“Mums nav pamata atcelt iepriekš pieņemtos lēmumus”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio vakar, 11.februārī

— Šodien jums bija tikšanās ar Valsts policijas vadību, vai runājāt tikai par kārtību skolās?

Gundars Bojārs: — Nē, bija vairākas tēmas. Protams, kārtība un drošība skolās bija galvenā tēma, kam mēs pievērsām uzmanību, un šeit ir jāveic kompleksi pasākumi saistībā gan ar drošības nodrošināšanu, gan arī ar narkotiku izplatības mazināšanu. Bet bija arī vairākas citas tēmas. Tika spriests par operatīvās reaģēšanas centra izveidošanu un pašvaldības dalību šajā projektā, par Ūdens policijas darbu un iespējamiem pašvaldības līdzfinansējumiem tehniskā aprīkojuma nodrošināšanā. Ūdens policijas jautājums kļūst arvien aktuālāks, šis atpūtas veids — atpūta uz ūdens — rīdziniekiem kļūst arvien pievilcīgāks, un diemžēl jāsaka, ka pašreiz šādas policijas pastāvēšanai nemaz nav jēgas, jo tehniskie līdzekļi, kas ir viņu rīcībā, neļauj veikt šo funkciju. Tika apspriestas arī dažas citas tēmas saistībā ar topošo Pašvaldības policijas nolikumu, bet nu būtiskākais, manuprāt, tiešām bija situācija skolās, un mēs sarunājām vēlreiz tikties 27. datumā, līdz kuram notiks vairākas apspriedes un izbraukuma sēdes pašvaldību un Valsts policijas speciālistu līmenī. 27.datumā mēs, cerams, apstiprināsim rīcības programmu šim gadam. Es uzskatu, ka arī mums, domei, būtu vieglāk strādāt pēc šādas konkrētas programmas, kāda tiek gatavota šogad varbūt pirmo reizi visos departamentos, lai tad redzētu, kā mēs savus plānus pildām.

— Respektīvi — galvenokārt galvenā doma ir tāda, ka darbojas policijas struktūrvienības, bet, kur nepieciešams — tur dome finansē.

G.Bojārs: — Mums valstiskā līmenī šis policijas finansējums, protams, ir nepietiekams un, tā kā mums rūp rīdzinieku drošība Rīgas pilsētā, tad acīmredzot dome būs viens no galvenajiem finansētājiem visām šīm programmām. Mums iepriekšējā gada laikā ir izveidojusies ļoti cieša un stabila sadarbība ar Valsts policiju, man par to ir prieks, un mēs jau vairākas investīcijas esam veikuši tieši tehnoloģijās un esam gatavi arī turpmāk izskatīt visas nepieciešamības.

— Tātad pēc 27.februāra varēs runāt par kādu pavisam konkrētu programmu?

G.Bojārs: — Par konkrētu programmu, konkrētiem grafikiem, kad mēs kādu no šīm sadaļām īstenosim.

— Finansu komisija atbalstījusi lēmumprojektu, kas paredz iecelt Aivaru Krievānu par Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju. Vai šonedēļ šo jautājumu izskatīs dome?

G.Bojārs: — Jā, to skatīs domes sēdē, jāsaka, ka situācija ap Centrāltirgu, un tas bija presē atspoguļots, nav visai labvēlīga. Dome, manuprāt, ir zaudējusi iepriekšējās Centrāltirgus valdes darbības ietekmi pār tiem procesiem, kas notiek tirgū. Tātad ir noslēgti neskaitāmi apakšnomas līgumi ar tādiem lielākiem apsaimniekotājiem, un domei šobrīd ir visai nelielas iespējas šo situāciju ietekmēt. Es ceru, ka Krievāna kungs būs īstais kandidāts, domes sēdē viņam tiks uzdots pietiekami daudz jautājumu, viņam arī jānāk ar savu redzējumu par Centrāltirgus attīstības koncepciju nākotnē.

— Tiekoties ar prezidija locekļiem, Krievāns, liekas, nebija spējis deputātiem skaidri formulēt iespējamo tirgus ekonomisko attīstību. Deputātu vidū sākās diskusija arī par Krievāna partijisko piederību, un opozīcija uzskata, ka lēmums par Krievāna iecelšanu Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amatā ir sasteigts.

G.Bojārs: — Mums valstī ir likumdošana, kas aizliedz, pieņemot vai atlaižot no darba, ņemt vērā partijisko piederību, un arī pašreizējā Centrāltirgus valdē ir dažādu partiju, arī “Latvijas ceļa”, pārstāvji. Viena lieta ir politika, otra lieta profesionālisms, un Krievāna kungs tirgū ir nostrādājis pietiekami ilgu laiku, lai viņam šīs profesionālās spējas būtu. Protams, tas viss tiks lemts domes sēdē, deputātiem būs iespējas uzdot jautājumus un arī pārliecināties par viņa pieeju.

