Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim 7.februāra sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir daži priekšlikumi par izmaiņām tajā.

Saeimas Eiropas lietu komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā lēmuma projektu “Par Saeimas pastāvīgo pārstāvju un viņu aizstājēju Eiropas Savienības Konventā apstiprināšanu”. Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” trešajam lasījumam”. Nav iebildumu. Iekļauts darba kārtības beigās.

Deputāts Leja ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu — piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 7.februārī. Priekšlikums izskatīt šo iesniegumu pēc darba kārtības 8.jautājuma. Nav iebildumu.

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Egils Baldzēns. Jūs runāsiet par vai pret? Lūdzu!

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātu savienības frakcija atbalsta šo konvenciju, un mēs gribētu uzsvērt sekojošo, ka mums pakāpeniski vajadzētu pieņemt reālajā politikā un arī likumdošanā tādas normas, lai caurskatāmības princips būtu attiecināms ne tikai uz šeit minētā konvencijā vides jomu, bet uz daudzām citām jomām. Jo ļoti bieži gan Ministru kabinetā, gan arī attiecīgi ministrijās tiek pieņemti lēmumi ar konfidencialitātes raksturu, kuri skar simtiem miljonu latu lielas vērtības. Tajā pašā laikā, kā mēs zinām, daudzos jautājumos, tajā skaitā arī tādā jautājumā kā ar “Lattelekom” līgumu un arī tagad ar šķīrējtiesu starp investoru pusi un “Lattelekom” mēs esam zaudējuši pietiekami daudz ievērojamus līdzekļus ar šiem konfidenciāla rakstura lēmumiem. Tāpēc katrā ziņā ir atbalstāma šāda Orhūsas konvencija par pieeju informācijai, par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā, un es domāju, ka tas būtu attiecināms ne tikai uz šo vides jomu, un rezultāti būtu daudz labāki, un mazāki būtu mūsu valsts zaudējumi, kādi varētu būt gan šajā kuģa lietā, kā mēs zinām, gan arī “Lattelekom” un daudzās citās lietās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Iebildumu par likumprojekta nodošanu komisijām nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Dzintars Rasnačs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam!

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskajai komisijai arī lūdzu nodot.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Seikstam!

A.Seiksts (LC). Lūdzu, priekšsēdētāja kungs! Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Ja drīkst, tad arī divus nākamos mūsu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Visus nākamos?

A.Seiksts. Abus nākamos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K3. pantu Līgumā par Eiropas Savienību” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Priekšlikums nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Darba strīdu likums” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Priekšsēdētāja kungs, lūdzam nodot šo projektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs, izmantojot Kārtības rullī paredzētās iespējas, ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu deputātam Andrejam Panteļējevam šī gada 31. janvārī.

Bet tagad izskatām deputāta Jāņa Lejas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šī gada 7. februārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Laumas Volbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi no tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu apstiprināt Laumu Volbergu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja tieslietu ministres priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Laumu Volbergu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret —nav, atturas — 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Kornēlijas Počas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Arī tiesnesei Kornēlijai Počai tuvākajā laikā beidzas pilnvaru termiņš, kas bija trīs gadi pēc iecelšanas amatā. Arī šajā gadījumā tieslietu ministre atbilstoši Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumam iesaka apstiprināt Kornēliju Poču par Madonas rajona tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Arī šajā gadījumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja minētās kandidatūras apstiprināšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Kornēliju Poču par Madonas rajona tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Sarmītes Vamžas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tiesnesei Sarmītei Vamžai pēc iecelšanas amatā būs pagājis jau trīs gadu termiņš. Līdz ar to šis pilnvaru termiņš beigsies šā gada 17.februārī.

Tieslietu ministre iesaka apstiprināt Sarmīti Vamžu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija atbalstīja vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Sarmīti Vamžu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Intara Bistera apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Intara Bistera pilnvaru termiņš beidzas pēc iecelšanas tiesneša amatā šā gada 17.februārī, līdz ar to arī šis tiesnesis ir veicis visas nepieciešamās formalitātes un saņēmis pozitīvu atzinumu gan no Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, gan arī tieslietu ministres ieteikumu.

Juridiskā komisija atbalsta Intara Bistera apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Intara Bistera apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Saeimas pastāvīgo pārstāvju un viņu aizstājēju Eiropas Savienības Konventā apstiprināšanu”. Eiropas lietu komisijas vārdā — deputāte Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godājamie kolēģi! Gribēju paskaidrot īsumā: šis ir jautājums par jaunas institūcijas izveidi Eiropas Savienībā — Eiropas Savienības Konventu par Eiropas Savienības nākotni. Kādēļ bija jāiekļauj šodien? Jo mums jau līdz 15.februārim jāiesūta delegācijas sastāvs, jo pirmā sanāksme būs Briselē 28.februārī, 1.martā. Šeit ir iespējas pirmoreiz kandidātvalstīm piedalīties šādā Eiropas Savienības kontekstā, ar pilnām iespējām piedalīties, lai gan bez balsstiesībām. Man liekas, ka sastāvs ir optimāls, jo sastāv no Eiropas lietu komisijas deputātiem, kuri bijuši aktīvi jau rudenī mūsu komisijas darba grupā par Lākenas deklarāciju un ir ar Eiropas Savienības valodu zināšanām. Es lūdzu atbalstīt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Pastāv zināmas tradīcijas, prakse, rakstīti un nerakstīti likumi un noteikumi, kad parasti tiek veidotas parlamentārās delegācijas, un, proti, galvenais princips ir — pēc iespējas proporcionāli politisko spēku samēram parlamentā. Protams, šis ir ļoti īpatnējs gadījums, bet es tomēr neredzu nekādu vajadzību šeit atkāpties no šiem principiem. Jo, redziet, es pieļauju, ka ir daudzi jautājumi, kur valdošās koalīcijas partijas ar opozīciju sadarboties nevar.

Bet jautājums par Eiropas Savienības nākotni un par mūsu nākotni Eiropas Savienībā principā nav tāds jautājums. Es dzirdu, ka Vidiņa kungs nepiekrīt, bet gribu atgādināt, ka pat arī Vidiņa kunga partija ir par iestāšanos Eiropas Savienībā. Un es gribu atgādināt, ka tomēr mums visiem priekšā ir tautas nobalsošana par iestāšanos — referendums. Un šobrīd nav tā, ka kādas noteiktas partijas atbalstītāji būtu par iestāšanos, citas partijas atbalstītāji — pret to. Jo faktiski katras partijas atbalstītāju vidū ir gan eirofani, gan arī Eiropas Savienības iestāšanās pretinieki. Un no šī viedokļa ir ļoti būtiska tieši sadarbība starp pozīcijas un opozīcijas partijām, jo vairāk tāpēc, ka ir grūti pateikt, kuras partijas būs opozīcijā tajā brīdī, kad šis referendums notiks. Tāpēc es neatbalstu šo priekšlikumu, es neatbalstu šo mēģinājumu pilnīgi atstumt opozīciju no visām Eiropas Savienības lietām. Es domāju, ka tas ir neefektīvi, tas nav jautājums par politiskām ambīcijām, tas ir jautājums par mūsu politikas efektivitāti un par to, cik veiksmīgi mēs varam nospraust kopīgus mērķus un sadarboties, lai sasniegtu šos mērķus.

Es jūs aicinu noraidīt šo priekšlikumu un izstrādāt jaunu priekšlikumu, kur tiktu ņemti vērā šie apsvērumi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man, protams, patika it sevišķi pēdējie Cileviča kunga vārdi par to, ka nav runa par politiskām ambīcijām. Manā skatījumā, ja kādai frakcijai un kādai partijai nav politisko ambīciju, tad viņu var neņemt galvā vispār, jo bez politiskām ambīcijām valstī tad vispār partijām nav ko darīt. Bet principā priekšlikums ir pilnīgi pareizs. Izvēloties šādas pārstāvniecības, ir jāskatās, kā tiek pārstāvēta arī opozīcija, ko mūsu valdošā koalīcija vienmēr baidās. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pastāvīgo pārstāvju un viņu aizstājēju Savienības Konventā apstiprināšanu”. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 5, atturas — 22. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas un politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu.

Vārds tiek dots Helēnai Soldatjonokai pieprasījuma motivācijai. trīs minūtes jūsu rīcībā.

H.Soldatjonoka (LSDSP). Atgriezīsimies pie sāpīgā jautājuma, kas mūsu Saeimā un arī iepriekšējā Saeimā visu laiku tika solīts no valdības puses. Ģimenes valsts pabalstu pilnveidošana. Likumā “Par sociālo palīdzību” 2000.gada nogalē tika iestrādāta norma, ka līdz 2001.gada 31.maijam Ministru kabinets iesniedz Saeimai grozījumus dažādos likumprojektos, kas palīdzētu pilnveidot ģimenes valsts pabalstu sistēmu. Tas netika izdarīts. Pirmie grozījumi tika iesniegti 2001.gada novembrī, un Saeimā šis likumprojekts tiek izskatīts tikai pašlaik, un rezultātā ģimenes valsts pabalsti būs palielināti tikai no 2003.gada, kaut gan valdības solījums bija tos palielināt jau 2002.gadā. Pēc mūsu prāta, šis likums no valdības puses, šis likuma punkts, pārejas noteikumu 9.punkts, netiek pildīts. Un tāpēc mēs parakstījām šo pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Redakcionāli ļoti vienkāršs, konceptuāli tomēr ļoti apjomīgs un nozīmīgs dokuments, ko iesniedzis Ministru kabinets un ko vienbalsīgi akceptējusi atbildīgā — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, paredz, ka tiks aizliegts publicēt informāciju, kas ļauj identificēt prettiesiskās darbības dēļ cietušo bērnu, nepilngadīgo likumpārkāpēju vai liecinieku personību. Atkārtoju: komisija vienprātīgi atbalstīja un lūdzu Saeimu darīt to pašu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Ir patīkami, ka pēc desmit gadiem valdība tomēr ir attapusies, ka kaut kas ir jādara, lai Latvijas presē, ko vēl mums tik veiksmīgi izplata, nebūtu iespiestas visas tās nejēdzības, kas skar bērnus. Bet vēl jau briesmīgāka tiek saņemta prese un izplatīta, kura tiek izdota ārzemēs, un tās saturs vispār ir graujošs ne tikai priekš bērniem, arī pat pieaugušajiem. Un tāpēc, protams, šīs izmaiņas vajadzēja veikt vēl 1993., 1994.gadā. Tas ir ļoti vēlu, un pa šo laiku tik tiešām desmitiem un simtiem bērnu ir kropļoti, visdažādākās nejēdzības veiktas. Jūs atceraties porno filmas, kas te tika bildētas. Viss, kas saistīts bija ar pedofiliju, un visi tie jautājumi par bērnu izmantošanu. Es jau nemaz nerunāju arī par tiem jautājumiem, kas skāra tirdzniecību. Un tāpēc šīs izmaiņas ir jāstrādā, lai vairāk nevarētu ālēties par mūsu bērniem, izveidojot visdažādākos mini konkursus un citus apšaubāmus pasākumus, kur tik tiešām tie bērni tiek izmantoti absolūti citām vajadzībām, bet ne viņu kultūras līmeņa celšanai. Un tāpēc šis ir jāatbalsta. Bet es lūdzu visus, it sevišķi mūsu Juridisko komisiju, piestrādāt strikti, lai visiem tiem darboņiem, kas uz bērnu rēķina iedzīvojas naudas līdzekļos, būtu liegts to darīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seiksts. Lūdzu noteikt 14.februāri. Paldies!

Sēdes vadītājs. 14.februāris. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Valsts kontroles likums”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi, Saeimas deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4010. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Valsts kontroles likumu otrajam lasījumam, un izskatām saņemtos priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums par likuma strukturēšanu, mainot attiecīgi panta nosaukumu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 2. — finansu ministra priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Varbūt liksies savādi, bet no opozīcijas viedokļa šeit pozīcijas pārstāvja finansu ministra priekšlikums būtu jāatbalsta viena vienkārša iemesla pēc. Ja mēs šodien, vakar, aizvakar lasām presi, tad mēs redzam, ka Valsts kontrole, tā vai savādāk, drusku pilda, vairāk vai mazāk, politisku pasūtījumu. Ja te būs teikts, ka “Valsts kontroles amatpersonas un darbinieki savā darbībā ir pakļauti vienīgi likumam”, tad tāds teksts tomēr nozīmēs drusku vairāk nekā: “Valsts kontrole ir pakļauta vienīgi likumam”. Ja Valsts kontroles vadītājs ir un paliek politiska figūra, tādā gadījumā viņš, protams, pilda likumu, bet pakļaujas politiskam spiedienam. Mums tāda bēdīga pieredze jau Latvijā ir gan ar ģenerālprokuratūras vadītāju, gan ar Valsts kontroles vadītāju un tā tālāk. Tāpēc ir tomēr vērts atzīmēt, ka arī pārējiem Valsts kontroles darbiniekiem ir jābūt pakļautiem likumam, nevis politiskam spiedienam pat no savas priekšniecības.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

M.Vītols. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu tāpēc, ka no juridiskā viedokļa šis priekšlikums ir dažādi interpretējams, jo vienlaicīgi Valsts kontroles darbinieki ir pakļauti ne vien likumam, bet viņiem ir arī jāpilda augstāko valsts kontroles amatpersonu rīkojums, norādījums. Līdz ar to uzskatījām, ka pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija ir precīzāka. (Ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu.)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — finansu ministra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 2, atturas — 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts 5. — atbildīgās komisijas priekšlikumā,k as ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 6. — Juridiskā biroja, 7. — finansu ministra un 8. — Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts 9. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 10. — finansu ministra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 11. — deputātu Jurkāna, Urbanoviča priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā Nr.13, kas ir atbalstīts, un nav atbalstīts 12. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

M.Vītols. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts 16. — atbildīgās komisijas priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 17.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir 18.— deputātu Jurkāna, Urbanoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 19. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 20., 21., 22. un 23. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 24. — Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts 25. — komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 26. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Vītols. 27.priekšlikums — Juridiskā biroja — ir iestrādāts 28. — komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 29.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 30. priekšlikums ir atbalstīts, bet citā — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.92.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 31. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 32.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 33.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 34. un 35.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 36.— Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 37. — komisijas priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 38.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīti ir arī 39. un 40. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 41. — finansu ministra priekšlikums ir iestrādāts 42. —atbildīgās komisijas priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 43.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Vītols. 44. un 45.priekšlikums ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 46. — Juridiskā biroja priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Atvainojiet, atklājam debates par 46.priekšlikumu. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi, godātais Prezidij! Ņemot vērā to, ka jūs neatbalstījāt finansu ministra priekšlikumu, tagad paskatieties uz šo priekšlikumu un pasakiet, kurš un kā izvērtēs vārdu “pierādījumi”. Mums jau ir tāda pieredze, ka, teiksim, ja cienījams habilitēts doktors kaut ko pasaka un parakstās ar desmit tituliem, tas ir pierādījums. Ja ierindas pilsonis kaut ko pasaka, tad tā ir baumu izplatīšana. Ja, teiksim, profesors nošauj zagli, tad viņš ir zaglis pēc definīcijas. Ja tiesnesi nošauj algots slepkava, viņš jau ir slepkava pēc definīcijas, bet pierādījumi abos gadījumos it kā būtu vajadzīgi. Un tādā gadījumā atstāt brīvā interpretācijā vārdu “pierādījumi” nedrīkst, un Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt šo vārdu ar dokumentiem, kuri pēc tam ir izvērtējami, ir ļoti loģisks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols. Komisija uzskatīja, ka vārds “pierādījumi” nebūtu tieši tādā veidā atstājams, lai nerastos, teiksim, pārpratumi un dažāda interpretācija par šī termina izmantošanu. Tādēļ komisija neatbalstīja 46. — Juridiskā biroja priekšlikumu, bet piedāvāja papildināt 22.panta otro daļu ar savu priekšlikumu — vārda “pierādījumi” vietā lietojot vārdus “revīzijas pierādījumi”. Un šādā veidā priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 6, atturas — 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

47. priekšlikums tiek atbalstīts.

M.Vītols. 48. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts arī 49. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 50.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 51. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Nav atbalstīts 52. — finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

M.Vītols. 53. priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 54. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 55. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 56.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 57.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 58.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija ir atbalstījusi 59. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 60. — finansu ministra priekšlikumu — komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Nav atbalstīts arī 61.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 62.priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Atbalstu nav guvis arī 63.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Ir atbalstīts 64. un 65. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 66.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Atbalstīts 67. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Komisija atbalstīja arī 68. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 69.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 70.priekšlikums, ko iesniedz Juridiskais birojs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts arī 71. — deputātu Jurkāna, Urbanoviča priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

M.Vītols. 72. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 73. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 74. — Juridiskā biroja un 75. — Juridiskā biroja priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīti.

M.Vītols. Atbalstīts ir 76. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 77. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 78.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 79.priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 80. un 81.priekšlikums, kas ir vienādi, ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 82.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 83. — deputātu grupas un 84. — finansu ministra priekšlikums — ir atbalstīts...

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. ...uzskatot, ka šādu privilēģiju noteikšana Valsts kontroles amatpersonām ir nepamatota, un tāpēc arī piedāvājam šo 63.pantu izsvītrot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Līdzīgi ir atbalstīts 85. un 86.priekšlikums par 64.panta izslēgšanu no likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 87. ir deputātu Jurkāna un Urbanoviča priekšlikums par 65.panta izslēgšanu, kur ir runa par Valsts kontroles amatpersonu, darbinieku nepieciešamās apsardzes nodrošināšanu. Par šo jautājumu bija diskusija komisijā, bet šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 5, atturas —15. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

M.Vītols. 88.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Atbalstīts ir 89. — finansu ministra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Arī 90. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 91. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir iestrādāts 92. — atbildīgās komisijas priekšlikumā — un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 93. un 94. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi — ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu lemt par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts kontroles likums” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. 21.februāris.

Sēdes vadītājs. 21.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. Otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu 4015. Sociālo un darba lietu komisija ir apkopojusi priekšlikumus likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

Tātad labklājības ministra Požarnova 1.priekšlikums. Komisija atbalsta savā priekšlikumā, redakcionāli precizējot, 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. Deputātes Vasaraudzes priekšlikums daļēji atbalstīts komisijas priekšlikumā, 4.priekšlikumā, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. Deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. Labklājības ministra Požarnova priekšlikums atbalstīts komisijas priekšlikumā 7.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. Deputātes Vasaraudzes priekšlikums atbalstīts komisijas precizētā redakcijā 10.punktā. Un tāpat arī 9. — Požarnova kunga — labklājības ministra — priekšlikums atbalstīts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

E.Baldzēns.11. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns.12. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalsta komisija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 13. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 14. — deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 15. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisija pieņem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 16. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 17. priekšlikums vairs nav balsojams, jo ir atbalstīts 16. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

E.Baldzēns. 18. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 19. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E.Baldzēns. 20. — deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 22. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Daļēji atbalstīts 23.priekšlikumā, komisijas izstrādātajā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. 24. — deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 21, atturas — 34. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

E.Baldzēns. 25. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 26. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 27. — deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 28. — deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Nav komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 29. — deputātes Vasaraudzes priekšlikums. Atbalstīts komisijas precizētā redakcijā 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 31. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. 32. — deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. — deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 13, atturas — 52. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Baldzēns. 33. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 34. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 35. — deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Nav komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 36. — Mitrofanova, Cileviča un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 37. — deputātes Vasaraudzes priekšlikums. Atbalstīts 38. — komisijas priekšlikumā. Redakcija ir precizēta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 39. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 40. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 41. — Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums. Komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E.Baldzēns. 42. — deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 43. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā — Sociālo un darba lietu komisijā — neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 44. — Klementjeva, Sokolovska, Golubova un Rastopirkina priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Baldzēns. 45. — deputātu Mitrofanova un Cileviča priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 46. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Atbalstīts komisijas precizētā redakcijā 47. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. 48. — deputātu Klementjeva, Sokolovska, Golubova, Rastopirkina priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 49. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E.Baldzēns. 50. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums atbalstīts atbildīgās komisijas 53.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 50., 51., 52. un 53.priekšlikumu. Paldies!

Tālāk, lūdzu!

E.Baldzēns. 54. priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, deputātu Mitrofanova, Cileviča. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 55. priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un deputātu Mitrofanova un Cileviča. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neatbalsta šo priekšlikumu.

E.Baldzēns. 56. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 57. — deputātu Mitrofanova, Cileviča priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. 58. priekšlikums — Labklājības ministra Požarnova. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 59. priekšlikums — labklājības ministrs Požarnovs. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. 60. — deputātes Vasaraudzes priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

E.Baldzēns. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums būtu uz trešo lasījumu dot priekšlikumu iesniegšanas termiņu divas nedēļas. Piedāvājam 22.februāri.

Sēdes vadītājs. Vispirms nobalsosim par likumprojektu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 22.februāris. Nav iebildumu? Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.4016. Sociālo un darba lietu komisija izskatīja šo likumu un attiecīgi izteica savus priekšlikumus, un apkopoja šos savus priekšlikumus.

Tātad 1.priekšlikums — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

E.Baldzēns. 2. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Baldzēns. Un arī labklājības ministra Požarnova priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

E.Baldzēns. Priekšlikums balsot par šo likumu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

E.Baldzēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu Sociālo un darba lietu komisija piedāvā 22.februāri.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

E.Baldzēns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Par 1924.gada Starptautisko konvenciju par dažu konosamenta noteikumu unifikāciju (Hāgas noteikumi), tās 1968.gada protokolu (Visbijas protokols) un 1979.gada protokolu (SDR protokols)”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Labrīt, godātie kolēģi! Otrajam lasījumam šai konvencijai... šim likumprojektam nav saņemts neviens priekšlikums. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Ir saņemts Ministru prezidenta Andra Bērziņa iesniegums ar lūgumu atlikt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšanu līdz šī gada 7.martam. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Ministru prezidenta iesniegumu. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 18, atturas — 12. Iesniegums akceptēts.

Izskatām likumprojektu “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! 1997. gada 4. decembrī Rīgas vēsturiskais centrs tika iekļauts UNESCO pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Jau 1997. gadā Latvijas Republika ir pievienojusies UNESCO konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Un tajā ir noteikts, ka katra šīs konvencijas dalībvalsts atzīst, ka pienākums nodrošināt kultūras un dabas mantojumu, kas atrodas tās teritorijā, identifikācija, aizsardzība, konservācija, popularizācija un nodošana nākamajām paaudzēm, ka tas vispirms gulstas uz šo valsti. Tātad Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas problēma šobrīd nav tikai rīdzinieku, Rīgas pašvaldības problēma, bet tā ir arī visas Latvijas problēma, jo Rīga ir valsts galvaspilsēta un tās attīstība ir tikpat svarīga rīdziniekam kā daugavpilietim vai ventspilniekam.

Turklāt, ņemot vērā, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts pasaules kultūras mantojuma sarakstā, tā jau vairs nav tikai Latvijas lieta, tā ir visas Eiropas un pasaules svarīga lieta, jo Rīgas vēsturiskais centrs tiešām ir unikāls.

Likumprojekts, ko ir iesnieguši desmit deputāti, faktiski paredz to, ka Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojumus izstrādās un apstiprinās Rīgas dome, bet līdz plānojuma spēkā stāšanās brīdim Rīgas centrā būs aizliegts veikt jaunu ēku būvniecību, rekonstrukciju un tā tālāk. Turklāt Ministru kabinets būs noteicošā institūcija, kas regulēs esošās apbūves izmantošanu, remontu, konservāciju, rekonstrukciju, restaurāciju, jaunbūvju celtniecību un parku pārveidošanu.

Protams, izvirzās jautājums, kāpēc tad līdz šim šāds likums nav pieņemts un kāpēc līdz šim, neskatoties uz to, ka kopš 1997. gada ir pagājuši jau gandrīz pieci gadi, vēl šāds likums Saeimā nav pieņemts.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Rīgas vēsturiskā centra apbūves problēmas ir visu līdzšinējo laiku paturējusi savā redzeslokā. Mēs vairākkārt esam aicinājuši uz komisijas sēdēm Rīgas domes pārstāvjus, un visu laiku mēs esam saņēmuši solījumus, ka būs, būs, būs... tuvākajā laikā būs izstrādāts gan Rīgas vēsturiskā centra apbūves plāns, gan Rīgas detālplānojums, un visu laiku esam saņēmuši solījumus, ka būs, būs, būs... Bet diemžēl piecu gadu laikā ir pierādījies, ka tie ir bijuši tikai tukši solījumi. Tad, kad tika ievēlēta jaunā pašvaldība pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām mēs uzaicinājām uz sēdi Rīgas domes pārstāvjus un aicinājām — kad tad beidzot šis plāns tiks apstiprināts? Diemžēl tas termiņš, ko šie speciālisti varēja nosaukt, bija kaut kur aptuveni divi gadi.

Gribu atgādināt, ka pēdējo piecu gadu pieredze ir absolūti negatīva. Šajā sakarā komisija nosūtīja jau pagājušā gada rudenī vēstuli uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ar lūgumu izveidot darba grupu, kurā taptu likumprojekts, kas paredz darīt galu visām tām nejēdzībām, kas Rīgā ir notikušas. Vai, cienījamie kolēģi, šobrīd zālē kaut viens klātesošais uzskata, ka garāžas izbūve pie Rīgas kazarmām Rīgas centrā ir labs risinājums? Neviens speciālists, neviens rīdzinieks, neviens Rīgas viesis, kurš ierauga to, ka šī lieliski restaurētā kazarma ir aizēnota ar absolūti bezpersonisku milzīgu būvi... Savā laikā Rīgā vaļņus nojauca, lai atbrīvotu Rīgu cilvēciskai apbūvei. Tagad ir uzcelts milzīgs valnis Rīgas centrā, turklāt izcērtot kokus un tamlīdzīgi.

Gribu atgādināt arī to, ka tikai, es domāju, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ļoti asā reakcija uz Rīgas domes iecerēto daudzstāvu garāžas celtniecību pie Operas nama izjauca šo, es gribētu teikt, nelietīgo nodomu.

Šobrīd mēs esam saņēmuši arī Rīgas domes priekšsēdētāja vēstuli, kurā viņš uzskata, ka nebūtu lietderīgi laikā, kad Rīgas dome ir uzsākusi Rīgas vēsturiskā centra detālplānojuma izstrādi, ar likumu noteikt kaut kādus ierobežojumus Rīgas vēsturiskā centra apbūvei. Diemžēl, kā jau es jums teicu, mēs visu laiku no Rīgas domes esam saņēmuši tikai šos solījumus: “Būs, būs, būs!” Un pagājuši ir pieci gadi, un šis detālplānojums ir vēl kaut kur tālu, tālu aiz apvāršņa.

Nobeidzot šo savu uzstāšanos, es vēlreiz atkārtoju, ka Rīgas vēsturiskā centra mantojuma saglabāšana nav tikai Rīgas problēma. Rīgas vēsturiskā centra saglabāšana, es domāju, ir aktuāla katram Latvijas iedzīvotājam, katram Latvijas pilsonim, un tā šobrīd ir aktuāla arī visā pasaulē, jo Rīgas vēsturiskais centrs ir unikāls objekts, kas ir iekļauts visas pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu respektēt gan šīs darba grupas, kas tika izveidotas pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, viedokli, un faktiski šis likumprojekts ir darba grupas darba rezultāts, gan likumprojekta iesniedzēju viedokli, gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli, kuri aicina šo likumprojektu Saeimā atbalstīt, lai Rīgas izcūkošana (piedodiet man par izteicienu) neturpinātos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man, protams, ir grūti runāt pēc tik kvēlas Ābiķa kunga runas, es īsti labi nevarēju saprast — vai viņš runāja kā komisijas priekšsēdētājs vai kā Tautas partijas deputāts. Jo vienā gadījumā ir jāinformē par komisijas viedokli, un otrā, ja Ābiķa kungs izteic savu viedokli kā deputāts, tad bija jāpalūdz atsevišķi vārds.

Es gribētu papildināt Ābiķa kungu, ko viņš nedaudz noklusēja, ka vakar Tautsaimniecības komisija kā otrā komisija neatbalstīja šo likumprojektu. Komisijā bija divkāršs balsojums — divreiz 6 uz 6. Līdz ar to komisija pieņēma viedokli neatbalstīt. Un motīvs bija ļoti vienkāršs: šādam jautājumam, ja to grib risināt, ir jāparādās pavisam citos likumos, nevis ar vienu individuālu likumu tiek iezonēta noteikta vieta vienā Latvijas pilsētā. Bija arī atnākuši uz Tautsaimniecības komisiju speciālisti, kas norādīja, ka ļoti aktuāls jautājums ir tas pats Mežaparks. Protams, mēs varam iet tālāk ar šādu loģiku, ka tad vajadzētu varbūt arī Daugavpilij pieņemt atsevišķu likumu vai arī Ventspilij, vai Liepājai. Tā ir absurda taktika. Pie reizes, šīs Ābiķa kunga raudas par to, ka Rīga ir piecūkota, vai, palasot projekta autoru iniciatīvu, es biju izbrīnīts par to cinismu, kas te tiek proponēts. Ābiķa kungs, pagājušajā Rīgas domes sasaukumā jūsu partijas izbijis biedrs Māris Purgailis ar savu frakciju... pagājušajā domē Māris Purgailis bija jūsu frakcijas biedrs! Un viņš bija toreiz arī valdošajā koalīcijā. Tāpat arī Zaļā partija bija valdošā koalīcijā. Atcerēsimies tātad vēsturi!

Bija Alfreds Rubiks. Viņa laikā laikam apvainot par to, ka pilsētas vēsturiskajam centram nav bijis plānojums, nu nevar. Tātad sāksim.

Māris Purgailis — apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Andris Bērziņš — “Latvijas ceļš”. Tālāk — Andris Ārgalis — pēdējais rīcības cilvēks. Un visu šo cilvēku laikā, Ābiķa kungs, gan jūsu kolēģi, gan apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kolēģi, gan “Latvijas ceļa” kolēģi bija pie varas. Tātad mēs varam izdarīt vienu secinājumu, ka visu šo bardaku esat uztaisījuši, cienījamie kungi, jūs! Un, Ābiķa kungs, šīs “krokodila asaras”, raudāšana par to, ka šo kungu laikā nekas netika veikts. Un patiešām Sola Bukinholca celtniecību akceptēja Ārgaļa kungs — rīcības cilvēks, jūsu sadarbības partneris šodien un vakar. Nu nevajag, Ābiķa kungs, tā raudāt! Krokodila asaras ir neglītas.

Es neredzu te Ivaru Godmani, bet Godmaņa kungs komisijā teica: “Vai nu mēs šo jautājumu izskatīsim racionāli, vai politiski.” Šodien mēs redzam, ka tas ir klasisks politisks priekšvēlēšanu gājiens.

Es nerunāju par to, ka vēl varētu teorētiski diskutēt par vēsturisko centru. Bet klāt piešņāpt pusi Rīgas, nu tā ir vienkārši, cienījamie kolēģi, nedaudz ņirgāšanās. Un ņirgāšanās par tiem uzņēmējiem, kam jūs un jūsu partijas biedri ar premjeru vadībā, gan ar Ārgaļa kunga atļaujām ir devuši atļaujas celtniecībai. Māris Purgailis ielika pirmo akmeni Rātslaukuma celtniecībā. Tālākos akmentiņus nesa Andris Bērziņš, un pēdējo pikuci vai akmeni pielika Andris Ārgalis.

Cienījamie kungi, tā ir vēsture! Un nevajag mānīt tautu!

Tālāk. Ja mēs palasām šo papīru, man izbrīnu rada arī pieteiktajā proponācijā, kas šeit ir ierakstīta, ka, izrādās, ar starptautiskiem konsultantiem nav notikušas pārrunas. Var dzirdēt to, ka “Tēvzemes” aktīvisti ļoti runā par UNESCO, tad rodas jautājums: kāda ir UNESCO reālā pozīcija pret kaut kāda šāda likumprojekta pieņemšanu? Tad ierakstiet šinī... Nu, var, protams, Seiles kundze rādīt ar rokām un māt. Bet nu vajadzētu jau uzzināt... Protams, varbūt jūs dosiet atbildi, ka Ārgaļa kungs, mērs būdams, ir zvanījis, atrisinājis šo jautājumu, un tas ir nepieciešami.

Cienījamie kolēģi! Mans viedoklis ir tāds. Protams, var rīdīt tagad vides aktīvistus un teikt, ka vāksim parakstus pret to, ka pilsētā nedrīkst centrā, vai pat ne centrā, notikt celtniecība.

Ābiķa kungs, kā Nacionālā bibliotēka tagad, kā tiks veikta tās celtniecība, ja mēs akceptēsim šo plānu, kas ir iezīmēts šeit? Plus man ir jautājums: kā notiks, teiksim, ja es gribēšu iedot priekšlikumu šā plāna izmaiņai, vai man būs ar flomāsteru jāzīmē kartē un pēc tam jāmēģina protestēt, ka vajag samazināt par 100 metriem vai 200? Parasti pirmkārt jau vēsturiski notiek tas, ka kartes tiek pieliktas atsevišķi klāt kā atsevišķs pielikums. Tātad arī šis priekšlikums ir nekvalitatīvi sagatavots. Un, man liekas, ir kauns, ja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā jūsu vadībā un jūs tik sen esat novērojis visu ko un pētījis, tad vajadzēja piedāvāt alternatīvu projektu. Tas ir visreālākais moments, jo citādāk man ir sajūta, ka visa šī iniciatīva izgāzīsies ar vēlēšanu, balsošanas dienu, un pēc tam viss šis projekts nogrims vai arī Valsts prezidentes kundzei kārtējo reizi būs jāsūta kārtējais Saeimas “vanckars” atpakaļ.

Tādēļ es aicinu nopietni pārdomāt, pirms katrs balsos. Un nepārvērst šo balsojumu politiskā, bet patiešām tam jābūt ... (Zālē troksnis. Izsaucieni: “Tāpēc ir vajadzīgs likums. Tu jau to teici! Mēģini izdarīt!”)

