Latvijas prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas uzruna “Latvija: strauju ekonomisko sasniegumu valsts” pusdienās “Greater Houston Partnership” 2002.gada 7.februārī

Kapčes kungs! San Huana kungs!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks uzrunāt jūs šeit un būt par liecinieci dzīvajai interesei par Latviju, ko šodien daudzi no jums ir izrādījuši. Daži no jums jau daudz zina par Latviju, bet citi, iespējams, zina ļoti maz par mazo, bet dinamisko Eiropas valsti, kas ģeogrāfiskā ziņā ir apmēram tikpat liela kā Īrija. Tā kā Latvijas vārds reti parādās pasaules laikrakstu virsrakstos, es izmantošu šo izdevību, lai sniegtu jums dažus faktus un skaitļus, kas, es ceru, izraisīs jūsos interesi par Latviju kā par vietu, kur nodarboties ar biznesu.

Augoša un veselīga ekonomika

Desmit gados, kas ir īss laika sprīdis, manā valstī ir notikušas ievērojamas pārvērtības, un tā no nebrīvas valsts ar noslēgtu, neefektīvu komunistisku ekonomisko sistēmu ir kļuvusi par atvērtu un demokrātisku republiku ar ekonomiku, kas ir viena no visveselīgākajām un visātrāk augošajām Eiropā. Pagājušajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts palielinājās par vairāk nekā septiņiem procentiem, kas ir viens no vislabākajiem rādītājiem Eiropā. Pēdējos četros gados Latvijas iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi ir bijuši vidēji divas reizes augstāki nekā vidējie iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi Eiropas Savienībā.

Latvijai ir daudzsološas ilgtspējīgas un ilgtermiņa ekonomikas izaugsmes perspektīvas, pateicoties sasniegumiem pārstrādes rūpniecībā, celtniecībā, kravu tranzītā, mazumtirdzniecībā, informācijas tehnoloģijā un augsto tehnoloģiju ražošanā. Nepārtraukta ārvalstu investīciju ieplūde kopā ar perspektīvu saņemt ES strukturālo fondu palīdzību un biznesa vides uzlabošanās Latvijā palīdzēs to nodrošināt.

Latvijā pašreiz notiek pāreja no ekonomikas, kuras pamatā ir darbs, uz ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas, un mēs ticam, ka mūsu augsti kvalificētie speciālisti šādos uz zināšanām balstītos augstas tehnoloģijas sektoros kā programmatūras tehnoloģija, iekārtu ražošana, farmaceitija un biotehnoloģija palīdzēs Latvijai pārvarēt atšķirību attīstībā ar tās Rietumeiropas kaimiņvalstīm. Vairāki faktori ir palīdzējuši Latvijai pārdzīvot globālo finansu tirgu nepastāvību, un es varu minēt dažus no tiem:

— sekmīgas institūciju, strukturālās un monetārās reformas;

— nepārtraukta ārvalstu tiešo investīciju ieplūde;

— informācijas revolūcijas izmantošana;

— augsti izglītoti un strādīgi iedzīvotāji.

Sekmīgas reformas

Dāmas un kungi!

Latvijā cita citu nomainījušās valdības ir sekmīgi īstenojušas brīvā tirgus ekonomikas reformas un panākušas, ka Latvijas ekonomikas dinamiskā izaugsme notiek stabilā makroekonomiskā vidē, ko nodrošina stingra fiskālā un monetārā politika. Latvijas banku sistēma ir pārvarējusi sākotnējās izaugsmes grūtības un tagad ir starptautiski atzīta kā droša, bez kapitāla kustības ierobežojumiem. Latvijas pirmskara valūta lats ir saglabājis stabilitāti pret SDR valūtu grozu kopš tā atkalieviešanas 1994. gadā. Latvijā ikgadējais inflācijas palielināšanās koeficients ir bijis viens no viszemākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā jau vairākus gadus pēc kārtas. Pagājušajā gadā inflācijas pieaugums bija tikai nedaudz virs 3 procentiem, kas ir ļoti tuvu ES Māstrihtas kritērijiem.