— Ja nemaldos, tiks apspriests arī lēmumprojekts par Rīgas starptautiskās autoostas rekonstrukciju un būvniecību. Varbūt plašāk par šo ieceri dažos vārdos un, protams, finansējumu.

G.Bojārs: — Rīgas starptautiskā autoosta ir pastāvējusi šajā vietā diezgan ilgi, mēs jau no bērnības katrs atceramies, ka tā atradās tieši tajā vietā, un jādomā ir par šīs autoostas attīstību. Šī ideja tika attīstīta vairāku gadu garumā. Ir iesniegti ļoti labi projektu piedāvājumi, šie piedāvājumi arī tika apspriesti Rīgas domē, tika izstādīti sabiedrības apspriešanai, un mans viedoklis ir, ka, virzot šos projektus uz priekšu, Rīgas autoosta varētu iegūt pietiekami civilizētu statusu, kā tai kā starptautiskai autoostai pienākas. Autoosta jau nav tikai vieta, no kurienes atiet vai pienāk autobusi, bet tai ir arī jāveic vēl neskaitāmas citas funkcijas saistībā ar pasažieru apkalpošanu, un šis projekts to paredz.

— Lai klausītājiem būtu labāks priekšstats, runa šeit ir par diviem līmeņiem — autoosta pavisam savādāk izskatās, un tai pavisam savādākas funkcijas nekā līdz šim.

G.Bojārs: — Jā, bet tam ir paredzēts arī savienojums ar dzelzceļa staciju, tātad visi šie transporta veidi ...

— Tas ir ļoti dārgs acīmredzot.

G.Bojārs: — Dārgs, un tam mēs piesaistīsim privātinvestorus.

— Un droši vien tas nenotiks tik īsā laikā.

G.Bojārs: — Jā, tas nenotiks īsā laikā. Investoru apzināšana ir veikta, un nākamais posms būs tieši juridiskās dabas jautājumu risināšana un kārtošana, tālāk arī šīs investīcijas. Projektu saskaņošana ilgs vēl pietiekami ilgi.

— Rīgas patversmes izveidošana Maskavas ielā 208, arī tā laikam ir domes darba kārtībā. Ko tas nozīmē — tā ir pilnīgi jauna patversme vai vecās patversmes nosaukuma maiņa, vai statusa maiņa?

G.Bojārs: — Šajā vietā bija patversme, kurā bija tikai 20 vietas, Rīgas pilsēta šīs mājas iegādei ir iztērējusi 200 tūkstošus latu un remontiem 250 tūkstošus latu. Šobrīd šajā patversmē ir 120 vietas vīriešiem un desmit istabas ģimenes krīzes jautājumu kārtošanai. Sievietēm ir izveidota jauna patversme Bārddziņu ielā, tā ir pietiekami moderna, un pakalpojumi, kas tiek sniegti, pirmkārt bez maksas, tā ir gultasvieta, ēdināšana, sanitāri higiēnisko pakalpojumu sniegšana, ārsta palīdzība, ja nepieciešams, šajā patversmēs strādās profesionāli sociālie darbinieki, kas varēs veikt kādu pirmo palīdzību krīzes situācijās.

— Vai ir veiktas kaut kādas aplēses, vai visas patversmes kopā var nodrošināt nepieciešamo vietu skaitu?

G.Bojārs: — Es domāju, ka nē, acīmredzot rodas nepieciešamība vēl paplašināt šīs iespējas, bet tas ir jebkuras civilizētas pilsētas standarts, un mēs uz šo standartu ejam. Arī par šiem cilvēkiem ir jārūpējas, un mēs esam gatavi to darīt.

— Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmums apturēt jau uzsākto Kalpu nama celtniecību Vecrīgā, Kungu ielā 3, līdz dokumentācijas sakārtošanai. Projektam ir būvatļauja, starpresoru komisijas saskaņojums, bet Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas paraksta atkal nav. Jau kuro reizi.

G.Bojārs: — Tā nu gluži nebūs taisnība. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā šis projekts ir saskaņots, gan jāsaka, ka visi šie saskaņojumi ir doti iepriekšējās domes sasaukuma laikā. Mums nereti rodas šādas dabas problēmas, teiksim, kaut vai saistībā ar privatizācijas jautājumiem, bet, gribam mēs to vai negribam, šī dome ir iepriekšējā sasaukuma domes saistību un tiesību pārņēmēja. Un mums nav pamata atcelt iepriekš pieņemtos lēmumus, it sevišķi gadījumos, ja ir veiktas zināmas finansiālas investīcijas, mēs varam iekulties ļoti lielās nepatikšanās. Es šo situāciju esmu izanalizējis, un tiešām, atceļot iepriekš pieņemtos saskaņojumus, sekas būtu ārkārtīgi nepatīkamas no finansiālā viedokļa tieši Rīgas pilsētai.

— Tad jau tas nozīmē, ka Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai vispār nav pamata šīm iebildēm.

G.Bojārs: — Kā tad, un tas nav pirmais gadījums, ir ļoti daudzi saskaņojumi, ko Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir devusi dažnedažādiem diskutabliem projektiem mūsu pilsētā, arī vēsturiskajā centrā, un šobrīd varētu teikt, ka tā cīnās it kā pati ar sevi, mēģinot lobēt un virzīt caur Saeimu šo, manuprāt, diezgan absurdo likumu par Rīgas vēsturiskā centra aizsardzību.

— Tas jau nenozīmē, ka, pēc jūsu domām, šādu likumu nevajag?

G.Bojārs: — Es domāju, ka šādu likumu nevajag, es domāju, ka vajag likumu par Latvijas galvaspilsētu, par Rīgu, kurā būtu paredzētas ļoti dažādas lietas. Šobrīd ir likums par īpaši aizsargājamo teritoriju statusa noteikšanu, ir dažādi citi normatīvie akti, kas jau šobrīd ļauj valdībai noteikt īpašus režīmus dažādām teritorijām. Šis ir pilnīgi populistisks solis, saistīts ar vēlēšanām, nav ko te slēpt, un tautai tā tas arī būtu jāuztver.

— Domes speciālisti rīt izvērtēs Valsts obligātās veselības nodrošināšanas aģentūras iesniegto rīcības plānu veselības pakalpojumu apmaksas nodrošināšanai šogad, tas laikam paredz no 1.aprīļa pārņemt slimokases funkcijas, kā jūs to vērtējat? Domei, ja es nemaldos, bija projekts izveidot pašiem savu aģentūru.

G.Bojārs: — Mums šī aģentūra jau ir. Domei bija projekts uz šīs aģentūras arī bāzēt turpmāko darbību un arī līdzfinansēt no domes budžeta. Šeit varbūt sabiedrība ir pietiekami bieži maldināta. Rīgas dome nav parādā nevienam, tas, ka Rīgas dome veic milzīgas investīcijas, bezprecedenta investīcijas veselības aizsardzībā, tehnoloģijās, jaunās iekārtās, tas, ka Rīgas dome bija gatava līdzfinansēt arī šo slimokases parādu, tā ir domes labā griba, domes vēlēšanās piedalīties veselības aizsardzības kvalitātes paaugstināšanā Rīgas pilsētā. Šobrīd faktiski citas izvēles mums nav. Mūs vienkārši informē par to, ka tiks dibināta šī aģentūras filiāle, un, protams, mums jāvienojas par to, kā mēs tai nodosim vai pārdosim gan datu bāzi, gan varbūt darbinieku pāreju nodrošināsim.

— Un kas būs ar šiem parādiem, uz kuru atdošanu tomēr cer, piemēram, Farmaceitu biedrības prezidents?

G.Bojārs: — Es vēlreiz mēģināšu atkārtot, ka Rīgas domei ar to nekāda sakara nav. Mēs vēlējāmies to pildīt, bet, tā kā neredzam sev iespējas turpmāk šo procesu kontrolēt, acīmredzot mēs šo lēmumu nevarēsim pieņemt, to neakceptēs ne pozīcijas, ne opozīcijas deputāti.

— Vai varam pāris vārdos rezumēt, kā budžetā sācies gads pilsētai?

G.Bojārs: — Te jau pagājušnedēļ izskanēja dažādas populistiskas lietas, ka, redziet, Valmieras pilsēta esot pirmā publiskojusi budžetu, tas ir pieejams internetā jau ļoti sen, mēs informāciju dodam arī presei, un gribētos aicināt presi ņemt pretī šo informāciju un arī publicēt, lai neiznāk kā ar laikrakstu “Diena”, ka mums par to ir jāmaksā. Un par janvāra budžeta izpildi: pamatbudžeta ieņēmumi janvārī ir 11,7 miljoni latu, tas ir salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri par 0,7 miljoniem latu vairāk, speciālā budžeta ieņēmumi ir 1,6 miljoni latu, tas pārsniedz iepriekšējā gada ieņēmumus par 114 tūkstošiem latu. Un mēs esam veikuši diezgan daudz ieguldījumu janvārī apgaismojuma sistēmas uzturēšanai 255 tūkstošus latu, ielu ceļa uzturēšanai 332 tūkstošus latu, tiltu satiksmes pārvadu uzturēšanai 107 tūkstošus latu, esam arī dotējuši pašvaldības transporta uzņēmumus par 101 tūkstoti latu. Kas skar investīcijas, tad janvārī ir apgūti 1,6 miljoni latu, tai skaitā izglītības projektu finansēšanai 471 tūkstotis latu, apmaksājot Rīgas valsts 1.ģimnāzijas renovācijas darbus, 49.vidusskolas sporta kompleksa celtniecību, Teikas vidusskolas rekonstrukciju, Mežciema pamatskolas celtniecību, peldbaseina celtniecību un tā tālāk. Veselības sfērā finansēti projekti par 226 tūkstošiem latu, un ir tāds priecīgs skaitlis — jaundzimušo pabalsts 100 latu apmērā ir piešķirts 138 jaundzimušiem rīdziniekiem.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā