ATSAUCĒ IETVERT:
Par neiepriecinošo demogrāfisko statistiku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.02.2002., Nr. 23 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58715
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par neiepriecinošo demogrāfisko statistiku
Latvijā pērn bijusi lielākā mirstība Eiropas valstu vidū, arī dzimstības ziņā tā ir pēdējā vietā Eiropā.
Līdzīgi bēdīga situācija ir arī Igaunijā un Lietuvā, kuras pēc mirstības 31 valsts vidū ierindojušās attiecīgi 2. un 7.vietā, bet dzimstības ziņā – 25. un 29. vietā.
Pērn Latvijā reģistrēti 13,8 nāves gadījumi uz 1000 iedzīvotājiem, nedaudz mazāka mirstība bijusi Igaunijā – 13,6 gadījumi. Lietuvā mirstība pērn bijusi 10,8 gadījumi uz 1000 iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju skaits Latvijā gada laikā samazinājies par 14 600 cilvēku – no 2 366 100 pērnā gada 1.janvārī līdz 2 351 500 šā gada sākumā. Igaunijā iedzīvotāju skaits samazinājies par 58 000 un ir 1 360 900 šā gada sākumā. Arī Lietuvā iedzīvotāju skaits gada laikā sarucis – no 3 692 600 pērnā gada 1.janvārī līdz 3 680 700 šogad.
Vismazākā mirstība Eiropā pagājušajā gadā bijusi Lihtenšteinā – seši gadījumi uz 1000 iedzīvotājiem, Islandē – 6,1, Īrijā – 7,5 un Maltā – 7,6.
Pērn Latvijā piedzimuši 19 500 bērnu – 8,3 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem. Abām pārējām Baltijas valstīm dzimstības rādītāji ir nedaudz augstāki – Igaunijā 9,3 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem, bet Lietuvā – 8,5. Igaunija tomēr dzimstības ziņā apsteidz Bulgāriju (8,4), Čehiju (8,8), kā arī Vāciju (9).
Vislabākie dzimstības rādītāji pagājušajā gadā bijuši Īrijā – 14,6 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem.
LETA