Baltijas valstīm ir optimisms ceļā uz NATO

Vakar, 11.februārī, Rīgā tikās Vācijas un Baltijas valstu ārlietu ministri

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas ārlietu ministru kopīgajā preses konferencē

Vakar, 11.februārī, Rīgā, Ārlietu ministrijā: Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs Joška Fišers, Igaunijas Republikas ārlietu ministre Kristīna Ojulande, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Antans Vaļonis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 11.februārī, Rīgā pēc kārtējām Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru konsultācijām notika arī Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa, Vācijas ārlietu ministra Joškas Fišera, Igaunijas ārlietu ministres Kristīnas Ojulandes un Lietuvas ārlietu ministra Antana Vaļoņa kopīga preses konference.

Pirmais žurnālistus uzrunāja Indulis Bērziņš, uzsverot, ka Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru “3+1” tikšanās kļuvušas par stabilu tradīciju un ka Eiropā Baltijas valstīm šāda tradīcija ir vienīgi ar Vāciju (vēl notiek līdzīgas Baltijas valstu un ASV tikšanās Baltijas un ASV hartas ietvaros). I. Bērziņš no četru ministru aplūkotajiem jautājumiem akcentēja NATO paplašināšanos, ar ko arī bija sāktas konsultācijas, paužot pārliecību, ka visas trīs Baltijas valstis ir reālas NATO kandidātes, kam ir visas iespējas, arī ar Vācijas atbalstu, jau šogad saņemt uzaicinājumu iestāties NATO. Ministri pārrunājuši arī Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumus, nodokļu politiku un jauno lauksaimniecības politiku. Pārrunāti arī reģionālās sadarbības jautājumi, ieskaitot attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju. “Gandrīz visos šajos jautājumos mūsu pozīcijas ir līdzīgas vai tuvas, bet, protams, ir viens jautājums, kurā mums, latviešiem, ar Vāciju nekādi neizdevās rast saprašanos un vienoties. Tas ir Latvijas un Vācijas nākamās hokeja spēles rezultāts, un šajā jautājumā savu vārdu tagad teiks abu valstu hokejisti,” pajokoja Latvijas ārlietu ministrs.

Igaunijas ārlietu ministre Kristīna Ojulande atzinīgi novērtēja no rīta parakstīto Latvijas un Igaunijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs Joška Fišers savu uzrunu sāka, pateicoties Latvijas pusei par konsultāciju teicamo organizāciju un izsakot komplimentu skaistajai Rīgai. Latvijas galvaspilsētā viņš esot pirmo reizi, tāpēc jo vairāk žēl, ka vizīte tik īsa — tūdaļ no Rīgas Vācijas ārlietu ministram bija jādodas uz sanāksmi Stambulā. Joška Fišers uzsvēra ES paplašināšanas lielo nozīmi Eiropas attīstībā, paužot cerības, ka visas kandidātvalstis sekmīgi beigs iestāšanās sarunas. Pēc J. Fišera vārdiem, uzņemt visas šīs valstis būs vēsturisks ES uzdevums, jo pēc šādas paplašināšanās ES pašreizējo piecpadsmit dalībvalstu vietā veidos divdesmit piecas. Ministrs uzsvēra, lai šāda milzu organizācija sekmīgi darbotos, jāveic ES institucionālas, kā arī procedūras reformas. J. Fišers izteica gandarījumu par visu trīs Baltijas valstu sekmīgajām iestāšanās sarunām, uzsverot, ka tā ir arī saruna par šo valstu nākotni paplašinātajā Eiropā. “Ir svarīgi runāt par šodienas problēmām, taču vēl svarīgāk ir jau šodien runāt par nākotnes uzdevumiem paplašinātajā Eiropā, arī par reģionālo sadarbību ar Kaļiņingradas apgabalu, pārējo Krieviju un Ukrainu, par pārrobežu tirdzniecību — procesiem, kas pēc ES paplašināšanas būs īpaši aktuāli,” teica J. Fišers.

Lietuvas ārlietu ministrs Antans Vaļonis uzsvēra, ka Lietuva, tāpat kā pārējās Baltijas valstis, ir gatava iestāšanās sarunas ar ES pabeigt vēl šogad un līdz 2004. gadam kļūt par pilntiesīgu ES dalībvalsti. A.Vaļonis arī uzsvēra, ka Lietuvai vajadzīgs ES finansiālais atbalsts Ignalinas atomelektrostacijas drošības paaugstināšanai.

Vakar, 11.februārī, Rīgā, Melngalvju namā: Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs Joška Fišers, Igaunijas Republikas ārlietu ministre Kristīna Ojulande, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Antans Vaļonis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš		Igaunijas ārlietu ministre Kristīna Ojulande un Indulis Bērziņš

“Latvijas Vēstneša” jautājums Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas ārlietu ministriem:

— Ko jūs katrs sagaidāt no NATO dalībvalstu vadītāju šā gada Prāgas apspriedes?

J. Fišers: — Vācija vienmēr atbalstījusi NATO paplašināšanos, bet šis jautājums jāizlemj sarunās un jāizlemj ļoti uzmanīgi. Šim procesam rūpīgi jāsagatavojas un pēc tam jāpieņem precīzi lēmumi. Es esmu pārliecināts, ka Prāgas apspriedē šādi gudri lēmumi arī noteikti tiks pieņemti, un mēs uz NATO paplašināšanos raugāmies ļoti pozitīvi.

K. Ojulande: — Pēdējos sešos mēnešos attieksme pret NATO paplašināšanos, īpaši pret Baltijas valstu uzņemšanu NATO, ir mainījusies visai radikāli. Baltijas valstu perspektīvas iestāties NATO šobrīd izskatās ļoti labi, un es uz šo iespēju raugos ļoti pozitīvi. Protams, mēs turpināsim savus sagatavošanās darbus, pildot Rīcības plānu dalībai NATO. Ko mums nozīmēs Prāgas apspriedē saņemt uzaicinājumu iestāties NATO? Es kā Igaunijas ārlietu ministre gribu uzsvērt: mums jāapzinās, ka pilntiesīga līdzdalība NATO nav iestāšanās kādā elitārā sociālā klubā. Nē, tā ir pievienošanās ļoti spēcīgai militārai savienībai ar skaidri noteiktiem militāriem mērķiem un atbildību. Tātad uzaicinājuma saņemšana Prāgā vēl nebūs procesa noslēgums. Zināmā mērā mums tas būs tikai jaunas dzīves sākums. Jāatceras, ka kopš 11. septembra arī pati NATO ir sastapusies ar jauniem uzdevumiem un jauniem izaicinājumiem. Līdz ar to arī mums, NATO kandidātvalstīm, jābūt gatavām risināt šos jaunos uzdevumus.

I. Bērziņš: — Es esmu pārliecināts, ka Latvija Prāgas apspriedē tiks uzaicināta iestāties NATO, tāpat kā tiks uzaicinātas mūsu kaimiņvalstis — Igaunija un Lietuva. Es esmu pārliecināts par to tāpēc, ka Latvija turpinās savus sagatavošanās darbus, ko mēs veicam jau tagad, lai iestātos NATO. No labām NATO kandidātēm mūsu valstis kļūs par labām NATO dalībvalstīm.

A. Vaļonis: — Protams, arī Lietuva cer Prāgā saņemt uzaicinājumu iestāties NATO un tad pēc īsām, konstruktīvām sarunām arī kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Tāda ir mana īsā atbilde. Ja plašāk — mēs visi saprotam, ka pēc 11. septembra notikumiem visas trīs Baltijas valstis jau būtībā izturējušās ne vien kā NATO kandidātvalstis, bet arī kā NATO dalībvalstis. Mums jāapzinās, ka gan līdz uzaicinājuma saņemšanai, gan arī vēlāk mums būs jāpilda visi pienākumi, ko mums uzliek vēlme pievienoties NATO.

Vakar Rīgā: Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs Joška Fišers, Igaunijas Republikas ārlietu ministre Kristīna Ojulande, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Antans Vaļonis Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Par Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas ārlietu ministru tikšanos Rīgā

Kopīgais komunikē

2002. gada 11. februārī uz savu sesto politisko konsultāciju Rīgā pulcējās Igaunijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas ārlietu ministri.

Tikšanās laikā notika plaša domu apmaiņa par Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos un Eiropas nākotni un izvērsās dziļa diskusija par starptautiskās drošības jautājumiem, tostarp par NATO paplašināšanos. Vācijas Federatīvās Republikas ārlietu ministrs apstiprināja aktīvu savas valsts atbalstu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas uzņemšanai ES un NATO. Ministri pieskārās ar Baltijas jūras reģiona sadarbību saistītiem jautājumiem un citām savstarpēji interesējošām tēmām.

Ministri izteica nepārprotamu nosodījumu starptautiskajam terorismam kā demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības apdraudējumam visā pasaulē. Viņi vēlreiz apliecināja savu valstu apņēmību aktīvi darboties pasaules koalīcijas cīņā pret starptautisko terorismu un sniegt praktisku ieguldījumu cīņā pret terorismu, tostarp piedaloties ASV vadītajā operācijā “Enduring Freedom“. Tikšanās gaitā tika uzsvērts, ka jaunajā drošības vidē, kāda izveidojusies pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem, NATO loma nav mazinājusies.

Ministri vēlreiz atzīmēja NATO paplašināšanas izšķirošo lomu vienotas un brīvas Eiropas veidošanā. Viņi apliecināja atbalstu tālākai NATO paplašināšanai 2002. gadā un visu kritērijus izpildījušo kandidātvalstu uzņemšanai. Ministri izteica pārliecību, ka Baltijas valstu uzaicināšana NATO Prāgas galotņu sanāksmes laikā dzēsīs vēsturiskā netaisnīguma un dalījuma līnijas Eiropā. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ministri uzsvēra savu valstu apņēmību turpināt pilnveidot savas aizsardzības spējas un izteica pateicību Vācijai par tās atbalstu un palīdzību šajā jomā.

Ministri atzīmēja ievērojamo progresu, kas sasniegts ES iestāšanās sarunās, un izteica cerību, ka saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprināto grafiku sarunas tiks pabeigtas līdz šī gada beigām. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ministri izteica savu valstu apņēmību turpināt iesāktās reformas, lai iestāšanās brīdī tās spētu efektīvi pildīt “acquis communautaire”.

Ministri apsveica lēmumu finansiāli sarežģītajās sadaļās sarunas risināt uz esošās “acquis communautaire” bāzes un Berlīnē pieņemtā pašreizējā finansu plāna ietvaros. Ministri atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas laikus piedāvāto Kopējo finansu ietvaru iestāšanās sarunām, kas veido stabilu pamatu tālākajām sarunām finansiāli neatkarīgajās sadaļās. Ministri izteica cerību, ka Spānijas prezidentūras laikā tiks panākts ievērojams progress tādās nozīmīgās sarunu sadaļās kā “Lauksaimniecība”, “Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija”, “Finansu un budžeta nosacījumi”. Ministri apsveica Komisijas ierosinājumu atvēlēt noteiktu naudas summu kodoldrošībai. Viņi izteica cerību, ka vēl neatrisinātais jautājums sadaļā “Nodokļi” par ES “acquis” piemērošanu nodokļiem uz cigaretēm tiks atrisināts, ņemot vērā šī jautājuma politisko sensitivitāti.

Ministri augstu novērtēja deklarāciju “Par Eiropas nākotni”, īpaši ES dalībvalstu vēsturisko lēmumu pilnībā iesaistīt ES kandidātvalstis konvencijas darbā.

Ministri uzsvēra efektīvas sadarbības nozīmi Baltijas jūras reģionā, īpaši Baltijas jūras valstu padomes ietvaros. Ministri izteica cerību, ka Zviedrijas prezidentūras laikā panāktais progress Ziemeļu dimensijas jautājumā veicinās šī projekta tālāku attīstību Spānijas un Dānijas prezidentūru laikā.

Ministri bija vienisprātis, ka reģionālā sadarbība sekmē konstruktīvas attiecības ar Krieviju, un apsveica reģionālās iniciatīvas attiecībā uz pārrobežas sadarbību ar Krievijas ziemeļrietumu reģioniem. Ministri apliecināja savu valstu gatavību veicināt tālāko demokratizācijas un reformu procesu Krievijas Federācijā. Ministri apsveica Krievijas iesaisti pretterorisma koalīcijā un izteica atbalstu ciešai un konstruktīvai sadarbībai starp NATO un Krieviju, kas sekmētu globālo stabilitāti.

Ministri uzsvēra savu apņēmību turpināt un intensificēt savas divpusējās attiecības, kā arī sadarbību “3+1” ietvarā. Viņi vienojās pēc Lietuvas uzaicinājuma nākamoreiz tikties Viļņā 2002. gadā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Vakar, 11.februārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Vācijas ārlietu ministru Jošku Fišeru. Tikšanās laikā apspriesta divpusējā sadarbība, kā arī Eiropas Savienības (ES) integrācijas aspekti.

I.Bērziņš raksturoja Latvijas un Vācijas attiecības kā ļoti labas, atzīmējot politiskā dialoga augsto intensitāti un kvalitāti. Ministrs arī norādīja, ka Vācija ir viena no lielākajām ekonomiskās sadarbības partnerēm ar ievērojamu potenciālu tālākai attiecību intensifikācijai šajā jomā. Ministrs arī augstu novērtēja Vācijas sniegto palīdzību aizsardzības un iekšlietu jautājumos un izveidojušos abu valstu sadarbību minētajā jomā.

Apspriežot Eiropas Savienības integrācijas jautājumus, ministri pauda pārliecību, ka iestāšanās sarunas ir sekmīgi jāpabeidz līdz gada beigām. Abas puses izteica vēlmi panākt būtisku progresu sarežģītākajās sarunu sadaļās, piemēram, lauksaimniecībā. I.Bērziņš informēja Vācijas ārlietu ministru par Latvijas plānotajiem pasākumiem virzībā uz Eiropas Savienību. Sarunas gaitā pievērsta uzmanība arī sabiedrības attieksmei pret integrāciju Eiropas Savienībā.

Tikšanās nobeigumā skarti drošības politikas aspekti un pārrunāta eiroatlantiskās integrācijas gaita.

Vakar, 11.februārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Igaunijas ārlietu ministre Kristīne Ojulande parakstīja Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultas uzlikšanās un nodokļu nemaksāšanas noveršanu attiecībā uz ienākuma nodokli.

Ārlietu ministrijas preses centrs