Latvijā ir īstenota viena no visvērienīgākajām privatizācijas programmām Viduseiropā un Austrumeiropā. Ir jau privatizēti 90 procenti no valsts uzņēmumiem, un vairāk nekā 70 procentus no iekšzemes kopprodukta tagad dod privātais sektors.

Latvija bija pirmā no pēcpadomju Eiropas valstīm, kas iestājās Pasaules tirdzniecības organizācijā 1999. gadā. Un Latvija cer, ka divu gadu laikā tā kļūs par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO alianses locekli. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai vajadzētu vēl vairāk piesaistīt ārvalstu investoru uzmanību, tieši tāpat kā tas notika ar citām nesen uzņemtajām dalībvalstīm. Piemēram, Somijai izdevās panākt, ka ārvalstu investīcijas palielinājās desmit reizes pirmo divu gadu laikā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 1996. gadā. Īrijā, Spānijā un Portugālē ievērojami paaugstinājās dzīves līmenis pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Un NATO nesen uzņemtās dalībvalstis Polija, Čehija un Ungārija ir pieredzējušas ievērojamu ārvalstu investīciju palielināšanos.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvijai ir veiksmīgi izdevies atrast jaunus tirgus savai produkcijai un pārorientēt savu ārējo tirdzniecību no Krievijas uz rietumiem. Latvijai nevajadzētu saskarties ar daudz grūtībām piemērojoties pēc iestāšanās ES, jo gandrīz divas trešdaļas no Latvijas eksporta (65,2 procenti) un vairāk nekā puse no Latvijas importa (52,4 procenti) jau notiek ar ES dalībvalstīm, kas ir kļuvušas par Latvijas visnozīmīgākajām tirdzniecības partnerēm.

Preču apmaiņa ar Krieviju un NVS tagad sastāda tikai 9 procentus no Latvijas kopējā tirdzniecības apgrozījuma, preču tranzīts uz un no šīm valstīm dod svarīgus ienākumus un sastāda 10 procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tas ir pateicoties Latvijas izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, jo tā atrodas krustceļos starp austrumiem un rietumiem, kā arī pateicoties Latvijas modernajām, neaizsalstošajām ostām un labi attīstītajai infrastruktūrai, kas palīdzēja tai kļūt par vienu no vissvarīgākajām tranzītvalstīm Ziemeļaustrumeiropā. Latvijai pašlaik ir vislielākais tranzīttirdzniecības apjoms visā Baltijas jūras reģionā. Latvijas lielākajām ostām ir vai nu brīvostas vai speciālās ekonomiskās zonas statuss un tās var investoriem piedāvāt īpašus noteikumus, tādus kā nodokļu brīvdienas.

Rīga, mūsu astoņsimtgadus vecā galvaspilsēta, ir kļuvusi par svarīgu finansu un tirdzniecības centru visā Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā, kam ir izredzes kļūt par vienu no visdinamiskākajām ekonomiskās attīstības vietām Eiropā, sevišķi pēc tam, kad Latvija un tās Baltijas kaimiņvalstis kļūs par pilntiesīgām Eiropas Savienības un NATO alianses loceklēm.

Zemas uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes un nodokļu atvieglojumi investīcijām

Dāmas un kungi!

Latvijas valdība turpina darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu investoriem ļoti izdevīgus nodokļu maksāšanas noteikumus. Latvijā uzņēmuma ienākuma nodokļa pamatlikme ir 25 procenti. Tā ir viena no viszemākajām uzņēmumu ienākuma nodokļu likmēm Eiropā — austrumos vai rietumos — valdība ir apņēmusies to tālāk samazināt līdz pat 15 procentiem līdz 2004. gadam. Uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produkciju, ir tiesības saņemt uzņēmuma ienākuma nodokļa likmju samazināšanu un to nodokļu saistības var vēl tālāk samazināt ar paātrinātas norakstīšanas shēmām.

Latvijas valdība ir ieviesusi likumus un noteikumus, kas atbilst ES prasībām un nodrošina biznesa attīstībai labvēlīgu ekonomisko klimatu. Šie noteikumi garantē, ka ārvalstu investoram ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā vietējiem investoriem. Ārvalstu uzņēmumam ir tiesības pirkt zemi un īpašumu, un ārvalstu investors var būt vienīgais uzņēmuma dibinātājs un īpašnieks Latvijā, kā tas ne vienmēr ir Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Nesen pieņemtais Komerclikums vēl tālāk uzlabos biznesa vidi un veicinās investīciju ieplūšanu Latvijā. Pēcnodokļu peļņu un investīciju kapitālu ir iespējams brīvi repatriēt, un Latvija ir noslēgusi nodokļu dubultās neaplikšanas līgumus ar daudzām valstīm, ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis un ES dalībvalstis.

Latvijas stabilā valūta, veselīgā finansu sistēma, zemās nodokļu likmes un privatizācijas iespējas ir veicinājušas ārvalstu tiešo investīciju ienākšanu valstī. Kopš 1991. gada Latvijai ir izdevies piesaistīt vairāk nekā 2,3 miljardus ASV dolāru uzkrātajās tiešajās ārvalstu investīcijās. Tas sastāda gandrīz 1000 ASV dolāru (981) uz vienu iedzīvotāju, kas ierindo Latviju starp piecām lielākajām investīciju saņēmējām Viduseiropā un Austrumeiropā.

Ārvalstu investori, kas ir pieraduši pie padomju valstu uzpūstās birokrātijas, bieži ir pārsteigti par to, cik viegli ir uzsākt biznesu Latvijā. Parasti ir iespējams reģistrēt jaunu uzņēmumu Latvijā dažu dienu laikā, un viss process nemaksā vairāk kā pāris simtu dolāru. Uzņēmumu reģistrācija ir tik viegla, ka tagad jau ir reģistrēti vairāk nekā 162 000 uzņēmumu, kas ļāva Latvijai kļūt par vienu no valstīm, kur visvairāk nodarbojas ar uzņēmējdarbību (pēc uzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju).

Mēs atzīstam, ka ir ļoti svarīgi uzturēt ciešu dialogu ar ārvalstu investoriem. Latvijas Ārvalstu investoru padomes sastāvā ietilpst visaugstākās valdības amatpersonas un Latvijā darbojošos ārvalstu uzņēmumu vadītāji. Šai padomei regulāri notiek sēdes, lai apspriestu, kā vislabāk uzlabot investīciju klimatu Latvijā.

ASV investīcijas un tirdzniecība

Dāmas un kungi!

ASV investori ir īpaši gaidīti Latvijā. Amerikas Tirdzniecības palātā Latvijā tagad ir vairāk nekā 140 locekļu, kas pārstāv 475 miljonus ASV dolāru vērtas investīcijas visā pasaulē. Es esmu īpaši gandarīta, ka Sols Bukingolta kungs, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā viceprezidents, ir mans padomdevējs ekonomikas jautājumos. Viņš arī šodien ir kopā ar mani šeit.

Pēdējos desmit gados Amerikas Savienotās Valstis ir bijušas starp desmit galvenajām Latvijas investorēm. Amerikas uzņēmumi ir investējuši Latvijā vairāk nekā 233 miljonus dolāru, kas sastāda 9 procentus no visām valstī izdarītajām investīcijām.

Vairāk nekā puse no ASV investīcijām Latvijā (58 procenti) ir izdarītas vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā. Daži no lielākajiem ASV investoriem ir Multimedia komunikāciju sektorā, New Century Holdings nekustamo īpašumu apdrošināšanā un Polarbek viesnīcu un restorānu biznesā (Rīgas Radisson SAS viesnīca).

Vēl citi lieli investori ir Intersource International, kas ir investējis 11 miljonus ASV dolāru nekustamajā īpašumā un farmaceitiskajā rūpniecībā, un ko šodien šeit pārstāv Sols Bukungolts. Es varētu arī minēt Mc Donald’s (10 miljoni ASV dolāru), Coca–Cola (4 miljoni ASV dolāru), Microsoft un IBM.

Nemitīgi pieaug tirdzniecības apjoms starp Latviju un ASV, un pagājušajā gadā tas sasniedza 83 miljonus ASV dolāru. Šis skaitlis noteikti varētu palielināties pat vēl tālāk, sevišķi ņemot vērā to, ka Latvijā tarifu likmes ir vidēji mazākas nekā viens procents. Pagājušajā gadā Latvijas eksports uz ASV sastādīja 2,5 procentus no Latvijas kopējā eksporta, un tā vērtība bija tuvu 35 miljoniem ASV dolāru, kur galvenokārt ietilpa pārtikas produkti, koksnes un tekstilizstrādājumi.

Imports no ASV sastādīja apmēram 2 procentus no Latvijas kopējā importa un bija tuvu 48 miljoniem ASV dolāru, kur galvenokārt ietilpa iekārtas un metāla produkcija, pārtikas produkti un tekstilizstrādājumi.

Informācijas tehnoloģija un komunikācijas

Dāmas un kungi!

Es tagad pievērsīšos informācijas tehnoloģijai, jomai, kurai Latvijas valdība velta daudz uzmanības.

Tuvākajos gados Latvija cer kļūt par telekomunikāciju un datoru sastāvdaļu galveno ražotāju Baltijas reģionā.

Vairāki daudznacionāli uzņēmumi jau ir izrādījuši dzīvu interesi par Latvijas IT potenciālu un izveidojuši auglīgas partnerattiecības ar daudziem Latvijas telekomunikāciju un IT uzņēmumiem. Vislabāk zināmie ir IBM, Hewlett–Packard, Boeing,Siemens un Nokia.

Latvija ir iesaistījusies globālajā informācijas tehnoloģijas revolūcijā un ir starp datorizētākajām un internetam draudzīgākajām valstīm pasaulē. Vairāk nekā viena trešdaļa valsts iedzīvotāju izmanto mobilos telefonus, un pēdējā gada laikā mobilo telefonu izmantošana ir palielinājusies par 63 procentiem. Mobilo telefonu izplatīšanās Latvijā notiek straujāk nekā dažos ASV štatos.

Visa šī attīstība nebūtu iespējama bez izglītotiem un strādīgiem iedzīvotājiem, kas ir Latvijas lielākā vērtība. Latviešos ir dziļi iesakņojies darba tikums, kas izpaužas viņu milzīgajos panākumos Amerikas Savienotajās Valstīs. Ļoti populārajā grāmatā The Millionaire Next Door, kas attēlo amerikāņu bagātības socioloģisku ainu, ir atzīmēts, ka latvieši, no kuriem daudzi ieradās Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Otrā pasaules kara kā nabadzīgi bēgļi, ir kļuvuši par Amerikas otru visveiksmīgāko iedzīvotāju grupu ar mazas nācijas izcelsmi.

Nobeigumā es vēlos apliecināt cieņu Amerikas tautai par tās atklātību, izpratni un stingro atbalstu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Es arī apliecinu savu cieņu Amerikas tautai par apņēmību un drosmi, stājoties pretī nelaimei. Latviešiem un amerikāņiem ir daudz kopīga, un es domāju, ka ir lielas potenciālas iespējas paplašināt ekonomiskās attiecības starp abām mūsu valstīm. Jūs un jūsu investīcijas ir gaidītas Latvijā, un es ceru, ka tuvākajā nākotnē dzirdēšu par amerikāņu — latviešu biznesa panākumiem.

“LV” (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodasa