuma izmanto vienu no šādām metodēm:

10.1. konkurss, ja ir pretendenti un apstākļi, lai noteiktu konkurences cenu un izvēlētos labākos pieejamos tehniskos paņēmienus konkrētam jaudas apjomam;

10.2. cenas noteikšana saskaņā ar regulatora izvēlētu metodiku.

11. Konkursa nolikumu elektroenerģijas pārpalikuma iepirkuma cenas noteikšanai izstrādā un apstiprina regulators. Konkursa nolikumā iekļauj:

11.1. Ekonomikas ministrijas ieteiktu izsoles sākumcenu;

11.2. sistēmu operatoru prasības, lai panāktu elektroapgādes sistēmas drošu un ekonomisku funkcionēšanu;

11.3. Zemkopības ministrijas prasības un prasības, ko izvirza pašvaldības, kuru teritorijā paredzēts realizēt projektu.

12. Konkursu organizē regulators, piedaloties sistēmu operatoru un attiecīgās reģionālās vides pārvaldes pārstāvjiem, kā arī attiecīgās pašvaldības pārstāvjiem.

13. Konkursa piedāvājumus izvērtē konkursa komisija. Iepērkamās enerģijas cenu noteiktam laikposmam apstiprina regulators.

14. No hidroelektrostacijām, kuru jauda nepārsniedz 2 MW un kurām beidzas astoņu gadu periods no attiecīgās elektrostacijas ekspluatācijas sākuma vai kuras uzsāk savu darbību pēc 2003.gada 1.janvāra, elektroenerģiju iepērk par cenu, kas atbilst vidējam elektroenerģijas realizācijas tarifam.

15. Ja elektrostaciju īpašnieki (ražotāji) nevēlas vai nevar iegūt likumā vai šajos noteikumos paredzētos atvieglojumus (attiecīgi divkāršo elektroenerģijas realizācijas vidējo tarifu, elektroenerģijas realizācijas vidējo tarifu vai regulatora noteikto tarifu) šajos noteikumos noteikto uzstādāmo jaudu apjomā, tie var būvēt šādas elektrostacijas, nepretendējot uz likumā paredzēto atbalstu, ja ir saņemta par enerģētiku atbildīgā ministra atļauja elektrostaciju būvei vai iekārtu uzstādīšanai un ievērotas normatīvo aktu prasības. Šajā gadījumā elektrostacijām ir prioritāra pieeja pārvades un sadales sistēmām.

16. Enerģijas apjomu un elektroenerģijas izcelsmi kontrolē šādi:

16.1. enerģijas apjomu uzskaita sistēmas operators, kura sistēmai nodota saražotā elektroenerģija;

16.2. elektrostacijas, kuras elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos resursus un kurām elektroenerģijas iepirkuma cena noteikta saskaņā ar šiem noteikumiem, katru gadu līdz 1.februārim iesniedz saistītiem sistēmas operatoriem un par enerģētiku atbildīgajai ministrijai pārskatus par izmantoto resursu izlietojumu, saražotās elektroenerģijas daudzumu un izmantoto tehnoloģiju. Sistēmas operatora un citu pilnvaroto institūciju pārstāvjiem ir tiesības jebkurā laikā iekļūt elektrostacijās, pārbaudīt mēraparātus un tehnoloģijas un kontrolēt saskaņā ar šiem noteikumiem noteiktā elektroenerģijas ražošanas apjoma izpildi;

16.3. šo noteikumu 16.2.apakšpunktā minētos pārskatus iesniedz atsevišķi par katru resursu un tehnoloģijas veidu, un tam atbilstoši saražoto enerģijas daudzumu, ja tiek izmantoti vairāku veidu enerģijas resursi un tehnoloģijas.

17. Elektrostaciju atzīst par neatbilstošu šo noteikumu prasībām:

17.1. ja ražotājs nespēj dokumentāri pierādīt elektroenerģijas izcelsmes avotu vai izmantoto resursu atbilstību šo noteikumu prasībām;

17.2. ja netiek pildīti licences nosacījumi.

18. Lēmumu par elektrostacijas neatbilstību šo noteikumu prasībām un tās svītrošanu no atbalstāmo elektrostaciju saraksta pieņem par enerģētiku atbildīgais ministrs pēc sistēmu operatoru vai citu pilnvaroto institūciju iesniegumu izvērtēšanas.

19. Ja elektrostacijas neatbilstība oficiāli konstatēta pirmo reizi, par enerģētiku atbildīgais ministrs brīdina ražotāju par iespēju svītrot elektrostaciju no atbalstāmo elektrostaciju saraksta, kurām elektroenerģijas iepirkuma cena noteikta saskaņā ar šo noteikumu 10.2.apakšpunktu un 14.punktu.

20. Ja elektrostacijas neatbilstība oficiāli konstatēta atkārtoti, par enerģētiku atbildīgais ministrs izsludina triju mēnešu pārtraukumu elektroenerģijas iepirkumam par cenu, kas noteikta saskaņā ar šo noteikumu 10.2.apakšpunktu vai 14.punktu. Tad sistēmas operators no elektrostacijas iepērk elektroenerģiju par zemāko iespējamo iepirkuma cenu attiecīgajā sistēmā. Ja ražotājs nenovērš šo noteikumu 17.punktā minētos trūkumus, elektrostacija tiek svītrota no atbalstāmo elektrostaciju saraksta, kurām elektroenerģijas iepirkuma cena noteikta atbilstoši šo noteikumu prasībām.

21. Elektroenerģijas izmaksas iekļauj sistēmas operatora izmaksās saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”.

22. Elektroenerģiju iepērk tas sistēmas operators, kura tīklā tā tiek nodota, ja:

22.1. noslēgts pirkšanas un pārdošanas līgums un ir izpildītas tā prasības;

22.2. noslēgts pieslēguma līgums un ir izpildītas tā prasības.

23. Elektroenerģiju no ražotājiem nepieņem, ja:

23.1. notikusi avārija vai energoapgādes sistēmā veicami neatliekami darbi, kas dokumentēti attiecīgā sistēmas operatora pārskatos;

23.2. ir noslēgta ražotāja un attiecīgā sistēmas operatora savstarpēji saskaņota vienošanās.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 9.februāri.