Kad spiež parādu slogs, kur tad ir izeja

Solvita Zvidriņa, Finansu ministrijas Budžeta departamenta direktore, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Šobrīd Latvijā ir 14 pašvaldības, kurās, pēc Finansu ministrijas sniegtās informācijas, notiek finansu stabilizācija, proti, pašvaldībai kādu iemeslu dēļ radušās nopietnas finansiālas problēmas un ir apgrūtināta tās pastāvīgo funkciju izpilde. Man, kā Pašvaldību finansu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas priekšsēdētājai, nākas domāt, kas noved pašvaldību līdz šādai situācijai un kādi pasākumi tiek veikti no valsts puses vietējās varas iestādes finansiālo problēmu novēršanai.

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā pašvaldībās ir netraucēti ritējusi saimniekošana, vienās — uz attīstību vērsta, līdzsvarota, mērķtiecīga, citviet dzīve vai situācijas virzījušas nepārdomātas uzdrīkstēšanās. Gan vienai, gan otrai saimniekošanas metodei ir rezultāti un sekas.

No 1998. gada Latvijā ir spēkā likums “Par pašvaldību finansu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”, kurš nosaka kritērijus, kādā gadījumā var sākt pašvaldības finansu stabilizācijas procesu, kā tas veicams, kādi ir finansu stabilizācijas procesa uzrauga pienākumi un tiesības. Gan likuma, gan reālās situācijas izpratnē pašvaldībai ir finansiālas problēmas, ja kopējās atmaksājamās parāda saistības par kārtējo gadu un iepriekšējo laika posmu, kurām iestājies atmaksas termiņš, ir vairāk nekā 20% no kārtējā gada budžeta kopapjoma un šī pašvaldība apzinās, ka nespēs parādus atmaksāt. Par parādsaistībām likums atzīst nespēju nomaksāt kredītus un to procentus, pašvaldības galvojumus, kā arī citus nokavētos (arī nodokļu) maksājumus. Šādās spruku situācijās nonākušās pašvaldības ir tiesīgas griezties Finansu ministrijā ar pamatotu lūgumu sniegt tām ilgtermiņa aizdevumu radušos grūtību novēršanai. Lielākoties pašas pašvaldību domes (padomes), apzinādamās savu finansiālo stāvokli, ir ierosinājušas sākt stabilizācijas procesu. Taču likums nosaka, ka nesaprātīgas saimniekošanas seku likvidēšanu drīkst ierosināt arī finansu ministrs, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās vai valsts kontrolieris. Pirmie divi finansu stabilizācijas gadījumi Ministru kabinetā tika izskatīti 1999. gadā. Laikā līdz 2002. gadam problēmās nonākušo pašvaldību skaits pieaudzis līdz 14. Finansiālās grūtības ir piemeklējušas gan pilsētu, gan pagastu pašvaldības, teritoriju ziņā ir pārstāvēti visi novadi.

Kāda ir procesuālā kārtība stabilizācijas aizdevuma saņemšanā? Sākotnēji situāciju detalizēti izpēta Pašvaldību finansu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgā komisija, kura izveidota ar finansu ministra rīkojumu. Komisijā ir pārstāvji no Valsts kases, Pašvaldību lietu pārvaldes, Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības. Galīgo lēmumu par stabilizācijas sākšanu pēc komisijas ieteikuma pieņem finansu ministrs. Pēc šī lēmuma Finansu ministrija izsludina konkursu par finansu stabilizācijas procesa uzraugu, kuru pēc konkursa ieceļ finansu ministrs. Mēneša laikā pēc tam pašvaldībai kopā ar stabilizācijas procesa uzraugu ir jāizstrādā finansu stabilizācijas projekts. Būtībā tas ir apkopojošs dokuments, kas atspoguļo un raksturo gan esošo situāciju, gan precīzi parāda pasākumus, kas tiks veikti situācijas uzlabošanai, un rīcības plānu saņemtā aizdevuma izlietošanai. Plāns tiek izvērtēts komisijā, gala lēmumu par tā apstiprināšanu pieņem finansu ministrs, un pozitīva lēmuma gadījumā pašvaldība var noslēgt līgumu aizņēmuma saņemšanai Valsts kasē. Finansu plūsmas (tai skaitā saņemtā aizņēmuma) pārraudzībai pašvaldība atver kontu Valsts kasē.

Šā gada janvārī finansu ministrs parakstīja rīkojumu, kas nosaka precīzāku kārtību pašvaldību finansu stabilizācijas uzraugu darba un atskaites procesam. Turpmāk reizi mēnesī ieceltais uzraugs iesniegs Finansu ministrijas valsts sekretāra vietniekam pārskatu par notiekošā stabilizācijas procesa gaitu un stabilizācijas projekta izpildi, bet vienu reizi ceturksnī Pašvaldību finansu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēdē izskatīs ceturkšņa atskaiti. Stabilizācijas procesa uzraugiem ir pienākums parakstīt stabilizējamās pašvaldības maksājumu uzdevumus un citus rēķinus. Stingrāku uzraudzības normu nepieciešamību noteikusi reālā situācija, jo tieši aizvadītais gads izrādījies ļoti neveiksmīgs astoņām pašvaldībām, un tajās sākts stabilizācijas process.

Kā jebkurš aizņēmums, arī finansu stabilizācijas aizņēmums no Valsts kases nav bezprocentu. Pašvaldības reizumis populistiski pārmet, ka valsts uz jau tāpat finansiālās grūtībās nonākušās pašvaldības rēķina pelna. Tomēr jebkurš aizņemtais resurss valsts budžetam maksā naudu. Finansu stabilizācijai plānoto aizdevumu summa ik gadu tiek fiksēta likumā par valsts budžetu. Valsts kase finansu tirgū aizņemas līdzekļus un aizdod tos pašvaldībām saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.366 “Par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem.” Par pašvaldībām pretimnākošu soli var uzskatīt aizdevuma atmaksāšanas ilgumu, tas ir atkarīgs no pašvaldības vajadzībām un reālajām iespējām. Dažām pašvaldībām tādējādi tiek dotas iespējas aizņēmumu atmaksas termiņu pagarināt līdz pat 20 gadiem.

Būtiskākie klupšanas akmeņi, nonākot finansiāli stabilizējamās pašvaldības kārtā, ir uzkrātie nodokļu parādi un kreditoru parādi. Kas attiecas uz šiem parādiem, kuru nomaksai visbiežāk tiek piešķirti stabilizācijas aizdevumi, to rašanās iemesli ir dažādi — sākot ar sapratnes trūkumu un neefektīvu naudas resursu vadību un beidzot ar pašvaldības vadības apzinātu rīcību. Situācijā, kad pašvaldība vairs nespēj normāli turpināt savu saimniecisko dzīvi, turpmākā likumīgā un saprātīgā rīcība ir pašvaldības lēmuma pieņemšana un finansu stabilizācijas pieteikuma iesniegšana Finansu ministrijā. Taču ir bijuši gadījumi, ka pašvaldība neizpildīto saistību apmaksai ir ņēmusi aizdevumu komercbankā. Šāda rīcība ir nelikumīga, ja pašvaldība šādam darījumam nav saņēmusi finansu ministra akceptu. Problēmsituācijas atsevišķām pašvaldībām radījuši arī pašvaldību savstarpējo norēķinu par izglītības un veselības pakalpojumiem apzināti aizkavēti maksājumi. Strupceļā novedušas arī kredītsaistības senāk aizsāktu investīciju projektu realizēšanai, kuri ne vienmēr bijuši konkrētajai pašvaldībai ekonomiski pamatoti.

Pašvaldības finansu stabilizācijas projektā tiek iekļauti ne tikai nenokārtoto saistību novēršanas ceļi, bet arī paredzēts rīcības plāns infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai. Tas nozīmē, ka šai pašvaldībai tiks sniegta palīdzība ne tikai izkļūšanai no krīzes situācijas, bet arī saprātīgi sekmēta tās attīstība. Pats stabilizācijas process norit atsevišķi saplānotos posmos, un arī stabilizācijas aizdevums tiek izsniegts pa daļām atbilstoši plāna realizācijai. Šāda kārtība sekmē pārskatāmu procesa uzraudzību.

Pašvaldības finansu stabilizācijas procesā tiek sakārtotas daudzas lietas. Tā ir budžeta plānošana, atskaites, grāmatvedības pārskati. Pieredze rāda: neraugoties uz to, ka ikvienas pašvaldības rīcībā ir instrukcijas un metodika, joprojām ir problēmas ar šiem jautājumiem. Pašvaldībām saskaņā ar likumu “Par budžetu un finansu vadību” ir jāiesniedz Finansu ministrijā ikgadējie pārskati, kam pievienots Valsts kontroles atzinums par gada pārskata sastādīšanas pareizību.

Galīgais lēmums par finansiālās darbības stabilizācijas procesa sākšanu ir jāpieņem pašai pašvaldībai. Ir bijušas situācijas, kad līdz pagrimumam novesto pašvaldības finansiālo slogu nākas uzņemties jaunievēlētajai pašvaldības domei, ko tai mantojumā atstājis iepriekšējais deputātu sasaukums. Politiskā atbildība tad tiek nodota ar nepatīkamu apgrūtinājumu, kas jāvērš par labu, dažkārt izmantojot arī pašvaldību finansu stabilizācijas piedāvātās iespējas.

Pašvaldību parādi un uzņemtās saistības nezudīs administratīvi teritoriālās reformas gaitā, pašvaldībām apvienojoties. Likums par pašvaldību budžetiem skaidri noteic, ka jaunizveidotā pašvaldība pārņems visas saistības no tām pašvaldībām, kas apvienojušās reformas gaitā.

Likumā “ Par valsts budžetu 2001.gadam” finansu stabilizācijas aizdevumiem bija plānots viens miljons latu. Šī summa arī reāli tika izlietota paredzētajiem mērķiem. Arī šim gadam budžetā stabilizācijas aizdevumiem plānota tāda pati summa, paredzot līdzekļus gan apstiprinātajiem stabilizācijas projektiem, gan iespējamiem jauniem pašvaldību finansu stabilizācijas gadījumiem.