Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.151

Rīgā 2002.gada 1. februārī

Par grozījumiem norādījumos “Metodiskie norādījumi par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām”

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumiem Nr.489 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2002. gadā” un Ministru kabineta 2001. gada 18. septembra noteikumiem Nr. 403 “Grozījums Ministru kabineta 2000. gada 6. jūnija noteikumos Nr.193 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru”” apstiprinu grozījumus norādījumos “Metodiskie norādījumi par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām”.

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos metodisko norādījumu grozījumus publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šo rīkojumu apstiprinātie grozījumi stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A.Sončiks

Grozījumi norādījumos “Metodiskie norādījumi par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām”

1. Izteikt pirmās daļas 6.1. punktu šādā redakcijā:

“6.1. Fiziskā persona var ieņemt amatu sabiedriskajā organizācijā sabiedriskā kārtā, nesaņemot par to atalgojumu. Tādā gadījumā sociālās iemaksas nav jāveic.”

2. Izteikt pirmās daļas 7.1. punktu šādā redakcijā:

“7.1. Jāvērš uzmanība uz to, ka šajā gadījumā persona ir darba ņēmējs tikai tad, ja tā nav reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja. Ja persona ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, tad sociālās iemaksas no 7. punktā minētajos līgumos paredzētās atlīdzības tā kārto pati.”

3. Aizstāt pirmās daļas 8. punktā vārdus “Ministru kabineta 1995. gada 18. jūlija noteikumos Nr.223 “Iekšlietu ministrijas nolikums”” ar vārdiem “Ministru kabineta 2001. gada 27. februāra noteikumos Nr.89 “Iekšlietu ministrijas nolikums””, bet vārdus “Ministru kabineta 1996. gada 24. septembra noteikumos Nr. 361 “Aizsardzības ministrijas nolikums”” ar vārdiem “Ministru kabineta 2001. gada 4. septembra noteikumos Nr.392 “Aizsardzības ministrijas nolikums””.

4. Izteikt pirmās daļas 9. punktu šādā redakcijā:

“9. Darba ņēmējs ir valsts civildienesta ierēdnis un pretendents ierēdņa amatā.”

5. Izteikt otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

“6. Sociālo iemaksu likmes sociāli apdrošināmajām personām, kā arī likmes atsevišķiem apdrošināšanas veidiem tiek noteiktas katru gadu Ministru kabineta noteikumos:

6.1. Ministru kabineta 1997. gada 9. decembra noteikumos Nr. 408 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 1998. gadā”;

6.2. Ministru kabineta 1998. gada 15. decembra noteikumos Nr.462 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 1999. gadā”;

6.3. Ministru kabineta 1999. gada 16. novembra noteikumos Nr.388 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2000. gadā”;

6.4. Ministru kabineta 2000. gada 19. decembra noteikumos Nr.452 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2001. gadā”;

6.5. Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumos Nr.489 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2002. gadā”.”

6. Izteikt otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

“7. Vecums, kas dod tiesības uz valsts vecuma pensiju, ir noteikts likuma “Par valsts pensijām” 11. panta pirmajā daļā un Pārejas noteikumu 8. punktā. Tas ir:

7.1. sievietēm ar katra gada 1. jūliju pensijas vecums palielinās par pusgadu, līdz tas sasniedz 62 gadus. Tādējādi pensijas vecums sievietēm no 1999. gada jūlija līdz 2000. gada jūlijam ir 57,5 gadi, bet no 2000. gada jūlija līdz 2001. gada jūlijam būs 58 gadi utt. (sk. 2. tabulu);

7.2. vīriešiem līdz 1999. gada 31. decembrim — 60 gadi. Ar 2000. gada 1. janvāri pensijas vecums pieaug pakāpeniski — ar katra gada 1. janvāri tas palielinās par sešiem mēnešiem, līdz sasniedz 62 gadus (sk. 3. tabulu).”

7. Aizstāt otrās daļas 8. punktā vārdus “no 2001. gada 1. janvāra” ar vārdiem “2002. gadā”.

8. Aizstāt otrās daļas 9. punktā skaitli “28,26” ar skaitli “28,56”.

9. Izteikt 1. tabulu šādā redakcijā:

1. tabula

Valsts sociālo iemaksu likmes (%) 2002. gadā

atkarībā no darba ņēmēja statusa

10. Aizstāt trešās daļas 2.5.3. apakšpunktā vārdus “likumu “Par valsts civildienestu”” ar vārdiem “Valsts civildienesta likumu”.

11. Aizstāt trešās daļas 3.3. punktā vārdus “Likuma “Par valsts civildienestu” 40. pantā” ar “Valsts civildienesta likuma 30. pantā”.

12. Aizstāt trešās daļas 10. punktā vārdus “— ar 2001. gada 1. janvāri Ls 16 000” ar vārdiem “— 2001. gadā Ls 16 000; — ar 2002. gada 1. janvāri Ls 17 300”.

13. Izteikt trešās daļas 12. punktu šādā redakcijā:

“12. Sākot ar 2000. gada 1. janvāri, kalendārā gadā pārmaksātās sociālās iemaksas tiek aprēķinātas un atmaksātas tikai pēc kalendārā gada beigām. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra triju mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām aprēķina pārmaksātās sociālās iemaksas. Personai, kurai aprēķinātas pārmaksātās sociālās iemaksas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra līdz kalendāra gadam sekojošā gada 31. jūlijam nosūta informāciju par pārmaksātajām iemaksām, kā arī par nepieciešamību informēt par pārmaksāto sociālo iemaksu ieskaitīšanu pasta nodaļā vai kredītiestādes kontā. Ja pārmaksātās sociālās iemaksas ir mazākas par valstī noteikto minimālo darba algu, tad tās atmaksā tikai pēc tā kalendārā gada, kad atmaksājamās sociālās iemaksas sasniegs valsts noteikto minimālo darba algu.

Pārmaksāto sociālo iemaksu darba devēju daļu Valsts ieņēmumu dienests vispirms novirza citu nodokļu parādu segšanai. Ja nav citu nodokļu parādu, tad pārmaksāto sociālo iemaksu darba devēju daļu ieskaita nākamo periodu sociālo iemaksu maksājumos vai pēc darba devēja pieprasījuma atmaksā.”