Eiroatlantiskā kopiena:
globālie izaicinājumi un nākotne

Vaira Vīķe–Freiberga, Latvijas Republikas Valsts prezidente

Latvijas prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas uzruna “Eiroatlantiskā kopiena: globālie izaicinājumi un nākotnes perspektīvas” Beikera institūtā Hjūstonā 2002. gada 7. februārī

Dr. Gillis, Sūtni Džeredžijan!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Es jūtos ļoti pagodināta, ka varu runāt par savu valsti Beikera institūtā, kas ir uzticīgs akadēmiskās izcilības un intelektuālās integritātes visaugstākajiem standartiem un ka to vada tik vēsturiska personība kā Džeimss A.Beikers III (James A.Baker III). Latvijas tauta atceras Džeimsu Beikeru par viņa stingro atbalstu, palīdzot mūsu valstij atgūt neatkarību no Padomju Savienības. Mūsu neatkarības kustības vadītājus iedvesmoja un iedrošināja Buša administrācijas principiālā nostāja, kas noveda pie Berlīnes mūra krišanas, dzelzs priekškara izzušanas un brīvības un demokrātijas atgūšanas Baltijas valstīs.

Es ļoti priecājos, ka varu piebilst, ka sūtnis Džeredžijans (Djerejian) bija starp tiem amerikāņiem, kas deva cerības un uzmundrinājumu maniem līdzpilsoņiem. Viņš kā Nacionālās drošības padomes loceklis runāja par masu informācijas līdzekļu brīvību padomju un amerikāņu konferencē Latvijas pilsētā Jūrmalā 1986. gadā. Šis notikums — tā sauktā Čatokvas konference — bija pirmais vēstnesis, kas liecināja par pārmaiņu tuvošanos Baltijā. Konferences laikā “daudz latviešu, drosmīgi stājoties pretī padomju slepenpolicijai, kas veidoja cieši noslēgtu loku, teica Džeredžijana kungam: “jūs esat mūsu vienīgā cerība uz brīvību””, rakstīja “Los Angeles Times” tajā rudenī.

Pirms piecpadsmit gadiem gandrīz neviens nevarēja iedomāties, ka Latvija, Igaunija un Lietuva varētu kļūt par neatkarīgām valstīm, kas gatavojas iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Bet šodien tas kļūst par realitāti.

Mazāk nekā pirms gada sabiedrības debatēs par perspektīvām izveidot stiprākas transatlantiskās partnerattiecības vēl iezīmējās liels skepticisms abās Atlantijas okeāna pusēs. Amerikas ārzemju politikas veidotāji kopumā izturējās atturīgi pret Eiropas Savienības plāniem veidot Eiropas drošības un aizsardzības politiku uz pamatiem, kas varētu mazināt NATO lomu.

ES valstu galvaspilsētās bija arī iebildumi pret ASV raķešu aizsardzības politiku un bailes, ka tas varētu radīt domstarpības tehnoloģijas jautājumos NATO sabiedroto starpā. Atšķīrās arī viedokļi, un vēl joprojām atšķiras, par dažādiem citiem jautājumiem, ieskaitot starptautisko tirdzniecību, globālās vides aizsardzības problēmas un attiecības ar Krieviju. Līdz pat prezidenta Buša vēsturiskajai runai pagājušajā gadā Varšavā noteiktas aprindas uzskatīja, ka ideja par vienotas un brīvas Eiropas radīšanu ar NATO paplašināšanas palīdzību ir pāragra un traucējoša, bet nevis vēsturiska izdevība.

Dāmas un kungi!

Satriecošie 11. septembra teroristu uzbrukumi Pasaules tirdzniecības centram un Pentagonam liek tagad paraudzīties uz transatlantiskajām partnerattiecībām jaunā perspektīvā. Šie uzbrukumi ir piespieduši mūs pieņemt jauno realitāti, ka jebkuras valsts drošību var apdraudēt ne tikai ārēji spēki, izmantojot tradicionālu bruņotu agresiju, bet to var apdraudēt arī no iekšpuses ideoloģiski motivēti indivīdi, kas izmanto mūsu brīvās sabiedrības kā bāzes uzbrukumiem, kas vērsti pret mums.

Dāmas un kungi!

Starptautisko ceļojumu, sakaru un informācijas iegūšanas iespējas sagādā pārliecinātiem teroristiem efektīvus līdzekļus, lai veiktu ārkārtīgi destruktīvas darbības un nogalinātu lielu skaitu cilvēku. Mūsu laikmeta teroristi ir ieviesuši pilnīgi jaunu netradicionālu karošanas elementu — pašnāvnieku misijas, kurās ir iesaistītas veselas dalībnieku komandas. Šajā 21. gadsimta globalizētajā pasaulē neviena valsts vairs nevar viena pati garantēt savu drošību. Pat tās valstis, kam ir nepārspējams militārais spēks, vēl joprojām ir neaizsargātas no koordinētiem uzbrukumiem, ko izdara fanātiski indivīdi, kas ir bruņoti ar zemas tehnoloģijas ieročiem un kam piemīt perversa iztēle. Laikā, kad cīņa pret pārliecinātu teroristu arvien izsmalcinātāko tīklu ir kļuvusi par neatliekamu un steidzamu uzdevumu, nepieciešamība nostiprināt transatlantiskās partnerattiecības ir īpaši aktuāla. Kopš 11. septembra Ziemeļamerika un Eiropa ir kļuvušas viena otrai tuvākas, un es domāju, ka ir labas izredzes ne tikai nostiprināt attiecības starp abiem kontinentiem, bet arī radīt plašu aliansi, kas izplestos pāri zemeslodei un iekļautu līdzīgi domājošas valstis Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Okeānijā.

Starptautiskais terorisms ir kļuvis par globālu problēmu, kas prasa globālu risinājumu. Ir cieši jāsadarbojas visām valstīm, gan lielām, gan mazām. Terorisms ir bieži saistīts ar citu starptautisku parādību, organizēto noziedzību, kas izpaužas tādās nelikumīgās darbībās kā narkotiku tirdzniecība, ieroču kontrabanda un naudas atmazgāšana. Šos noziegumus savukārt veicina korupcija valsts struktūrās daudzās valstīs. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visās valstīs tiktu enerģiski īstenoti pretkorupcijas pasākumi.

Ir izteikti apgalvojumi, ka starptautisko terorismu izraisa sadursme starp divām civilizācijām. Es tam nepiekrītu. Cilvēces vērtības ir universālas, neskatoties uz kultūras vai reliģijas atšķirībām. Šodien ir sadursme starp uzskatu, ka cilvēka dzīvība ir svēta, un drausmīgu necieņu pret to, starp atklātību un noslēgtību, starp brīvību un apspiestību. Tie, kas izmanto vardarbīgus līdzekļus, lai sagrautu mūsu civilizācijas vērtības, ir jāaptur un jānodod tiesai, lai arī kurā pasaules vietā tie varētu būt. Un tām valstīm, kas dod patvērumu šādiem indivīdiem, ir jāsaņem visbargākais starptautiskais nosodījums.

Dāmas un kungi!

Starptautiskajai sabiedrībai būs jārisina vairākas nopietnas globālas problēmas papildu cīņai ar terorismu nākamo tuvāko gadu laikā un pat nākamajā desmitgadē. Sapnis par konfliktu noregulēšanu mierīgā ceļā Tuvajos Austrumos, Indostānas pussalā, Kaukāzā, Austrumāzijā un citur ir vēl grūti piepildāms, bet šo konfliktu atrisināšana dotu lielu ieguldījumu, lai samazinātu neapmierinātību un dusmas, kas ir vērstas pret Amerikas Savienotajām Valstīm un ir tik izplatītas daudzās islāma valstīs. Šīs dusmas veicina radikālu uzskatu izplatīšanos un liek uzbrucējiem pašnāvniekiem izdarīt drausmīgas slepkavības un destruktīvas darbības.

Nabadzība un trūkums arī rada auglīgu augsni dusmām un sarūgtinājumam, kas liek radikālām kustībām ķerties pie vardarbīgas rīcības. Ir jāturpina saskaņoti darboties starptautiskā mērogā, lai cīnītos pret nabadzību un veicinātu ekonomikas attīstību visā pasaulē. Lai to paveiktu, var būt nepieciešams pārskatīt Starptautiskā valūtas fonda, Pasaules bankas un citu palīdzības organizāciju politiku. Turklāt vides piesārņojuma kaitīgā ietekme un tādu postošu slimību kā AIDS straujā izplatība rada arvien lielākus draudus mūsu sabiedrībām, un to nevar ignorēt.

Dāmas un kungi!

Turpmākie gadi mums dod arī daudzsološas iespējas un cerības uz nākotni. Cerības, ka beidzot tiks atjaunotas tādas kara plosītas valstis kā Afganistāna un Sjerraleone. Cerības izveidot vienotu un brīvu Eiropu, nepārtraukti paplašinot transatlantisko kopienu. Šogad Latvija cer piepildīt senlolotu sapni un saņemt oficiālu uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā un NATO aliansē.

Iestāšanās šajās divās starptautiskajās organizācijās Latvijai nozīmēs atgriešanos plaukstošu Eiropas valstu mierīgajā, drošajā un stabilajā kopienā, no kuras tā ar varu tika izstumta pirms vairāk nekā sešiem gadu desmitiem. Oficiāls iestāšanās uzaicinājums, ko Latvija cer saņemt vēl šajā gadā, būs atbilstoša atzinība Latvijas ievērojamajiem panākumiem demokrātiskas sabiedrības atjaunošanā un ekonomikas atjaunošanā no pašiem pamatiem.

Taču Latvija negatavojas atdusēties uz lauriem. Pirmkārt, mēs turpināsim palielināt mūsu aizsardzības spējas. Mēs jau esam piedalījušies NATO vadītajās miera uzturēšanas operācijās Bosnijā un Kosovā. Mēs esam devuši savu ieguldījumu humānās palīdzības sniegšanā Afganistānā un turpināsim mērķtiecīgi līdzdarboties ANO un NATO operācijās jau ilgi pirms mūsu uzņemšanas par pilntiesīgu NATO alianses locekli. Lai tālāk sekmētu Amerikas vadītās koalīcijas cīņu pret terorismu, Latvija gatavojas nosūtīt uz Kirgīziju militāru kontingentu Dānijas karaspēka sastāvā.

Kopš 11. septembra uzbrukumiem Latvija ir veikusi daudz tālejošu vienpusīgu pasākumu. Tā ir uzlabojusi savu robežkontroles sistēmu, pārskatījusi importa un eksporta kontroles procedūras un veikusi pasākumus, lai teroristiem būtu daudz grūtāk atmazgāt naudu caur valsts banku sistēmu. Mēs cieši sadarbojamies ar mūsu divām Baltijas kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu un esam paaugstinājuši mūsu sadarbības līmeni ar citām NATO kandidātvalstīm pēc Varšavas konferences pagājušā gada beigās.

Dāmas un kungi!

Mēs esam iepriecināti, ka pēdējo dažu mēnešu laikā Krievija ir pieņēmusi jaunu un konstruktīvu stratēģiju NATO paplašināšanas jautājumā, kas ļauj tai veidot pozitīvas attiecības ar aliansi. Es esmu pārliecināta, ka lielāka skaita plaukstošu, stabilu un drošu ES un NATO partnervalstu atrašanās uz Krievijas rietumu robežas galarezultātā kalpos Krievijas interesēm. Latvijas kā nākamās Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts attiecības ar Krieviju noteikti uzlabosies un būs savstarpēji izdevīgas, ja tās tiks veidotas pragmatiski un saprātīgi.

Stipras Eiroatlantiskās partnerattiecības arī var kalpot, lai veicinātu progresu citās valstīs, tādās kā Ukraina un Gruzija, kuru ilglaicīga uzticība demokrātiskiem ideāliem un pārmaiņām ir ļoti būtiska Eiropas stabilitātei nākotnē. Visbeidzot, eiroatlantiskās integrācijas panākumi pat var likt Latvijas kaimiņvalstij Baltkrievijai meklēt ciešākas sadarbības iespējas ar Eiropas un transatlantiskajām struktūrām.

Arvien ciešākas attiecības starp Amerikas Savienotajām Valstīm, tās NATO sabiedrotajiem, NATO kandidātvalstīm, Krieviju un citām līdzīgi domājošām valstīm balstās uz kopīgām vērtībām un katras valsts drošības respektēšanu. Cīņa pret terorismu, kas, iespējams, vēl turpināsies ilgi nākotnē, ir parādījusi, ka mēs cenšamies aizsargāt vienu un to pašu — demokrātiju un brīvību.

Šajā globalizācijas laikmetā neviena valsts nav vientuļa sala. Mūsu kopīgie centieni būs daudz sekmīgāki, ja mēs visi darbosimies kopīgi, bet nevis katra valsts par sevi.

“LV” (Gunta Štrauhmane)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas