PSRS tautas komisāra Latvijas okupācijas plāns un tā īstenošana

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” 31.01.2002., Nr.17; “LV” 01.02.2002., Nr.18, “LV” 06.02.2002., Nr.20

2. Kara aerodromu celtniecība

Latvijas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas un Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums par celtniecības bataljonu apgādi

Pilnīgi slepeni

LK(b)P CK un Latvijas PSR TKP

Lēmums Nr.491–ps

Rīgā 1941. gada 2. aprīlī

 

Par sagatavošanos celtniecības bataljonu uzņemšanai, kuri ierodas uz aerodromu celtniecību

Latvijas K(b)P CK un Latvijas PSR TKP nolemj:

Sakarā ar kokmateriālu trūkumu aerodromu celtniecības rajonos, kuri ir derīgi pagaidu dzīvojamo telpu celtniecībai, kā arī apdzīvoto vietu trūkumu šajās vietās, kurās varētu izvietot bataljonus un vadošo sastāvu un būvju inženiertehnisko sastāvu, kā arī katlu trūkumu uz vietas ēdiena vārīšanai, lūgt VK(b)P CK un PSRS TKP uzdot Aizsardzības tautas komisariātam nodrošināt Latvijas PSR komplektējamos celtniecības bataljonus ar teltīm un lauku virtuvēm.

Latv. PSR TKP priekšsēdētājs

V.Lācis

 

Latv. K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s. apr., 3.l., 31.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

 

Nosūtīts, izej. Nr.714 ps. 2/IV

 

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmums par celtniecības materiālu piešķiršanu aerodromu celtniecībai Latvijas PSR

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

Lēmums Nr.528–ps

Rīgā 1941. gada 5. aprīlī

 

Par celtniecības materiālu piešķiršanu aerodromu celtniecībai Latvijas PSR

Saskaņā ar PSR Savienības TKP 1941. gada 24. marta lēmumu Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Uzdot Latvijas PSR Valsts plāna komisijai (b. Deglavam) piešķirt no jauna būvējamo aerodromu pirmās kārtas celtniecībai uz nesadalīto fondu rēķina šādus materiālus:

a) apaļkokus		— 6000 kub.m.
b) zāģmateriālu		— 25 000 kub. m.
c) celtniecības naglas	— 110 tonnas
d) papes naglas		— 10 tonnas
e) stiklu			— 26 000 kv.m.
f) finieri			— 2000 kub.m.
g) jumta dzelzi		— 44 tonnas

Lūgt PSR Savienības TKP sankcionēt minētā materiāla piešķiršanu.

2. Piešķirt minētās celtniecības pirmajai kārtai uz LPSR fondu rēķina 1400 tūkstoš parasto ķieģeļu un 220 tonnas kaļķa.

3. Lūgt PSR Savienības TKP: a) noņemt uz celtniecības materiālu tautas komisariāta rēķina 12 tūkstoš rubļus jumta papes un nodot aerodromu celtniecībai; b) piešķirt fondus dzelzs caurulēm — viencollīgajām 3300 metrus, 1,5 collīgajām 3300 metrus un divcollīgajām 3300 metrus.

4. Uzdot LPSR Vietējās rūpniecības tautas komisariātam (b. Karlsonam): a) pasūtīt esošās dzelzs caurules;

b) līdz 1941. gada 15. aprīlim izgatavot:

ķerru metāla riteņus		— 4500 gabalus
500 litru ēdiena vārīšanas katlus	— 25 gabalus
300 litru ēdiena vārīšanas katlus	— 25 gabalus
250 litru ēdiena vārīšanas katlus	— 25 gabalus

 

c) līdz 1941. gada 10. aprīlim nodot Aerodromu celtniecības pārvaldei esošos 10 vārāmos katlus pa 500 litriem katru.

5. Uzdot LPSR Mežrūpniecības tautas komisariātam līdz š.g. 25. aprīlim minētajai celtniecībai izgatavot 4500 ķerras.

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 20.l., 132.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas K(b)P CK un Latvijas PSR TKP lēmums par apmaksātas darba klausības noteikšanu

Pilnīgi slepeni

Latv. PSR Tautas Komisāru Padomes un Latv. K(b)P CK

Lēmums Nr.529–ps

Rīgā 1941. gada 8. aprīlī

Par apmaksātas darba un pajūgu klausības, autotransporta mobilizācijas noteikšanu IeTK speciālo būvju darbiem

Latv. PSR Tautas Komisāru Padome un Latv. K(b)P CK nolemj:

1. Noteikt apmaksātu darba un pajūgu klausību laika posmā līdz š.g. 30. aprīlim visos pagastos, kuri atrodas 50 kilometru zonā IeTK speciālās celtniecības atrašanās vietās.

2. Uzdot apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem un Latv. K(b)P apriņķu komiteju sekretāriem pēc celtniecības objektu priekšnieku iesniegumiem piešķirt viņu pieprasīto darbaspēku un pajūgu transportu celtniecības objektu darbos.

3. Uzdot Rīgas pilsētas padomei 3 dienu laikā mobilizēt Latv. PSR IeTK celtniecības objektu darbiem piecdesmit kravas automašīnas ar diviem šoferiem uz katru mašīnu.

Latv. PSR TKP priekšsēdētājs

V.Lācis

 

Latv. K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s. apr., 20.l., 134.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja V.Lāča un LPSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētāja F.Deglava sagatavotais ziņojuma projekts

PSRS Tautas Komisāru Padomei par celtniecības materiālu piešķiršanu aerodromu celtniecībai

Projekts

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomei Pilnīgi slepeni

Jautājumā “Par celtniecības materiālu piešķiršanu aerodromu celtniecībai Latvijas PSR”

Ar PSR Savienības TKP un VK(b)P CK 1941.g. 24.III lēmumu 1941. gadā Latvijas PSR ir paredzēta paātrināta aerodromu celtniecība. Ņemot vērā šīs celtniecības sevišķo svarīgumu, tās ierobežotos pabeigšanas termiņus un Latvijas republikas ierobežotos resursus attiecībā uz šim mērķim paredzētajiem vairākiem celtniecības materiāliem, instrumentiem un celtniecības mehānismiem — Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome lūdz jūs savlaicīgi piešķirt nepieciešamos fondus.

Latvijas PSR bilance cementam un kokmateriāliem uz 1941. gadu ir šāda:

a) cementam — portlandes cementa vajadzība republikānisko

organizāciju kapitālajai celtniecībai	— 31 442 tonnas
(rūpniecības tautas komisariātiem	— 16 674 tonnas
Zemkopības tautas komisariātam	— 2464 tonnas
Komunālās saimn. taut. komisariātam	— 3242 tonnas
Izglītības taut. komisariātam	— 6928 tonnas

Ražošanas mērķiem 37 000 tonnas (šīferis u.c.)

Zemnieku vajadzībām, pirmā kārtā saimniecībām,

kuras zemi ir saņēmušas šajā gadā

— 15 000 tonnas)

Tādējādi republikāniskās pakļautības organizāciju un kapitālās celtniecības vajadzība sastāda 68 442 tonnas.

Savienības organizāciju kapitālajai celtniecībai	— 20 999 tonnas:
/dzelzceļam	— 10 000 tonnas
šoseju ceļiem	— 3600 tonnas
VEF	— 1750 tonnas/

Pēc īpašā saraksta 18690 tonnas (pēc stāvokļa uz 1.IV). Visas republikāniskās, Savienības un īpašais saraksts sastāda 123 131 tonnu, gada ražošana ir 150 000 tonnas.

b) zāģmateriāls — republikānisko organizāciju vajadzība kapitālajai celtniecībai 110 000 m3, ražošanas mērķiem 276 000 m3, tajā skaitā arī Mežrūpniecības tautas komisariāta ražošana.

Savienības organizāciju kapitālajai celtniecībai 65 000 m3 un ražošanas mērķiem 35 000 m3

pēc īpašā saraksta	— 258 000 m3
eksportam	— 156 000 m3
zāģmateriālu atlikums uz 1941. g. 1.I	— 212 000 m3
1941. gada izstrāde	— 600 000 m3
pavisam mums ir šādi resursi	— 712 000 m3
tādējādi pietrūkst	— 209 000 m3
c) apaļkoki — republikānisko organizāciju
vajadzība kapitālajai celtniecībai	— 26 000 m3
Ražošanas mērķiem	— 27 000 m3
Savienības organizāciju kapitālajai celtniecībai	— 142 000 m3
Ražošanas mērķiem	— 9000 m3
Pēc īpašā saraksta	— 91 000 m3
Eksportam	— 30 000 m3
Saskaņā ar ražošanas programmu mums ir —
Mežrūpniecības tautas komisariātam	— 195 000 m3
ar gada vajadzību	— 336 000 m3

Bez tam apmēram 40 000 m3 apaļkoka ir jāsaņem papildus gulšņu ražošanai, jo republikā ražotie gulšņi kopā ar eksportu sastāda 500 tūkstoš gabalus, bet vajadzīgi ir 750 tūkstoš gabali.

Latvijas PSR ražošanas un kapitālās celtniecības vajadzība pēc metāla arī nav pilnīgi nodrošināta, tā piemēram:

	Materiāla	Mērvienība	1. ceturkšņa	1. cet.	Nosūtīts
	nosaukums		vajadzība	piešķirtie fondi
1. Jumta skārds	tonnas	1365	352	256
2. Tērauds	tonnas	1384	726	236
3. Gāzes caurules	tonnas	860	400	335

Celtniecības materiālu un instrumentu daudzums republikā ir ārkārtīgi ierobežots. Celtniecības materiālu pamatresursi ir pārgājuši kara celtniecības organizāciju pārziņā. Latvijas PSR vietējās rūpniecības uzņēmumiem nav iespējams izgatavot visu nepieciešamo instrumentu daudzumu, lai nodrošinātu aerodromu celtniecības vajadzības, jo liels instrumentu daudzums ir nepieciešams dzelzceļa kapitālajai celtniecībai un Baltijas sevišķā kara apgabala celtniecībai.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

V.Lācis

Latvijas PSR Valsts plāna komisijas priekšsēdētājs

F.Deglavs

LVA, 270.f., 1.apr., 428.l., 5., 6., 7.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā:

 

Latv. PSR TKP

Slepenā daļā reģistrēts 8.IV 41.g.

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas lēmums par pasākumiem celtniecības materiālu sagatavošanai un izvešanai IeTK celtniecības objektos

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

un Latvijas komunistiskās (boļševiku) partijas

Centrālās komitejas

Lēmums Nr.567–ps

Rīgā 1941.gada 11.aprīlī

“Par pasākumiem, lai sagatavotu un izvestu vietējos celtniecības materiālus Latvijas PSR IeTK celtniecības objektiem”

Saskaņā ar PSRS TKP un VK(b)P CK 1941.gada 24 III lēmumu, lai nodrošinātu IeTK objektu celtniecības darbu plānu izpildi Latvijas PSR, Latv.PSR TKP un Latvijas K(b)P CK nolemj:

1. Uzdot Latvijas PSR Vietējās rūpniecības tautas komisariātam, (b.K.Karlsonam) nekavējoties uzsākt šādu celtniecības materiālu sagatavošanu un izvešanu: smilti 770 000 m3, granīta šķembas — 275 000 m3, akmeņus vai granti — 220 000 m3 Latvijas PSR IeTK celtniecības objektiem.

2. Uzdot Rīgas, Ventspils, Aizputes, Liepājas, Bauskas, Jelgavas, Jēkabpils un Daugavpils apriņķu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām un Latvijas K(b)P apriņķu komitejām veikt visus mērus, lai nodrošinātu sagatavošanas un izvešanas plāna savlaicīgu izpildi, piemēram, nodrošinot ar darbaspēku un pajūgu transportu.

3. Noteikt pa apriņķiem šādus celtniecības materiālu sagatavošanas un izvešanas termiņus:

Apriņķa nosaukums	1 V	1 V	1 VII	1 VIII	Pavisam
Rīgas apriņķis:
a) smiltis m3	10 000	30 000	50 000	50 000	140 000
b) akmens vai grants m3	5000	10 000	15 000	10 000	40 000
c) šķembas m3	5000	15 000	15 000	15 000	50 000
Ventspils:
a) smiltis m3	5000	15 000	25 000	25 000	70 000
b) akmens vai grants m3	3000	5000	5000	7000	20 000
c) šķembas	3000	7000	7500	7500	25 000
Aizputes:
a) smiltis m3	5000	15 000	25 000	25 000	70 000
b) akmens vai grants m3	3000	5000	5000	7000	20 000
c) šķembas m3	3000	7000	7500	7500	25 000
Liepājas:
a) smiltis m3	10 000	30 000	50 000	50 000	140 000
b) akmens vai grants m3	5000	10 000	15 000	10 000	40 000
c) šķembas m3	5000	15 000	15 000	15 000	50 000
Bauskas:
a) smiltis m3	5000	15 000	25 000	25 000	70 000
b) akmens vai grants m3	3000	5000	5000	7000	20 000
c) šķembas m3	3000	6000	7500	8500	25 000
Jelgavas:
a) smiltis m3	5000	15 000	25 000	25 000	70 000
b) akmens vai grants m3	3000	5000	5000	7000	20 000
c) šķembas m3	3000	7000	7500	7500	25 000
Jēkabpils:
a) smiltis m3	10 000	30 000	50 000	50 000	140 000
b) akmens vai grants m3	5000	10 000	15 000	10 000	40 000
c) šķembas m3	5000	15 000	15 000	15 000	50 000
Daugavpils:
a) smiltis m3	5000	15 000	25 000	25 000	70 000
b) akmens vai grants m3	3000	5000	5000	7000	20 000
c) šķembas m3	3000	7000	7500	7500	25 000

(..)

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs

V.Lācis

Latvijas K(b)P CK sekretārs

J.Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s.apr., 20.l., 135, 136., 137.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

LK(b)P Jelgavas apriņķa komitejas sekretāra K.Plātera un Jelgavas apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja K.Burkevica ziņojums par biedrības nama “Līgo” nodošanu

Ziņojums

Noklausoties b.Drozdova ziņojumu, kam ar TK un CK 1941.gada lēmumu Nr... uzdots izdarīt būvdarbus uz būvlaukuma pie Glūdas stacijas Jelgavas apriņķī, un, pārbaudot apstākļus uz vietas, atzinām, ka Glūdas pagasta biedrības nams, kurš atrodas Glūdas pag.izpildu komitejas pārzināšanā, bet kurā tagad ievietojies būvkantoris Nr.6, būtu nododams b.Drozdova rīcībā, jo minētais biedrības nams “Līgo” ir ļoti tuvu tam būvlaukumam, kur jāstrādā b.Drozdovam. No būvlauka, kur strādā kantoris Nr.6, minētais nams ir attālu, bez tam kantoris Nr.6 līdz šim minēto namu nav pilnīgi aizņēmis, bet izmanto tikai pa daļai, kur varētu novietot daudz lielākas darbinieku masas, un minētam kantorim Nr.6 ir iespējams telpas atrast citur /Annenieku un Skuju/ saimniecībās, kuras ir daudz tuvāk kantora Nr.6 darba vietai un kuras arī minētais kantoris daļēji jau izmanto. Tālāk atradām, ka Glūdas pagasta Pogu mājas, piederošas pilsonim Rūtenam, kurš dzīvo Jelgavā, Akadēmijas ielā Nr.32 un ilgus gadus savā īpašumā nav dzīvojis, nedz arī strādājis, jo viņam arī Jelgavā piederēja īpašumi, tādēļ minētās Pogu mājas būtu nacionalizējamas un ēkas līdz ar vajadzīgo zemes platību nododamas būvkantora rīcībā, bet lopi un inventārs, zirgiem darbināmo mašīnu punktā vai darba zemniekiem un valsts saimniecībā.

Vēl būvlaukuma robežās ietilpst Šķibes pagasta Galiņu mājas, kuras pieder Ritumam Richardam. Zemes platība līdz nacionalizācijai bija 53 ha, tagad 30 ha, kuras arī būtu līdz ar ēkām nododamas būvkantora rīcībā, jo Rituma tēvam pieder zeme Jēkabnieku pagastā, uz kurieni var pāriet un strādāt arī minētais Ritums Richards.

LK(b)P Jelgavas apr.komiteja

K.Plāters

 

Jelgavas apr.izpildu komiteja K.Burkevics

LVA, 270.f., 1.s.apr., 24.l., 39.lp. Oriģināls

Turpinājums — seko