Par revolucionāriem ķīmijas zinātnē
Latvijā zinātne nav populāra, taču pasaulē latviešu zinātni novērtē. Tālis Millers ir cilvēks, kura vadībā Latvijas zinātne kārtējo reizi izvesta pasaulē. Latvijas Neorganiskās ķīmijas institūts ir veicis revolucionāru pētījumu tā sauktajā plazmas ķīmijā – radīta teorētiskā bāze jaunu, superizturīgu materiālu izgatavošanai, kas ir sintezēti plazmā. Par to Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidentam T. Milleram LZA piešķīrusi Lielo medaļu. Šis ir tikai viens no daudzajiem profesora T. Millera apbalvojumiem – viņš ir Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas loceklis, Triju zvaigzņu ordeņa kavalieris.
Agrāk pēc Latvijas zinātnieku izgudrojumiem kāroja PSRS militāristi, tagad – Rietumi. 1992. gadā dāņi atbrauca “inspicēt” Latvijas zinātni. Plazmas ķīmija izpelnījās augstu novērtējumu. Taču rietumnieki skatījās gan ar zināmu neuzticību, gan ar apbrīnu – kā tik mazā zemē spēj saražot vairāk ultradispersā pulvera nekā visās ASV. Zinātne ir uzmanīga laipošana, bet izgudrojumu gan nevar arī slēpt, jo jāpārliecina iespējamie pircēji.
Šobrīd notiek sarunas par plazmas tehnoloģijas nodošanu ārzemniekiem, joprojām saglabājot būtiskākās zinības Latvijas zinātnieku rokās. Miljoni eiro, ko šāds darījums nestu, kalpotu laboratorijas un iekārtu atjaunošanai. Ko pētīt plazmas ķīmijā atliek vairākām zinātnieku paaudzēm.
“DIENA”