Nevajag! Nevajag! Andris Bērziņš bija tavs mērs, un Purgailis bija tavējais! Tā ka nedziediet šeit! Jūs abi divi...

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs nākamais runās debatēs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”. Anotācijā ir tāds paskaidrojums: “Rīgas vēsturiskajam centram nav izstrādāts teritorijas plānojums. Rīgas centrā notiek haotiska apbūve, apsaimniekošana slikta. Apdraud pilsētas vēsturiskā centra vērtību.”

No netālās vēstures: kad sākās haotiskā apbūve un apsaimniekošana Rīgas vēsturiskajā centrā? Diemžēl 1994.gadā. To visu veica Purgaiļa kunga, Bērziņa kunga, esošā premjera, vadībā, un pielika roku arī Ārgaļa kungs. Nu, viņam gan sanāca tā mazāk tās visas lietas. Teritorijas attīstības plānošana, un, ja mēs paskatāmies, vai bija dokumenti, kas reglamentēja, ka Rīgas vēsturiskajā centrā nevar tā būvēt, kā tas notika. Ir taču Teritorijas attīstības plānošanas likums, Ministru kabineta noteikumi nr.423, Rīgas vēsturiskā centra plānojums 1998.gadā. Toties vēl ir Kultūras ministrijai, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības komitejai, VARAM un citām valsts institūcijām instrukcijas un noteikumi, ko tad var darīt pilsētā un ko nevar darīt. Ko darīja šīs organizācijas līdz 2001.gadam? Un vai līdz šim gadam, kad ir attapušies. Tātad nedarīja neko. Kas ko gribēja celt, tas saņēma atļauju, un haotiski tas tika radīts. Un to mierīgi atbalstīja Purgaiļa kungs, atbalstīja Bērziņa kungs, un vēl pielika citi rokas. Un ko tad darīja ministri, teiksim, VARAM vai Ministru kabinets? Arī neko nedarīja. Un šī likumprojekta 2.pants — noteikt prasības Rīgas vēsturiskā centra plānojumā. Tāds plānojums Rīgas domē top. Protams, ka tas plānojums nav vienam gadam. Tas ir domāts desmit, piecpadsmit gadu Rīgas attīstībai, tā ka nevar jau pa vienu dienu uztaisīt to, kas nebija gatavots desmit gadu laikā. Tagad izstrādāt vēl vienu plānojumu, kā to paredz mūsu likums, tas tā kā būtu nejēdzīgi. Bet, cienījamie kolēģi, šinī likumprojektā tiek iestrādāts, ka Ministru kabinets izveido padomi. Un šī padome lems, ko tad darīt Rīgas vēsturiskajā centrā. Tātad patiesībā par visiem pieņemtajiem lēmumiem lems nevis Rīgas dome — par vēsturisko centru, par remontiem, par krāsošanu, attīstību, bet padome. Tātad 60 Rīgas domes deputāti nevarēs to lemt, bet lems to padome, kura būs Ministru kabineta paspārnē. Un vai tad tas nenotiks tā, kā tas ir noticis ar Saulesdārzu, ka Ministru kabinets mierīgi atdod privatizācijai īpašumu, kurš vēsturiski pieder Rīgas iedzīvotājiem? Tātad kārtējo reizi tiek darīts tas, lai Rīgas vēsturiskajā centrā varētu izrīkoties tā, kā vēlēsies padome. Bet kas tad sastādīs padomi? Es domāju, ka tur jau cilvēki ir atlasīti, kuri tikai gaida, kad tā būs izveidota, kad mēs pieņemsim šo likumprojektu.

Un vēl viens. Kas finansēs padomi? Ministru kabinets vai Rīgas dome? Un vai tajā padomes sastāvā nebūs atkal izveidota aģentūra, kārtējā, kura strādās tāpat kā līdz šim strādāja Privatizācijas aģentūra vai Valsts nekustamā īpašuma aģentūra? Un mēs paskatāmies arī uz citu darbību, kas tad ir noticis desmit gadu laikā. Kaut vai Rīgai... Kaut vai Saeimai. Paskatieties, vai Saeimai bija nodotas labas mājas? Mums atdeva uz Torņu ielas pussagruvušas mājas, kurām vajadzēja patiesībā... tās vajadzēja nojaukt. Uzcelt bija vieglāk, nekā tās restaurēt. Bet tur vēl Rīgas dome bija pierakstījusi iedzīvotājus, kuriem vajadzēja nopirkt dzīvokļus. Tā, redziet, izrīkojas tie cilvēki, kuriem vajadzēja skaitīties, kas tad notiek vēsturiskajā centrā.

Vēl viena ļoti interesanta lieta. Tā ir benzīntanku celtniecība Rīgas vēsturiskajā centrā. Vai tad jūs neredzat, kas notiek? Kas notiek ar benzīntanku, kur vispirms bija cisternas izvietotas pie Vanšu tilta? Nu tagad puslīdz stacionāri uztaisīja. Kas tad deva to atļauju? Vai tad Ministru kabinets to nezināja? Vai Rīgas dome nezināja? Purgaiļa kungs nezināja to? Bērziņa kungs nezināja? Tātad kāpēc tad tas tā notiek? No visa šī var spriest, ka šis likumprojekts tiek radīts tālākai stratēģijai, kā varētu izdevīgiem cilvēkiem dot izrīkoties Rīgas vēsturiskajā centrā, jo pēc pieliktās shēmas viņi jau iekļauj ne tikai vēsturisko centru, bet arī Pārdaugavu, un veikt visdažādāko darbību. Kam tad dot atļauju un kam nedot atļauju? Vai tad atkal netiks izveidota ligzda korupcijai? Tā būs. Jo, aizejot uz šo padomi, lai saņemtu attiecīgo atļauju, es domāju, ka tur būs diezgan interesanti.

Un ja vēl paskatāmies arī par tām celtnēm, par kurām runāja, ka nelikumīgi uzceltas. Kas tad deva atļauju uztaisīt tās sastatnes pie centrālā universālveikala? Kas notiek uz Kaļķu ielas, kad mērkaķa ātrumā tika uzrauts tas nams, kurš bojā visu to Rātslaukumu, par kuru mēs tā raudam, un arī vajadzētu paskatīties uz Visocka darbību. Kas tad deva atļauju uzbērt to uzbērumu pie Jēkaba kazarmām un to projektu? Vai tad Ministru kabinetā to nezināja? Cik bija rakstīts avīzēs, un masu medijos bija aprakstīts. Neviens neko nedarīja, bet visur mierīgi tās atļaujas sadalīja, un, kad sociāldemokrāti Rīgas Domē iestājās kategoriski pret šo, tad, protams, balsošanas mašīna Rīgas domē nobalsoja, ka tāda atļauja ir jādod.

Tā kā, cienījamie kolēģi, šis likumprojekts neatbilst tām vajadzībām, kuras ir vajadzīgas Rīgai. Rīgai ir vajadzīgs cits likums. Tas ir, likums par Latvijas galvaspilsētu Rīgu. Lūk, kāds likums ir vajadzīgs, kurš nosaka arī vēsturiskā centra vietu, ko tur var darīt un ko nevar darīt. Bet mēs tagad no Rīgas izraujam vienu rajonu, kuru pārvaldīs Ministru kabinets, un ko tad darīs Rīgas dome, un tad sāksies tā rakstīšana — tās vēstules no Ministru kabineta tiks sūtītas uz Rīgas domi un atpakaļ.

Nu tas nav nekāds jaunums, jo Latvijā jau vienmēr viss notiek ačgārni. Un, cienījamie kolēģi, vēl es gribētu pateikt arī to, ka par to vēsturiskā centra saglabāšanu un tā pilnveidošanu jau nedomā. Jūs paskatieties, kas tad tagad notiek ar viesnīcām “Rīga”, “Rīdzene” un “Latvija”. Cik tās tika kritizētas. Bet, kad tās atradās noteiktu cilvēku rīcībā, tad nu viss ir kārtībā. Vairāk tās skatu nebojā. Viss ir normāli, un vairāk neviens par to nerunā. Un noteikta celtne atrodas noteiktās rokās — par to arī neviens nerunā.

Jūs paskatieies, kā tad Purgaiļa kungs deva atļaujas celt tās fanzas Rīgas stacijas priekšā... laukumā. Tur viena stāv. Un vēl jau vēsturiskajā centrā tās var atrast vairākas.

Kā tad tika pieņemts lēmums, kuru izdevās tomēr atcelt, lai Bastejkalniņu noraktu un izveidotu tur kārtējo dzertuvi? Vai tad tas nebija tajā laikā? Bija. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, par to padomi vēl vienu reizi es gribēju atgādināt. Kāpēc ir jāveido šī padome? Ja mēs neuzticamies Rīgas domei, tad kā var uzticēties kādai padomei, un kas to ievēl? To iecels Ministru kabinets, un tātad Ministru kabinets it kā nesīs atbildību par Rīgas vēsturiskā centra pārbūvi vai rekonstrukciju. Bet kas tad padomi sastādīs? Un kādi tad tie speciālisti būs? Un kāpēc tad notiek tā, kā nav rakstīts mūsu likumdošanā? Mēs atkal veidojam lieku organizāciju, kura tērēs budžeta līdzekļus, un jēgas no tās nebūs nekādas.

Un pēdējais, ko es gribēju teikt. Par valsts īpašumā esošo māju izsaimniekošanu. Redziet, tagad ir jāizvieto muzeji no pils, Rīgas pils. Tagad nav vairāk celtnes, kur izvietot. Bet kur tad palika tās valsts īpašuma mājas Rīgas vēsturiskajā centrā? Kas apsaimnieko bijušo Centrālālkomitejas ēku? Kāpēc tā netika atdota Valsts bibliotēkas rīcībā, bet atdeva cilvēkiem, kuri pelna ļoti lielu naudu, toties valstij gandrīz neko nemaksājot. Kas notika ar celtņu kompleksu Pārdaugavā? Kāpēc arī tur saimnieko itāļi? Tā visa ir darbība, kuru akceptēja Ministru kabinets, mīļie kolēģi, un arī iepriekšējās domes, kuras strādāja diemžēl ne vēsturiskā centra vai Rīgas vēsturisko celtņu saglabāšanai, kā UNESCO norāda savos secinājumos par Rīgu.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt, jo tiek “norakti” tie likumprojekti, kuri strikti norāda, ko var darīt un ko nevar darīt. Šis ir pilnīgi nepilnīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dainis Stalts.

D.Stalts (TB/LNNK). Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Viesi un klausītāji tuvu un tālumā!

Vispirms gribu pateikt paldies Dzintaram Ābiķim un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par darbu un par atbalstu, un par patiesi lietpratīgu atbalstu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iniciatīvai, kas ir šī likumprojekta iesniedzēji.

Te atzīmēšu: Dzintars Ābiķis bilda, ka pirms pieciem gadiem jau tika uzsākts darbs visa šī kopsakarā, bet es varu atgādināt, ka šis laika posms vēl ir ilgāks — 5.Saeimas noslēgumā jau tika izvirzīta iniciatīva par to, ka jāveido likums par galvaspilsētu Rīgu. Diemžēl Saeimas laiks beidzās, un tas netika īstenots. Katrā ziņā, noklausoties kaismīgās Modra Lujāna un Leona Bojāra runas pret šo likumprojektu, tās manī viesa visai lielu izbrīnu. Ar Leonu Bojāru kopā strādāju savā laikā Rīgas domē, viņš taču bija liecinieks tam, ka ne jau viens Purgailis, ne viens Ārgalis, ne viens pats Bērziņš kaut ko cēla un veidoja Rīgā, to darīja paši rīdzinieki un tie ļaudis, kuri ir vitāli ieinteresēti savas valsts galvaspilsētas attīstībā. Un tad, kad pienāk godi un pienāk svētki, tad gan visi kopā priecīgi tos atzīmē, un tad neviens neatceras tādu vai šādu negludumu, maigi izsakoties. Bet tad pienāk laiks, kad atkal kādiem ir uznākusi vēlēšanās duļķainā ūdenī pasmalstīt, un tad pirms moratorija izsludināšanas pieņem vēl ātri, ātri kādus lēmumus, lai nu varētu šo to vēl uzcelt, par ko tad sabiedrībai gan būs pavisam cits viedoklis.

Es gribu bilst, ka ir gandarījums, ka Latvijas Republikas Saeimā sekmīgi rit darbs pie šī likumprojekta par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību, jo tādējādi tiek paustas rūpes un vēlme vienoti, es uzsveru — vienoti, risināt jautājumus, kuri skar visas valsts intereses, proti, jautājumu par valsts galvaspilsētas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību.

Šis pirmajam lasījumam sagatavotais likumprojekta vieš skaidrību un paver iespēju loģiskai Rīgas vēsturiskā centra tālākattīstības gaitai. Šajā dokumentā ir noteikti paši galvenie visas sabiedrības interesēs un it īpaši valsts, es vēlreiz pasvītroju — valsts galvaspilsētas iedzīvotāju interesēs veicamie Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības uzdevumi. Likumprojekts liecina, ka tas nav veidots kā pašmērķis kādas šauras interešu grupas vārdā, bet gan ir līdzeklis, ar kuru būs iespējams rīkoties, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu. Un šī rezultāta sasniegšana, pārtraucot pēdējo gadu laikā vērotās visai haotiskās darbības, apbūvējot Rīgas vēsturisko centru un diemžēl bieži vien ignorējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas viedokli, ir gan pašvaldības un valsts institūciju interesēs, gan vienmēr tiks paturēts sabiedrības uzmanības lokā, lai ieceres varētu tikt īstenotas atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, efektīvi izmantojot visas iespējas un resursus. Mēs visi esam atbildīgi, lai mūsu Rīga kā pērle Eiropas kultūras vainagā mirdzētu vēl daudzus gadu simteņus un priecētu nākamās paaudzes. Šis likumprojekts nostiprina Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas nozīmi un dod cerību, ka arī Rīgai reiz pienāks tas gods kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu nevis uz vienu mēnesi, bet uz visu tam atvēlēto laiku. Un šeit tika bilsti asi vārdi par iecerēto padomi. Es uzskatu, ka šī izveidot paredzētā Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padome — tā taču tieši dod pārliecību, ka risināmie uzdevumi tiks godam īstenoti, ka ar šīs padomes centieniem varēs tikt nostiprināts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības modelis. Un atbildībā par to līdzsvaroti būs kā valsts, tā pašvaldības, nevalstisko organizāciju un privātās iniciatīvas nesēji. Jau tautas garamantu statusu ir guvuši vārdi: “Nevienam es Rīgu nedošu, tik tiem, kas cēla tās stiprumu!” Stiprumu var celt arī ar domas spēku. Šajā likumprojektā ir ielikta spēcīga doma — doma par visu mūsu Rīgas cerīgu nākotni. Un nevis kā par valsti valstī, nevis kā par valsti valstī, es atkārtoju, bet kā par Latvijas galvaspilsētu, kurā tiek īstenota jau 1998.gadā izstrādātā Rīgas kultūrpolitikas koncepcija un kurā jāīsteno likums “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”. Un tas jādara, manuprāt, steidzami. Vēl jo vairāk tālab, ka cirkulē ziņas par paklusām projektējamiem termināliem, uz kuriem paredzēts nevis pa cauruļvadiem, bet gan atklāti pa dzelzceļu pārvadāt milzu vairumā vidi un rīdzinieku veselības stāvokli ietekmēt spējīgas vielas, salīdzinoši nelielā attālumā no Rīgas vēsturiskā centra, kura liktenis tad, nedod Dievs, avārijas vai kādu citu apstākļu sakrišanas rezultātā var izšķirties vienā mirklī.

Un nobeidzot. Valodošana par to, ka ar šā likuma starpniecību tiktu nelabvēlīgi iespaidota Rīgas domes rīcībspēja, ir aplama.

Tieši otrādi. Šis likums nostiprina Rīgas kā Latvijas galvaspilsētas prestižu, palīdz sekmēt Rīgas kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzību un sekmē iespēju pašai Rīgas domei darboties šajā iecerētajā padomē, darboties Rīgas centra teritorijas plānojuma izstrādē un īstenot Ministru kabineta iecerēto, šā likumprojekta tālākvirzībā ir ieinteresētas kā profesionālās apvienības, tā sabiedrības lielākā daļa, jo likums beigu beigās taču ievieš skaidrību un veicina mērķtiecīgu darbību, sekmējot mūsu galvaspilsētas izcilāko vērtību saglabāšanu un aizsardzību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs uzskatām attiecīgo likumprojektu kā ļoti neveiksmīgu un iesniegtu nevietā un nelaikā. Mēs saredzam, ka attiecīgais likumprojekts ir vienkārši kā atriebības un aizvainotības akts attiecībā uz zaudētajām pozīcijām. Partijas, kuras veido valdību, zaudējot savas pozīcijas Rīgas domē, tādā veidā nolēma atriebties. Un varat ticēt, izejot no cilvēces attīstības vēstures, jebkura darbība, kura balstīta uz atriebību, nekad nav perspektīva.

Balstoties uz attiecīgajiem jūsu priekšlikumiem, ir varbūt divi argumenti, kas izskanēja. Šodien Ābiķa kungs pateica, nosauca divus objektus, kuri nekādā gadījumā nevairo Rīgas vērtības saglabāšanu un palielināšanu. Tie ir gan tās garāžas pie kazarmām, gan vēlme daudzstāvu garāžas izveidot pie Operas. Piekrītu, 100%, Ābiķa kungs, jums taisnība. Tikai precizējam, ka attiecīgās ačgārnības izdarītas ar to valdību, ar to partiju palīdzību un rokām, kuras veidoja valdību.

Un otrs, ko pagājušoreiz arī Dobeļa kungs teica, ka attiecīgs likumprojekts ir vajadzīgs, lai sakārtotu tos jautājumus ar pieminekļiem. Piekrītu, un tā ir atsevišķa tēma. Es atgriezīšos pie šīs tēmas par pieminekļiem un uzstādīšanu. Tagad runāsim par būvēm un ēkām! Un tas ir jautājums, par ko ir jārunā. Es uzskatu, ka šī nepamatotība, nepamatotā aizvainotība, var nodarīt tikai ļaunu.

Pirmkārt. Par tām būvēm un objektiem, kuri tika celti, uzcelti saplānoti. Vienmēr atbilstoši likumam bija jāsaskaņo, bija jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, ar Kultūras ministriju. Kāpēc? Kultūras ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kuri ir no valdības, vienmēr saskaņoja šos projektus un atļāva šo nelikumīgo celtniecību. Iepriekšējie visi objekti bija vienmēr saskaņojami ar Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Pasakiet, kāpēc šis inspektors vienmēr saskaņoja šos projektus un viss gāja uz priekšu? Jautājums — vai tagad likums ir mainīts? Vai tagad Rīgas dome kaut vienu objektu ir tiesīga uzcelt bez saskaņošanas ar attiecīgajām ministrijām, bez saskaņošanas ar attiecīgo inspekciju? Protams, ka Rīgas dome nepretendē uz to, ka pārkāps likumu. Tādā gadījumā varbūt pamēģināsim atrisināt cēloņus. Cēloņus neveidosim jaunu likumu, bet nomainīsim Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Ja mēs negribam mainīt, valdība negrib mainīt savus ministrus, kuri attiecīgi pielaida kļūdu, šo ministru vienkārši vairāk nav, nākuši citi vietā, nomainām to inspekciju, tos ierēdņus, kuri vienmēr pieļāva šīs nelikumības. Un tādā gadījumā likuma ietvaros mēs sakārtosim šos jautājumus.

Jūs runājat par nepieciešamību izveidot teritoriālo plānojumu. Protams, ka vajag. Protams, Rīga nav tikai rīdzinieku jautājums. Protams, Rīga ir visas valsts jautājums. Nu tādā gadījumā esat tik mīļi, arī pēc šiem vārdiem dariet darbus. Un kāds ir darbs? Protams, 1998.gadā, ir pieņemts likums, un ir tiesības noteikt patiešām atsevišķus objektus, kur ir jābūt īpašai attieksmei. Rīgas centram ir īpaša vieta. Īpaša vieta kultūrai. Lūdzu, valsts budžetā liekam finansējumu, un valdība izstrādā attiecīgu Rīgas pilsētas teritoriālo plānojumu. Nav problēmu! Nāciet palīgā rīdziniekiem, un viss būs kārtībā. Un visus gadus to varēja izdarīt. Visus iepriekšējos četrus gadus, un tad nebūtu jāsaka, ka piecu gadu laikā nekas netiek darīts. Rīdzinieki, pašreizējā Rīgas domes vadība ņēma uz savu atbildību par detālplānojuma izstrādāšanu, par ļoti konkrēta plāna izstrādi uz priekšu.

Kas attiecas uz pieminekļiem. Patiešām šis jautājums, manuprāt, ir pietiekami risināms vēl uz priekšu, bet tur es gribētu ar Dobeļa kungu arī varbūt strādāt kopīgi. Ja pašreiz par attiecīgiem pieminekļiem vairāk atbildību neuzņemas Rīgas dome, to uzņemas kultūras speciālisti Ojāra Spārīša vadībā, bijušā kultūras ministra vadībā, uzņemas Inese Vaidere no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, varbūt tas ir nepietiekams līmenis? Jā, varbūt tas ir politisks lēmums. Tādā gadījumā lai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti Rīgas domē pasaka, ka viņi Rīgas domē grib lemt šos jautājumus un neatstāt tikai kultūras speciālistu ziņā. Un es arī no savas puses domāju, ka droši vien šis ceļš arī ir ejams. Mēs atgriezīsimies tādā gadījumā pie pieminekļiem, kādā veidā pieminekļus gribētu uzstādīt Rīgas dome, bet šeit nekā kopēja nav, vēlreiz pasaku, ar attiecīgajām ēkām un būvēm. Katru gadu Rīgā vismaz 20—30 miljonu latu apjomā tiek ieguldītas investīcijas, sakārtotas mājas, un varat ticēt, ko tur darīt ir pietiekami daudz uz priekšu. Tas ir, protams, ļoti nopietns ieguldījums gan uz Rīgas budžetu, gan uz valsts budžetu, un tas ir ļoti konkrētā pretrunā ar anotāciju, kas bija atbilstošajā likumprojektā. Tātad to arī vajadzētu konkrēti ievērot.

Speciāls vēstījums “Latvijas ceļam”. Balsojot par attiecīgo likumprojektu, ko jūs iesniedzāt, viens mazs iestarpinājums. Rīgas domes attīstības komiteju vada “Latvijas ceļa” biedrs Vilnis Štrams. Jūs neuzticaties savam attīstības komitejas vadītājam par to, kādā veidā viņš saredz Rīgas attīstības perspektīvas? Un, izvērtējot jūsu piedāvātā likumprojekta vismaz divus punktus, es atļaušos nolasīt no tā, ko “Latvijas ceļa” pārstāvis, Attīstības komitejas vadītājs, sūta jums konkrētā dokumentā.

Pirmais. Nav saprotams, kā var bez turpmākās attīstības stratēģijas uz aizdomu pamata par Rīgas domes nelikumībām izgriezt vienu pilsētas teritoriju, ierobežojot un birokratizējot šīs teritorijas attīstību un apsaimniekošanu, atšķirībā no visas Rīgas pilsētas kopējās attīstības konteksta un prioritātēm.

Un otrs, ko “Latvijas ceļa” vadītājs pasaka attiecībā par šo likumprojektu. Izbēgsim no principa: kurš skaļāk kliedz — tam būs speciāls likums. Rīga attīstās, un Rīga ir uzsākusi darbu pie visas pilsētas perspektīvā attīstības plāna izstrādes laika posmam no 2006. gada līdz 2018. gadam, kur Rīgas vēsturiskā centra saglabāšana un attīstība ir viens no daudziem šī svarīgā darba apakšprojektiem. Neārstēsim sirdi ar speciālām zālēm un speciāliem likumiem, kas paralizē kopējā organisma funkcionēšanu. Profilaksei jābūt vienotai un koordinētai vienas ārstu grupas uzraudzībā, kas ir Rīgas domes, un vienā ārstniecības iestādē, tas ir, Rīgas pilsētā.

Es domāju, ka arī attiecīgie cilvēki no “Latvijas ceļa”, kuri šodien strādā līdz ar sociāldemokrātiem un citām partijām Rīgas domē, pasaka, ka viņiem nav nepieciešama palīdzība no ārpuses. Viņi pašreizējās likumdošanas ietvaros ir spējīgi sakārtot savu pilsētu.

Es domāju, ka jums nav jānostāda valdība pretī pašvaldībām. Šis pretnostatījums ir bezperspektīvs.

Sociāldemokrāti nekādā gadījumā neatbalstīs attiecīgo likumprojektu. Ja jūs to nobalsosit, laiks pats parādīs, ka jūsu lēmums būs absolūti absurds. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Dobeļa kungs, nākamais debatēs esat jūs, bet jūs gribējāt bez pārtraukuma, ja?

Tādā gadījumā, godājamie kolēģi, mums ir pienācis pārtraukuma laiks. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrējamies ar identifikācijas kartēm.

Kamēr gatavojas izdruka, vārds Antai Rugātei. Lūdzu!

A.Rugāte (TP). Labrīt, godātie kolēģi Saeimā un tie deputāti, kuri strādā Pilsonības likuma izpildes komisijā. Es jūs aicinu pulksten 10.30 uz Pilsonības likuma izpildes komisijas ārkārtas sēdi sakarā ar Latvijas pilsonības tirdzniecību un aizturētajām personām, kuru vidū ir Naturalizācijas pārvaldes darbinieki. Uz sēdi esmu uzaicinājusi tieslietu ministri Labuckas kundzi, Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci Aldermanes kundzi un uzaicinātās amatpersonas savu piedalīšanos sēdē ir apstiprinājušas. Pulksten 10.30 — Pilsonības izpildes likuma komisijas telpās 309. istabā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Muciņa kungam. Lūdzu!

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bartaševiča kungs, lūdzu, nolasiet izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Egils Baldzēns, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Monika Zīle, Tadeušs Ketlers, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Ābiķis, Silvija Dreimane, Vents Balodis, Valdis Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Izsludinu pārtraukumu uz pusstundu, līdz pulksten 11.00.

Tūlīt pārtraukumā Prezidija sēde.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas zālē! Turpinām debates par likumprojektu “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Nākamais debatēs Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es, protams, ar interesi klausījos to cilvēku uzstāšanos, kas nav pirkstu pielikuši Rīgā ne pie viena projekta, ne pie viena attīstības plāna un tā tālāk.

Jā, šī kritika bija ļoti aizkustinoša. Tikai redziet, kolēģi, atšķirībā no jums es esmu bijis Rīgas domes deputāts divus gadus un pietiekami labi atceros to, kā mēs toreiz strādājām. 1994.—1995.gadā Rīgas domē pārsvarā bija nacionāli domājoši deputāti, un mēs neatbalstījām nevienas garāžas celtniecību ne Vecrīgā, ne tās tuvumā. To raudulīgo tēmu par Bastejkalnu, ko te mans kolēģis noraudāja, to mēs izgāzām jau tās domes laikā, tā ka vajadzētu jau nu kaut ko arī atcerēties.

Un tāpēc daļa no šīsdienas runām man skaidri pierāda, cik neobjektīvi cilvēki izturas pat pret neseno pagātni, kur tad nu mēs runāsim par kaut kādiem gadu simteņiem! Un kāda ir tā būtība šajā brīdī? Neviens taču neko, draugi mīļie, nedarīja! Visi gulēja mierā, nevienam neko nevajadzēja, kamēr apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neiesniedza savu izstrādāto projektu, izmantojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projektu. Visi klusēja, neviens te nenāca un neraudāja par Vecrīgu! Neviens neraudāja par kaut kādiem miljoniem vai biljoniem! Visiem bija mīļi visi. Tad, kad parādījās dokuments, tad tā vietā, lai runātu par dokumentu, par ko tikpat kā neviens nerunāja, sākās gara un plaša raudulīga izrunāšanās!

Tā ka es aicinātu pārējos, kas te nāks, runāt konkrēti par šo dokumentu, runāt par tām normām, ko mēs piedāvājam šajā dokumentā, un ko tur varētu labot, mainīt vai nemainīt. Mēs savā projektā piedāvājam pamatnostādni, pamatattieksmi pret Latvijas galvaspilsētu Rīgu, pret tās šodienu un pret tās nākotni, un piedāvājam Saeimai uzņemties līdzatbildību par to, kas notiek mums visiem vismaz vārdos tik mīļajā Rīgā. Tātad — vai mēs esam gatavi uzņemties šo līdzatbildību vai mēs vienkārši uzkāpjam tribīnē, lai izrunātos, pastāstītu, cik kurš ir slikts bijis kurā laikā? Nu, ziniet, šos te biogrāfiskos apcerējumus tad vajadzētu katram ar sevi sākt: kas es biju tanī un tanī laikā un ko es darīju labu vai sliktu. Vairāk runāt par sevi, ja ir vēlēšanās to sirdi tā izkratīt.

Un tāpēc, ja nepatīk kāda konkrēta norma, es domāju, priekš tā ir otrais un trešais lasījums, kur mēs varam šīs normas saskaņot, ar vienu nosacījumu — ja mēs tiešām vēlamies Rīgā ieviest kārtību. Tieši tajā lauciņā, par kuru mēs patlaban šeit šodien spriežam. Jo, redziet, tāda cietēju runāšana — tā jau, vienalga, neko nepiedāvā, un es nezinu, cik vēl ir Latvijā pilsoņu, kas tādai raudulīgai runāšanai uzticas. Acīmredzot kaut kādas cerības runātājiem ir. Dominikāņu mūki aizgāja no Rīgas kailām kājām uz Koknesi viduslaiku beigās, protestēdami pret to, kas notiek ar ticību Rīgā, bet tad viņiem bija vismaz jēga un viņi to darīja ar noteiktu pārliecību. Šīs raudas, man liekas, ar pārliecību neizceļas.

Tāpat arī runāsim par Purgaiļa kungu. Redziet, tās Jēkaba kazarmas, par ko jūs te tā priecājāties, tieši Purgaiļa kunga laikā tika arī atjaunotas. Tam tā vajadzētu būt skaidram vienam otram vismaz. Tā ka, atvainojiet, lūdzu, vajadzētu atcerēties! Un te ir daži brāļi man, tādi bēdubrāļi, kas, strādādami Rīgas domē, izcēlās ar līdzīgu raudāšanu, un šīs raudas ir pārcēluši uz Saeimu.

Tālāk es gribētu atgādināt par to, ka šis likums būtu uzskatāms kā stratēģiska pieeja. Un, ja jūs tiešām palasīsit šo dokumentu, es tā jūtu, ka arī tās garās runas vairāk skan no to mutēm, kas parasti nelasa dokumentus, bet kam jau ir kaut kas sabūvēts, izdzirdot tikai vārdus: “Rīgas vēsturiskais centrs”. Redziet, varbūt kāds no jums varētu paanalizēt mūsu pielikumu, kur ir skaidri pateikts, kas ir vēsturiskais centrs un kas ir vēsturiskā centra aizsardzības zona. Un nejaukt šīs divas lietas!

Daži garrunātāji man skaidri pierādīja, ka viņiem šīs divas lietas jūk. Bet tad paņemiet vismaz dokumentu un paskatieties, kas tur ir rakstīts un kādas robežas tur ir ierādītas.

Un, godīgi sakot, es nākšu tribīnē un runāšu vēl asāk par vienu otru, kas te sāk izrunāties, nejēgdams, par ko viņš runā.

Tātad, lūdzu, pastudējiet šīs divas lietas — vēsturisko centru un aizsardzības zonu un pasakiet savus ierosinājumus, ko jūs tur piedāvājat mainīt, jo tas, kas ir piedāvāts, to mēs esam saskaņojuši gan ar inspektoriem, ar speciālistiem, kas daudzus gadus šinī jomā ir strādājuši. Ir arī pētīts, ir arī pētīti starptautiskie noteikumi, un arī šie ieteikumi ir ņemti vērā. To es lūdzu atcerēties! Jo, godīgi sakot, austrumniekiem ir laba paruna, ka viens muļķis var uzdot daudz vairāk jautājumu, nekā simts gudrie ir spējīgi atbildēt. Un reizēm debates Saeimā man ļoti apstiprina šo austrumnieku parunu.

Tālāk. Tālāk runāsim par to, kurš tad būs tas atbildīgais par Rīgas nākotni. Šeit atskanēja atkal tāda raudāšana, ka nu Rīgas domei vairs nebūtu nekādu iespēju.

Palasiet dokumentu. Kolēģi! Kas tad tās ir par institūcijām, kas iesaka šīs padomes sastāvu? Varbūt es nolasīšu: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Kultūras ministrija, Rīgas dome un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija. Tas jums par maz ir — šo iestāžu? Vēl kādu gribat pielikt klāt? Lūdzu, pielieciet! Pielieciet, ja jums ir par maz. Bet es domāju, ka šis sastāvs ir pietiekami kompetents un iespaidīgs, lai varētu strādāt, ja tiešām nav liekulības, ja nav vēlēšanās speciāli nobremzēt šo projektu, lai turpinātu to bezjēdzību, kas tur notiek. Un nebakstīsim te ar pirkstu, partija tāda un partija šitāda! Tad mēs uztaisīsim ļoti interesantu, raibu sarakstu. Un, kolēģi, es tad sākšu domāt, kurš ir padomju armijā ilgus gadus ieņēmis ne sevišķi augstus amatus, bet tomēr tur ir bijis štatos. Kurš ir nesekmīgi vadījis dažas saimniecības un izgāzies tur ar lieliem parādiem un tā tālāk. Ja jau šādi runāsim, tad runāsim tieši tā. Tā ka, lūdzu, ziniet ko, Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un svēta vieta! Un, ja mēs šeit vēlamies tribīnē kāpt, tad vajadzētu piedāvāt savus risinājumus, kā viņu tālāk pilnveidot un attīstīt, nevis nodarboties ar ķēzīšanos! Tā, lūk!

Tā ka, ja nepatīk šāds piedāvājums, veidojot padomi, varam mainīt kādu no institūcijām. Laipni lūdzu! Bet rezultātam ir jābūt tādam, ka ir jābūt vienai spēcīgai pārstāvniecībai, kuras rokās Saeima ar savu likumu nodod pilnas tiesības spriest par Latvijas galvaspilsētas nākotni. Tāda jau bija tā ideja. Mēs vienkārši gribējām radīt sistēmu. Es ļoti ceru, ka tie, kas mīl Rīgu un vēl viņai labu, piedalīsies šīs sistēmas pilnveidošanā.

Noraidīt šo likumprojektu, tas ir ļoti vienkārši. Tas nozīmē, lai viss turpinās tā, kā ir. Pašreizējā likumdošana ir ļoti laba. Jā, priekš dažiem tā ir bijusi līdz šim pārāk laba. Un tieši tāpēc es aicinu uz otro lasījumu ieskatīties, un varbūt tiešām ir jāpilnveido, un varbūt šodien debatēs varētu izskanēt arī šie priekšlikumi, un tas būtu ļoti jauki. Mūsu uzdevums — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas uzdevums — bija ļoti vienkāršs — iekustināt šo lietu, kas bija iegūlusi pārāk ilgi. Un, ja vēlaties, mēs varam uzaicināt kultūras iestāžu pārstāvjus, speciālistus, kas daudz precīzāk pateiks, kā tālāk rīkoties. Patlaban es, protams, piedāvāju atbalstīt pirmajā lasījumā, piedāvāju nākt ar saviem konkrētiem priekšlikumiem un izbeigt šo te izrunāšanos: ziniet, tanī gadā kas tur toreiz notika, jūs tur to un to izdarījāt! Tad es arī jums atgādināšu citus gadus un citas izdarības. Labāk tā nedarīsim! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, ieslēdziet deputātam Burvim mikrofonu. Viņš vēlas izteikties, kā lieta tālāk virzāma.

I.Burvis (SDS). Tātad, cienījamie kolēģi un cienījamais sēdes vadītāj! Man ir lūgums — neatbalstot ne vienu, ne otru domu, ideju vai priekšlikumu, svarīgi ir cits. Nedrīkst būt izteikti draudi no tribīnes. Un, teiksim, Dobeļa runā šodien es noklausījos: “Ja jūs teiksiet, tad es teikšu!” Ja ir ko teikt, tad lai saka līdz galam, ja nav, tad labāk lai aizveras. Bet draudēt saviem kolēģiem nedrīkst. Paldies par uzmanību! (No zāles deputāts Dobelis: “Paskaties, kāds viņš izskatās! Galīgi sarkans!”)

Sēdes vadītājs. Paldies, Burvja kungs. Nākamais debatēs Pēteris Tabūns. Lūdzu, turpinām debates.

P.Tabūns (TB/LNNK). Burvja kungs! Esiet drošs, es nedraudēšu. Es nedraudēšu, tikai pateikšu skaidri un gaiši, ka Rīgas vēsturiskais centrs sen gaida aizsardzību. To es varu atkārtot desmit reizes, un man liekas, ka neviens to nevar apšaubīt. Diemžēl šī palīdzība nav nākusi. Jā, mainās Rīgas domes un to vadītāji, bet Vecrīga pārvērtusies par automašīnu stāvlaukumu. Tur galvenokārt novieto un iebrauc tie, kuriem ir daudz naudas, kuri var nopirkt šīs caurlaides, vienalga, par kādu naudu tas būtu, un tā tālāk, un tā joprojām. Daudz kas Rīgas vēsturiskā centrā ir sacūkots. Patiešām sacūkots! Un nedrīkst tā turpināties! Un tādēļ, redzot to, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija nāca ar šo priekšlikumu. Un bēdīgi dzirdēt te no kreisā flanga, no sociāldemokrātiem, arī no Lujāna kunga, kura cilvēki tagad, kurdjumovi, ždanokas un tā tālāk, ir tikuši pie valdīšanas un nu tik būs, nu tik darīs, un nu tik vēsturisko centru taisīs pēc sava ģīmja un līdzības. (Starpsauciens: “Pēc jūsu plāna!”) Es nemaz nebrīnos, ka tuvākajā laikā, ja viņi turpinās saimniekot tādā garā, kādā šobrīd to dara, un saskaņo katru darbību ar Lužkova kungu un vēl līdzīgiem Maskavā, tad drīz vien šeit var parādīties visādi mauzoleji, ne tikai pieminekļi Pēterim I, Barklajam de Tolli un tā tālāk, un tā joprojām, bet arī varbūt mauzoleji Berijam, Dzeržinskim un tā tālāk. Tā ka, lūk, tāds Rīgas vēsturiskais centrs varētu pārvērsties.

Bojāra kungs! Man sākumā šķita, šīs Saeimas sākumā, ka jūs patiešām mēģināt cīnīties par taisnību. Bet tagad trīs gadu laikā es esmu pārliecinājies simtprocentīgi, ka jūs priecājaties par to, ka Latvijā, arī Rīgā, ir pēc iespējas sliktāk. Un tad jūs varat kāpt tribīnē un mazgāt visu melnās krāsās, krāsot, priecāties par to. Jums vajadzētu vienreiz par visām reizēm saprast — metot akmeņus, vajag zināt, kur šie akmeņi nokritīs. Un šie akmeņi nokrīt uz jūsu galvām. Uz jūsu galvām! Iestāties par to, ka nevajag sakārtot Rīgas vēsturisko centru, ir absurdu absurds. Bet redziet, vajag, jūsuprāt, vajag atļaut jums vēl šos... cik palikuši... trīs gadi... saimniekot bojāriem Rīgā, kurdjumoviem, ždanokām un tā tālāk, kas ir ārkārtīgi bīstami. Un jūs gribat, lai neviens neteiktu, lai Saeima neiestātos par to, lai noteiktu patiešām, kādam jābūt vēsturiskajam centram.

Un man ir prieks, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija un Ābiķa kungs jau runāja par to, atbalstīja šo “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ierosmi, un mums visiem patiešām ir jāatbalsta un jāpieņem šis likums, un nedrīkstam mēs ļaut turpināt cūkot šo Rīgas vēsturisko centru un ļaut tur lemt lužkoviem, jo mēs jau atdevām tagad dzelzceļnieku namu, tūlīt noformēšot un atdošot zemi zem tā, un tā tālāk un tā joprojām. Mēs zinām, ko pašlaik Maskava dara šeit, Latvijā. Ļoti labi zinām. Ir desmitiem un simtiem piemēru, kas notiek, kā izpērk zemi, kā izpērk Jūrmalā un Rīgā namus, zemi, ceļ un ceļ, un ceļ. Un grib šādā te veidā nostiprināties. Arī Rīgas vēsturiskajā centrā. (Starpsauciens: “Pēteri, tas ir tavs pirksts!”)

Lūk, Golubova kungs. Jūs gribat laikam... jūs gribat, lai laikam uzceltu arī pieminekli neesošajai, kā jūs sakāt, Latvijas okupācijai. (No zāles A. Golubovs: “Jā, tieši tā!”) Tā ka paldies, kolēģi, kuri ir atbalstījuši un atbalstīs šo mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Monika Zīle. Nākamā debatēs. Lūdzu!

M.Zīle (LC). Godājamais Pīka kungs! Cienījamie kolēģi! Rīgas vēsturiskais centrs patiesi ir ļoti liela vērtība, un tam piemīt arī kāds tāds noslēpumains starojums, kas tik tālu ietekmē Lauska kungu, ka viņš ir saredzējis Rīgas domes Vides attīstības departamenta vadībā kādu mistisku “Latvijas ceļa” biedru. Man gribas atgādināt arī klausītājiem, ka tas ir Aivars Kreituss, kuram nav nekāda sakara ar “Latvijas ceļu”.

Bez tam no Lauska kunga tā varēja saprast, ka šo likumprojektu arī ir ierosinājuši “Latvijas ceļa” deputāti, ar segvārdiem Dobelis, Tabūns, Stalts un tā tālāk... Nē, es gribu radioklausītājus informēt, ka nekas tamlīdzīgs nav noticis, ka tas ir patiešām “Tēvzemei un Brīvībai” / LNNK frakcijas ierosināts likums.

Līdz ar to es gribu pateikt, ka tiešām tagad nu pavisam nopietni... Jo runāt tādā līmenī par šo likumprojektu, jaucot pat tik tālu lietas, kā koalīcijas partnerus... kā sociāldemokrāti šodien izdarīja šeit no tribīnes, es domāju, vai ir jēga mums tērēt laiku. Es gribētu tiešām pievērst uzmanību Dobeļa kunga teiktajam un runāt par lietu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par to krāsošanu melnās krāsās. Tikko runāja par pilsonības pārdošanu. Kas vēl var būt melnāks! Pilsonība tiek pārdota Latvijā, cienījamie kolēģi! Nu tad arī runājam.

Jā, pozīcijas deputātu izteiktais iztirzājums ir ļoti labs, jo tagad mēs atveram acis Latvijas iedzīvotājiem, kas tad Rīgā ir noticis desmit gadu laikā. Rīgā ir notikušas nejēdzības un tās cūcības, kā jūs izteicāties. Un diemžēl to sociāldemokrāti nav darījuši. Jūs ļoti labi zināt, kas desmit gadu laikā vadīja Rīgu un kas tad izrīkojās Rīgas vēsturiskajā centrā. Kas tad pārdeva zemi un automobilistu klubu, kur tagad tā Vernisāža ir. Kas viņu pārdeva? Sociāldemokrāti? Kas iznomāja uz 49 gadiem Vērmanītī? (No zāles deputāts J. Dobelis: “Runā par lietu!”) Kas Vērmanītī vēlējās ierīkot apakšzemes stāvvietu, izgriežot kokus, kas pie Vecās Ģertrūdes baznīcas uzcēla autostāvvietu un palīdzēja Gailim to ierīkot? Ja tagad mēs paskatāmies, kas notika ar vēsturisko puķu tirgu, kā to dzenāja un cik tur bija sūdzību uzrakstīts! Ja tālāk vēl paskatāmies, kaut vai 1997.gadā parādījās, izvilka no... es nezinu, no kurienes, to Pētera I pieminekli, par Barklaja de Tolli pieminekli sāka runāt 1998.gadā. Kā tad Latvijas Universitātei atņēma tās īpašumu — “Rīgas” viesnīcas kompleksu? Kā tad tika projektēts, ka to Universitāti vajag pārcelt uz Salaspili un ko izdarīt ar tām celtnēm, ja? Un kas tad cirta kokus? (No zāles deputāts J. Dobelis: “Runā par dokumentu!”) Cienījamie kolēģi, nevajag runāt, Dobeļa kungs, jūs ļoti labi zināt, kas notika! Jā... Bet tagad paskatieties, kā tad notika Operas teātra remonts un cik naudas līdzekļu tika izlietots no turienes? Un vai tad jūs nesaprotat, ko nozīmē benzīntanka izvietošana pie Vanšu tilta? (No zāles deputāts Dobelis: “Par likumu runā!”) Un tajā laikā, kas tagad notiek pasaulē, kas notiks, ja tur notiek kāda avārija, nedod Dievs! Mums piemērs bija pie Lielupes tilta, un tur vēl bija uzlikti tieši tie konteineri bez visādas ierakšanas zemē.

Un kas attiecas arī par Jēkaba kazarmām, kuras pieminēja. Kas tad deva atļauju uzcelt to valni? Nu ne sociāldemokrāti deva. Un kādi tad tur solījumi bija! Kas attiecas uz pils, teiksim, remontu. Kādi tad valsts īpašumi tiks pārdoti, kam un par kādu cenu, lai atjaunotu šo pili, kuru sen jau vajadzēja atjaunot? To taču vajadzēja darīt, neviens taču neliedza! Un, kas attiecas arī uz to, tās padomes darbība. Jūs nosaucāt, kas būs padomē. Bet kas viņiem liedza desmit gadu laikā uzlikt moratoriju, neatļaut veikt šitās cūcības Rīgas vēsturiskajā centrā! Jūs ļoti labi zināt, kas notika ar Rīgas arhitektiem, kāds bija spiediens uz viņiem, uz galvenajiem māksliniekiem, kā tad viņi jūtas, un kāpēc tā bija. Un tagad, ja mēs paskatāmies par likumu. Jā, likums ir vajadzīgs, bet tam ir jābūt Latvijas galvaspilsētas Rīgas likumam, lai mēs novērstu visu to, kas vispār notiek Rīgā. Tādi likumi ir Eiropas galvaspilsētām, un tādam ir jābūt Rīgai. Bet ne no konteksta izrautie pieci, astoņi jautājumi, kuri nerisina visu to, kas tik tiešām ir jāatrisina Rīgā. Un vajadzēja sen tādu likumu pacelt, izstrādāt, un tad mums nebūtu jāstrīdas un jārunā par to.

Un kas attiecas par to akmeņu mētāšanu. Es tos nekad nemētāju, tie tiek speciāli nolikti, lai viens otram darītu un kluptu. Un tā plūkšanās, kas ir starp latviešiem, risinot to vai citu problēmu, tā tik tiešām nedara nekam to godu, bet tas arī ir patīkami, ka mēs paskatāmies uz to vēsturi, ko mēs esam izdarījuši ne tā, un izdarījuši tikai tāpēc, ka vajadzēja kaut kam izdabāt. Un arī varbūt vajadzēja padomāt, kam tad bija privilēģija atdot mājas. Varbūt Latvijas uzņēmumiem, Latvijas vēstures muzejiem, Latvijas kultūras iestādēm, bet nevis pārdot par grašiem ārzemniekiem. Un bija pietiekami līdzekļu, lai tās celtnes sakārtotu. Es jums pievedu piemēru, kā Saeimai vajadzētu. Vai tad Saeimai ir viesnīca, kur visiem parlamentiem Eiropā ir tādas viesnīcas? Nav tādas viesnīcas. Bija viesnīca. Bija. Kur viņa palika? Iztirgoja. Tā ka, cienījamie kolēģi, ir jādomā, ko mēs darām! Es nedomāju nevienam pārmest, bet izdarīts to nejēdzību ir ļoti daudz, un tās ir jāpārtrauc! Un jāpārtrauc ir ar Rīgas kā galvaspilsētas likuma...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. .... pieņemšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Lasot šo likumprojektu, man ir skaidra tā problēma, ko kolēģi ir mēģinājuši apzināt, un tai pašā laikā ir izjūta, ka mēs nepārvaldām to situāciju, kāda ir reālajā likumdošanā jau šobrīd.

Bieži gadās tā, ka labā roka nezina, ko kreisā dara. Bieži vien iznāk tā, ka mēs esam jau sapinušies esošo likumu, visdažādāko struktūru tīklos, pārvalžu, padomju tīklos, un beigu beigās gribam katru jautājumu risināt, izdodot jaunu likumu. Bet daudz grūtāk tik tiešām, bet pareizāk būtu, tikt skaidrībā ar jau veco kārtību. Ar esošo likumdošanu.

Bet šeit es gribētu pateikt pavisam precīzi, kas ir pats svarīgākais. Likumprojekta 2.pantā teikts, ka šā likuma uzdevums ir noteikt prasības Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izstrādāšanai. Un šeit es gribētu uzsvērt, ka tā vai citādi, bet ir jau viens šāds teritoriālais plānojums, Rīgas attīstības plāns 1995.gadam — 2005.gadam. Protams, šajā plānojumā ir nepieciešamas korekcijas. Tas ir cits jautājums, ka 1995. gadā apstiprinātais, it īpaši, ja mēs izdalām atsevišķu teritoriju no šī pilsētas kopējā attīstības plāna, būtu zināmā mērā precizējams. Tas ir skaidrs. Bet šim Rīgas attīstības plānam ir strādājuši gan kvalificēti speciālisti, tajā skaitā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Tas ir viens. Un es domāju, ka to mums zināmā mērā ir jāliek par pamatu. Mēs nevaram sākt strādāt no tukšas vietas, no nulles līmeņa pie teritoriālā plānojuma.

Otrs, ko es gribētu uzsvērt, ka Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcija ir izstrādājusi Rīgas centra attīstības plāna projektu, vīzija ir 2020. gadam. Un arī šeit ir daudz kas jau ņemams par pamatu. Un to zināmā mērā ir pozitīvi vērtējuši arī Eiropas Padomes eksperti. Tātad mēs arī uzskatām, ka Rīgas domei būtu jāizstrādā nākamais teritoriālais plānojums, it īpaši jautājumā par šo vēsturiskā centra daļu, ieviešot nepieciešamās korekcijas jau minētajā 1995.gada teritoriālajā plānojumā atbilstoši šodienas situācijai. Bet izstrādāt, kā pašreiz izriet no likumprojekta teksta, ka gandrīz pilnīgi no jauna, neņemot vērā šo projektu, kas ir izstrādāts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un Rīgas attīstības plānā, es domāju, tas nebūtu tas pats optimālākais ceļš.

Tālāk. Runājot par saskaņošanas kārtību. Nav nepieciešams atrunāt vēl vienā likumā to, kam ir jānotiek, ievērojot Kultūras ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas prasības. Jo spēkā esošie normatīvie akti paredz tiesības ikvienai ministrijai piedalīties jebkuras teritorijas attīstītības plāna izstrādāšanā. Un to nosaka Teritorijas attīstības plānošanas likuma 7.panta septītā daļa.

Kolēģi! Ministru kabineta noteikumi nr. 423, noteikumu par teritoriju plānojumiem 32.punkta 2.punkts paredz, ka pašvaldībām, izstrādājot savas teritorijas plānojumu, obligāti jāpieprasa plānošanas noteikumi, vēlāk atzinumi, gan no Reģionālās vides pārvaldes, gan no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un virknes citu valsts institūciju.

Kolēģi, es gribētu uzsvērt tā: ja ir situācija, ka tas tiek ignorēts, kā teica Stalta kungs, tad mums ir jāsauc tie cilvēki, kas pārkāpj likumdošanu, pie kārtības. Vienalga, kur viņi atrastos, kaut vai Rīgas domē. Nevis jābēdājas un jāraud par to, ka kāds ignorē likumdošanā noteikto kārtību valstī. Un tāpēc nav, mūsuprāt, obligāti radīt vēl vienu likumu, ja kāds jau neievēro pastāvošo likumdošanu pietiekami konsekventi. Tāda ir mūsu nostāja.

Vēl gribētu uzsvērt, ka atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai visi attīstības priekšlikumi, tajā skaitā būvprojekti, ir, bija un arī būs jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Tā ka šeit runa ir vienīgi par likuma konsekventu ievērošanu un likuma ievērošanas kontroli.

Tālāk nākamais. Godājamie kolēģi, likumprojektā paredzēts, ka Rīgas centra teritoriju plānojuma izstrādes un ievērošanas pārraudzībai Ministru kabinets izveido atkal jaunu institūciju — Rīgas centra saglabāšanas un attīstības padomi. Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas, Rīgas domes priekšlikuma. Taču visas šīs institūcijas jau ir, un to funkcijas atrunātas dažādos likumos. Var jau tagad to darīt. Tikai ir stingri jāpieprasa likuma ievērošana. Šodien katrā trešajā likumprojektā mēs redzam, ka tiek piedāvātas jaunas padomes, kādas jaunas institūcijas izveidošana, noteikti tās pienākumi, kas nereti netiek pildīti jau esošajās padomēs, un arī no attiecīgo ministriju puses jau pašreiz. Jautājums — vai, uzdodot jaunus pienākumus, mēs nevairosim šo neizpildīto pienākumu skaitu? Es domāju, ka tas ir pietiekami nopietni.

Likumā bieži vien rakstītais paliek tikai uz papīra, un struktūras tiek pārbīdītas no vienas ministrijas pakļautības uz otru, un neviens neatbild par to, kas atkal tiek pārveidots, un tiek radītas jaunas struktūras, un tiek arī izšķērdēti zināmā mērā, ja tas netiek īstenots līdz galam, valsts līdzekļi. Tāpēc es domāju, ka mums vajadzētu ļoti personāli izvērtēt arī par atbildību tiem, kas varbūt arī neievēro esošo likumu un kas arī neizkontrolē to, kas ir jāievēro citiem. Un tad mēs varbūt nonāksim pie tā, ka jābūt ir atbildībai zināmā mērā personificētai, lai būtu skaidrība, kas tad ko nav izpildījis. Kas tad ko ir gribējis darīt, bet nav darījis. Mēs varam ņemt vairākus piemērus par to, kā jau esošās lietas netiek izpildītas. Paņemsim piemēru, kas varētu būt arī saistīts ar mūsu pārrunājamo tēmu un piedāvāto likumprojektu. Tātad 1998.gada Teritoriālās attīstības plānošanas likuma 7.pantā ir skaidri noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un pašvaldībām ir jāizstrādā Valsts vides aizsardzības programma. Un šī Valsts vides aizsardzības programma ir nepieciešama, lai izstrādātu šos teritoriālos plānojumus, kā to nosaka likumdošana. Diemžēl šī programma nav izstrādāta. Un rodas atkal viens jautājums. Atkal mēs piedāvājam kaut ko izstrādāt, neskatoties uz to, ka mums pašiem vēl ir neizdarīti darbi.

Paņemsim citu piemēru. Saskaņā ar minēto likumu par šo teritoriālo attīstības plānošanu ir jāizstrādā arī Latvijas nacionālais plānojums un īpašo teritoriju attīstības plāns. Un tas arīdzan nav izdarīts atbilstoši likumdošanai. Un tā mēs varētu šo situāciju uzskaitīt un uzskaitīt. Tā ka mums tie neizdarītie darbi ir kā Rīgas domē, tā Ministru kabinetā. Un tā ir realitāte, bet tas neattaisno to, ka šie neizdarītie darbi ir. Tas tikai pieprasa to, ka ir jāstrādā gan Rīgas domei, gan Ministru kabinetam atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem un likumdošanai. Manuprāt, pilnīgi nav pieņemams arī tas, ka šinī likumprojektā paredzētā padome būs tiesīga līdz plānojuma spēkā stāšanās brīdim akceptēt jaunu objektu būvniecību.

Kolēģi, ja mēs tik tiešām iestājamies par šī kultūrvēsturiskā centra saglabāšanu, tad līdz tam brīdim, kamēr ir šis teritoriālais plānojums izstrādāts, detālplānojums, mums vajadzētu noteikt zināmu tātad precīzāku kārtību vai moratoriju, kas to nepieļautu. Bet, ja mēs, no vienas puses, gribam saglabāt un tajā pašā laikā radām situāciju, ka izņēmuma kārtā mēs atkal varam pat būvēt jaunus objektus, nevis veikt rekonstrukciju vai remontu, tad es domāju, ka te veidojas situācija, kad vienkārši tās lietas, ko pašreiz var darīt ar Rīgas domes kabinetu durvju virināšanu, varēs darīt citur, pavirinot arī citas durvis. Vienīgā atšķirība varētu būt tā, ka tās durvis tiks virinātas koleģiālāk. Bet vai tas ir tas problēmu risināšanas veids, ko mēs piedāvājam? Mūsuprāt, ja mēs gribam kaut ko padarīt, tad tik tiešām ir jāaiziet līdz tam līmenim, lai būtu šis moratorijs pret jauniem objektiem, kamēr šīs lietas kā teritoriālais plānojums — precizēts un nevis 1995.gada līmenī — tiek veiktas Rīgas vēsturiskajā, kultūrvēsturiskajā centrā, un, no otras puses, izstrādāts arī detālplānojums. Tas būtu ļoti zolīdi un kārtīgi. Jo, ja mēs radām kādu pagaidu kārtību, tad mums jāatceras tās domas, ka nav nekā mūžīgāka un ilglaicīgāka par pagaidu lietām. Tajā pašā laikā mēs, protams, redzam, ka ar nopietniem labojumiem šo likumu var pieņemt. Var pieņemt. Var izdarīt virkni grozījumu, bet tanī gadījumā mums ir jāuzklausa racionālais no abām pusēm, no viņu priekšlikumiem. Un, vērtējot pastāvošo situāciju, ir jāņem vērā tas kapitālais darbs, kas jau šobrīd ir izdarīts ar dažādu partiju, dažādu speciālistu darbu kā Rīgas domē, tā arī Ministru kabinetā un citās ministrijās, un viņu pārvalžu pārraudzības institūcijās. To var darīt. Bet tad mums ir jābūt šai gribai nevis nodarboties ar to un strīdēties, kura laikā pieļautās cūcības ir bijušas lielākas, kura laikā pieļautās nelikumības ir bijušas nozīmīgākas, tad jāķeras pie šī darba ar atrocītām piedurknēm.

Godājamie kolēģi! Es gribētu uzsvērt, ka pašreizējā situācijā, kamēr šis likumprojekts un arī diskusijas Saeimā mums atgādina to, ka notiek zināma ietekmes sfēru un jomu cīņa par to, uz kuru pusi varbūt šo lemšanas deķīti Rīgas vēsturiskajā, kultūrvēsturiskajā centrā mēs pavilksim, līdz tam brīdim mēs nespēsim to atbalstīt, jo uzskatām to par ne labāko risinājumu kā Rīgai kā galvaspilsētai, tā Latvijai kopumā.

Tajā pašā laikā mēs atzīstam problēmas, kuras ir un kuras nevar noliegt, ka mēs nevaram strādāt 2002. gadā, plānojot jau 2010., 2020. gadu ar 1995. gada pieņemtajiem lēmumiem.

Tā ka, kolēģi, es aicinu uz nopietnāku rīcību un lielāku atbildību, un, ja šis likumprojekts kopumā tiks atbalstīts virzībai tālāk uz priekšu, Sociāldemokrātu savienības frakcija dos savus priekšlikumus nākamajam, otrajam, lasījumam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Daudzi cilvēki, kas sēž šobrīd šajā zālē, bija Rīgas domes deputāti pirms ievēlēšanas Saeimā, un es domāju, ka visiem ir skaidrs, par ko ir runa. Kāda ir galvenā problēma ar šo likumprojektu? Tas ir acīmredzami politiski motivēts.

Vai patiešām šīs problēmas parādījās tikai šodien vai vakar? Es gribu vēlreiz atgādināt, ka visus šos gadus Rīgā saimniekoja “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji un “Latvijas ceļa” pārstāvji. Bet nez kāpēc tikai tad, kad vēlētāji pēdējās pašvaldību vēlēšanās deva savu vērtējumu šo partiju saimniekošanai un ievēlēja citas partijas Rīgas domes vadībā, Tabūna kungs pēkšņi pamodās un redz, ka Rīgas centrs, redz, ir sacūkots. Labrīt, Tabūna kungs! Bet es domāju, ka visi cilvēki to redzēja un pamanīja jau sen. Un tagad visi mēģinājumi pierādīt, ka nē, redz, mēs ... mums patiešām rūp Rīgas vēsturiskais centrs...Nu, piedodiet, tas ir vismaz naivi. Jo jūs esat politiķi, un politiķim jāprot zaudēt. Un šobrīd jūs cenšaties panākt vienīgi to, lai tās partijas, kas neveiksmīgi saimniekoja Rīgā un kam faktiski vēlētāji atteica savu uzticību pēdējās vēlēšanās, tomēr saglabātu diezgan izšķirošu ietekmi uz to, kas notiek Rīgā. Tas vienkārši nav godīgi. Un nemānīsim paši sevi.

Un es domāju, ka es neatkārtošu to, ko jau daudzi šeit runāja. Arī šobrīd valdībai ir visas iespējas ļoti aktīvi piedalīties Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanā un attīstībā. Un, ja valdība to patiešām grib, tad iespējas vienmēr ir. Bet šī likumprojekta galvenais mērķis ir ierobežot Rīgas domes darbību. Un es domāju, ka tas ir nepieļaujami.

Un, neskatoties uz to, ka vēlēšanas tuvojas, es tomēr aicinu jūs padomāt vēlreiz un neatbalstīt šo likumprojektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Kolēģi, pirms sāku runāt par likuma būtību, dažas iebildes par izteikumiem.

Tātad vai šīs problēmas iekustināšana sākās ar likumprojekta iesniegšanu? Šeit mums jāsaka, ja gribam būt godīgi, ka problēmas iekustināšana sākās ar to brīdi, kad Rīgas domi vairs nevada “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tabūna kungs ļoti uztraucās par zemes tirgu, kur tiek pārdots ārzemniekiem. Bet tajā pašā laikā šodien mūsu iesniegtajā sarakstā tēvzemieši atteicās parakstīties par ārkārtas sēdes sasaukšanu, lai ierobežotu zemes pārdošanu ārzemniekiem.

Tātad, runājot par konkrēto likumu, vai šāds likums ir vajadzīgs? Šeit mēs sajaucam divas lietas — ideju, kas ir šajā likumā, un jauna likuma vajadzību. Protams, visi, kas runā par Rīgas vēsturiskā centra aizsardzību un tā tālāk, tās ir idejas, kas ir neapšaubāmi vajadzīgas, un tas ir tas karogs, kā Ābiķa kungs teica, kurš balsos pret to. Bet tad mums ir jāatbild uz jautājumu: vai šīs idejas jau nav ietvertas citos likumdošanas aktos, un vai mēs tās nevarējām realizēt jau savlaicīgi? Tad šeit atkal jāatbild pozitīvi, ka tas tā ir. Un tādā gadījumā šis likumprojekta iesniegšanas brīdis un pats likumprojekts pārvēršas par tīri politisku.

Mani izbrīna arī tas, ka Ābiķa kungs uzstājās ar jautājumu: kurš balsos pret šo likumu? Acīmredzot viņam vēl nav zināms Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas lēmums, kurš, balsīm daloties vienādi, šo likumprojektu noraidīja pirmajā lasījumā. Ja viņam tas būtu zināms... (No zāles deputāts J.Gailis: “Nenoraidīja!”) (No zāles deputāts J.Gailis: “Dalījās uz pusēm!”) Jā, vienādi daloties, tomēr tas tika noraidīts, tā ka tad šis retoriskais jautājums nebūtu. Kolēģis Baldzēns jau pieminēja: mums nevajag jaunu likumu, mums vajag panākt atbildību cilvēkiem, kas pieņem lēmumus. Visas tās negatīvās parādības, kas Rīgā ir redzamas, tās visas ir notikušas ar.. pilnīgi saskaņoti... gan ministrija atbilstošā, gan Pieminekļu aizsardzības inspekcija devusi saskaņojumu. Tad šiem cilvēkiem pirmkārt jāatbild, nevis veidot jaunu likumu, bet, ja šie cilvēki nav atbildīgi, tad jāmeklē varbūt citi cilvēki šajās vietās.

Stalta kungs, es pilnīgi piekrītu jūsu teiktajam, un vislielāko cieņu pret jums, bet jāsaka, ka jūs, tāpat kā es, vēl esat saglabājis naivumu. Man šis naivums pamazām iziet jau, jūs ne... tāpat kā es, sākumā nevarējāt uztvert, kas ir runas un kas ir būtība. Es pieminēšu tikai dažus lēmumus, ko Saeima... pieņēmušas likumus, vicinot vienu karogu, bet faktiski pieņemot citu interesēs. Nu, kaut vai atceramies lielās diskusijas par akcīzes nodokļa samazināšanu uzņēmējiem, kas dos uzņēmējiem tādas peļņas, un strādājošiem, ražojošiem uzņēmējiem... Mēs samazinājām par trim santīmiem akcīzes nodokli, cenas ne tikai nepazeminājās, dīzeļdegvielai vēl pieauga, un vienīgie ieguvēji no tā bija tirgotāji.

Mēs atceramies, kā tika vicināts zemniecības aizstāvības karogs par došanu... šīs garantijas došanu “Jaunpagastam”. Un paskatieties balsojumu! Nu, te jāsaka paldies Bērziņam, finansu ministram, kurš izprata šo lietas būtību. Šeit, vicinot karogu, gribējām iedot valsts naudu afēristam, kā izrādās tagad, rokās, lai gan to visu bija jādara zemnieku kooperatīviem, par ko pat jautājums nepacēlās. Mēs dzirdējām, kā dūšīgi vicina zemniecības karogu par SIA “Bestspirts”, par to, lai ievestu spirtu bez nodokļiem, un atkal bija zemniecības karogs, aizstāvot zemniecību, ir jāļauj ievest šo spirtu. Tā kā kaut vai atceramies par sertifikātiem, kā visi šeit raudāja: nabaga latviešiem, cilvēkiem ir tik daudz sertifikātu, viņiem nav kur likt! Un pieņēmām likumu oligarhu interesēs!

Tagad par likuma būtību. Tautsaimniecības komisijā... es domāju, ka likuma būtību izteica... šī likuma nepieciešamību izteica Gaiļa kungs. Viņš pateica tādu ideju, ka kāds kādam kaut ko ir apsolījis un tagad vairs nevar izpildīt. Attīstot tālāk šo domu, tātad jautājums ir: kurš varēja kaut kam kaut ko apsolīt? Tātad tikai tie, kas ir bijuši pie varas. Un kurš vairs nevar izpildīt? Tātad tas, kam tā vara vairs nav. Un tieši tādēļ, liekas, atslēga šim likumam ir tikai viens punkts, tātad izveidot komisiju, kur tie, kuri bija pie varas Rīgas domē un vairs nav, lai atkal tiktu pie ietekmes caur tagad jau Ministru kabinetu un caur vairākumu un realizētu to, ko viņi ir apsolījuši un ko tagad vairs nevar izpildīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC).Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Klausoties šodien diskusijas par Rīgas vēsturiskā centra attīstības jautājumiem, man nāk prātā viena latviešu tautasdziesma, kuru es gribētu jums atgādināt... (Starpsauciens: “Uzdziedi!”) Nedziedāšu, vienkārši noskaitīšu. Tātad, pirmkārt, “Sen to Rīgu daudzināja, nu to Rīgu ieraudzīju”... Mēs runājam tā, tā ka bieži vien būtu pagriezuši muguru pret šo vēsturisko mantojumu, noskaitīšu. Tātad, pirmkārt: “Sen to Rīgu daudzināja, nu to Rīgu ieraudzīju”... Mēs runājam tā, ka bieži vien būtu pagriezuši muguru pret šo vēsturisko mantojumu un tikai šodien vai divas nedēļas atpakaļ atklājuši, ka šāda Vecrīga ar tās unikālo statusu eksistē. Un tautasdziesmas otra daļa: “Visapkārt smilšu kalni, pati Rīga ūdenī.”

Šeit vairāk izskatās, ka to vajadzētu dziedāt tā: “Visapkārt smilšu kalni, visi gali ūdenī.” Jo šeit katrs, kas nāca runāt, varēja runāt faktiski jebko. Un tikai, ja nemaldos, Lujāna kungs, kas runāja sākumā, tiesa, negatīvā veidā, minēja vienu ļoti būtisku aspektu, kas vēlāk nez kāpēc no runātāju puses sevišķi netika minēts. Proti, par šo īpašo UNESCO statusu Vecrīgas vēsturiskajai apbūvei.

Skatoties dokumentu, kas ir manā rīcībā, ir ļoti skaists atgādinājums, ka 1997.gadā Latvijas valdība un Rīgas dome ar Valsts prezidenta atbalstu, izteica UNESCO lūgumu — iekļaut Rīgas vēsturisko centru UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. 1997.gada 4.decembrī UNESCO pieņēma šo lūgumu, uzskatot, ka tā ir pietiekami normāla prakse, kad valsts, aktīvi piedaloties vietējai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas šis unikālais būvobjekts, būvmantojums, vēl piedaloties Valsts prezidentam, visaugstākajā kārtībā apliecina savu rūpi par šā objekta īpašo statusu.

Diemžēl jāsaka, ka šajos, nu jau var teikt, piecos gados situācija nav bijusi viennozīmīga. Vēl vairāk. UNESCO, kas seko līdzi, kā tiek saglabāti šie visas cilvēces vēsturiskie dārgumi, ir vairākkārt vērsuši ne tikai Latvijas kultūrvēstures mantojuma ekspertu uzmanību, bet arī starptautisko ekspertu uzmanību uz to, ka Rīgas vēsturiskais centrs kā unikāls objekts diemžēl neattīstās. Pat vairāk. Šeit attīstības jautājumi tiek risināti no gadījuma uz gadījumu, reizēm apstājoties pavisam.

Šeit vairākkārt mēģināja norādīt uz to, ka jautājums ir politizēts. Bet, cienījamie kolēģi, manā rīcībā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja Dambja kunga parakstīta vēstule Latvijas kultūras ministrei ar ļoti skaidru atziņu. Ja sākotnēji pagājušā gada pavasarī Rīgas domes vadība ļoti aktīvi izteica gatavību piedalīties vēsturiskās Vecrīgas un Rīgas vēsturiskā centra kompleksa apbūves saglabāšanas un attīstības jautājumos, tad pagājušā gada vidū šī interese, nezkāpēc noplaka un iestājās klusums. Un tikai un vienīgi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kas par valsts budžeta līdzekļiem pētīja un inventarizēja Rīgas vēsturiskos būvobjektus, uzskatīja par savu tiešu pienākumu vērst sabiedrības un Ministru kabineta uzmanību uz to, ka valstīs, kur eksistē UNESCO īpašā statusā esošs vēsturisks apbūves komplekss, kāda ir Vecrīga, jautājums tiek risināts ar aktīvu valdības atbalstu. Nacionālā valdība ir tā, kura palīdz aizsargāt šo kultūrvēsturisko mantojumu sadarbībā ar visām ieinteresētajām institūcijām un sabiedrību.

Cienījamie kolēģi! Sagatavotais likumprojekts, kas ir mūsu rīcībā pašlaik pirmajā lasījumā, paredz tieši šādas sadarbības modeli. Nacionālajā līmenī ar aktīvu Ministru kabineta institūciju, ministriju līdzdalību, Rīgas pašvaldības līdzdalību un sabiedrības pārstāvju līdzdalību.

Es aicinu nopietni izturēties pret sagatavoto likumprojektu, veicināt šā likuma virzību tālāk, pieskaņojot to visām interesēm, kas skar Vecrīgas un Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, attīstības jautājumu, lai mums neiznāktu tā, ka Latvija varētu kļūt par vienu no pirmajām valstīm, kuras vēsturiskajam mantojumam varētu tikt atņemts UNESCO īpašais aizsardzības statuss.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu to nepieļaut un nopietni sabalansēti strādāt pie likumprojekta tālākas virzības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Debatēs izskanēja vismaz divi jēdzieni. Viens jēdziens “korektums”, otrs jēdziens “līdzatbildība”. Es par tiem arī gribētu varbūt aprunāties drusku.

Attiecībā par korektumu. Protams, ka katram deputātam, kurš atrodas šajā zālē, ja viņš runā par attiecīgo likumprojektu, vēlams to izlasīt. Tā ir profesionālisma pazīme. Līdz ar to, es domāju, tā ir viena daļa. Un otrs. Ja Rīgas domes pārstāvji, vadība konkrēti grib iebilst pret attiecīgā likumprojekta stāšanos spēkā, protams, arī viņi ir izanalizējuši, un, protams, arī viņi ir izlasījuši un likuši lietā savus priekšlikumus. Un, protams, Rīgas domes atbildīgās institūcijas no savām nodaļām savāca nepieciešamo informāciju, lai dotu konkrētu priekšlikumu par šo likumprojektu. Un to skaitā Rīgas pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, saņemot attiecīgās izziņas no nodaļām, to skaitā saņēma izziņu no Rīgas domes ekonomiskās attīstības pārvaldes priekšnieka vietnieka Franča kunga ar ļoti konkrētu viedokli, kādā veidā vienā no jomām saistībā ar kapitālieguldījumiem, ar investīcijām Rīgā ir jautājumi. Un ar ļoti konkrētu pavadošo vēstuli, ar konkrētiem zīmogiem, līdz ar to es “Latvijas ceļam” ieteiktu precīzāk apzināt savus biedrus un zināt vismaz, kuru amatu kur viņi ieņem. Rīgas pilsētas attīstības departamenta direktors ir pietiekami nopietns amats, lai to zinātu arī uz priekšu. Kas attiecas uz šo nelielo vēl korektuma pazīmi attiecībā uz iesniedzējiem, protams, burtiski iesniedzēji parakstītajā likumprojektā ir godātie “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti. Bet varat ticēt, bez arī citu valdošo partiju līdzdalības viņi neuzdrošinātos, zinot, ka neatbalstīs. Līdz ar to skaidrs, ka visas trīs partijas ir iesniedzēji, un attiecīgo likumprojektu grib redzēt tādā veidā, kādā tas ir. Tas ir mans vērtējums.

Tagad par līdzatbildību. Protams, ka līdzatbildībai ir jābūt, un arī līdzatbildību var izpaust un izteikt visās tajās formās, kas šodien to ļauj. Pirmkārt, var, protams, izvērtēt Ministru kabinetā bez attiecīgā likuma, bet vienkārši balstoties uz iepriekšējiem likumiem. Ministru kabinets var izvērtēt vismaz divu savu ministru tiešu līdzatbildību, to, kā šie ministri lika tur savus parakstus, parakstījās par attiecīgo objektu nodošanu. Tikpat konkrēti var izvērtēt arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas līdzatbildību par to, kas notika. Ja Ministru kabinets turpmāk ļoti precīzi strādās ar šīm divām savām institūcijām, divām savā tiešā pakļautībā esošām tiešām ministrijām, un arī ar šo inspekciju un sekos, lai turpmāk nekas tāds nenotiktu, tad, varat man ticēt, Ministru kabinetu pieslēgt pie tā darba vairāk nevajadzēs.

Un ir otrs vēl — līdzatbildības jautājums, kas, protams, paliek mums spēkā. Es domāju, ka arī to var izdarīt opozīcijas deputāti un partijas. Bet labāk, ja to izdarīs valdība, uz nākamā gada budžetu ieliekam finansējumu Rīgas pilsētas teritoriālās plānošanas izstrādei, un tā ir vislabākā valdības, pašvaldības sadarbošanās forma, no kā iegūst absolūti visi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Nebiju domājis izteikties, jo mani kolēģi pateica praktiski visu par to, kādēļ nepieciešams šis likumprojekts. Tajā pašā laikā mani mazliet pārsteidza Freimaņa kunga uzstāšanās. Godātais Freimaņa kungs! Ja jūs neorientējaties procedūrā, tad nevajag teikt to, ka Tautsaimniecības komisija noraidīja. Tautsaimniecības komisijā, kurā es piedalījos saistībā ar citu likumprojektu kā Vides Aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs un kurā izteicu arī domas kā šis sekretārs, par minēto likumprojektu balsojums bija 6 pret 6. Tātad netika pieņemts lēmums attiecībā par šo likumprojektu kā otrajai komisijai. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Jūs pilnīgi aplami teicāt, ka es esmu teicis, ka kaut kādi solījumi jāpilda un tā tālāk. Tieši otrādi. Atbildot uz jautājumu — kā būs tajos gadījumos, ja iepriekš būs veikti kaut kādi solījumi vai izdotas kaut kādas atļaujas, es minēju, ka likumam nav atpakaļejoša spēka. Un, ja citu normatīvo aktu paredzētajā kārtībā ir saņemti būvniecībai derīgi dokumenti, tas ir, būvatļaujas, tad nav runas par to, ka kāds aizliegtu ar šo likumu veikt šādus darbus.

Tā ka, Freimaņa kungs, es jūs lūdzu citreiz precīzāk izteikties par attiecīgajiem jautājumiem! Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es biju spiests arī uzstāties, ka dārgie draugi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izplata nedaudz nepatiesu informāciju. Es personīgi savā laikā arī biju Rīgas domes deputāts un ļoti labi zinu, kā Purgaiļa laikā tika uzklausīta opozīcija, kā ar tēvzemiešu mēra Purgaiļa rokām Rīgā tika iestiepts zviedru kuģis. Labi, ka beigās to sagrieza, jo citādāk patiešām varbūt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK būtu laba štāba mītne Daugavā pie Radisson SAS viesnīcas. Vēl aizvien varētu pulcēties un draudzīgi pastalās dejot pa klāju.

Tālāk. Cienījamais Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretār! Es gribētu norādīt uz to, ka parlamentārajā praksē ir tādi noteikumi: ja divreiz komisija nobalso ar vienādu balsu skaitu, līdz ar to tas nozīmē, ka komisija nav atbalstījusi šo lēmumu. Diemžēl tāda ir prakse. Kad būs jauna prakse, tad varēs kvalificēt citādāk.

Tālāk. Par mauzoleju. Cienījamais Tabūna kungs! Purgaiļa laikā, jūsu partijas biedra laikā, tika noslēgta vienošanās ar Sanktpēterburgu par sadarbību. Tā ka es domāju, ka jūsu mauzolejs atradīsies Sanktpēterburgā. Maskavā tas nevarēs atrasties. Tā ka par mauzolejiem, es domāju, Latvijai vēl pāragri domāt, mums nav tik lielu cilvēku, kurus varētu tur guldīt. Un tādēļ diez vai to jautājumu vajadzētu novirzīt tādā aspektā.

Un vēlreiz es norādu. Ja šodien Latvijā ir parādījusies kaut kāda uzņēmējdarbības aktivitāte, un Rīga ir viena no šīm vietām, es negribu teikt, ka tam ir jābūt tieši Rīgas centram. Bet jaunā dome realizē visus tos projektus, ko esat akceptējuši, cienījamie kolēģi, jūs un jūsu partijas. Nu ir tas fakts tāds.

Un tad šodien teikt, ka, lūk, jaunā dome nodarbojas ar kaut kādām jaunām apbūvēm it sevišķi Vecrīgā, ir galīgi meli un klasiski meli vēlreiz.

Un tādēļ es aicinātu vēlreiz nopietni pārdomāt pirms mēs balsosim, jo es domāju, protams, diskusijas būs lielas, vai mēs gribam radīt nestabilu vidi investīcijām Latvijā, vai mēs gribam samazināt darba vietu skaitu, jo šodien patiešām no jūsu nacionāli radikālajiem lauku rajoniem liela daļa iedzīvotāju atrod darba vietas tieši Rīgā. Varam darīt to. Turpināsim tādu politiku, mānīsim savus cilvēkus, vāksim parakstus, bieži vien nezinot, zem kā. Vai zinot: tādēļ, ka nāk vēlēšanas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis — otro reizi.

G.Freimanis (LSDSP). Jāsaka, ka diena pilna pārsteigumu. Gaiļa kungs, es arī esmu pārsteigts. Jūs Saeimā sēdat daudz ilgāk par mani, un tomēr Kārtības rulli varējāt atrast laiku izlasīt.

Ja... Jāatkārto tad ir laikam... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Runā par dokumentu!”) Jā, mēs runājam tieši par dokumentu. Par šo dokumentu. Un es esmu pārsteigts, tāpat kā Gaiļa kungs, un es vēl vairāk esmu pārsteigts tādēļ, ka viņš sēd Saeimā ilgāk par mani un Kārtības rulli tomēr varēja izlasīt...

Ja komisijā balsis dalās vienādi, tad likumprojektam par virzību pirmajā lasījumā netiek lēmums pieņemts un tas ir noraidīts. Tā ka lūdzu, nākamreiz, uzstājoties ar pretenzijām pret mani, esiet precīzāks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es šodien mēģināju uzmanīgi klausīties, par ko visi te uzstājās, un man ir tāds priekšlikums Prezidijam: Kārtības rullī ieviest normu par kaitīgumu... piemaksu deputātiem, kuri ir spiesti klausīties. Es klausījos tribūnu Ābiķi, klausījos mūsu slaveno enciklopēdistu Leonu Bojāra kungu un šodien prokurora lomā uzstājušos Modri Lujāna kungu.

Kolēģi, lietas būtību pateica Cilevičs skaidri un gaiši. Viņš pateica tā, ka šīs problēmas jau ir bijušas agrāk, bet, redziet, kāpēc tikai tagad to jautājumu mēģina risināt. Cileviča kungs, labāk vēlāk nekā nekad! Un otrs pats galvenais, ko jūs pateicāt, ir tas, ka šis likums ierobežos Rīgas domes darbu, un tas jau ir galvenais. Es kā centrālās varas atbalstītājs domāju, ka sen vajadzētu ierobežot Rīgas domes darbu un dažas labas pašvaldības darbu! Un tad Rīgas domei nebūs iespēju stādīt pieminekļus naktīs ne Pēterim I, ne barklajiem un ne visādiem pārējiem suvoroviem un kas šeit tikai nav bijuši... Un tamdēļ es ieteiktu tai pašai Cileviča kompānijai atbalstīt tomēr šo likumprojektu, kā viņš pats teica, ka tas ir par vēlu, bet es atkal uzskatu — labāk vēlu nekā nekad. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es pateicos deputātiem Stalta un Tabūna kungiem par atzinīgiem vārdiem, kas tika veltīti Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Paldies visiem tiem deputātiem, kas atbalstīja likumprojektu! Un es gribētu sniegt varbūt nelielus paskaidrojumus, varbūt nelielus komentārus pie dažu deputātu teiktā.

Cienījamais Lujāna kungs, jūs šeit mēģinājāt uzsvērt partijisku pieeju šīs problēmas risināšanā un pārmetāt man to. Es savā uzstāšanās reizē šo debašu sākumā uzsvēru, ka šī nav partiju problēma, ka šī nav tikai šīs domes problēma, kuras vadībā šobrīd ir jūsu pārstāvētā koalīcija, bet ka šis sasāpējušais jautājums jau netiek konstruktīvi risināts kopš 1997.gada, par ko šeit atgādināja mūsu kolēģis Damberga kungs. Un gribu vēlreiz atgādināt, cienījamie kolēģi, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kurā ir pilnīgi visu frakciju deputāti, arī opozīcijas deputāti, pagājušā gada 8.novembrī griezās ar atklātu vēstuli pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova kunga un kultūras ministres Pētersones kundzes ar lūgumu paātrinātā tempā izstrādāt speciālu likumu par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu. Un šis lūgums tika ņemts vērā, un faktiski šajā likumprojektā ir iekļauti visi tie priekšlikumi, kurus lūdza komisija iekļaut šajā likumprojektā. Un paldies iesniedzējiem, kuri šobrīd šo ministriju izveidotajā darba grupā tapušo likumprojektu ir iesnieguši Saeimā!

Cienījamais Lauska kungs un Cileviča kungs, un vēl atsevišķi deputāti uzskatīja, ka šobrīd pastāvošie likumi risina šo jautājumu. Viena no lielākajām, manuprāt, autoritātēm Latvijā vides likumdošanas jomā — Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne — uzskata, ka Rīgas vēsturiskais centrs ir tikpat nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis, un pat vēl nozīmīgāks, nekā tāds dabas piemineklis, kāds ir Gaujas Nacionālais parks. Un arī par Gaujas Nacionālo parku, kurš nav tikai Cēsu, Rīgas rajona un Valmieras rajona parks, bet tas ir Latvijas nacionālais parks, ir pieņemts īpašs, speciāls likums. To uzskata viena no lielākajām autoritātēm Latvijā.

Cienījamais deputāts Bojāra kungs piedāvā pieņemt likumu nevis par Rīgas vēsturisko centru, bet kaut kādu īpašu Rīgas likumu. Es tomēr nepiekrītu šim viedoklim, jo es ļoti šaubos, vai Pļavnieku un Zolitūdes jaunie dzīvojamo namu rajoni, vai viņiem piemīt kāda kultūrvēsturiskā vērtība. Es stipri par to šaubos. Es absolūti nepiekrītu arī deputāta Lujāna un atsevišķu citu deputātu apgalvojumam, Lujāna kungs pat teica tā, ka mēs šeit esam kaut ko piegriezuši, piešķēluši no šīs teritorijas, es tik nesaprotu, kas tie “mēs” esam, — vai komisija vai iesniedzēji, vai šīs divas atbildīgās ministrijas. Es gribu atgādināt, ka šī teritorija, uz kuru ir attiecināts šis likumprojekts, ir rūpīgi izvērtēta speciālistu vidū, un ne tikai Latvijas speciālistu vidū, bet pasaules kultūras vēsturiskā mantojuma pētnieku vidū. Un tad, kad šī teritorija tika iekļauta šajā UNESCO kultūrvēsturiskā mantojuma sarakstā, tad tiešām tika izvērtēts, kādi šajā teritorijā ir arhitektūras pieminekļi, kādi šeit ir parki un citas vērtības un kāpēc tieši šī teritorija pakļautos šīm likuma prasībām.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es vēlreiz atkārtoju: tā nav šodienas problēma un priekšvēlēšanu problēma. Šī problēma jau ir ieilgusi. Un vēlreiz es atkārtoju, ka mēs visu laiku esam saņēmuši tikai no Rīgas domēm, es atkārtoju— domēm, solījumus: būs, būs, būs, būs! Diemžēl joprojām ne šis vēsturiskā centra projekts, ne arī detālplānojums nav apstiprināts. Un tāpēc arī es ļoti aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo tiešām, ja pašvaldība nespēj šo lietu atrisināt, un to mēs redzam, tad, kā to paredz deklarācija, kurai mēs esam pievienojušies, valstij ir jābūt atbildīgai par kultūrvēsturisko mantojumu.

Aicinu, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 8, atturas — 24. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis. 1.marts.

Sēdes vadītājs. 1. marts. Iebildumu nav. Paldies!

Pirms turpinām izskatīt likumprojektus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu iesniegumu: “Sakarā ar to, ka, balsojot par Ministru prezidenta iesniegumu sakarā ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””, zālē neatradās vairāki deputāti, kuri pēc balsojuma izdrukas ir piedalījušies balsošanā, un saskaņā ar Kārtības ruļļa 142. pantu lūdzam noteikt pārbalsošanu.”

Viens var runāt par, viens pret šo priekšlikumu. Runāt nevēlas. Lūdzu, balsosim par to, vai pārbalsot Ministru prezidenta iesniegumu, balsojumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 12, atturas — 28. Priekšlikums tātad ir pārbalsojams.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par Ministru prezidenta priekšlikumu “Atlikt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izskatīšanu līdz šā gada 7.martam.” Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 32, atturas — 14. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vairākās komisijas sēdēs izskatīja “Latvijas ceļa” deputātu iesniegtos grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā. Minētais likumprojekts satur četras faktiski jaunas normas.

Pirmkārt, kolēģi ierosina precizēt likuma 2.pantu, paplašināti definēt ziedojumu un dāvanu jēdzienu. Komisija izvērtēja šo piedāvājumu, konceptuāli to atbalsta, bet uzskata, ka kolēģi ir iesnieguši neprecīzu tātad dāvanu un ziedojumu jēdziena definējumu, un būtu šis definējums jāveido atbilstoši Korupcijas novēršanas likuma prasībām.

Otrkārt, tiek ierosināts samazināt maksimālo ziedojumu summu no 25 tūkstošiem līdz 10 tūkstošiem, proti, ka viena fiziska vai juridiska persona var ziedot nevis 25 tūkstošus latu gada laikā politiskai partijai, bet 10 tūkstošus. Par šo priekšlikumu bija dažādi viedokļi komisijas sēdē.

Trešais ierosinājums ir tātad aizliegt politiskām partijām un organizācijām ņemt kredītus jeb aizņēmumus. Šo priekšlikumu vienbalsīgi atbalstīja atbildīgā komisija.

Un 4.priekšlikums ir noteikt to, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā politiskām partijām ik gadus būtu jāsniedz nevis viens pārskats, bet gan divi pārskati par katru pusgadu atsevišķi.

Komisijas deputāti uzskata, ka pārskati jāsniedz politiskām partijām tādējādi, it īpaši vēlēšanu gados, lai pēc iespējas plašāka sabiedrība un tuvāk pirms vēlēšanām uzzinātu par to, kādu finansējumu politiskās partijas ir saņēmušas tieši vēlēšanu kampaņas nodrošināšanai.

Komisijas deputātiem bija ļoti dažādi viedokļi par konkrētiem priekšlikumiem. Mēs ļoti detalizēti izvērtējām šos priekšlikumus, bet kopējais mūsu viedoklis bija tāds, ka spēkā esošais Politisko partiju finansēšanas likums ir nepilnīgs un neprecīzs. Galvenā problēma ir tā, ka joprojām šajā likumā nav noteikts tas, kura institūcija veic kontroli, pārraudzību pār to, kā politiskās partijas ievēro šā likuma noteikumus. Un tas, manuprāt, ir galvenais, kas šo likumu padara nepilnīgu. Tāpat ir arī daudzas citas nepilnības šajā likumā, kuras vajadzētu mums kopīgiem spēkiem labot otrajā un trešajā lasījumā.

Neskatoties uz “Latvijas ceļa” iesniegtā likumprojekta nepilnībām, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma virzīt šī likuma izskatīšanu pirmajā lasījumā Saeimā un uzlabot otrajā un trešajā lasījumā. Uzlabot tādējādi, lai nerastos un neveidotos politiskām partijām melnās kases, par ko tik daudz ir runāts sabiedrībā un presē. Es aicinu atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un iesniegt precizējošus priekšlikumus uz otro un trešo lasījumu, lai izlabotu kļūdas, kādas ir šajā projektā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Uzreiz gribētos atzīmēt vienu lietu, ka, tā vai savādāk, šis likumprojekts ir saistīts, cieši saistīts ar nākamajiem, kas nāk, te ir saistībā ar presi, radio, televīziju un sabiedriskajām organizācijām. Tā vai savādāk, kāds ir šī likuma mērķis? Ja lasām anotāciju: “Lai nodrošinātu lielāku atklātību un kontroli pār partijām, lai mazinātu sponsoru iespējas uz netiešo finansējumu politiskām partijām, lai mazinātu sponsoru ietekmi uz politiskām partijām un likumu pieņemšanas institūcijām.” Cēli mērķi, bet vai ar šiem labojumiem tas tiks panākts? Uzreiz atzīmēšu, ka labāk jebkuri soļi nekā nekādi, ja? Tas ir pats par sevi. Bet jāatzīmē, ka šis likums ir bezzobains. Atgādināšu, par ko mums sabiedrībā pašlaik ir izcēlušies partiju skandāli. Tieši par finansējuma jautājumu. Viens no partijas pīlāriem — Bojārs savā laikā nesen sacēla šādu skandāliņu un pievērsa uzmanību tam, ka sociāldemokrātiem ir melnā kase. Un kad viņš to sāka parādīt, tad, kad viens no partijas dibinātājiem, tāds Āris Ruža, uzdeva jautājumu, kur ir palikuši 48 000, kuri bija atnākuši no Ventspils priekš vēlēšanām. Tātad atzīmēja tieši to faktu, ka nauda no Ventspils nāca priekš vēlēšanu organizēšanas. Ar ko beidzās skandāls? Āris Ruža tika izslēgts no partijas, bet naudas liktenis tā arī palika nezināms, kas, godīgi sakot, atļauj domāt, ka Bojāra kungs patiešām šo naudu kaut kur ir tā ļoti uzmanīgi nolicis, lai nevienam netiktu. Bet ne par to ir šis bēdu stāsts.

Bēdu stāsts ir par to, ka, pat izmantojot šo jau esošo likumu, neviena uzraugošā institūcija uzmanību šim skandālam būtībā nepievērsa. Vai tam jau traucēja esošais likums? Nē. Vai mēs, pašlaik ieliekot šos grozījumus, kaut ko mainīsim? Bija 25 000, tagad būs 10 000. Kas no tā mainās? Nekas.

Kas mainīsies no tā, ka pakalpojumu tarifi tiks uzskatīti par ziedojumiem, kas ir sniegti partijai? Bet ko darīt, ja šie pakalpojumi nebūs sniegti partijai, bet partijas fīrerim? Ko mēs darīsim tad, ja partijas fīrers kā, piemēram, Juris Bojārs iepriekšējās vēlēšanās iztirgo deputātu kandidātu vietas sarakstā, Atklāti runājot, par tādu tirdzniecību, ja to uzskata par uzņēmējdarbību, varētu likt šinī likumā kaut kādas atsauces arī uz nodokļu likumdošanu. Varbūt vajadzētu vienkārši nodokli pievienot.

Runājot par pakalpojumu sniegšanu. Kā fiksēt pakalpojumu, kas ir sniegts partijas bosam kā fiziskai personai, kā partijas ieguvumu? Ar tiem pašiem 25 000 un 10 000. Minētajā piemērā jau bija runa par 48 000, kuri tika nodoti Jurim Bojāram. Tanī pašā laikā, un viņš to, starp citu, absolūti apliecināja partijas domes sēdē... Bet, ja tagad summa tiks samazināta, kas aizliegs iespējamajam sponsoram izmantot savu kuplo ģimeni? Teiksim, ziedos pats, mamma, paps, dēls, meita, kalpone, suns, kas tur vēl ģimenē var būt...? Un ja partijas boss būs nolēmis, kā to jau iepriekš darīja viens otrs, viņam uzticēja... pārdot... viņam uzticējušos partijas biedrus un vēlētājus. Viens vai divi sponsori būs tie, kas nopirks. Neatkarīgi no tā, vai šāds grozījums šodien būs likumā vai nebūs.

6. punkts... pants: aizliegts politiskajām organizācijām ņemt kredītus. Kādā veidā jūs kontrolēsit, vai šos kredītus ir ņēmušas partijas vai partijas bosi, vai partijas bosa nozīmētā persona? Jo, tikko šis kredīts kļūs par partijas bosa, viņa dēla, viņa izraudzītās personas kredītu, kā likums to kontrolēs? Tā būs fiziska persona. Vēl sliktāk. Ierindas partijas biedri šinī gadījumā pat nezinās, kādi ir tie diedziņi, kas rausta partiju, partijas valdi, partijas frakciju parlamentā. Kāpēc tie lēmumi tiek pieņemti atšķirīgi no programmām un statūtiem.

Vēl vairāk. Ja partijas boss būs pietiekami gudrs, kredītus vai šādus ziedojumus viņš nepieņems pats. Viņš nozīmēs atbildīgo personu partijā, kura to visu saņems un tālāk nesīs atbildību. Diedziņus raustīs ziedotājs vai sponsors, sauciet kā gribat, atbildīgais būs fiziskā persona, nevis partija, bet rezultāts jau tāds arī būs. Jā, cietīs partijas prestižs. Nu un tad? Jūs domājat, ka visiem partijas bosiem tas ir nopietni, svarīgi?

9. pants. Runa par atklātību. Ar ko viss šis pants atzīmējas? Ar tiesībām iepazīties ar deklarāciju. Ko tas dod? Vai Bojāra partija deklarēja šos izčibējušos 48 000, par kuru likteni nezina partijas biedri un par kuriem tā uztraucās Āris Ruža? Vai deklarētas tika tās naudas summas, kuras Bojārs saņēma par vietu iztirgošanu kandidātu sarakstā Rīgas vēlēšanās? Vai deklarētas tika arī tās summas, par kurām “Vudisona termināls” maksāja par politiskām konsultācijām Jurim Bojāram, lai viņš tiesātos ar Ventspili, risinātu jautājumus par Alejas banku. Viss tas jau bija vecajā likumā, kurš netika izmantots, kas pierāda šodienas tiesībsargājošo institūciju bezzobainību.

Vai Lagzdiņa kungs, šodien iestrādājot šīs normas, pateicoties “Latvijas ceļam”, likumā, ir devis prokuratūrai vairāk zobus? Taču ne!

8.pantā ir parādīts biežums, kādā jāuzrāda finansu deklarācijas un ziedotāju saraksti. Te varētu būt viena konsekvence saskaņā ar pārējiem likumiem. Vai nu taisām divreiz gadā, vai četrreiz gadā. Un jo biežāk, jo labāk. Jo tādā gadījumā būs ļoti grūti, sākoties kādām inspekcijām, kādām revīzijām, pārstrādāt šo jautājumu, pārskatīt visus dokumentus, sakārtot par jaunu atskaiti, ja šī atskaite jau būs aizgājusi “Latvijas Vēstnesī”. Cita lieta, ka “Latvijas Vēstnesis” ar to pelnīs uz partiju rēķina.

Tāpēc būtībā grozījumus vajag un var atbalstīt. Tikai nemēģiniet iestāstīt vēlētājiem un sev, ka šie grozījumi nodrošinās atklātību un godīgumu, jo paši jau mēs tam neticam. Likums diemžēl arī ar šiem grozījumiem paliek bezzobains. Tā ka ņemiet to vērā komisijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai Kristiāna Lībane izmantos septiņas minūtes? Lūdzu!

K.Lībane (LC). Kolēģi! Burvja kungs! Jau pie nodošanas komisijām es jums skaidroju, ka likumprojekta iesniedzējiem — “Latvijas ceļam” — nav nekādu ļaunu vai nodevīgu nolūku pret citām partijām. Un arī tagad es lūdzu jūs tam ticēt. Un tā vietā, lai dusmotos, piedalīties šo projektu uzlabošanā. Politiķi, visu partiju politiķi, vispār bieži runā par nepieciešamību uzlabot situāciju korupcijas novēršanas jomā Latvijā. Bet, tiklīdz jautājums skar pašu partiju darbību, iepriekšējā apņēmība un degsme uzskatāmi sarūk. Vēlme sakārtot pašu partijas finanses ir daudz mazāka nekā vēlme rūpēties par citu institūciju darbības atklātību un godīgumu. Tāpēc nav brīnums, ka partijām dažkārt publiski tiek pārmests, ka tās sev pašas noteikušas neierobežotu finansu brīvību un bieži vien neievēro pat elementāras korupcijas novēršanas prasības. Cilvēkiem šobrīd nav pieejama vai ļoti, ļoti minimālā apmērā ir pieejama informācija par partiju ienākumiem un izdevumiem, par partiju tēriņiem, un tas neizbēgami rada aizdomas par iespējamām nelikumībām. Jautājums tad nu ir: vai partijām beidzot nebūtu jāparāda kopīga politiskā griba un jāpadara atklātāka un cilvēkiem saprotamāka tieši partiju finansu darbība. Vai, pirms rūpēties par atklātību citu institūciju darbā, pašām partijām nav jāievieš kārtība savējās? Nu, nu “Latvijas ceļš” uzskata, ka ir. Tieši tāpēc mēs esam izstrādājuši šos grozījumus, un, ja mums pietiks spēka un politiskās gribas viņus pieņemt visos trijos lasījumos, protams, uzlabotus, protams, ievērojot visu jūsu izteikto kritiku, tad, iespējams, jau rudenī mēs piedzīvosim vēlēšanas, kas no finansu viedokļa būs daudz atklātākas nekā līdz šim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu! Komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Komisija īpaši izvērtēja to šī likuma aspektu, par ko runāja kolēģe Kristiāna Lībane, un konstatēja, ka piedāvātie grozījumi nenodrošina pilnu atklātumu, jo dod tikai tiesības divreiz gadā iepazīties ar politisko partiju finansēm, turklāt pēdējo reizi, tas ir, pirms vēlēšanām, vienreiz uz stāvokli līdz 1.jūlijam. Pret to ļoti iebilst tās institūcijas, kas nodarbojas ar sabiedrisko kontroli par partiju finansēm. Komisija arī izvērtēja to, kādēļ joprojām Tieslietu ministrija nav sagatavojusi jaunu partiju finansēšanas likumu un iesniegusi to izskatīšanai Saeimā. Un tas ir jautājums, godātie kolēģi, kas mums visiem ir jāuzdod tieslietu ministrei: kādēļ divus gadus tiek gatavots šis jaunais likumprojekts un joprojām nav iesniegts?

Tomēr, neskatoties uz “Latvijas ceļa” deputātu iesniegto grozījumu trūkumiem, komisija atbalsta šī projekta virzīšanu tālāk, lai varētu precizēt likuma normas, un tas ir mūsu kopīgs darbs. Es aicinātu atbalstīt šo projektu un to uzlabot! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Lagzdiņš. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavoti rezultāti, lūdzu, vārds paziņojumam Rihardam Pīkam.

R.Pīks (TP). Godājamie kolēģi! Kas pieteikušies Latvijas—Marokas parlamenta sadarbības grupas izveidošanā, lūdzu, sanāciet Sarkanajā zālē tūlīt pēc pārtraukuma sākuma!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie Vides apakškomisijas dalībnieki! Tātad otrdien, 12.februārī, 14.30 notiks Vides apakškomisijas sēde par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību. Uzaicināti ir Vides kluba aktīvisti, būs arī UNESCO, Kultūras ministrijas... Savāksimies visi un analizēsim, kāda ir izveidojusies situācija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Tūlīt, šajā starpbrīdī, komisijā notiks ārkārtas komisijas sēde. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es informēju jūs, ka šodien Saeimas Prezidijs, balstoties uz 35 deputātu iesniegumu, ir sasaucis ārkārtas sēdi 13.februārī pulksten 15.00 ar sekojošu darba kārtību: “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību”. Pievienots arī lēmuma projekts.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Aleksandrs Kiršteins, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Imants Stirāns, Vents Balodis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpināsim izskatīt likumprojektus!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3873. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iesniegtos grozījumus likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”, un komisija arī iepazinās ar Juridiskās komisijas slēdzienu un informāciju, jo Juridiskā komisija bija otrā komisija šā likumprojekta izskatīšanai. Iesniegtie priekšlikumi nedaudz uzlabo priekšvēlēšanu aģitācijas līdzekļu izmantošanu, uzskaiti un arī atklātību. Iesniegtie priekšlikumi arī paredz politisko organizāciju noslēgto līgumu par politiskās reklāmas ievietošanu priekšvēlēšanu aģitācijas laikā atklātību. Pieredzējušas partijas līgumus par reklāmlaukumiem un par reklāmlaiku noslēdz jau savlaicīgi. Starp reklāmu aģentūrām pastāv konkurence, un līdz ar to ir šaubas, vai tiešām reklāmas līgumus varēs publiskot priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, jo pastāv taču konkurence starp masu informācijas līdzekļiem. Šaubu nav, ka tam ir jābūt publiskotam pēc vēlēšanu aģitācijas perioda un ļoti īsā laika termiņā, bet aģitācijas perioda laikā to būs diezgan sarežģīti izdarīt.

Likuma labojumi arī paredz pirms priekšvēlēšanu aģitācijas uzsākšanas izveidot Priekšvēlēšanu aģitācijas fondu. Ja mēs runājam par šo aģitācijas fondu, tad arī tas šeit ir saistīts ar to, ka rodas jautājums par šiem iepriekš apmaksātajiem maksājumiem. No kāda fonda tad šie iepriekš noslēgtie līgumi tiks apmaksāti? Un kā tie tiks uzskaitīti? Vai kopējos izdevumos, vai no šī priekšvēlēšanu aģitācijas fonda līdzekļiem.

Un, treškārt, komisija arī izteica tādas šaubas par to, ja partijas līdzekļus sadala vairākos fondos, tad bieži vien būs varbūt šo dažādo manevru iespēja pat vēl lielāka nekā tad, ja partijai ir jāatskaitās par viena fonda izlietojumu pa posteņiem.

Likuma grozījumos arī nav precīzi formulēts, kas ir priekšvēlēšanu aģitācijas laiks. Strādājot ar likumu, jādomā, kā atrisināt individuālo kampaņu izdevumu uzskaiti un kā to sasaistīt ar partijas kopējiem izdevumiem. Juridiskās komisijas priekšlikums bija likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā, arī atbildīgajai komisijai sākumā bija versija par alternatīva likumprojekta sagatavošanu, bet pēc garām un ilgām debatēm Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma virzīt šo priekšlikumu pirmajā lasījumā un lūgt visus aktīvi piedalīties priekšlikumu iesniegšanā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ļoti interesants priekšlikums par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām. Bet vai līdz šim visām partijām bija iespēja vienādi veikt priekšvēlēšanu aģitāciju? Diemžēl visā pagājušajā laikā un pirms visām vēlēšanām — vai nu pašvaldības, vai Saeimas — ne visas partijas varēja to veikt. Latvijas Republikā nav preses izdevuma, kurš pieņemtu par minimālo maksu vai bez maksas no katras partijas viņu priekšvēlēšanu dokumentāciju, nu, teiksim, noteiktu daudzumu publikāciju. Tas tik tiešām nav. Un tad iznāk tā: tā partija, kurai ir miljoni, tā, protams, nopublicē visu, ko vien vēlas. Un kam nav to miljonu, tad kaut ko drusciņ nopublicē vai vispār neko. Bet vēl jau viena īpatnība ir. Redziet, valdību sastādošās partijas, publicējot visdažādākos materiālus pirms vēlēšanām, var mierīgi publicēt arī tādus materiālus, kuri tā vai citādi slavina tās partijas darbu, vēl kādas darbības un kuri patiesībā ir aģitācijas materiāli. Tie ir drusciņ ar tādu slēptu noskaņu, bet viņi dara, protams, savu darbu. Bet vēl ir tāds svaigs piemērs, kuru es tā kā vēlētos jums atgādināt, ka arī ar Saeimas palīdzību tiek veikta priekšvēlēšanu aģitācija, teiksim, 8.Saeimai. “Latvijas ceļš”, Tautas partija un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sadalīja naudas līdzekļus budžetos no 500 līdz 15 tūkstošiem visdažādākām palīdzībām pašvaldībās. Nu un tagad, kad aizbrauc tas deputāta kandidāts uz to pašvaldību, nu viņš pasaka, cik nu viņš ir labs un kā viņš ir apdāvinājis to pašvaldību un ko viņš tikai nav palīdzējis. Bet, ja jau mēs esam deputāti visi vienādi Saeimā, tad kāpēc nebija dota tāda izdevība arī opozīcijas partijām tādus ziedojumus un ar tādu dāsnu padošanu nodot arī pašvaldībām? Jo mums arī bija sūdzības par jumtiem, par nerisinātiem jautājumiem, kas attiecas uz remontdarbiem, visdažādāko kompjūteru iegāde skolām un viss. Tā ka redzat, vieni var atrast, kas ir pozīcijā, naudas līdzekļus arī no budžeta savas programmas popularizēšanai, arī “plostnieki” kaut ko palīdzēja. Bet opozīcijai nekas neiznāk. Un tagad nu vienīgi var vēl pateikt, ka, protams, ar premjera Bērziņa tādu žestu bija noziedoti 700 lati muzejam mūsu ievērojamajam kara speciālistam, kurš bija kritis par Latvijas brīvību.

Cienījamie kolēģi! Vēl jau viena tāda arī interesanta lieta ir tie galvojumi, kas pēdējā dienā vai pēdējās dienās pirms 2002.gada budžeta apstiprināšanas pienāca Saeimā, un pienāca bez jebkādiem dokumentiem, uz vienas lapiņas uzrakstīti piedāvājumi. 11 miljonus noziedoja kā valsts galvojumu, un patiesībā šo galvojumu pienāksies agri vai vēlu... es domāju, ka to lems pat 8. Saeima, tos atmaksāt valdībai. Vai tie ir sporta kompleksi, vai tur ir visdažādākie nodokļu atlaidumi noteiktām rūpnīcām, vai vēl citi ziedojumi, kas tagad pa klusām notiek vienai otrai... tiek doti vienai otrai pašvaldībai, kuras tos notriec. Un neviena revīzijas komisija nezin kāpēc nenomaksātos nodokļus no budžeta līdzekļiem pat neatrod par vajadzīgu izmeklēt kā nākas, un tad tās sūdzības ir no iedzīvotājiem.

Un protams, ka deputāti... tā, ka ir vajadzīgi... Vēl jau arī ir viena lieta. Teiksim, man līdz šim laikam kuldīdznieki uzdot jautājumu, kādā veidā un ko Kuldīgā ieguldīs kā aizdevumu, kā ķīlu par diviem miljoniem, lai uzceltu slimnīcu, kurai vajadzēja būt uzceltai jau 5—6 gadus atpakaļ. Kuldīga ... nu, tad vajadzēs varbūt tos tiltus vai pašu pilsētu ieķīlāt. Bet par lokatoru saņemtā nauda, kuru vajadzēja novadīt tik tiešām, kā saka, slimnīcas būvei vai vismaz atrast piemērotas telpas, lai būtu slimnīcai, to desmit gadu laikā mēs nevarējām atrisināt.

Un cienījamie kolēģi! Tātad priekšvēlēšanu aģitācijā vajag būt godīgām partijām. Nevar būt tā, ka vieni izmanto visu, ko vien vēlas, un citas mazākas partijas — tām nedod nekādu iespēju, lai būtu vienāda patiesība un vienāda iespēja izmantot mūsu presi. To likumprojektu, protams, ir jāatbalsta. Tas ir labi, ka tas ir parādījies, bet diemžēl ir rūpīgi jāpiestrādā, lai nebūtu kārtējās viltības, kuras vienmēr mēģina iestrādāt tajā vai citā likumprojektā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad, tā vai savādāk, pirmkārt... kas būtu ieteicams komisijai... Uz otro lasījumu apvienot šo un nākamo likumprojektu, ko mēs izskatām, vienā, jo dublējas pārāk daudz, un tās atšķirības ir tik mazas, ka nav vērts. Kāpēc?

Vai tad ir svarīgi, kādas vēlēšanas? Saeimas vēlēšanas vai pašvaldību vēlēšanas? Vēlēšanu principiem jābūt kā vienotai spēlei ar vienotiem noteikumiem.

Nākamais. Tā vai savādāk, negribas runāt nākamajos likumprojektos... nav svarīgi, vai tehniski tā ir prese, radio vai televīzija. Bet, ja mēs paskatāmies uz šī likumprojekta 7. pantu, man drusku izraisa izbrīnu “Latvijas ceļa” kā sevi sludinājušu liberālo partiju pozīcija šajā jautājumā. Būtībā ko jūs pašlaik nosakāt? Jā, principā var atbalstīt visas šīs normas, jo tas jau ir valsts radio, valsts prese, valsts televīzija. Bet šobrīd jūs piedāvājat atteikties no privātīpašnieku tiesībām. Tas ir manā skatījumā varbūt arī pareizi, bet tādā gadījumā gaidīt šādus priekšlikumus no liberālās partijas — man tas bija ļoti negaidīti. Jūs esat daudz sociālistiskāki par Rubika vadīto Sociālistisko partiju. Ar to vispār tad jums ir jārēķinās.

Bet, ja runā no priekšvēlēšanu viedokļa... Būtu ļoti jauki, ja, teiksim, Šķēles kungs savā avīzē vienādi aģitētu par dažādi domājošajiem. Nu, teiksim, agrāk mums bija tāds ļoti skaists uz sienas bareljefs, kur bija Fridrihs Engelss, Kārlis Markss un Ļeņins... Tagad varētu avīzē priekšā uzreiz stādīt tādu bareljefu: Šķēle, Repše, Bojārs, Rubiks... Jo jūs jau pieprasāt, ka privātā prese, privātais radio, privātā televīzija visus reklamēs vienādi uz vienādiem noteikumiem. Ja Šķēles kungs ir ļoti bagāts uzņēmējs... Šķēles kungs, neapvainojieties, es to saku kā piemēru, varbūt tas būs arī kāds cits... pats izveido no nulles savu presi, savu radio, savu televīzijas kanālu, kā no viņa var kā no privātīpašnieka prasīt, lai viņš dāvina partijai ar citu ideoloģiju, ar citu domāšanu, ar citiem mērķiem, ar citu skatījumu uz valsts attīstību tādu pašu reklāmas laiku vai reklāmas sleju. Atklāti runājot, tas ir kaut kāds idiotisms.

Nākamais. Tā vai savādāk, paskatieties uzmanīgāk uz šiem likumiem... likuma grozījumiem... Tiek dotas iespējas manipulēt ar banku pārskaitījumiem, kasēm, manipulācija ar konvertiem. Un jebkurš darījums būs ļoti likumīgs galu galā, jo mēs nezināsim, kāds ir segums.

Nākamais. Ir jāparedz viena lieta no privātīpašnieka viedokļa. Katra darījumā, pie tam, ja darījumam otrā pusē ir citi darījuma partneri, katrs normāls privātīpašnieks centīsies izsist maksimālo cenu. Teiksim, vienādi kuģi, peldot vienādās ostās, strādājot ar vienādām kravām, neviens nezina, kāda frakts, likme ir citam kuģim, jo par katru kuģi ir savs līgums, par katru kuģi kravas pārvadātājs ir mēģinājis izsist zemāko cenu, pareizāk, kravas pārvadātājs — augstāko cenu, kravas īpašnieks — zemāko cenu. Tanī pašā laikā jūs šeit paredzat, ka visiem būs vienāda cena. Tādā gadījumā tas vienkārši neiet kopā. Jūs paļaujaties uz to, ka cilvēki nemēģinās apiet likumu, kurš nav loģisks. Cienījamā komisija, vajadzētu šo lietu pārbaudīt!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godātie deputāti! Man ir tiešām liels prieks, ka iepriekšējais likumprojekts, kas bija pirmais no šī likuma grozījumu paketes, — “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” — bija bez starpniekiem, 87 balsis par, neviens pret vai atturas, jo šis ir svarīgs jautājums. Arī gribēju pievērst uzmanību: divējādi var reaģēt uz it kā nepilnībām vai problēmām kādā likumprojektā. Var teikt: “Tas ir iemesls neko negrozīt, neko nemainīt.” Vai var teikt: “Ja ir problēma, tad ir svarīgi atrast risinājumu.” Un man liekas, ka ir svarīgi saprast, ka šie grozījumi nav tikai mūsu smadzeņu izdomāti vai mēs esam tiešām izlasījuši vairāk korupciju pētījumu, ko ir uzrakstījuši par šo problēmu “Delna”, Pasaules banka”, “Phare”, pretkorupcijas projektu, un izlasījuši, kādi ieteikumi viņiem ir bijuši, lai mainītu un uzlabotu, pataisītu caurspīdīgāku politisko partiju finansēšanas procesu. Tātad ir svarīgi, ka vismaz mēs sākam reālu darbu pie šiem likuma grozījumiem. Jo ir svarīgi, lai tiešām mēs uzlabojam, lai būtu atklātība, caurspīdīgums un regulētu vienādus noteikumus visām politiskām partijām pirms vēlēšanām īsajā vēlēšanu aģitācijas periodā, kas būs šajā vasarā. Tāpēc vajadzētu būt mērķim, ka mēs pieņemsim šo likumprojektu, šos likumprojektus kopumā līdz maija beigām. Komentāri, atbildot Burvja kungam... deputātam Burvim, ka viņš it kā izbrīnās, ka mēs atsakāmies no privātīpašuma tiesībām. Nē! Šeit ir... neviens nav piespiests... neviens netiek piespiests pieņemt politisku reklāmu. Ja ņem politisku reklāmu, tad ir jābūt vienlīdzīgiem noteikumiem visiem, lai nebūtu labvēlīgi vieniem un divreiz dārgāk citiem. Ir cita lieta: ja kāds pērk trīsreiz lielāku reklāmlaiku vai vietu presē, tad tur var būt attiecīgās atlaides. Tātad gribētu aicināt atbalstīt tikpat pārliecinoši šos likuma grozījumus kā bija iepriekšējie. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Ir priekšlikums pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un par to arī nobalsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām”” pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 16. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 21. februāris, jo garu termiņu mēs nevaram atļauties, ja gribam uz 8.Saeimu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 3874. “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””. Runājot par šo aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām, jau pats likuma nosaukums noteica, ka runa ir tikai un vienīgi par aģitāciju radio un televīzijā. Likumprojekta iesniegtie grozījumi paredz mainīt likuma nosaukumu, nosakot, ka tas būs likums “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”. Šis priekšlikums ir ļoti pareizs, jo pašvaldību vēlēšanās bez radio un televīzijas vislielāko iespēju reklamēties dod vietējie laikraksti. Un tieši šeit visiem kandidātiem būtu jābūt iespējai sevi reklamēt uz vienādiem noteikumiem. Vietējie laikraksti tomēr ir pieejami gandrīz katrā lauku mājā, ja ne citādi, tad vismaz uz aizdošanas principa izlasīt. Likumprojekts arī paredz nodrošināt visām politiskajām organizācijām vienlīdzīgu iespēju ievietot politisko reklāmu visos informācijas līdzekļos, kuri pārdod ētera laiku vai reklāmas laukumu. Šeit, protams, atkal būs šī problēma, ka saskarsies ar to, kā to varēs realizēt, ja tas ir privātais bizness. Strādājot ar likumu, jādomā arī, kā atrisināt individuālo reklāmas izdevumu uzskaiti un arī kā to saistīt ar partijas kopējiem izdevumiem. Arī šajos grozījumos nav formulēts, kas ir priekšvēlēšanu aģitācijas laiks.

Arī šajos grozījumos ir iestrādāts priekšlikums aģitācijas perioda laikā kontrolēt iepriekš noslēgtos līgumus. Kā jau arī iepriekš teicu, arī šeit būs zināmas problēmas, un tas ir, strādājot pie šā likumprojekta, nākamajos lasījumos pie šā jautājuma būs diezgan jādomā. Tāpēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesaka pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un gaidām daudzus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs pirmais runās debatēs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Par cik uz šo uzstāšanos man deva svētību Kārlis Leiškalns, tad es gribētu pateikt, ka Latvijas radio un televīzijā vēlēšanās un to pirmsvēlēšanu kampaņā notiek diezgan interesantas lietas. Nu pēdējās pašvaldību vēlēšanās dažādas partijas visdažādākajā veidā izcēlās ar to materiālu rādīšanu, kuri aizņēma ļoti lielu raidlaiku. Nu par to, cik tās bija, kā saka, izcilas, to lai runā speciālisti, bet mani interesē cita, tā ekonomiskā puse.

Un, ja mēs tagad paskatāmies, kas tad notiek mūsu radio un televīzijā. Tātad apmaksa, šeit diemžēl slēpjas viltība, un tā viltība būs redzama, es domāju, pēc gadiem diviem, un notiks diezgan lielas nepatikšanas. Nezin kāpēc mūsu slavenā Radio un televīzijas padome savu raidlaiku pārdod par 0,15 dolāriem, tas ir, par 15 centiem vienu sekundi, ja? Toties, kad atnāk tas maksātājs, kuram ir vajadzīgs savu izvietot savu reklāmu vai citu materiālu, viņš ir spiests tai kompānijai, kurai ir pārdots raidlaiks, maksāt pusotra dolāra. Priekšvēlēšanu laikā šī cena jau paceļas līdz 2 latiem. Un tad rodas jautājums: kas ieliek kabatā to starpību, kas ir starp pusotru vai 2 latiem un 0,15 dolāriem, kam bija jānonāk valsts budžetā? Jo diemžēl televīziju atbalsta, apmaksā valsts budžets vai televīzijas kase, no kuras vajag veikt remontus, jaunas aparatūras iegādes. Diemžēl to naudu iekasē nezināmas firmas, un tur notiek tas tirgus. Tātad 1,35 dolāri, es nezinu, kāpēc veikts tāds aprēķins, arī presē parādās, noguļas starpnieku kabatā. Tā, redziet, mēs izrīkojamies ar savām materiālajām vērtībām. Un es gribētu vēl pateikt, ka te ir viena lieta. Tie, kas ir draugi šīm kompānijām, kas ir pārpirkušas raidlaiku, protams, viņi maksā 15 centi par sekundi. Nu varbūt 20, varbūt 25. Bet, ja aiziet tā mazā partija vai tā opozīcijas partija, nu tad tā samaksā tos 2 latus. Un, ja mēs sakām par vienādu konkurenci un par vienādiem noteikumiem Latvijā visām politiskajām partijām un organizācijām, tad diemžēl tas tā neiznāk. Tā ir izkropļota sistēma, kura darbojas jau kādu desmit gadu laikā, un tā arī turpinās attīstīties tālāk. Jo, kā jūs zināt, raidlaiki esot pārdoti jau desmit gadus uz priekšu. Tātad varat iedomāties, kā ir izrīkojušies ar valsts īpašumu slavenie vadītāji.

Vēl pāris vārdus pateikšu par Latvijas radio. Redziet, tagad atkal neatrodas neviens vainīgais, kas ir pārtraucis raidīšanu vidējos viļņos. Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Polijā, arī Baltkrievijā, Krievijā, visi raidītāji valstī strādā vidējos viļņos. Latvijā pārtrauca. Kāpēc pārtrauca? Pirmais — tāpēc, lai cilvēki nesaņem informāciju, un otrais — ir taču tirgoņiem jāpārdod savi radioaparāti. Par cik cilvēki vairāk nevar uzķert uz vecajiem aparātiem īsviļņu raidījumus, tad viņi ir spiesti pirkt tos jaunos aparātus. Tātad diemžēl televīzijas bosi strādā uz vienu roku ar tirgoņiem. To citādi nevar saprast. Un cilvēku iebildumi ir absolūti pamatoti. Un vēl jau viena lieta. Kā izteicās attālo rajonu iedzīvotāji, viņi teica, vispirms brīvā Latvijā mums liedz skatīties krāsaino televīziju, jo nevar visi jaunos televizorus nopirkt. Tagad liedz klausīties Latvijas radio raidījumus. Tātad ko klausās šie cilvēki? Klausās pārraides no citām valstīm, un tad saņem arī tādu pašu informāciju. Tad paceļas jautājums — kur tad ir mūsu patriotisms? Kur ir mūsu iedzīvotāju apgāde ar pareizu informāciju, kuru viņi var saņemt ar radio vai televīzijas palīdzību? Diemžēl nav.

Un kas attiecas par tiem mazajiem ultraviļņu raidītājiem. Tie nav tik spēcīgi. Tepat Saeimā tos nevar uzķert, nerunājot jau nemaz par visdažādākām vietām Latvijā. Tie nav dzirdami, un tātad cilvēkiem avīzes nav, radio nav, un ko tad mēs esam panākuši 2002.gadā, ka tā attīstās visi saziņas līdzekļi? Mēs degradējam mūsu iedzīvotājus. Mēs liedzam viņiem klausīties mūsu radio. Ko viņi klausās? Nu, klausās Zviedriju vai Krieviju, vai Baltkrieviju. Un tad mēs brīnāmies par visdažādākajiem izteicieniem. Tā ka, cienījamie kolēģi, mums ir jāpanāk tas, lai vidējo viļņu raidīšana tiek atjaunota. Nekādus līdzekļus papildus ielikt nevar. Ja līdz šim laikam, kad bija mazāks finansējums, viņi varēja strādāt, tagad ir lielāks finansējums radio un televīzijai, un kur tad paliek tā nauda? Tas ir viens.

Un otrs. Protams, ka likumdošana par radio un televīzijas izmantošanu priekšvēlēšanu kompānijās ir jāsakārto, un visiem ir jābūt vienādām tiesībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne. Ņemot vērā to, ka jau esošie likumprojekti nebūt nav ideāli, ņemot vērā arī to, ka šie grozījumi nav ideāli, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tātad bija lēmusi pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un strādāt tālākajos lasījumos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 13. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Stalidzāne. 21.februāris.

Sēdes vadītājs. 21.februāris. Paldies! Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtēja deputātu grupas iesniegtos grozījumus likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, un, ņemot vērā to, ka minētais likumprojekts ir saistīts ar nule diviem pieņemtajiem pirmajā lasījumā likumprojektiem un ir saistīts vienā paketē ar šo partiju finansēšanas likumpaketi, es aicinātu pieņemt arī šos grozījumus pirmajā lasījumā šodien.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Lagzdiņš. Es aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 20. februāri.

Sēdes vadītājs. 12. februāris. Paldies!

J.Lagzdiņš. Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs, 20. februāris.

Sēdes vadītājs. 20. februāris. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Augsti godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Tātad Sociālo un darba lietu komisija izskatīja priekšlikumus likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ko iesniedza frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātu grupa, un šie grozījumi iesaka papildināt 5. panta 6. daļu... izveidot jaunu 5. panta 6. daļu, kur nosaka iespēju tām personām, kas ir darba ņēmēji, izvēlēties, vai maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas no autoratlīdzības vai nemaksāt.

Sociālo un darba lietu komisija praktiski vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu un arī ierosināja to izskatīt steidzamības kārtībā, jo nesakārtotība šajā jomā, kā jūs visi atceraties vasaras notikumus, rada to, ka gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī personas, kas saņem autoratlīdzību, strādā stresa režīmā, un termiņš ir pirmais kvartāls, kad var, teiksim, veikt gan iemaksas vai arī kad var sodīt šīs personas.

Sēdes vadītājs. Vai deputāte Inese Birzniece vēlas runāt par steidzamību?

I.Birzniece (LC). Jā, es gribētu ierosināt pret steidzamību šajā jautājumā, jo mani drusku izbrīna, kad mēs skatām šo anotāciju, 3. punktā — kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem: likumprojekts šo jomu neskar. Man liekas, ka kaut kas nav kārtībā. Jo premjers tieši bija lūdzis... premjers bija lūdzis atlikt vienu mēnesi tieši šī iemesla dēļ, lai valdība varētu izvērtēt, kāda ir iespējamā ietekme uz valsts budžetu, kāda būs ietekme uz sociālo budžetu un iespējamā ietekme uz pensiju indeksāciju. Un es esmu ļoti izbrīnīta, ka cilvēki tiešām var ignorēt šo nopietno izskatīšanu, jo mēs nedrīkstam dot privilēģijas kādai iedzīvotāju grupai nemaksāt sociālos nodokļus. Varbūt tas var būt gada beigās. Ir jautājums, ka honorāri ir neregulāri, ka vienā mēnesī nav nemaz, nākamajā ir 40 latu, tad ir vai 100 lati... Bet gada beigās vai nebūtu taisnīgi, ka visiem būtu jāmaksā sociālais nodoklis un ka nevar izvairīties no tā? Bet vispirms, man liekas, obligāti valdībai un Saeimai būtu jāsaņem finansu ministra, labklājības ministra un valdības izvērtējums par šiem punktiem. Tātad nekādu steidzamību šajā gadījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Par steidzamību vēlas runāt Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Par steidzamību tikai viena iemesla pēc. Ja es paklausos Inesi Birznieci, tad es sapratu, ka viņa runā par to Ministru prezidentu, kurš stāsies pie savu pienākumu pildīšanas rīt un kurš tikko saņēmis lietas un vēl varbūt nezina, par ko ir runa. Bet, ja mēs runājam par Andra Bērziņa vadīto valdību, tad stāsta, ka tā jau strādājot vairāk par gadu. Iespējams, ka viņi ar šiem jautājumiem sen jau tikuši galā, vismaz tas bija viņu pienākums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 15, atturas — 29. Likumprojekts par steidzamu nav atzīts.

Tālāk, lūdzu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — 25. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

R.Jurdžs. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mārim Vītolam!

M.Vītols (TP). Priekšlikums — noteikt 5.martu kā iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītājs. Tātad ir divi priekšlikumi — 15.februāris un 5.marts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu 5.martu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 35, atturas — 9. Atbalstīts 5.marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Neviens priekšlikums otrajam lasījumam netika noteiktajā laikā iesniegts. Juridiskā komisija izskatīja, jo neuzskatīja, ka arī Juridiskajai komisijai būtu jāpapildina šis likumprojekts. Līdz ar to aicinām to pieņemt otrajā lasījumā bez izmaiņām!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. 15.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī šim likumprojektam Saeimas noteiktajā termiņā neviens priekšlikumus neiesniedza. Juridiskā komisija neuzskatīja, ka būtu jāpapildina likumprojekts, ko iesniegusi savā laikā valdība. Aicinu to atbalstīt otrajam lasījumam bez izmaiņām!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 15.februāris. Iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Paldies! Cienījamais Prezidija priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu nr.3833 likumprojekts — “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”.

Šis likumprojekts ir skatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un novērtēts pozitīvi vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šajā likumprojektā ietvertie grozījumi ir loģisks un reāls papildinājums tam likumdošanas procesam, kuru Saeima uzsāka pagājušajā gadā attiecībā uz Valsts civildienesta likumu.

Otrkārt, šī grozījuma saturs ir tiešā saistībā ar Latvijas virzību uz NATO, jo faktiski tie grozījumi, kas ir iekļauti šajā likumprojektā, ne tikai izriet no saprāta loģikas, bet arī ir tieši saistīti ar to praksi, ko demokrātiskās valstīs realizē jau vairāku gadu desmitu garumā. Tātad Ministru kabinets ir atbalstījis divus papildinājumus, kas skar 3.panta 3.1. sadaļu un 23.panta trešo daļu. Ar šiem papildinājumiem jūs varat iepazīties likumprojekta piedāvātajā redakcijā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir pilnībā atbalstījusi šos grozījumus, un aicinu atbalstīt arī cienījamo Saeimu šo likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc tam jau iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrā lasījuma redakcijai līdz šā gada 15.februārim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

G.Dambergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija izskatīja pagājušā gada 11.decembrī Vašingtonā parakstīto Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā un nolēma šo likumu, likumprojektu, atbalstīt un virzīt uz Saeimu. Kaut gan mēs saņēmām Aizsardzības un iekšlietu komisijas vēstuli ar atzinumu, ka komisija nav konceptuāli atbalstījusi augstāk minēto likumprojektu un ieteikusi mums Saeimā to noraidīt, Ārlietu komisija ar balsu vairākumu nolēma virzīt, viedoklis nebija viendabīgs, tāpēc aicinu izteikt savu viedokli par šo likumprojektu, bet šis ir tas viens no retajiem gadījumiem, kad komisijas vadītāja vietniekam viedoklis nesakrīt ar komisijas priekšsēdētāju.

Es lūdzu vārdu kā deputāts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Cienījamie kolēģi! To, ka šāds līgums visumā ir noderīgs Latvijas valstij, es nedomāju apšaubīt. Normāli, ka šajā līgumā tiek paredzēta aizsardzība un apsardze aprīkojumam, ko Latvijas valstij piegādātu Amerikas puse. Manuprāt, normāli, ka tiek atcelti nodokļi, muitas nodevas, tiek garantēta personāla drošība. Taču, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemami Latvijai kā suverēnai valstij noteikumi, kas ir definēti šā līguma 7.pantā. Un tie ir šādi, tie ir īsi: “Attiecībā uz tiesas procesiem un prasībām, Latvijas Republikas valdība neuzskata par vainīgu un atbrīvo no atbildības Amerikas Savienoto Valstu valdību un tās personālu, līgumdarbiniekus un līgumdarbinieku personālu par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem vai par jebkuras personas ievainojumu vai nāvi Latvijas Republikā, kam par cēloni bijušas šā līguma ietvaros paredzētās darbības.” Un tālāk: “Nekas šajā pantā netiek tulkots tā, lai aizkavētu tiesas procesus vai prasības pret Latvijas Republikas pilsoņiem.” Ir pieļaujami, ka šāda diskriminējoša, šāda pazemojoša prasība ir izvirzīta nestabilai valstij, neprognozējamai valdībai, kura nav spējīga uzturēt kārtību. Es nesaukšu, lai neaizvainotu nevienu valsti pasaulē, kura nespēj uzturēt šo kārtību. Protams, mums, mūsu rīcībā ir atsevišķi piemēri par mūsu likumu vārgumu, par mūsu tiesu varas mīkstčaulību. Mēs esam bijuši liecinieki tam, ka seksuālam varmākam piešķir... iedod tikai piecus gadus cietuma, bet citam par mazāku nodarījumu — astoņus. Ka narkotiku tirgoņus atbrīvo no atbildības un no aresta, ka Zviedrijas pilsonis, kurš nogalinājis divus latviešus, Latvijas pilsoņus, staigā svilpodams pa savu dzimto zemi. Bet es nedomāju, ka šie atsevišķie piemēri pierāda, ka mēs esam haotiska un kārtību nodrošināt galīgi nespējīga valsts. Bet vai mums būtu jāiet vēl tālāk pa šo atbildības mīkstināšanas ceļu? Ārlietu ministrija iesniedza mums tādu pārskatu par to, ka šāds līgums ir parakstīts ar vēl turpat desmit valstīm. Es nosaukšu visas šīs valstis — Azerbaidžāna, Uzbekistāna, Kazahstāna, Slovēnija, Grūzija, Moldova un Baltkrievija. Tātad Latvija ir šo valstu vidū pielīdzināta savā prasmē, savā profesionalitātē, savā likumdošanā. Eiropas Padomē ir 43 valstis, kā jūs zināt. Un neviena no īstenajām Eiropas Padomes valstīm nav šajā sarakstā. Līgums esot noslēgts arī ar Krieviju 1992.gadā, bet tas skar līgumu par kodolieroču transportēšanu tajā valstī. Un, kā zināms, šo ieroču kontroli un masu iznīcināšanas ieroču kontroli neveic tikai amerikāņu puse Krievijā, bet arī Krievija piedalās šādā kontrolē. Šajā līgumā, kas mums tiek piedāvāts, nekas nav teikts par Latvijas tiesībām Amerikas Savienoto Valstu teritorijā, ja tur gadītos kādam mūsu specdienesta cilvēkam ielauzt galvaskausu kādam amerikāņu pilsonim un ar mierīga, padarīta darba apziņu braukt atpakaļ mājās, neatbildot Amerikas tiesas priekšā.

Kolēģis Kiršteins šādā sakarībā kādreiz izteicās, ka, ejot uz šīm starptautiskajām organizācijām, mums nākas un nāksies norīt vēl ne vienu vien krupi. Es pieļauju, ka veselības labad var lietot arī rūgtas zāles, un kādreiz, lai iztaptu vai izpatiktu, vai ietu uz kompromisu, kādreiz kādu krupi arī var norīt. Bet, ja zāles lieto pārāk lielās devās un ja šos krupjus rīsim katru dienu, katru nedēļu vai katru mēnesi, tad jūs zināt, ka veselīgs organisms uz to reaģē, un tad nāk atpakaļ, jeb vienkārši jāsaka, ka mēs... tad notiks vemšana. Vai uz to mēs iesim? Lai nenonāktu līdz tam, mēs, Sociāldemokrātu savienības frakcija, balsosim pret šo līgumu tikai tāpēc, ka tajā ir šis 7.pants. Ja šis pants turpmākajā līguma skatīšanas gaitā tiks izņemts vai tiks pasniegts tādā redakcijā, kāda ir pieņemama normālai un civilizētai valstij, tad būs cits ieskats par to. Es beidzu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais prezidij! Šodien “Dienā” un “Neatkarīgajā Rīta Avīzē” mēs varam lasīt, kā Lietuvā uzvedas Anglijas policisti. Ja mēs atceramies to, kas ir rakstīts iepriekšējos gados, ir skaidrs, kā uzvedas lielvalstu amatpersonas un militārpersonas mazās, sīkās “banānu republiciņās”. Šis likumprojekts man atgādināja šodien vienu no Brežņeva runām, kad viņš stāstīja, kā Padomju Savienība cīnīsies par mieru. Mēs izvērsīsim tādu cīņu par mieru, ka akmens uz akmens vairs stāvot nepaliks. Un, godīgi sakot, izskatās, ka ASV ir gatava cīnīties ar terorismu pēc šīm pašām metodēm. Tikai svešā teritorijā. Vai viņa būs gatava tādā pašā veidā cīnīties uz savas teritorijas? Šaubos.

Ne tik sen, kādus gadus desmit atpakaļ, Latvijā bija tāda interesanta situācija, ka, ja kāds milicis nošāva kādu cilvēku uz ielas, bija tikai juridiskās tehnikas problēma pierādīt, ka viss bija pareizi darīts.

Ja kādu cilvēku uz ielas nošāva kāds VDK darbinieks, būtībā pat nebija šīs juridiskās problēmas. Valsts noslēpums — un uz priekšu! Šodienas brīvajā un pilnīgi neatkarīgajā Latvijā, brīvi un liberāli domājošajā Latvijā mums jau ir pietiekami daudz tādu situāciju, ka, teiksim, zemisks cilvēciņš ar profesora grādu un VDK pieredzi var uz ielas nošaut cilvēku, bez tiesas šo cilvēku pasludinot par zagli. Ir situācijas, kad uzņēmējus, tiesnešus slepkavas slepkavo un prokuratūra nevar noķert. Un būtībā šie slepkavas ir izdarījuši to pašu, ko iepriekš minētais profesors.

Tagad Indulis Bērziņš šim sarakstam ir gatavs pievienot arī ASV un varbūt arī kādu citu valstu civilpersonas, amatpersonas un militārpersonas, sakārtojot lietas tā, lai viņiem pat nebūtu juridisku problēmu gadījumā, ja tiek apdraudēta Latvijas pilsoņa dzīvība.

Valsts tiesību teorijā nezin kāpēc par pamatu tiek likts viens valsts uzdevums: rūpēties par savu pilsoņu tiesībām, par savu pilsoņu dzīvību. Šodien izskatās, ka Latvijā šī valsts nav spējīga ar šo pienākumu tikt galā. Tas, ka Latvijas pilsonis nedzīvo līdz galam tiesiskā valstī, jo viņa dzīvību apdraud gan algots slepkava, gan paranoisks VDK profesors, gan tagad mēs pieliksim klāt arī svešas valsts armijas pārstāvjus, to mēs tagad zinām.

Rišards Labanovskis jau pieminēja zviedru, kurš sadzēries nogalināja divus policistus— valsts amatpersonas. Ārlietu ministrija, Indulis Bērziņš līdz šim laikam nav nodrošinājis palikušajām ģimenēm tiesisku aizsardzību, bērniem kompensācijas izdzīvošanai, un valsts ļoti maz ko var izdarīt šai izdzīvošanai. Bet dot garantijas svešzemniekiem būt nesodītiem — to Ārlietu ministrija grib.

Un, atklāti runājot, man nav nekādas starpības, vai šādu imunitāti Bērziņa kungs grib dot amerikāņu karavīriem, vai Bojāra kungs pēc tam dos mīļajiem un tīkamajiem Krievijas zaldātiņiem. Starpības nav nekādas. Latvijas pilsoņiem tiek liegta valsts aizsardzība, un to mēs gribam šodien pieņemt ar parlamenta lēmumu. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Faktiski šodien ir diezgan vēsturiska diena sakarā ar to, kādu lēmumu mēs pieņemsim. Vai pirmajā lasījumā ratificēsim šo līgumu vai ne.

Es negribētu atkārtoties un daudzējādā ziņā arī piekrītu tam, ko šeit citēja Rišards Labanovskis. Vai mums šis līgums ir nepieciešams? Jautājums ir ļoti diskutabls tāpēc, ka Latvija ir pievienojusies veselai virknei starptautisku konvenciju, kuras paredz nepieļaut tranzītu vai... nemaz nerunājot par kodolieroču, ķīmisko ieroču, bakterioloģisko ieroču, tranzītu vai nekontrolētu vešanu caur Latvijas teritoriju. Mūsu likumdošana jau paredz arī attiecīgus sodus, ja, nedod Dievs, kaut kas līdzīgs notiek.

No otras puses, šeit anotācijā tiek minēts, ka šis līgums ir nepieciešams, lai saņemtu no ASV palīdzību. Nu, pirmkārt, to, ko... cipars, kurš izskanēja mūsu komisijā. Tātad ASV plāno mums sniegt materiālo palīdzību 1 miljona ASV dolāru apmērā.

It kā viss jau būtu ļoti labi. Bet, ņemot vērā to starptautisko praksi, cik bieži pie mums brauc cilvēki un kuri mums māca, skolo un tamlīdzīgi, 60—70% no šīs te palīdzības iet viņu pašu vajadzību apmierināšanai. Tātad apmaksājot konsultantus, skolotājus un tamlīdzīgi. Paliek kādi 300 000 — 400 000, kuri būtu jāizlieto speciālās tehnikas iegādei.

No otras puses. 1994. gadā man bija tas gods komandēt robežapsardzi, un jau toreiz tika panākta vienošanās ar attiecīgajiem ASV dienestiem par attiecīgas tehnikas iegādi un uzstādīšanu uz mūsu robežas. Tā darbojas. Bet tur arī tika ievēroti paritātes principi. Arī saistībā ar informācijas apmaiņu.

Intereses pēc es aicinu kolēģus izlasīt to anotāciju, kāda šeit ir pievienota šim līgumam. Pirmais. Pašreizējās situācijas raksturojums. “ASV pēdējo gadu laikā ir attīstījušas ciešu sadarbību ar Latviju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā.” Un tālāk kā tekstā.

Tālāk. Tiesību akta projekta būtība. To es jau komentēju, ka mums jau šodien ir sadarbība, notiek šī te sadarbība ar attiecīgiem ASV dienestiem. Vai to vajag vēl pastiprināt? Pats interesantākais ir trešā sadaļa, kuru es atļaušos citēt pilnā apjomā. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetu. Tiesību aktu projekts valsts budžetu tieši neskar. Līguma projekta 5.panta trešajā daļā tiek paredzēts, ka “Latvijas valdība bez maksas nodrošinās ASV valdības gaisa transportlīdzeklim stāvvietu, apsardzi un apkopi, kad pušu atbildīgās institūcijas par to iepriekš vienosies”. Ņemot vērā, ka visas tās darbības, kuras šeit tiek minētas, gulstas uz civilām institūcijām, uz privātfirmām, jautājums: kādā veidā no valsts budžeta šīs institūcijas saņems kompensāciju? Tas ir viens jautājums.

Tālāk tekstā — “Šie izdevumi ir sedzami no Iekšlietu ministrijas, kas ir palīdzības saņēmēja un līdz ar to atbildīgā institūcija par līguma izpildi”. Tālāk mēs skatāmies, kas tad ir paredzēts budžetā, vai šis līgums budžetu skar. Visi pieci apakšpunkti. Pasaka, ka šis līgums nekādā veidā neietekmē mūsu valsts budžetu. Šī līguma 5.pants, kā es jau teicu, skar tieši jomu, ka no dažāda veida nodevām, tarifiem un nodokļiem tiek atbrīvoti visi transporta līdzekļi, kuri ienāk Latvijas teritorijā, un to apkope arī gulstas uz pilsoņu pleciem, uz privātfirmu pleciem.

Par 7.pantu. Šeit jau to citēja Rišards Labanovskis, šo pantu savādāk kā pantu par licenci uz atšaušanu, latviešu atšaušanu, atvainojiet, to savādāk nevar nosaukt! Tāpēc ka tāda veida līgumus, kā mums tiek piedāvāts no ASV puses, slēdza vēl pagājušā gadsimta sākumā. Un pēdējais, kura darbība tika izbeigta, bija 1923.gadā līgums ar Turciju. Ja mēs sevi pielīdzinām, savu valsti koloniālām valstīm, tāda veida līgumi tiek slēgti arī ar Āfrikas valstīm, šos līgumus slēdza Francija, Lielbritānija vēl 19.gadsimtā, nu tad nav nekādu problēmu!

Visunikālākais, cienījamie kolēģi (un šeit es aicinu arī juristiem pievērst uzmanību), visunikālākais ir šī līguma 13.pants. “Šis līgums stājas spēkā dienā, kad ir saņemts pēdējais paziņojums par nacionālo juridisko prasību, lai līgums stātos spēkā, izpildi, un paliek spēkā septiņus gadus. Šo līgumu var grozīt vai pagarināt, pusēm par to rakstiski vienojoties, un jebkura no pusēm var to pārtraukt, rakstiski paziņojot par savu nodomu otrai pusei 90 dienas iepriekš.” Un tālāk pats interesantākais, kam ir jāieiet acīmredzot mūsu parlamenta un valsts vēsturē. “Neskatoties uz šī līguma vai izpildes līguma pārtraukšanu, pušu pienākumi un tiesības saskaņā ar šī līguma 6. un 7.pantu paliek spēkā neatkarīgi no laika perioda, ja vien puses rakstiski nevienojas par citu kārtību.” Tātad 7.pants, neskatoties uz to, ka, ja, pieņemsim, pēc mēneša vai gada nākamais parlaments saprot, ka šis līgums ir absurds, apkaunojošs normālai demokrātiskai valstij, pieņem lēmumu atcelt kaut vai vienpusēji šo līgumu, nē, šī līguma 13.pants pasaka, ka šis līgums ir noslēgts šodien un uz mūžīgiem laikiem, un nevienai pusei... Latvijas pusei nav nekādu tiesību vispār pat iedomāties, ka šo līgumu varētu atcelt. Neskatoties uz šī līguma vai izpildes līguma pārtraukšanu, Amerikas Savienoto Valstu valdības tiesības saskaņā ar šī līguma 12.pantu paliek spēkā saskaņā ar šī panta noteikumiem. Nu ļoti jauki! Cienījamie kolēģi, uz kurieni mēs ejam?! Vai mums ir nepieciešama iestāties NATO? Noteikti, it sevišķi, ja mēs skatāmies pēdējos notikumus saistībā ar terorismu un to, ka ir nepieciešams apvienot visus civilizācijas spēkus ar šo te ļaunumu, neapšaubāmi. Vai mums ir nepieciešama Eiropas Savienība? Noteikti! Bet jautājums: kādā veidā un ar ko mēs iestājamies Eiropas Savienībā un arī NATO? Ja, ejot uz Eiropas Savienību, mūs pa ceļam varbūt mazliet aplaupa vai nedod to, ko ir solījuši, to pašu palīdzību lauksaimniekiem. Atvainojiet! Pliki un nabagi it kā Eiropā mēs nebūtu vajadzīgi.

Ja, ejot uz NATO, un to kā prasību izvirza ASV, ka, ja mēs gribam iestāties NATO, tad mums ir jāparaksta tāds pazemojošs līgums. Tātad, ejot uz NATO, mūs tur pa ceļam vēl piekauj vai atšauj kādu, nu ko tad, nu tā sanāca! Vai mums ir vajadzīgas tādas starptautiskas institūcijas, par tādu cenu? Ka faktiski mēs ierobežojam gan savas tiesības un savu jurisdikciju savas valsts teritorijā.

Divas nedēļas atpakaļ mēs apstiprinājām Nacionālās drošības koncepciju. Es atļaušos arī šajā sakarā citēt to, ko mēs apstiprinājām. Un par to arī izraisījās šīs debates. Un tad man ir absolūti skaidra Ārlietu ministrijas un Induļa Bērziņa konkrētā vēlme, kāpēc ir vajadzīga gan tāda koncepcija, gan arī tāds līgums. Vienīgi es gribētu dzirdēt no Ārlietu ministrijas skaidrību: uz kurieni mēs ejam? Uz Rietumiem, uz Austrumiem, uz Dienvidiem vai Ziemeļiem.

Es atgādinu, kolēģi, ka mēs apstiprinājām koncepciju, kurā melns uz balta bija rakstīts, ka Latvija aktīvi turpinās konsultācijas ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par līgumu par atpakaļuzņemšanas noslēgšanu. Pie tam nepaskaidrojot, par kādu atpakaļuzņemšanu mēs runājam. Pie tam labi zinot, ka nevienu burtu mēs nevaram mainīt šajā te koncepcijā.

Rišarda Labanovska priekšlikums, ka mēs varētu mainīt 7.pantu, neiztur kritiku. Tāpēc, ka starptautiskajā līgumā nevienu punktu, nevienu komatu mēs nevaram mainīt bez otras puses piekrišanas. Ja mums ir vajadzīga ASV palīdzība, lai ievestu kārtību mūsu valstī un ir nepieciešams uzaicināt FIB pārstāvjus, CIP pārstāvjus, Tieslietu ministrijas pārstāvjus, lai atklātu visu virkni noziegumu, kuri ir izdarīti mūsu valstī, es ļoti labi saprotu. Bet vai tādā gadījumā nevajadzētu tad veikt referendumu mūsu valsts teritorijā un pieteikties par 52.štatu ASV? Tad arī visi spēles noteikumi paliek absolūti skaidri. Ja mēs nevaram labprātīgi to izlemt. Tauta neatbalsta. Nu tādā gadījumā parlamentam ir visas tiesības pieņemt lēmumu — ātri, ātri piesakām karu Japānai vai Amerikai, labāk jau Japānai, viņiem vismaz nacionālā politika, iekšējā politika ir ļoti stingra, un tur iebraukt un legalizēties ir ļoti grūti, bet varam arī pārmaiņas pēc Amerikai. Un tad mums atkritīs visas problēmas. Kļūsim par ASV 52.štatu ar visu viņu jurisdikciju, atbildību. Tādā gadījumā mums nevajadzēs mainīt arī vairāk Vēlēšanu likumu, nebūs vairāk šīs te prasības, arī ne Saeimas deputātiem, ne pašvaldību deputātiem nevajadzēs tad zināt valsts valodu augstākajā līmenī. Un tad arī ir spēles noteikumi skaidri. Runāsim angliski arī no parlamenta tribīnes. Iemācīsimies visi to darīt, un kāda vaina! Tad ir skaidri spēles noteikumi.

Bet, ja Indulis Bērziņš kā ārlietu ministrs piekrīt parakstīt pazemojošus līgumus mūsu valstij un, nedod Dievs, par to kaut kur nākotnē saņemot kādus amatus Briselē vai NATO struktūrās, atvainojiet, tas ir pārāk dārgs prieks, lai mēs zem tā varētu parakstīties.

Un es aicinu tādā veidā neatbalstīt šo līgumu un nodot to atpakaļ valdībai, lai tik pazemojošus un apkaunojošus līgumus mūsu parlaments vairāk neizskatītu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Sociāldemokrāti ir pret attiecīgā līguma parakstīšanu. Protams, mūs neapmierina 5.pants, 7.pants, 9.pants. Un, lai būtu vēlreiz skaidrība, par ko ir runa, es gribētu jums pateikt vienu no pedagoģijas patiesībām, kur pateikts, ka zināšanu nostiprināšanai ir vēlama vēlreiz un vēlreiz informācijas atkārtošana. Atkārtojot šo informāciju, vēlreiz nolasīsim šo 7.pantu, lai zinātu, ja ne deputāti, kuri negrib klausīties, tad vismaz sabiedrība, kura klausās, kādā veidā ārlietu resursi un valdība sagatavoja viņiem noteiktu dāvanu. Tātad 7.panta 1.punkts: “Attiecībā uz tiesas procesiem un prasībām, izņemot prasības no līgumiem, Latvijas Republikas valdība neuzskata par vainīgu un atbrīvo no atbildības Amerikas Savienoto Valstu valdību un tā personāla līgumdarbiniekus un līgumdarbinieku personālu par īpašumam nodarītajiem zaudējumiem vai par jebkuras personas ievainojumu vai nāvi Latvijas Republikā, kam par cēloni bijušas šī līguma ietvaros paredzētās darbības.”

Un 3. šī panta punkts. Nekas šajā pantā netiek tulkots tā, lai aizkavētu tiesas procesus vai prasības pret Latvijas Republikas pilsoņiem vai Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošām personām. Lūk, ir 7.pants, kurš, mūsuprāt, attiecībā pret Latvijas valsti ir diskriminējošs, sagatavoja un parakstīja Latvijas Republikas ārlietu resors valdības pilnvarojumā.

Ko mēs gribētu par šo jautājumu pateikt? Ka mēs ļoti konkrēti apzināmies, ka šis dokuments tika gatavots gaisotnē, kad Amerikas Savienoto Valstu prezidents Buša kungs paziņoja visai sabiedrībai un visai pasaulei, ka ar jebkuriem līdzekļiem, metodēm cīnīsies pret starptautisko terorismu un neiesaka nevienam traucēt šajā cīņā. Un tur parādījās valstis, kuras tika nosauktas, ja to teritorijā ir teroristi vai teroristu organizācijas, šīs organizācijas tiks apkarotas. Vēlams, lai tās valstis, kuru teritorijās atrodas šīs organizācijas, labprātīgi sadarbojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ja šīs valstis negribēs sadarboties, tādā gadījumā, ignorējot šo valstu gribu, Amerikas Savienotās Valstis pašas atrisinās jautājumu ar to teritoriju organizācijām un teroristiem, kas ir to valstu teritorijā. Līdz ar to šis līgums... es arī varu uzreiz... riskēšu prognozēt, ar kādu valsti bija jābūt šeit parakstam. Un šeit, no vienas puses, izejot no Amerikas Savienoto Valstu deklarētās doktrīnas, ir paraksts — Amerikas Savienoto Valstu prezidents, no otras puses — Afganistānas valsts vadītājs. Jā, Afganistānas valsts piekrita pie zināma spiediena, ka viņu teritorijā ar teroristiem Amerikas Savienotās Valstis tiks galā. Un līdz ar to Afganistānas valdība neiebilst pret to, ka attiecīgie Afganistānas cilvēki šajās operācijās arī cieš. Bet es, protams, nesaprotu, kāpēc šeit ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu paraksts. Kāpēc mēs piekritām, ka mūsu teritorija tiek pielīdzināta Afganistānas teritorijai un darbībai, kas iespējama šajā laikā. Ir citi varbūt varianti, un, protams, pēc šī kara Afganistānā, kur ir atrisināti noteikti jautājumi, Amerikas Savienotās Valstis tagad pasaka arī, ka viņas var arī neslēgt līgumus vairāk. Bet uzskatot, piemēram, ka teroristi Irānā, Irākā, Ziemeļkorejā, ir gatavi arī tur darboties ar terorismu, arī tur tikt galā. Es nezinu, vai Amerikas Savienotās Valstis ies šo ceļu, bet jebkurā gadījumā attiecībā uz Afganistānu ir gājuši un pielīdzināja mūs absolūti Afganistānai.

Es gribētu redzēt, godātie deputāti, to situāciju, ka uz Ameriku aizbrauc kādas Eiropas valsts vadītāji, Šveices, Luksemburgas, Zviedrijas, un atbrauc ar tādu līgumu uz savu valsti atpakaļ. Varat ticēt, viņš pa ceļam aizietu atvaļinājumā, jo viņam neglābjami draud demisija. Jūs varat iedomāties kādu Austrumeiropas, Centrāleiropas valsti, vai tā ir Čehija, vai Polija, kuri parakstīs tādu līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm un paliks nesodīti? Protams, ka viņus nesapratīs, un viņi neuzdrošināsies tādus līgumus parakstīt. Kāpēc mūsu ārlietu resors uzskatīja, ka cīņā un ejot uz NATO, var uz jebkuriem līdzekļiem parakstīt jebkurus līgumus un uzskatīt, ka tādā veidā būs saprasti.

Jānis Ādamsons šeit šodien novilka paralēles starp ceļu uz NATO un ceļu uz Eiropas Savienību. Jā, mēs arī saskārāmies tagad ar ļoti konkrētu vienpusēju attieksmi no Eiropas Savienības valstīm par to, kā viņi attieksies pret dalībvalstīm tiešajos maksājumos, to skaitā pret Latviju. Un mums arī ir jāuzsver. Es gribētu šodien nocitēt jums citātu, ko pateicis Augusts Brigmanis, Zemnieku savienības vadītājs, šodien “Lauku Avīzē”. Viņa citāts, ko viņš pateica: “Jautājumi, kas skar Eiropas Savienības tiešos maksājumus, ir tikai tāds Eiropas Savienības emisāru izlūkgājiens — kā mēs reaģēsim. Vai mēs esam gatavi pieņemt visu to, ko mums noliek priekšā, vai arī pateiksim, ka tāda pieeja mūs neapmierina.”

Jebkurš solis, ko mēs pasakām, ka mūs neapmierina, tādā gadījumā tas ir precedents un mēs esam pret NATO vai pret Eiropas Savienību? Ja tādā veidā NATO un Eiropas Savienība tiek pasludinātas kā svētās govis, tad kaut kas nav kārtībā ar mūsu dialogu.

Nevar ārlietu resors un valdība atskaitīties kā pozitīvu, ka mēs ejam uz Eiropas Savienību, ejam uz NATO par jebkuru cenu ar visiem līdzekļiem, un pateikt, ka tā ir pozitīva politika.

Es ceru, ka šodien šis līgums netiks no mūsu puses atbalstīts un turpmāk nekas līdzīgs arī nekad parlamentā neparādīsies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji! Vispirms būtu jāatgādina mūsu Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kas gatavo šos līgumus, Latvijas Republikas Satversmi. 1. nodaļa, 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.”

Un vēl ir jāpaskatās 8. nodaļa — cilvēka pamattiesības. 89., 91., 94. un 95. pants. Diemžēl šos pantus un mūsu Satversmi, parakstot šo līgumu, Ārlietu ministrija nav ņēmusi vērā.

Vai tad mēs esam nonākuši līdz tādam līmenim, ka Latvijas valdība nokrīt līdz kauna pilnam atzinumam, ka Latvija nevar sevi aizstāvēt, nodrošināt drošību miera laikā. Miera laikā Latvija nevar nodrošināt pilnīgu aizsardzību savā teritorijā. Tas ir pilnīgais absurds, līdz kādai bezspēcībai mēs esam nonākuši, ka mēs esam spiesti piekrist Amerikas Savienotajām Valstīm, ka tagad viņa aizstāvēs mūsu pilsoņus, sargās mūsu robežas un ievedīs mums kārtību.

Man ir ļoti interesanti dzirdēt, vai tāds līdzīgs līgums ir noslēgts Somijai, Zviedrijai vai Šveicei. Pēc Ārlietu komisijas mūsu kolēģu izteikumiem nav tāds noslēgts. Tad kāpēc mēs darām kaut ko tādu, kas ir kauna pilna atzīšanās, ka mēs esam bezspēcīgi savā valstī. Un mēs esam ar mieru nodot Latvijā visu izpildīt citu valstu specdienestam. Kas tad tas ir — atzīšana? Kas mēs esam, kāds 53. vai 54. štats?

Cienījamie kolēģi! Kad Saeimā tika izskatīti jautājumi par radioaktīvo vielu ievešanu vai izvešanu no Latvijas, par sevišķi bīstamu ķīmisko vielu ievešanu vai izvešanu no Latvijas, es ierosināju strikti izskatīt un likumā ierakstīt, ka to nevar darīt, un tikai atļaut ar Ministru padomes īpašu lēmumu, jo šie materiāli Latvijas tautsaimniecībai nav vajadzīgi. Un, ja kas ir vajadzīgs medicīniskām vajadzībām, tehniskām vai zinātniskām, tas ir ļoti minimāls daudzums. Jūs to noraidījāt. Tātad jūs atvērāt vārtus visām tām nejēdzībām, kas diemžēl notiek pasaulē un kas apdraud cilvēku veselību un apdraud arī visu.

Tagad, kas attiecas uz Ārlietu ministriju. Jūs atceraties labi noslēgto jūras ekskluzīvās teritorijas līgumu ar Lietuvu, kurš arī bija sagatavots ļoti nepareizi, nekvalitatīvi un kā rezultātā, ja tas būtu pieņemts, Latvija būtu zaudējusi gandrīz 600 km2 jūras teritorijas. Ekonomikas ministrija līdz šim laikam visās kartēs, kur viņa izpārdod tos naftas ieguves laukus, iezīmē jauno robežu, kura nav Saeimā apstiprināta. Vai tad tas nav absurds?

Tagad, ja mēs paskatāmies tālāk pēc šī... kolēģi jau citēja visu to 5.pantu, 7., un tur vēl ir arī norādīts, ka Amerikas pilsoņi varēs iegādāties materiālās vērtības, nekustamo īpašumu. Bet visinteresantākais ir 13.pants, kur, parakstot šī līgumu, kā to izdarīja Bērziņa kungs, mēs paliekam kā ķīlnieki specdienestu darbībai, kuri nenes nekādu atbildību par saviem darījumiem Latvijā. Bet vai tad arī Savienotās Valstīs specdienesti vai armijas speciālisti nedara kādus jokus un nedara nosodamas lietas? Ir tādi gadījumi, kad braukā ar tankiem iedzēruši, ir citi atgadījumi. Nu, un ko tad mēs Latvijā darīsim — arī skatīsimies? Cik redzams, tāds līgums ir noslēgts ar Zviedriju, jo mani kolēģi jau atgādināja. Divas policistes nogalināja nelietis no Zviedrijas, un viņš līdz šim laikam nav sodīts Zviedrijā, un Latvijas policija viņu mierīgi palaida uz Zviedriju, lai pēc tam viņš varētu atkārtot tādus darījumus. Un, ja mēs paskatāmies arī uz to, Aizsardzības ministrijai, mūsu specdienestiem, Iekšlietu ministrijai ir iedalīti ļoti lieli līdzekļi, it sevišķi Aizsardzības ministrijai, un vai tad uz to līdzekļu pamata tie 1200 virsnieki, kas dien armijā, nevar izpildīt tās funkcijas, kuras mēs gribam, lai izpilda citu valstu armijas cilvēki? Tā ir pilna kauna lieta! Un, cienījamie kolēģi, kad bija sociāldemokrātu ierosinājums atbalstīt Iekšlietu ministriju un viņai iedalīt papildu finansējumu no valsts budžeta, lai veiktu dažādas operācijas un sagatavotu pretdarbībai, jūs arī noraidījāt. Un tagad jūs gaidāt palīdzību no citām valstīm! Savienotajām Valstīm diemžēl ir ļoti daudz darbības bez Latvijas. Un daudzreiz nozīmīgākas un smagākas. Un mēs nevaram atļauties citu valstu dienestus pieaicināt, lai tie strādā Latvijā. Ko tad darīs mūsu ierēdņi un tie visi cilvēki, kurus mēs ne slikti apmaksājam? Mēs atļaujam, attiecīgi apgādājam viņus ar aparatūru un veicam visdažādāko citu aprīkojumu iegādei.

Jā, cienījamie “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvji, jūs taču aicināt uz to, ka Latvijā nevar būt ārvalstu armijas, un savā laikā arī jūs visu laiku to runājāt. Nu, tad to vajag izpildīt!

Jā, un pēdējais. Ja mēs ejam uz Eiropas Savienību un NATO, tad vispār tāds līgums ir lieks. Sadarbojoties NATO... NATO kopējā darbībā visus šos jautājumus var risināt. Bet viena lieta ir tā, ar kuru mēs tik tiešām netiekam galā, — tā ir korupcija un ēnu ekonomika. Un tur mēs jau esam atzinuši, ka mēs nevaram neko izdarīt, un tagad mēs meklējam — vēl kaut kas lai mums palīdz. Diemžēl šo kauna pilno līgumu nevar atbalstīt. Tas ir viens.

Otrs. Mums ir jāaizsargā savi pilsoņi, un mēs nevaram atļaut to, ka citu valstu pilsoņi izdarīs Latvijā to, ko viņi vēlēsies un atzīs par vajadzīgu, un viņi paliks nesodāmi. Viens pedofils te jau no Amerikas Savienotajām Valstīm strādāja Latvijā, kur Izglītības un zinātnes ministrijas līmenī viņam deva tiesības strādāt skolās. Un tad redzat, pie kā tas ir novedis!

Cienījamie kolēģi, diemžēl šādu — Latvijas pusei apkaunojošu — līgumu atbalstīt nevar! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata 10 “Latvijas ceļa” frakcijas deputātu ierosinājums — turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtībā iekļauto lietu izskatīšanai. Iebildumu nav.

Nākamajam vārds debatēs Pēterim Elfertam, Ārlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram.

P.Elferts (Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šis līgums ir noslēgts, lai... (Starpsauciens: “Skaļāk!”) ar mērķi, ka Amerikas Savienotās Valstis var sniegt Latvijai neatmaksājamo palīdzību, dāvinot aprīkojumu, ekipējumu, kas ir nepieciešams, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu Latvijā, kā arī organizējot Latvijas attiecīgu institūciju pārstāvjiem apmācību darbam ar šo aprīkojumu. Es domāju, ka ir vietā nolasīt arī 1.pantu, lai arī ir pilnīgi skaidrs, kas te ir rakstīts. Un ir jāizprot līguma burts un arī gars.

1.pants. Amerikas Savienoto Valstu valdība var atbilstošā veidā palīdzēt Latvijas Republikas valdībai sasniegt sekojošus mērķus: apkarot masu iznīcināšanas ieroču, kā arī ar šādiem ieročiem saistītu tehnoloģiju, materiālu un speciālu zināšanu izplatīšanu no Latvijas Republikas, novērst neatļautu kodolieroču, bioloģisku vai ķīmisku ieroču un ar tiem saistītu materiālu nodošanu, tajā skaitā tranzītu un pārvadāšanu. Šis ir viens no būtiskākajiem punktiem līgumā.

Sadarbības nepieciešamība. Nepieciešamā sadarbība mums ir. 1995.gadā jau uz Latvijas robežas, kā jau Ādamsona kungs teica, sāka veikt šo eksportaun importa tranzīta kontroles sistēmu pilnā apjomā. Līguma mērķis un darbība ir nodrošināt to, ka tieši Latvijas Iekšlietu ministrija saņems neatmaksājamu palīdzību, nodarbosies ar kontroli uz valsts robežām. Tas ir, ar valsts Robežsardzi, muitu, Krasta apsardzi. Institūcijas, kas nodarbojas arī ar ķīmiski bioloģisku, toksisku, radioaktīvās dabas ārkārtas situāciju seku likvidēšanu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, katastrofu medicīnas centri.

Bez tam šis līgums palīdzēs arī realizēt Latvijas dalību antiterorisma koalīcijā un pildīt arī mūsu Korupcijas apkarošanas plānu. Attiecībā uz normām, kas tika minētas ar līguma 7.pantu. Ārlietu komisijā prasīja izziņu par to, ar kādām valstīm Amerika ir noslēgusi līdzīgus līgumus. Mēs arī šo informāciju sagādājām, un tā ir arī jau uzskaitīta šodien.

Pie tam es gribētu minēt to, ka tieši šāda norma bija Latvijas līgumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm tad, kad bija jānovāc tā saucamā Skrundas radiolokācijas stacija. Tieši šāda norma bija, un mēs redzējām, ka tas tika izpildīts sekmīgi. Šāda norma arī ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas protokolā par Baltijas bataljonu un Baltijas bataljona personāla statusu. Šāda norma arī ir Ziemeļatlantijas līgumā, kas ir noslēgts 1951.gadā, kas saista dalībvalstis. Šāda norma arī ir Ziemeļatlantijas līgumā, kas ir noslēgts 1951. gadā, kas saista dalībvalstis. Šāda norma arī ir saistoša Latvijai attiecībā uz miera programmas partnerattiecībām.

Par tā saucamo 7.pantu. Līgums atbilst Satversmes 91.pantam. Pants paredz, ka neviens cilvēks nevar izvairīties no atbildības likuma priekšā par izdarīto pārkāpumu.

Es gribu uzsvērt to, ka līgums atrunā par palīdzības piegādes noteikumiem, kā arī ASV speciālistu statusu, tiesības un pienākumus Latvijā, kad tie veic līguma izpildes darbības. Šī ir norma, kas arī ir saskaņota ar līguma 9.pantu, ASV valdības palīdzības sniedzējiem noteiktie atvieglojumi. Tātad arī šeit šī norma attiecas uz militāriem darbiniekiem, arī civiliem darbiniekiem. Un šie atvieglojumi ir noregulēti Vīnes 1961. gada konvencijā. Līguma 7.pants ir skatāms kopsakarā ar jau minēto 9.pantu. Šāda panta iekļaušana līgumā ir valsts vēlme aizsargāt savus pilsoņus, kuri pilda oficiālu valsts uzdevumu citā valstī. 7.pants neparedz ASV valdības personāla izvairīšanos no atbildības par izdarītajiem noziegumiem vai pārkāpumiem, pildot oficiālu uzdevumu līguma ietvaros. Pants attiecas uz nelaimes gadījumiem, kuri var rasties līguma izpildes gaitā, piemēram, strādājot ar bīstamām vielām. Ja ASV personāla darbībās tiek konstatēts nozieguma sastāvs, ASV personālam iestājas atbildība saskaņā ar ASV likumiem. Starptautisko tiesību izpratnē personāla imunitāte pret uzņēmējvalsts krimināljurisdikciju nozīmē, ka šīm personām ir saglabājusies nosūtītājvalsts, šajā gadījumā ASV, jurisdikcija un šīm personām likuma pārkāpuma gadījumā ir jāstājas ASV tiesas priekšā.

Un nobeidzot. 7.panta trešā daļa paredz, ka Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, kuru darbībās ir saskatāmas noziedzīgas nodarījuma pazīmes, nevar izvairīties no atbildības savā valstī, atsaucoties uz šī panta pirmo daļu. Tātad šīs lietas ir saistītas, un katrā ziņā šis līgums ir ļoti izdevīgs Latvijas valstij un arī saistīts ar mūsu ilgtermiņa mērķiem. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs

Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām debates. Nākamais Dzintars Kudums. Lūdzu!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Paldies Elferta kungam. Bet pārējiem deputātiem, kas pirms tam uzstājās, gribētu teikt, ka jūs burtiski veidojat kaut kādu histēriju un absolūti sagrozāt faktus, kādu nav.

Pirmām kārtām, ko tad mēs, Latvija, gribam? Mēs gribam būt droša valsts. Mēs gribam iestāties NATO. Šinī kolektīvā drošībā mēs gribam arī justies droši. Tātad faktiski mums jāatbilst tiem kritērijiem, kam atbilst tās valstis, ar kurām mēs gribam kopā šo drošību pasaulē veidot. Šīm valstīm, ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis, ir šī drošības sistēma ļoti labi atstrādāta gan uz robežām, gan arī savā valsts iekšienē, un viņa ar šiem uzdevumiem galā tiek. Līgumā šobrīd ir runa par ko? Par ko ir līgums? Šeit ir līgums par kodolieroču, bioloģisko un ķīmisko ieroču, teiksim, neatļautu pārvadāšanu vai tranzītu caur mūsu valsti. Mēs varam šodien nodrošināt to, ka šādā veidā caur mūsu valsti tranzīts nelegālais neiet? Mēs nevaram nodrošināt vairāku iemeslu dēļ. Nedz mums ir apmācīts personāls, nedz mums ir tādas ierīces, kuras ir ārkārtīgi dārgas, un mēs faktiski nevaram šo punktu pildīt, kas ir ārkārtīgi svarīgs, ja mēs gribam iestāties NATO. Šeit runa bija par 7.punktu. Redziet, saprotiet, ka mums tie amerikāņi, saproti, grib šeit visus, varbūt pusi iedzīvotāju, izšaut un no tā nenesīs nekādu atbildību. Es gribētu deputātiem atgādināt par līgumu un konkrēti arī nocitēt, kā bija šeit. Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums saistībā ar Skrundas lokatora nojaukšanu. 7.pants: “Latvijas puse nodrošinās pret zaudējumiem, nekaitēs un neierosinās nekādu tiesību procesu pret Savienoto Valstu pusi, tās personālu, Savienoto Valstu puses nolīgtajiem darba uzņēmējiem un darba uzņēmēju personālu par kaitējumu Latvijas puses īpašumiem vai tā zaudējumu. Vai par Latvijas puses personāla darbinieku nāvi vai ievainojumu, kas radies darbības rezultātā saskaņā ar šā līguma īstenošanu.” Kur tad bija tanī laikā šī histērija, kas šodien ir dzirdama no tribīnes? 1995.gadā. Mums vajadzēja izvākt, es atvainojos, Krievijas karaspēku no šejienes? Vajadzēja izvākt. Nojaukt vajadzēja Skrundas lokatoru. Un Levina kungs, senators Amerikas Savienotajās Valstīs, no kongresa dabūja šos 3 miljonus, lai mēs varētu to izdarīt. Izdarījām. Vai tika izšauti vai iznīcināti, vai mūsu valsts, teiksim, dzirdēja kaut ko par mūsu personāla vai cilvēku zaudējumiem? Neko nedzirdējām. Atcerēsimies, ka Amerikas Savienoto Valstu demokrātija ir... viņa ir demokrātiska un tiesiska valsts. Un, ja gadījumā arī kaut kas tamlīdzīgs notiktu, tad Amerikas Savienoto Valstu personāls, kas darbojas šeit, Latvijas teritorijā, šī līguma ietvaros atbildēs pēc Amerikas Savienoto Valstu likumiem.

Es gribētu vaicāt precīzi... piemēram, apgriezt šo situāciju otrādi. Ja mūsu valsts būtu izstrādājusi tehnoloģijas, lai aizsargātu robežas, un citās valstīs nebūtu un cita valsts, piemēram, tās pašas Amerikas Savienotās Valstis, gribētu šo tehnoloģiju un apmācību dabūt, es domāju, ka mēs savas valsts cilvēkiem, kurus sūtītu apmācīt citas valsts personālu, arī prasītu šo tiesisko aizsardzību, un mēs gribētu viņus tiesāt, ja gadījumā noticis būtu kaut kas līgumslēdzējas puses valstī, pēc mūsu Latvijas likumiem.

Tas ir ļoti normāls process. Ko mēs te vedam histēriju! Šis līgums ir nopietns, mūsu valstij vajadzīgs, un, manuprāt ir nepieciešams atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā — Helēna Demakova. Lūdzu! (No zāles deputāts J. Dobelis: “Helēna, apžēlojies!”)

H.Demakova (TP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Jautājums ir pārāk nopietns, un tādēļ man liekas, ka pat manai lielai simpātijai Dobeļa kungam... pavēra viņš acis un arī paklausīsies.

Neapšaubāmi, ka šis līgums mums ir jāatbalsta. Jo atšķirībā no sociāldemokrātiem es nedomāju, ka... un es domāju, ka arī pārējie nedomā, ka mūsu miers ir garantēts uz mūžīgiem laikiem. Un Somijas, Zviedrijas un Šveices piesaukšana ir spļāviens sejā tiem radioklausītājiem, kas ir īsti patrioti un kuri zina, ka Latvija ir bijusi atšķirībā no Somijas, Zviedrijas un Šveices okupēta valsts, un tā valsts, kas ir pārmantojusi, lūk, šīs te okupantu tiesības, to nav atzinusi.

Un sociāldemokrāti kārtējo reizi parādās kā ļoti komiska vienība, jo viņi nav sadalījušies tikai divās daļās. Es domāju, ka viņi tūlīt dalīsies arī trijās daļās, jo Lāzo kundze parasti ārzemēs runā vienu un ļoti aizstāv mūsu virzību uz NATO. Šajā gadījumā ir ārkārtīgi interesanti redzēt, ka viņas partijas biedri pauž kaut ko citu. Un mēs jau zinām par to, kā tas ir ar kādu augsta ranga bijušo politiķi, kādreiz augstu amatu ieņēmušu politiķi, kurš ārzemēs ir runājis vienu un šeit citu. Nu, tas ir liels negods tomēr.

Protams, ka tagad uz Saeimu atsūtītais dokuments ir diezgan komisks. Un tas nav pirmais gadījums, kad Ārlietu ministrija ir atsūtījusi izteiksmē komiskus dokumentus, un es pilnīgi saprotu, ka psiholoģiski ir smagi lasīt, ka Ārlietu ministrijas rīcībā... tagad es citēju... esošā informācija liecina, ka ASV ir noslēgusi līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā ar Azerbaidžānu, Uzbekistānu, Kazahstānu, Slovēniju, Gruziju, Moldovu un Baltkrieviju. Protams, tālāk Krievijas Federācija ir minēta. Nu, tas nav pirmais gadījums, kad šāda izteiksme un šāds diplomātiskais līmenis piemīt mūsu Ārlietu ministrijai, bet ne par to ir runa.

Runa ir par to, ka atmodas līderi nav bijusi tikai visa mūsu tauta plus daži gaišie spēki, un mēs zinām tagad ar desmit gadu distanci, kas ir šie gaišie spēki. Atmodas līderi pirmām kārtām ir meklējami tādās personībās kā lielais prezidents Reigans un mūsu draugi Amerikas Savienotajās Valstīs.

Un pirmām kārtām šīs draudzības un šo daudzo atbalsta gadu dēļ mums ir jāiet uz šo sadarbības līgumu tāpēc, ka tas ir Latvijai izdevīgs, pirmkārt, un, otrkārt, ka tā ir liela solidaritāte ar mūsu draugiem.

Un visbeidzot. Man tomēr gribētos, ka tie ārlietu speciālisti, kas mums sevi uzskata par izciliem ārlietu speciālistiem, nāktu runāt un debatētu ar sociāldemokrātiem, kuri tiešām spēj ar savu demagoģiju sagrozīt galvu ļoti daudziem nopietni domājošiem cilvēkiem — radioklausītājiem.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu ierosinājums saīsināt uzstāšanās laiku debatēs šīsdienas sēdē līdz piecām minūtēm, uzstājoties pirmo reizi, un vienai minūtei — otro reizi.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo desmit deputātu priekšlikumu!

Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 13, atturas — 12. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Nākamajam vārds Jurim Vidiņam.

Juris Galerijs Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Kolēģi! Vienkāršā valodā noliksim visas šīs lietas pa vietiņām. Pirmo reizi to kontrapropagandu pret šo līgumu es izlasīju slavenajā avīzē “Vestji segodņa”, kuri dikti žēlojās par to, ka nacionālais gods mums top nolikts un samīdīts kājām un tamlīdzīgi. Šodien, noklausoties izcilus ārlietu speciālistus, kā Lauska kungu, kā Ādamsona kungu, kas par aizsardzību ir ļoti liels specs, vai ne, man radās tāda jocīga izjūta. Tātad Amerikas Savienotās Valstis iesūtīs šeit tādus speciāli sagatavotus rīkļurāvējus kā Švarcenēgera tipa, ja, kas šeit slepkavos pa labi un pa kreisi, un viņi tiks sausā skaidri... sausā, viņus šeit netiesās, viņi vispār netaps tiesāti, viņi kā varoņi aizbrauks Amerikas Savienotajās Valstīs. Aizmirst piebilst vienu lietu, kad viņi pakļauti par tiem noziegumiem Amerikas Savienoto Valstu jurisdikcijai. Tātad viņi taps sodīti, Ādamsona kungs, un tā kā jūs... nu, atvainojiet, ziniet, to, kas jūs te bļaustāties par pazemojošiem līgumiem, ja, un pazemojošiem likumiem, tad jūs apskatieties vairāk... jūs minējāt... Austrumu virzienā, cik mēs esam tur piekāpušies, un viņu spiediena dēļ... Ja jūs būtu īstens Latvijas patriots, tad jūs tikpat aktīvi šeit runātu, vai ne, bet nu jums droši vien tā profesionālā izglītība to neatļauj... Jūs mani pārtraucat, es mazliet novirzījos, ja. Tātad, Ādamsona kungs, jums ar... viņi taps pakļauti Amerikas Savienoto Valstu jurisdikcijai, un tur ir paredzēts nāvessods, par ko jūs aktīvi uzstājaties, ja. Un, ja šeit kāds tas speciālo vienību karavīrs noslepkavos kādu mums šeit, Amerikā viņš taps sodīts stingrāk nekā pie mums, jo, pēc jūsu vārdiem, vienmēr, kad jūs uzstājaties, ka tiesa ir korumpēta, tad tur varbūt tiesa nebūs tik korumpēta. Tā ka es domāju, ka no šī viedokļa, ja, ka būtu labāk pat, ja Amerikas Savienotajās Valstīs viņus tiesātu, kur viņi saņemtu tiešām pelnīto sodu. Un tādēļ jūs jau visu šo... šo uzstāšanos vērsiet ne jau mums, bet tiem radioklausītājiem, ja, kuri nav pietiekami izglītoti, kuri uz šiem zemiskās propagandas āķiem var uzķerties, vai ne. Un tādēļ es aicinu cienījamos deputātus atbalstīt šo līgumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Es ar patiesu prieku klausos šīs debates, kas liecina, ka ir sācies jau Saeimas vēlēšanu kampaņas posms, lai arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Dobeļa personā kliedz skaļi, es domāju, viņi uzkāps tribīnē, pateiks savu viedokli paši, bez kliegšanas. (No zāles deputāts J. Dobelis: “Nestrīdies ar Bojāru!”)

Tā, ko es šeit gribētu pateikt, kolēģi. Jebkurā gadījumā es pilnīgi piekrītu Rišardam Labanovskim, ka šis 7.pants ir pilnīgi nepieņemams Latvijai kā demokrātiskai un sevi cienošai valstij. Es, protams, varu piekrist arī Helēnai Demakovai, kas teica, kad ir... citēju viņu, ka “Ārlietu ministrija ir parakstījusi komisku dokumentu”, tas tik tiešām ir komisks dokuments, un emocionāli šo dokumentu ļoti smagi lasīt. Es domāju, ka līdz ar to secinājums, ka sociāldemokrāti sagroza galvu, nu, ir tāds diskutabls tad, ja mēs ņemam šos divus jautājumus.

Un tagad par virzību uz NATO. Godājamie kolēģi, es gribētu pateikt pavisam vienkārši: ja mēs nobalsojam par šo līgumu bez grozījumiem, tad man ir lielas bažas, vai Pauela kungs vai Buša kungs nerunās atkal mums par prasībām, ka mēs diskriminējam kādu, šinī gadījumā Latvijas Republikas pilsoņus, kā to nosaka 7.panta trešā sadaļa, un arī Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas. Neapšaubāmi, pret citiem, kas tādi nav. Un tad ir jautājums — vai mūs vispār ņems NATO, ja mēs šādi skatīsimies uz šo lietu.

Otrkārt — kas būs, ja viņš nebūs vienkārši Latvijas Republikas pilsonis, bet būs gan Latvijas, gan ASV pilsonis. Tad gan viņš varēs, teiksim, būt citā kategorijā, un atkal mēs te sāksim šķirot cilvēkus pilnīgi atkarībā no tā, kāda ir pilsonība. Ja ir Latvijas Republikas pilsonība, tad šinī gadījumā šīs prasības, protams, zināmā mērā netiek attiecinātas, bet, ja viņam būs Amerikas, piemēram, vai Zviedrijas, vai Anglijas un Latvijas pilsonība, tad gan būs cita situācija.

Kolēģi, šinī gadījumā es varu pilnīgi precīzi pateikt, ja mēs šādu līgumu bez redakcionāliem labojumiem pieņemam, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu kolēģi Rietumvalstīs varēs runāt par to, ka mēs atkal kādu sabiedrības daļu diskriminējam. Tas ir neizbēgami un neapstrīdami. Un to parāda šī 7.panta daļa.

Cita lieta, ka varbūt nebūs attiecīgs spiediens bijis varbūt par šo diskriminācijas veidu no Austrumiem uz Rietumiem bijis, un tāpēc mums kaut kas nav jāizpilda. Tā ka mums vēl būs jāskatās, kā tur būs ar Vēlēšanu likumu un dažādu pasūtījumu izpildi, šeit, Saeimā.

Nākamais, ko es gribētu pateikt. Skaidri un gaiši. Šis 7.pants diskriminē Latviju. Un mēs varam runāt daudz un dažādi, ka tas ir ļoti normāls process, kā teica mans godājamais kolēģis Kudums. Es te neredzu nekādu ļoti normālu procesu, Latvijas Republiku diskriminējot. Nav tur nekā normāla! Man saka: lūk, Māra Gaiļa valdība ir parakstījusi tādu līgumu savulaik, ir bijusi pieļauta kļūda. Nu ko, tad vēlreiz taisīsim kļūdu, vēlreiz kāpsim tajā pašā upē iekšā, kur jau mēs zinām, ieliekot kāju iekšā, viņa būs netīra? Nu varbūt vajadzēs nopeldēties, varbūt vajadzētu pat ienirt tur iekšā.

Es saprotu, Dobeļa kungs, ka jums liekas, ka jums ir jāatkārto Māra Gaiļa kļūdas. Labi! Varbūt jūs atkārtojiet to, kas bija precīzi. Mums saka, ka bija lieliski, ka mēs, teiksim, Skrundas lokatoru uzspridzinājām. Es domāju, nu, tagad mēs varbūt celsim Audriņos. Nu labi, nu celsim Audriņos, ja mums jau tas ir uzspridzināts Skrundā. Tas ir viens, kolēģi!

Kas šeit ir vēl? Ir jāpasaka pavisam skaidri: ārpolitikai ir jābūt nopietnai.

Un tad, kad mēs ejam un parakstām šos līgumus, mums tie ir jāvērtē pirmām kārtām no nacionālo interešu viedokļa. Un nevis tikai par to, ka dokuments pats pēc sava mērķa un būtības ir pareizs un labs, bet arī no tā, kā teica precīzi mūsu kolēģe Demakova, ka Ārlietu ministrija ir parakstījusi komisku dokumentu. Nu kopš kura laika jums komisks dokuments ir ļoti normāls process? Kopš kura laika tad, kad ir ļoti smagi lasīt šo dokumentu, tas viss ir pareizi un labi? Nu tad izveidojiet tādu redakciju, godājamie kolēģi valdībā, lai nebūtu ļoti smagi, bet lai būtu ļoti patīkami lasīt! Bet, kādi jums ir iebildumi? Nevajag šeit nekādus iebildumus un runāt par kaut kādām demagoģijām.

Es gribētu pateikt skaidri un gaiši, kā jau Rišards Labanovskis teica un arī mans kolēģis Imants Burvis: “Mēs nevarēsim atbalstīt šādu līguma variantu, kurš neapšaubāmi diskriminē Latvijas Republikas pilsoņus un arī Latvijas Republikas pastāvīgos iedzīvotājus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Birzniece.

I.Birzniece (LC). Godājamais Prezidij un godātie deputāti! Šeit pirms dažiem runātājiem deputāts Leons Bojārs teica, ka šis līgums ir kauna pilns mūsu valstij. Bet šajā pēc 11.septembra laikā, cīņā pret starptautisko terorismu mēs, mazā Latvija, nevarēsim viena cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Ir jābūt kopā ar Amerikas Pretterorisma koalīciju. Sociāldemokrātu abas frakcijas maldina laikam tīšām, ka nebūs atbildības par kādiem izdarītiem noziegumiem pēc līguma pantiem Latvijā, jo, kā Pēteris Elferts, Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, arī pastāstīja, Amerikas personāls stāsies Amerikas tiesas priekšā. Ja jūs nezināt, ka 9.pantā ir 1961.gada 18.aprīļa Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem minēta, jums vajag zināt tās normas, tad varbūt vajag prasīt cienījamo profesoru Juri Bojāru, lai paskaidro šitās konvencijas, bet varbūt viņš arī nesaprot, nezinu, bet tur vajag tiešām, jā, kā Baldzēna kungs saka, ārpolitika ir ļoti nopietna. Un nevajag tikai tā no malas lasīt, kas ir tikai uz viena maza papīra. Tur daudz grāmatu ir jālasa, lai saprastu. Tagad mēs redzam, ka abas sociāldemokrātu frakcijas šeit, būdamas pret šo līgumu, laikam uzskata, ka Amerika ir ekvivalenta valsts ar Krieviju kā neuzticama partnervalsts. Redzēsim, kurā pusē viņi stājas. Vai ir kauna lieta cīnīties pret masu iznīcināšanu, pret ieroču izplatīšanu kopā ar Ameriku? Nē. Vai ir kauna lieta saņemt un strādāt kopā ar Ameriku, saņemt miljonu dolāru Amerikas vērtu apmācību un tehnisko palīdzību šajā svarīgajā cīņā? Nē. Mums ir jāatbalsta šis līgums.

Sēdes vadītājs. Rišards Labanovskis — otro reizi.

R.Labanovskis (SDS). Cienījamie kolēģi! Es neatbildēšu uz cienījamās Helēnas Demakovas un Birznieces kundzes izaicinājumiem, un atbildēt uz to, ka sociāldemokrāti ir dumji, tajā skaitā ārlietās... Bet ārlietās vienīgie gudrie ir Tautas partijas un “Latvijas ceļa” biedri. (Aplausi zālē.)

Līgums, es teicu, ir derīgs un vajadzīgs Latvijai, kad izplatās terorisma vilnis, un lai pārtrauktu šo kaitīgo masu iznīcināšanas ieroču iespējamo tranzītu caur Latvijas teritoriju. To var cilvēciski un kulturāli noformēt. Mums nav tagad jāizstrebj tā zupa, ko ir ievārījusi Ārlietu ministrija, parakstīdama šādu līgumu, un nav atrunājusi to, kas civilizēti būtu atrunājams šādā līgumā. Proti, sniedz palīdzību amerikāņu speciālisti, viņu darbības neaizskaramība, viņu aprīkojums. Viņi ir konsultanti, palīgi, instruktori un tā tālāk. Bet operatīvo darbību veic cilvēki: vai nu Latvijas pilsoņi, kuri atbild Latvijas likumu priekšā, vai ārzemnieki, kuri arī atbild likuma priekšā.

Sēdes vadītājs. Laiks!

R.Labanovskis. Šeit es, iespējams, saskatu, ka var būt runa par to, ka ir Latvijas pilsoņu tiesības aizskartas, un te varētu būt pamats kādreiz runāt Satversmes tiesai par šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Runājot par ārlietu speciālistiem un veselo saprātu. Es domāju, ka jābalstās uz veselo saprātu, lai atbildētu uz jautājumu, vai attiecīgi cilvēki tiks saukti pie atbildības, ja citi cilvēki tiks nogalināti. Pildot konkrētu uzdevumu Afganistānas teritorijā, amerikāņi noslaktēja gan teroristus, gan afgāņus, kuri bija pret teroristiem, gan Amerikas speciālistus, kuri strādāja Afganistānā, gan arī Amerikas karavīrus. Es gribu redzēt to Amerikas tiesu, kura sodīs tos amerikāņu karavīrus, kuri iznīcināja paši savu karaspēku kļūdas pēc.

Otrs jautājums. Attiecībā par neatliekamo palīdzību. Ja tas ir šī līguma cēlonis, tādā gadījumā Amerika Afganistānā neatliekamo un neatlīdzināmo palīdzību sniedz katru dienu. Vairākas reizes, desmitiem reižu vairāk nekā Latvijai. Gan nometot attiecīgos tur pārtikas maisus, gan attiecīgo piešķirot finansējumu pašu sagrautā atjaunošanai.

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad principā jebkurš līgums ārpolitikā ir korekts tikai vienā gadījumā — ja jūs esat gatavi nobalsot par tāda paša līguma parakstīšanu ar jebkuru kaimiņvalsti. Vai jūs esat gatavi parakstīt un nobalsot par šādu līgumu ar Krieviju? Ar Baltkrieviju? Igauniju? Zviedriju? Ņemot vērā vēsturisko pieredzi. Ja neesat gatavi, tad uzskatiet, ka Amerika ir tāda pati ārvalsts.

Otrs. Kāpēc mēs vispār steidzamies? Tā vai savādāk, es atceros, visi līgumi un likumi mums ir steidzami. Kā, piemēram, Austrijas — Latvijas nolīgums par izdošanu. Kamēr Kalējs bija dzīvs, tikmēr tas bija steidzami risināms jautājums. Jūs vispār atceraties, ka tāds mums bija? Šodien nav. Un man ir ļoti patīkami, ka “Latvijas ceļš”, viņu partijas pārstāvji kā juristi, par galveno speciālistu tagad ir atzinuši cilvēku, kurš, starp mums runājot, Latvijas Juristu biedrībā augstu nemaz nekotējas.

Sēdes vadītājs. Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Nav nekāda komiska, ka šis līgums tiek parakstīts ar Latviju, parakstīts ar Uzbekistānu, Azerbaidžānu, Krieviju un Slovēniju. Tāpēc, ka šīs ir reģiona robežvalstis, kurā pastāv vislielākie draudi, kodolieroču izplatīšanās draudi. Tātad nav nekā komiska šajā te apstāklī.

Ikvienam ir iespēja Ārlietu komisijā iepazīties ar šiem analogajiem līgumiem, kas noslēgti ar tām valstīm, kuras es tikko pārskaitīju. Es te tā paskatīju Krievijas līgumu. Un līgumā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju ir sekojoši divi panti: 7. un 9. Es īsi brīvā tulkojumā: Krievijas Federācija neveic nekādas tiesiskas darbības pret ASV personālu, kontraktoriem un kontraktoru personālu par Krievijas īpašuma vai izraisītām... Krievijas iedzīvotāju nāvi, kas rodas, pildot šo līgumu. 9. pants — Krievijas un ASV līgumā. ASV valdības nodarbinātie Krievijas Federācijas teritorijā to aktivitātēs, kas saistās ar līguma izpildi, šiem cilvēkiem tiek garantētas privilēģijas un imunitāte saskaņā ar Vīnes konvencijas diplomātiskajām attiecībām. 1961. gada konvencija tiek likta šī te panta pamatā.

Tātad kolēģi! Nekā speciāla šajā te pantā, ko mēs šeit šausmināmies un citējam, nav. Tas vienkārši citē Vīnes konvencijā paredzētās tiesības un privilēģijas, kas ir citu valstu speciālajiem dienestiem, diplomātiskajam personālam, veicot darbības svešā valstī. Šīs personas, veicot kādu noziegumu, stāsies tiesas priekšā savā mītnes zemē, konkrēti — ASV.

Ja šī persona būs veikusi kādus noziegumus, kas izies ārpus diplomātiskajām normām, ārpus diplomātiskās imunitātes tiesībām, šo personu pasargāt... šī persona var tikt tiesāta arī Latvijā. Latvija var pieprasīt šo personu tiesāt pie sevis.

Tā kā, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo līgumu, kuru atbalstīja visa, faktiski visa Ārlietu komisija, vienam balsojot pret.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mēs visi zinām, kas ir SS. Mēs visi arī zinām, kas ir SD. Bet vēl mēs ne visi zinām, kas ir SDS. Un es domāju, ka pēc šīsdienas debatēm pakāpeniski mēs arvien vairāk kaut ko no tā sapratīsim.

Šīsdienas milzīgā pretestība līgumam par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā nav nekas cits kā milzīga konkurence par vēlētāju balsīm starp SDS un LSDSP. Ne jau velti ...(Balsis zālē.) Ak, kur skaisti! Ahā... aizķēru gan jūs visus tur kreisajā pusē! Tagad interesantākais ir tas, ka PCTVL nekāpj tribīnē, jo viņi labi zina, ka šeit viņiem nav vajadzīgs cīnīties par vēlētāju balsīm. Viņi mierīgi rīkosies. Nervozē tie tur. Pareizi, viņiem ir, par ko nervozēt. Vienam ir 1,3%, otram procenti arī stipri brauc uz leju. Lūk, tā, draugi mīļie! Un man liekas, ka jūs visi labi saprotat, ka koalīcijas partneri nobalsos par. To jūs visi labi zinājāt, pirms tās debates bija sākušās. Tā ka ar savu daiļrunību, protams, jūs varat aizkustināt varbūt dažus vēlētājus. Tam es piekrītu. Un šī izmisīgā cīņa man patīk. Es arī esmu vecs sportists. Un man patīk, ka cīnās līdz pēdējam elpas vilcienam un pirms nāves varbūt vēl ķerās pie kaut kāda sporta rīka.

Tā kā, lūdzu, turpiniet! Man pat paliek interesanti. Tā kā laipni lūdzu visus pēc kārtas, ar Baldzēnu sākot, viņš tur mani pieminēja... nāc, šurp, Egil, un pastāsti, ko tu vēl vari jaunu izdomāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Uz tādas optimistiskas notis es gribētu vienu mazu komentāru tikai pateikt par cienījamās Helēnas Demakovas teikto. It kā atmoda dzimusi kaut kur Amerikā. Man bija tāda iespēja būt PSRS tautas deputātam vēl pēdējā saietā, un es visu to redzēju, kā atmoda auga no Baltijas valstīm, no Ukrainas, Gruzijas, kā auga no Krievijas... Krievijas progresīvajiem spēkiem, un ja... Es tāpēc to saku, ka ļoti būtu vēlams, ja jūs iepazītos ar Marinas Kosteņeckas grāmatu “Tas bija tautas laiks”, un jūs redzētu, kā tas viss notika, un es nebūtu te nācis, bet es vēlētos, lai no šīs tribīnes būtu vairāk patiesības un lai cilvēki zinātu, kā tas ir faktiski noticis.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Dobeļa kungs citēja Juri Bojāru no “Dienas Biznesa”, un viņš tālu nav ticis, bet katrā ziņā plaģiāts jau ir zināms zināšanu līmenis, tā ka apsveicu Juri Dobeli!

Nākamais, ko es gribētu pateikt, ir sekojošais. Kolēģi, šeit runa ir par nacionālajām interesēm — vai mēs pieļaujam Latvijas Republikas pilsoņu un arī pastāvīgi dzīvojošo personu Latvijas Republikā diskrimināciju pret jebkuriem nepilsoņiem, pret jebkuriem citu valstu pilsoņiem. Ja mēs to pieļaujam, tad tādā gadījumā šis 7.pants ir pareizs un labs, tā kā to teica Juris Dobelis no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Bet, ja mēs uzskatām, ka nedrīkst būt tā, ka atbrīvo citu valstu (tātad — Amerikas Savienoto Valstu) personas no atbildības — vienalga, vai tas būtu valdības vai personālam, vai līgumdarbiniekiem —, arī tad, ja ne tikai materiālie zaudējumi, bet arī ir ievainojums vai pat nāve iestājusies kādam Latvijas Republikā, ja mēs tā uzskatām, tad, protams, taisnība ir Jurim Dobelim.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Beidzot! Trešais spēks!”)

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Patīkami, tā kā Dobeļa kungs izsauca, ka vajag atnākt kādam no PCTVL, es nolēmu arī, ka vajag pateikt kaut ko labu šinī diskusijā. Un tad es visu laiku nopietni pārdomāju tādu jautājumu. Vidiņa kungs tāds liels aktīvists šodien ir. Un, nedod Dievs... un es atceros, ka savā laikā visi Latvijā runāja par kaut kādu sarkano dzīvsudrabu, nu, ko visi tur mēģināja viens otram pārdot, izandalēt, un ka teica, ka tā ir Krievijas tehnoloģija. Un man... es iedomājos netīšām, varbūt Vidiņa kungs tādu beidzot dabūjis, tur mājās, un amerikāņi uzzina. Kas tad tālāk notiek ar Vidiņa kungu kā šī likuma subjektu? Uz kurieni viņu īsti aizstiepj tie amerikāņi? Nu, redziet, patīkami, ka Dobeļa kungs jau norāda adresi, uz kurieni Vidiņa kungs jāpārvieto. Es vēlreiz saku: mēs šodien pieejam diezgan nenopietni.

Bet cik plaši šis likums tiks traktēts, un kā tas tiks pielietots? Un kā pielietos svešzemju... svešu valstu... nosauksim — speciālistus? Tāpat manī izbrīnu radīja Krasta kunga paziņojums, ka Vīnes konvencijai ar šo traktējumu tiks pievienoti arī specdienestu darbinieki, parasti jau, man liekas, specdienestu darbiniekiem diplomātiskais statuss netika piešķirts... Nu, es saprotu, ka Dobeļa kungs jau uztraucas, piesolīja nogādāt Vidiņa kungu krematorijā, bet nu... es vienkārši uzdodu jautājumu un ceru, ka cienījamie Aizsardzības ministrijas pārstāvji un Ārlietu ministrijas pārstāvji pastāstīs. Tāpat es nevaru piekrist cienījamai Birznieces kundzei. Savā laikā tā ļoti skaisti nolasīja līgumu starp Ameriku un Latviju sakarā ar Skrundas lokatoru. Tas ir kauns, ka Latvija varēja parakstīt... ka “Latvijas ceļa” tik talantīgie juristi un speciālisti atļāva parakstīt Latvijas valstij tādu pazemojošu līgumu. Ir cits jautājums, par to paldies Dievam, ka nekādas nelaimes nav notikušas. Bet kas būtu, ja būtu notikušas? Izrādītos, neviens jau nenes nekādu atbildību. Tas ir kauns, un diez vai būtu jālepojas ar tādu iepriekšējo “Ceļa” varas pārstāvju līguma parakstīšanu. Un tādēļ es vēlreiz aicinu nopietni pārdomāt, protams, juristus. Es neatnācu speciāli ķert šeit balsis, kā to dara TB/LNNK, LSD un kādas tur vēl visas partijas. Es atnācu... Tā kā tu aicināji personīgi, es atnācu pateikt savas domas...

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi. (Starpsauciens: “Nepadodies!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamā Birznieces kundze! Jā, tik tiešām, kauna pilns līgums, ka mēs, mūsu spēka struktūras nevar aizstāvēt Latvijas robežas un apsargāt savu teritoriju, un tie ir vārdi, kurus apstiprina Kuduma kungs. Viņš pateica: mūsējie nevar neko izdarīt. Nevar apkarot ne nelegālo tranzītu, ne pārējo.

Kas attiecas uz Ārlietu ministrijas kļūdām darbā un tādiem nejaukiem dokumentiem. Es pilnīgi jums piekrītu. Vidiņa kungs, vajag iemācīties labi mūsu Satversmi! Zināt viņu vajag! Mūsu pamattiesības un kāda tad tomēr tā Latvija ir pēc Satversmes.

Un vēl, Kuduma kungs, tik tiešām es jums piekrītu, ka mūsu spēku struktūras nenodrošina Latvijas drošību miera laikā, nevar apkarot visu to negatīvo, kas diemžēl notiek mūsu teritorijā un kas šķērso mūsu robežas. Nevar kontrolēt. Bet tā jau ir mūsu kļūda — valdības un Saeimas, ka mēs to viņiem nepiespiežam darīt. Un tāpēc mēs esam spiesti prasīt palīdzību no citām valstīm. Tas ir kauns, kā jūs to saprotat.

Un pēdējais. Kāpēc tad mēs izlietojam pie 300 miljoniem latu, maksājot no valsts budžeta to naudu, kurai... ar kuras palīdzību...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... jānodrošina Latvijas drošība miera laikā. Kāpēc tas nenotiek? Nu tad atbildiet uz to jautājumu. Un tāpēc sakiet, ka vairs nav, un tad mēs skrienam prasīt...

Sēdes vadītājs. Laiks!

L.Bojārs. ... no citām valstīm palīdzību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pēc formas piedāvātais likumprojekts tiešām ir neveikls un brīžiem pat komisks, kā teica mana kolēģe Helēna Demakova, un tas apliecina vienīgi Ārlietu ministrijas ierēdņu slikto latviešu valodas prasmi, bet tajā pat laikā likums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu mūsu valsts drošību.

Un cienījamie sociāldemokrāti! Cienījamais kolēģi Burvja kungs! Nu nav Amerikas Savienotās Valstis tāda pati valsts kā diktatoriskā Baltkrievija vai kā Krievija, kurā šobrīd notiek karš pret pašas valsts pilsoņiem. Nav tā, cienījamais Burvja kungs! Nav tā, cienījamie sociāldemokrāti! Amerikas Savienotās Valstis šobrīd ir lielākais drošības garants pasaulē. Un šobrīd arī šī valsts ir lielākais mūsu valsts pastāvēšanas drošības garants. Un tāpēc šis līgums ir vitāli nepieciešams. Un nav ko šeit nodarboties ar spekulācijām, cienījamie sociāldemokrāti!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Vai līgums vajadzīgs? Es vēlreiz uzsveru — tas it kā būtu vajadzīgs. Bet jebkurš līgums ir jāslēdz uz paritātes principiem, uz vienādības principiem. Savādāk nevar nemaz skatīties.

Runājot par finansējumu, Birznieces kundze, ko Amerika mums sniegs, es gribētu uzsvērt vienu. Izlasiet, lūdzu, 8.pantu, kurš paredz, ka par finansiālo palīdzību lēmums tiks pieņemts atsevišķi, bet līgums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā ratifikācijas.

Vidiņa kungs, es neesmu klanījies ne Maskavai un netaisos klanīties arī Vašingtonai, un, Vidiņa kungs, jūs ļoti labi zināt, ka iepriekšējā parlamenta laikā man četras reizes atšķirībā no jums atteica iebraukšanas vīzu Krievijā, tas arī ir fakts. Un es mierīgi pārdzīvošu, ja man arī neatļaus iebraukt Amerikā, tas arī pieder pie lietas. Un es aicinu vēlreiz: ievērot paritātes, slēdzot starptautiskus līgumus! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Guntars Krasts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Rišardam Labanovskim!

R.Labanovskis (SDS). Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā, ka ir tāda divdabīga situācija, es lūdzu, lai šo jautājumu noslēdz komisijas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

G.Krasts. Godātie kolēģi! Aicinu balsot un aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 22, atturas — 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 30.februāris.

G.Krasts. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lujānam!

M.Lujāns (PCTVL). Es piedāvātu 9.maiju. (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītājs. Vairāk priekšlikumu nav. Sāksim balsot ar tālāko tātad. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu šī gada 1.decembri. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 50, atturas — 11. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 9.maijs. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 52, atturas — 10. Priekšlikums noraidīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.februāris. Paldies!

G.Krasts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Apstiprinot šo likumu un līdz ar to arī šo nolīgumu ar Armēnijas Republiku, mēs tātad dodam iespējas Armēnijas Republikas pārvadātājiem, kravu un pasažieru pārvadātājiem, un arī Latvijas tāpat, veikt starptautiskos pārvadājumus abu pušu valstu teritorijās. Atbildīgā komisija atbalstīja. Es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. 15.februāris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad, noslēdzot šo līgumu, mūsu autopārvadātājiem pavērsies iespējas darboties neregulāro autobusu pārvadājumu sistēmā tajās valstīs, kas ir parakstījušas šo te līgumu, šo te Nolīgumu. Tās tehniskās prasības, kas tiek izvirzītas mūsu autopārvadātājiem, ir izpildāmas, un tātad, pievienojoties šim te Nolīgumam, Latvijas autopārvadātāji iegūs likumiski garantētas tiesības un juridiski aizsargātu statusu, tātad, kā es teicu, Nolīgumu parakstīja šo valstu teritorijās. Aicinu atbalstīt šo te likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Krasts. 15.februāris.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Šis ir tipveida līgums, kolēģi, droši vien visiem jums labi pazīstams. Tādus mēs esam noslēguši ar daudzām valstīm. Aicinu atbalstīt šo te likumprojektu, kas nodrošinās mūsu investīciju aizsardzību Rumānijas Republikā un otrādi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Iepriekšējā karstā debašu norise mani pārliecināja, protams, ka jums ir taisnība, valdošā koalīcija, un es uzskatu, ka arī šinī likumā un visos turpmākajos likumos ir jāieliek šāds 7. pants, ka attiecībā uz tiesu procesiem un prasībām, izņemot prasības no līgumiem, Latvijas Republikas valdība neuzskata par vainīgu un atbrīvo no atbildības, šajā gadījumā Rumānijas valsts valdību, personālu, līgumdarbiniekus un tā tālāk, kā tekstā.

Jums briesmīgi patīk šis? Nu, tad lai visas valstis pret mums izturas kā pret banānu republiku un mērkaķiem, kas tur dzīvo.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 15. februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Nākamais — likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Tātad pievienošanās šai konvencijai dos iespēju Latvijai iekļauties starptautiskajā civilprocesuālajā telpā un risināt tos bērnu adopcijas jautājumus, kuri līdz šim nebija iespējami, esot tajās juridiskajās attiecībās, kādās bija Latvija ar šo te konvenciju parakstījušajām valstīm. Un konkrēti tas atvieglinās Latvijai risināt aizbildniecības jautājumus ar ārvalstu iestādēm, un Latvijas tiesu nolēmumi var tikt... bērnu aizbildniecības jomā var tikt... iegūt starptautisku raksturu un otrādi. Tātad starptautiskie tiesu nolēmumi iegūst juridisku spēku Latvijā.

Aicinu atbalstīt šo te likumprojektu! Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 15. februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.4053 — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. Otrais lasījums.

1. ir tieslietu ministres Labuckas priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīts arī ir 2. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 3.priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 4. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 5. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 6.priekšlikums iestrādāts 7. — komisijas priekšlikumā — un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 8. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 9.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. 10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 11. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 12. priekšlikums ir iestrādāts komisijas 13.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Arī 14. priekšlikums ir iestrādāts komisijas 15.priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 16. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Vītols. Komisija atbalsta 17., 18., 19., 20. un 21. — tieslietu ministres priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Arī 22.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Komisija neatbalsta 23. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Neatbalsta 24. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Un neatbalsta 25. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

M.Vītols. 26. — tieslietu ministres priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 27. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 28. un 29. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 30. un 31. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 32., 33. un 34. — tieslietu ministres Labuckas priekšlikumi ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Atbalstīti ir arī 35. un 36. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. 37. — tieslietu ministres priekšlikums iestrādāts 38. — atbildīgās komisijas priekšlikumā un ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. 39.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu lemt par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

M.Vītols. 14. februāris.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!.. Iebilst... Lūdzu, kādi ir citi priekšlikumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Par cik otrajā lasījumā ir iestrādāti likumprojektā konceptuāli priekšlikumi, 28.februāri, lūdzu, Juridiskajai komisijai arī ir jāizskata.

Sēdes vadītājs. Es nesaklausīju... 28.februāris tālākais termiņš.

Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam — 28.februāri. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 5, atturas — 21. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 28.februāris.

Izskatām lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” izskatīšanai trešajā lasījumā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta “Reģionālās attīstības likums” trešajam lasījumam šī gada 18.februāri”. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 36. Lēmums pieņemts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi no parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Latvijas kuģniecības” un citu tur privatizācijas jautājumā. Tātad pirmdien pie mums ciemos nāk Raits Černajs un Ozolnieka kungs, tā ka esiet mīļi un nekavējieties, esiet klāt un strādāsim!

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Jānis Leja, Andrejs Panteļējevs, Monika Zīle, Kārlis Leiškalns, Aleksandrs Kiršteins, Helmuls Čibulis, Silvija Dreimane, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Vents Balodis, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde slēgta!

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Freimaņa un Lauska jautājums Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par sevišķi bīstamo infekciju laboratoriju.

Atbildi sniegs labklājības ministrs Andrejs Požarnovs. Jūsu rīcībā divas minūtes.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Atbilde uz šo jautājumu ir sniegta rakstiski. Ar sevišķi bīstamajām infekcijām nodarbojas Nacionālā vides veselības centra Mikrobioloģijas un virusoloģijas izmeklējumu laboratorija. Bez tam šinī atbildē ir uzskaitītas gan tās saslimšanas, kuras var izmeklēt šajā laboratorijā, gan tās saslimšanas, kuru izmeklēšanu veic laboratorijas mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām ir vienošanās par izmeklēšanu, kā arī sniegta informācija par darba drošības prasībām šajās laboratorijās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram papildjautājumu uzdošanai.

L.Bojārs (LSDSP). Paldies! Ministra kungs, vai jūs nepateiksiet... bija tāda pavīdējusi ziņa, ka tā laboratorija tiek vai nu samazināta, vai gandrīz vai likvidēta un viss, kas ar to saistīts. Tātad tā strādās pastāvīgā režīmā, un nekādas likvidācijas vai tur strukturizācijas tai nebūs?

A.Požarnovs. Attiecībā uz šo laboratoriju var teikt pilnīgi viennozīmīgi, ka tās kapacitāte varētu būt tikai pastiprināta. Šī laboratorija likvidācijai netiek paredzēta. Un attiecībā par to, kādas reorganizācijas ir paredzamas attiecībā uz citām laboratorijām, tas ir citā jautājumā. Nākamajā jautājumā, par kuru ir nākamais iesniegtais materiāls.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Kā nākamo mēs uzklausīsim labklājības ministra Andreja Požarnova atbildi deputātiem Bojāram, Soldatjonokai, Grīgam, Freimanim un Lauskim par optimizētā un modernizētā Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta un Vides veselības aģentūras darbinieku kvalifikāciju. Atbildi sniedz labklājības ministrs Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Šis jautājums ir ļoti konkrēts, ir uzdoti jautājumi gan par Vides veselības departamenta, gan par Vides veselības aģentūras darbinieku kvalifikāciju. Šeit ir pievienots materiāls, kur uzskaitīts gan Vides veselības departamenta nolikums, konkrētās funkcijas un izklāsts arī par katru konkrēto darbinieku, viņa tātad izglītību un veicamajiem pienākumiem. Tāpat arī ir pievienots materiāls par Vides veselības aģentūras darbinieku kvalifikāciju un veicamajām funkcijām. Jāsaka, ka attiecībā uz diviem no minētajiem jūsu uzdotajā jautājumā — par Romanu Meļņiku un Zigfrīdu Bokumu, viņi nav darba attiecībās Vides veselības aģentūrā, viņi kaut kad bija strādājuši Vides veselības centrā, bet pēc reorganizācijas viņi nav darbinieki.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram papildjautājumu uzdošanai.

L.Bojārs (LSDSP). Jā, man ir divi jautājumi: pirmais man tika uzdots no iedzīvotājiem, laikam medicīnas darbiniekiem, par Viņķeļa kungu, kurš bija atklāts par korupciju, man liekas, Šķēles kunga laikā, kad viņš bija premjerministrs, no Labklājības ministrijas, un tagad viņš vada laboratoriju tīkla izveidošanu.

Un otrs: ko nozīmē — medicīnas profilakse? Jo tāds esot ielikts raksts vienā no grāmatām, kur... par kaut kādu iestādi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

A.Požarnovs. Attiecībā par Viņķeļa kungu es gribu teikt to, ka Andra Šķēles valdībā viņš bija veselības valsts ministrs. Un toreiz viņš tātad aizgāja no valdības sakarā ar to, ka viņš Uzņēmumu reģistrā nebija noformējis savlaicīgi šo te darbu, papildu darbu, bet jautājums tika izskatīts arī tiesībsargājošajās institūcijās, no kurām ir atzinums, ka sakarā ar to, ka tajā laika posmā, kopš viņš strādāja par ministru, nebija tikai nokārtotas formalitātes Uzņēmumu reģistrā, bet tās uzņēmējsabiedrības neveica nekādu saimniecisko darbību, un līdz ar to nekāda veida korupcija, nekāda veida likuma pārkāpums nav saskatāms. Līdz ar to faktiski tas bija tāds zināms tā laika valdības lēmums. Bet nekāda nozieguma sastāva tajā jautājumā nebija.

Attiecībā par to, kādēļ viņš turpina strādāt, viņš kā profesionālis ir ar ļoti lielu administratīvu un citu darba pieredzi, protams, viņš ir ļoti nozīmīgs šinī darbā.

Attiecībā par profilaksi es varētu komentēt, kas ir profilakse kā tāda. Bet atvainojos, jūsu jautājums ir mazdruscītiņ varbūt nekonkrēts tādēļ, ka kaut kādā rakstā kaut kādu izteikumu es varētu komentēt tad, ja gadījumā man tas būtu priekšā. Šobrīd es atturēšos no komentāra.

Sēdes vadītājs. Labi. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Tālāk uzklausīsim labklājības ministra Andreja Požarnova atbildi uz deputātu Bojāra, Barčas, Čevera, Grīga un Ādamsona jautājumu par sertificēto bijušo Vides veselības centra laboratoriju tīkla likvidēšanu. Atbildi sniegs labklājības ministrs. Lūdzu!

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Arī uz šo jautājumu atbilde ir sniegta rakstiski. Varu piebilst papildus vēl sekojošo, ka, analizējot dažādus dienestus un izvērtējot, cik kopumā mums ir laboratoriju valstī, kas veic līdzīgas funkcijas, valdībā nonāca pie slēdziena, ka ir nepieciešams laboratoriju skaitu optimizēt, jo pretējā gadījumā veidojas situācija, ka ir vairākas, pieņemsim, medicīniskās, veterinārās un citas laboratorijas, kur ir līdzīga aparatūra, kas strādā ar nepilnu noslodzi un tādēļ ir jāpārvērtē. Arī saistībā ar Vides veselības centra reorganizāciju tika izvērtēts nepieciešamais laboratoriju skaits dažādās pašvaldībās. Šajā dokumentā ir izklāstīts, cik laboratoriju ir pie Vides veselības centra, pie šī dienesta. Attiecīgi ir arī Zemkopības ministrijā, un VARAM sistēmā ir arī laboratorijas. Tā ka laboratoriju skaits tiek optimizēts, lai tām būtu noslogojums, lai tās varētu darboties kvalificētāk.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Leonam Bojāram.

L.Bojārs (LSDSP). Tās laboratorijas ja likvidēja, tad kāpēc tiek iedalīti naudas līdzekļi, apsolot jaunu laboratoriju organizēšanai? Tātad cik lietderīgi tiek izmantotas materiālās vērtības, kas bija? Tas ir viens jautājums. Kā jūs to uzskatāt?

Un otrs. Man uzdeva jautājumu no Alūksnes. Kā varēs Alūksne, Madona nogādāt visus materiālus analīzēm Gulbenē, un kā tas tiks nodrošināts? Kas atmaksās transportu un visu, ar ko tas saistīts?

A.Požarnovs. Tātad šis jautājums par ceļa izdevumiem notiek, savstarpēji vienojoties dažādām tātad šīm te veselības centra filiālēm un arī attiecībā uz laboratorijām. Par to, ka kādu no laboratorijām varētu veidot no jauna, jebkurā gadījumā tas ir pieļaujams process sakarā ar to, ka pie laboratoriju pārstrukturēšanas jāņem vērā viņu iespēja sertificēties, kā arī viņu attālums līdz visām ieinteresētām personām, līdz pašvaldībām. Tātad gadījumā, ja divas laboratorijas tiek slēgtas un atrod iespēju kādā citā pašvaldībā, kas atrodas pa vidu, izveidot jaunu, tad tas uzskatāms par optimālu procesu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Helēnai Soldatjonokai.

H.Soldatjonoka (LSDSP). Kā jūs vērtējat iespēju veidot privātas laboratorijas? Un, izejot attiecīgu sertifikāciju, vai tādas iespējas var būt? Jo tad arī uzņēmējiem un tiem, kas vēlas nodot uz analīzēm kaut kādus produktus vai ko, viņiem arī būs iespējas alternatīvai.

A.Požarnovs. Mans viedoklis pret privātajām laboratorijām ir tāds, ka tās var būt privātas. Un kā viens no piemēriem ir Gulbja laboratorija, kas darbojas ļoti pozitīvi, jo šai laboratorijai ir zemas cenas sakarā ar to, ka šai laboratorijai ir daudz klientūras. Un šādā laboratorijā var iepirkt lielos kombainus, un tādēļ arī izmeklējumu cena pazeminās.

Jautājums ir par references laboratorijām, kuru skaits ir jāplāno. Bet principā laboratorijas var būt privātas. Galvenais jautājums ir šīs sistēmas sakārtošanā, lai kontrolējošie dienesti paši nenoteiktu, ko izmeklēt, par kādu naudas summu izmeklēt, un to neizdarītu savās laboratorijās. Tāpēc sistēmai ir jābūt strukturētai, bet laboratorijas var būt arī privātas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbilde uz jautājumu ir sniegta.

Pārējās ministru atbildes tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00. Paldies!

 

A.Požarnovs Par optimizētā un modernizētā Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta un Vides veselības aģentūras darbinieku kvalifikāciju

A.Požarnovs Par sertificēto bijušo Vides veselības centra laboratoriju tīkla likvidēšanu

Pēc 2002.gada 7.februāra sēdes

— “Par 1924.gada Starptautisko konvenciju par dažu konosamenta noteikumu unifikāciju (Hāgas noteikumi), tās 1968.gada protokolu (Visbijas protokols) un 1979.gada protokolu (SDR protokols)”. (Reģ.nr.1086) (dok.nr.3830; nr.4046) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Valsts kontroles likums”. (Reģ.nr.1030) (dok.nr.3584; nr.4010) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums”. (Reģ.nr.980) (dok.nr.3406; nr.4015) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Reģ.nr.979) (dok.nr.3405; nr.4016) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. (Reģ.nr.914) (dok.nr.3192; nr.4037) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.970) (dok.nr.3389; nr.4038) Balsojums: 72 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””. (Reģ.nr.603) (dok.nr.2123; nr.4053) Balsojums: 79 par, 0 pret, 1 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Reģ.nr.1110) (dok.nr.3877; nr.4002) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”. (Reģ.nr.1131) (dok.nr.3984; nr.4031) Balsojums: 56 par, 8 pret, 24 atturas.

— “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. (Reģ.nr.1105) (dok.nr.3872; nr.4032) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām””. (Reģ.nr.1106) (dok.nr.3873; nr.4032) Balsojums: 64 par, 1 pret, 16 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par aģitāciju radio un televīzijā pirms pašvaldību vēlēšanām””. (Reģ.nr.1107) (dok.nr.3874; nr.4032) Balsojums: 62 par, 0 pret, 13 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””. (Reģ.nr.1108) (dok.nr.3875; nr.4032) Balsojums: 75 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. (Reģ.nr.1089) (dok.nr.3833; nr.4040) Balsojums: 71 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.1104) (dok.nr.3865; nr.4035) Balsojums: 55 par, 1 pret, 25 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā”. (Reģ.nr.1128) (dok.nr.3966; nr.4041) Balsojums: 62 par, 22 pret, 7 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.nr.1098) (dok.nr.3850; nr.4042) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Nolīgumu par starptautiskajiem neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem (INTERBUS)”. (Reģ.nr.1126) (dok.nr.3961; nr.4043) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. (Reģ.nr.1115) (dok.nr.3912; nr.4044) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu”. (Reģ.nr.528) (dok.nr.1787; nr.4045) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījums Bibliotēku likumā”. (Reģ.nr.1148) (dok.nr.4047; nr.4047A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā).

— “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”. (Reģ.nr.1149) (dok.nr.4048; nr.4048A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi Darba likumā”. (Reģ.nr.1150) (dok.nr.4049; nr.4049A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. (Reģ.nr.1151) (dok.nr.4050; nr.4050A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”. (Reģ.nr.1152) (dok.nr.4051; nr.4051A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību”. (Reģ.nr.1153) (dok.nr.4052; nr.4052A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Darba strīdu likums”. (Reģ.nr.1154) (dok.nr.4059; nr.4059A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

 

— “Par Laumas Volbergas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4054) Balsojums: 57 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Par Kornēlijas Počas apstiprināšanu par Madonas rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4055) Balsojums: 71 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Sarmītes Vamžas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4056) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Intara Bistera apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4057) Balsojums: 77 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Saeimas pastāvīgo pārstāvju un viņu aizstājēju Eiropas Savienības Konventā apstiprināšanu”. (dok.nr.4070) Balsojums: 60 par, 5 pret, 22 atturas.

 

— Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu L.Bojāra, H.Soldatjonokas, O.Grīga, G.Freimaņa un V.Lauska jautājumu par sevišķi bīstamo infekciju laboratoriju. (dok.nr.4082)

— Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu L.Bojāra, H.Soldatjonokas, O.Grīga, G.Freimaņa un V.Lauska jautājumu par optimizētā un modernizētā Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta un Vides veselības aģentūras darbinieku kvalifikāciju. (dok.nr.4083)

— Saeima saņēma labklājības ministra A.Požarnova atbildi uz deputātu L.Bojāra, A.Barčas, J.Čevera, O.Grīga un J.Ādamsona jautājumu par sertificēto bijušo Vides veselības centra laboratoriju tīkla likvidēšanu. (dok.nr.4071)

Saeimas preses dienests

 

Pēc 2002.gada 7.februāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien Saeimas deputāti plenārsēžu zālē patiešām debatēja daudz. Viena no svarīgākajām tēmām, par kuru plenārsēdē izvērsās debates, bija — pieņemt vai nepieņemt pirmajā, konceptuālajā lasījumā likumprojektu “Par Rīgas pilsētas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”. Beigu beigās deputātu vairākums izvēlējās atbalstīt šo likumprojektu, lai gan jāsaka, ka priekšā vēl ļoti daudz diskusiju par to, cik lielai jābūt kartē iezīmētajai teritorijai, uz kuru attiecināt dažāda veida ierobežojumus — vai tai jābūt tikai Vecrīgai vai daudz, daudz lielākai teritorijai; arī par to, kādiem konkrēti jābūt šiem ierobežojumiem.

Daudz runājām arī par to, ir vai nav Latvijai jāratificē līgums ar Amerikas Savienotajām Valstīm, lai kopīgi cīnītos pret masu iznīcināšanas ieročiem. Deputāti izlēma par labu tam, ka šajā jautājumā būsim vienā barikāžu pusē ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Šodien pirmajā lasījumā tika akceptēti “Latvijas ceļa” iesniegtie priekšlikumi vairāku likumprojektu paketei par to, kā partijām savu finansu darbību un finansu lietas turēt skaidrākas, atklātākas un saprotamākas cilvēkiem, kuri par to gribētu interesēties tādos svarīgos politisko izvēļu izdarīšanas brīžos kā pirms Saeimas vai pašvaldību vēlēšanām. Ko tad “Latvijas ceļš” piedāvā? “Latvijas ceļš” piedāvā, lai tā nauda, ko partijas turpmāk varēs saņemt no jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, tiktu būtiski samazināta — no 25 000 latu uz 10 000 latu. Mēs domājam, ka tas mazinātu partiju atkarību no viena vai dažiem cilvēkiem vai firmām.

Mēs ierosinām deklarēt saņemtās naudas, pakalpojumus, tiesības un īpašas privilēģijas daudz smalkāk un sīkāk nekā līdz šim, un to darīt divas, nevis vienu reizi gadā. Un arī tos tēriņus, kas izdoti vēlēšanām, precīzāk vēlēšanu reklāmām un citām lietām, nodalīt īpašos atsevišķos kontos, lai kontroles institūcijām un arī cilvēkiem, kas nav kontroles institūcijas, bet par to interesējas, būtu vieglāk visu pārbaudīt un izskatīt. Ja šīs lietas netiktu ievērotas pēc tam, kad tās būtu iestrādātas likumā un tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumos, partijas varētu sodīt par finansu nosacījumu neievērošanu, un šis sods varētu būt līdz pat 10 000 latu. Tas nenozīmē, ka katrā gadījumā tieši šāda summa, varētu būt arī mazāk, ja pārkāpumi ir sīkāki.

Saeima mūs atbalstīja, par ko liels paldies. Izskanēja arī daudz kritikas, tomēr visi kopā strādāsim, lai nākamās Saeimas vēlēšanas rudenī varētu notikt no politiskā klimata viedokļa labākā atmosfērā.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija): Šonedēļ sākas lielākais pasaules sporta notikums — olimpiskās spēles. Mēs novēlam visiem mūsu olimpiešiem vislabākos panākumus. Tautas partijas deputāti, arī es ceru, ka visi līdzjutēji turēs īkšķus par mūsu sportistiem.

Šodien pēc Tautas partijas frakcijas deputātu ierosinājuma tika nosūtīta vēstule Ģenerālprokuratūrai, Valsts kontrolei un Tieslietu ministrijai, lai tās veiktu visstingrāko pārbaudi atbildīgajās institūcijās, pirmkārt, Naturalizācijas pārvaldē. Šodien mēs diemžēl saņēmām šokējošu informāciju no Satversmes aizsardzības biroja, ka ir atklāti cilvēki, kas ir ieguvuši pilsonību, neprotot latviešu valodu un piekukuļojot ierēdņus. Tas ir ārkārtējs likuma pārkāpums, jo valsts jau nav nekas abstrakts — to veido pilsoņu kopums, un ir briesmīgi, ja par pilsoņiem kļūst blēži ar citu blēžu — amatpersonu — palīdzību.

Tautas partijas deputāti ir sagatavojuši priekšlikumus papildinājumiem Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz nostiprināt valsts valodu. Tie tiks iesniegti pēc mūsu iniciatīvas izveidotajai darba grupai, kurā ietilpst visu trīs valdību veidojošo frakciju pārstāvji, jo normas, kas ir Satversmē, var atcelt vienīgi ar trīs ceturtdaļu deputātu balsu. Ja arī Saeimā sociāldemokrāti un varbūt vēl kāda partija vienosies, kā tas šobrīd ir noticis Rīgas domē ar promaskaviskajiem Jurkāna rubikiešiem, esmu pārliecināts, ka nākamajā Saeimā viņi trīs ceturtdaļas balsu nu nekādi nesavāks un līdz ar to nebūs spējīgi mūsu valsts valodas pozīcijas apdraudēt.

Šodien Saeima visilgāk diskutēja par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumprojektu. Tautas partijas deputāti vienprātīgi to atbalstīja, jo Rīga nepieder vienīgi rīdziniekiem vai Rīgas domei. Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, kuras liktenis ir būtisks ikvienam latvietim un Latvijas pilsonim. Rīgas vēsturiskajam centram ir izcila pasaules mēroga kultūrvēsturiskā vērtība, un 1997.gadā tas tika iekļauts pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā, kas ir liels gods. Un tajā pašā laikā arī pienākums Rīgas kultūras mantojumu saglabāt nākamajai paaudzei. Kopš 1997.gada gan Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir centusies pārliecināt Rīgas domi par vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna nepieciešamību. Diemžēl visu laiku esam saņēmuši tikai solījumus, bet šī plāna nav joprojām. Pēdējā laikā Rīgas vēsturiskajā centrā ir uzbūvētas gan milzīgās autostāvvietas pie Jēkaba kazarmām, gan kafejnīca Līvu laukumā, gan citi objekti, kas Rīgu vienkārši izkropļo. Un tāpēc, kad vadzis ir pilns, šobrīd iesniegts likumprojekts, kuru mēs noteikti atbalstīsim arī nākamajos lasījumos, lai Rīgas vēsturisko centru saglabātu.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Varētu turpināt to pašu tēmu, par ko runāja cienījamais Ābiķa kungs. Bet kā saka – dziedi, dziedi lakstīgala… Likumprojekts pats par sevi varētu būt jauks, ja nebūtu pamanāms tikai viens aspekts: nav runa par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu, bet runa ir tikai un vienīgi par ietekmes sadalīšanu starp valdību un Rīgas domi iespējās iztirgot vēsturiskā centra izkropļošanu. Tā kā likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā, tas nozīmē, ka ar to būs jāstrādā, un sociāldemokrāti to darīs, bet likumprojekts nenodrošinās to, par ko tik jauki pašlaik stāstīja iepriekšējie runātāji.

Par likumprojektu paketi, kas saistīta tieši ar politisko partiju un organizāciju finansēšanu priekšvēlēšanu cīņām. Sociāldemokrātu savienības frakcijas deputātu domas dalījās ar Jura Bojāra vadītās partijas pārstāvju domām, jo mēs atbalstījām šo paketi, apzinoties, ka diemžēl visa šī likumprojektu pakete paliek tikpat bezzobaina. Un ja Ģenerālprokuratūrai nebūs vēlēšanās iejaukties, šie likumi maz ko spēs ietekmēt.

Kā piemēru Lībanes kundze pašlaik minēja 25 000 likmes pazemināšanu līdz 10 000. Kā atbildes piemēru mēs varam minēt 48 000 latu Bojāra partijas naudas pazušanu, kuras uzskaite, saņemot no ventiņiem šādu sponsorējumu priekšvēlēšanu cīņai, nebija, un, atklāti runājot, Ģenerālprokuratūrai nebija pie kā pieķerties. Nauda bija pazudusi, un no partijas tika izslēgts cilvēks, kas jautāja: “Bojāra kungs, kur tad nauda pazudusi?” Tas ir kā mazs piemērs. Jebkurā gadījumā šāda vēlētāju un partijas biedru uzticības iztirgošana vēl arvien pastāv, bet likumu pakete ar visiem šiem grozījumiem paliek tikpat bezzobaina, tā ka būs jāstrādā atkal tālāk.

Nākamais nopietnu diskusiju objekts bija līgums starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību. Teorētiski varētu piekrist K.Lībanei par to, kurā barikāžu pusē mēs esam. Bet pavisam aizmirsts tika jautājums par to, ar kādām tiesībām mēs būsim vienā barikāžu pusē ar ASV. Viņiem būs tiesības kļūdas vai piedzeršanās dēļ, vai vēl kaut kāda iemesla dēļ nošaut kādu Latvijas pilsoni šajā barikāžu pusē, it kā mums nepietiktu šāvienu no pretējās barikāžu puses. Tajā pašā laikā Latvijas pilsoņiem šādas tiesības nebūs. Šī atšķirība starp pozīcijas un opozīcijas viedokli izpaudās arī balsojumā par pārstāvjiem Eiropas Savienības Konventā. Ja visā pasaulē, un mēs atsaucamies uz Ameriku kā uz demokrātijas paraugu, tomēr šādās institūcijās pārstāvēta tiek proporcionāli gan pozīcija, gan opozīcija, tad šinī gadījumā pozīcijas pārstāvji pilnīgi aizmirsa, ka opozīcijai ir tieši tādas pašas iespējas, tiesības un pienākumi, un izslēdza no šīs iespējas jebkuru opozīcijas pārstāvi.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Jāpateicas Saeimas partijām par atbalstu mūsu apvienības izstrādātajam likumprojektam “Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību”. Neskatoties uz karstajām debatēm, kurās piedalījās Saeimas opozicionāri un Rīgas domes pozicionāri, šis likumprojekts tika atbalstīts. Domāju, tas nostiprinās Rīgas vēsturisko centru. Tā Latvija apstiprinās arī savu virzību uz Eiropas struktūrām, kuras atzinušas Rīgu par visas pasaules vēsturisko mantojumu.

Asas debates izraisījās arī par likumprojektu par līgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Te jāatgādina starptautisko tiesību normas, kuras opozīcijas deputāti traktēja pilnīgi ačgārni. Es saprotu, ka jaunajai sociāldemokrātu partijai nav labas attiecības ar J.Bojāru, bet pašreizējai J.Bojāra vadītajai partijai, kuras vadītājs ir arī autors starptautisko tiesību grāmatai un pasniedz starptautiskās tiesības augstskolās, vajadzēja izskaidrot, ko nozīmē šīs normas. Kā mēs zinām, ir šī likuma darbība telpā un laikā. Ja ir speciāls līgums, tad tajā nosaka, kuri likumi darbosies attiecīgi uz katras valsts personām. Šajā gadījumā līgumā noteikts, ka uz Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem darbojas Amerikas Savienoto Valstu likumi, bet uz mūsu pilsoņiem — mūsu likumi.

Bez debatēm Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti šos priekšlikumus grozījumiem likumā iesniedza jau pagājušā gada beigās, jo tie saistīti ar aktuālu tēmu, kas tika ļoti plaši atspoguļota masu medijos pagājušā gada vidū. Šis ir jautājums, kas saistīts ar darba ņēmēju. Ja persona, kas strādā un maksā sociālo nodokli, uzraksta kādu autordarbu un saņem līdzekļus, tad likums nosaka, ka viņai jāreģistrējas arī kā pašnodarbinātai personai. Ja šie līdzekļi ir lielāki par 40 latiem, tai papildus vēl jāmaksā sociālais nodoklis. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti, tāpat arī Sociālo un darba lietu komisija uzskata, kamēr Finansu ministrija un finansu ministrs nav iesnieguši precīzus grozījumus, šai normai jāpaliek tādai, kāda tā bija līdz 2002.gada 1.janvārim, jo ko tas nozīmē? No 1.janvāra norma darbojas, un jebkuram ārstam, medmāsai, inženierim, kareivim, Saeimas deputātam, kuri ir arī darba ņēmēji, ja viņi uzraksta kaut vienu rakstu, to nodrukā un saņem atlīdzību, jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā un jāmaksā nodoklis. Tas ir ļoti neērti un birokrātiski. Apvienība uzskata, ka šai iespējai jābūt pēc izvēles — ja lielākas iemaksas, lielāka pensija, bet cilvēks var izlemt par savu dzīvi arī nemaksājot.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Viens no lakmusa papīrīšiem Saeimas likumdošanas veidā bija grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Mūsu frakcijas deputāti ir vairākkārt mēģinājuši šo jautājumu aktualizēt Saeimas diskusijās, bet tā kā priekšlikumus iesniedza opozīcija, tad tā netika atbalstīta. Veidojas ļoti paradoksāla situācija, kāda īsti valdība šodien Latvijā ir — vai vairākuma valdība vai mazākuma valdība. Cienījamais premjers A.Bērziņš kategoriski pieprasīja atlikt šā likumprojekta izskatīšanu, ko Saeima arī sākotnēji izdarīja, bet pēc normālām un savstarpējām diskusijām tomēr nolēma, ka šim likumprojektam jābūt tālākai virzībai. Par A.Bērziņa priekšlikumu atlikt likumprojekta izskatīšanu notika otrreizējs balsojums, ko atbalstīja tikai 44 Saeimas deputāti. Var teikt, ka A.Bērziņa valdība ir mazākuma valdība, un nav zināms, kā situācija veidosies tālāk.

Nopietnas diskusijas izvērsās par cienījamo kolēģu no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību. Nedaudz nevarētu piekrist cienījamam Jurdža kungam par to, ka šis likums ir progresīvs. Drīzāk tā ir sava veida politiska maza riebeklība, ja ņemam vērā, ka pirmais mērķis bija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalstītājs Purgaiļa kungs, pēc tam bija cienījamais Andris Bērziņš no savienības “Latvijas ceļš”, tad atkal “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Rīgas domes mērs Andris Ārgalis. Par visu nesakārtotību, it sevišķi vēsturiskajā centrā, atbildība būs jāuzņemas šīm divām partijām. Tā ir realitāte. Šodien, nepilna gada darbības laikā, diez vai varētu jauno Rīgas domi apvainot ļaunprātīgā celtniecībā. Lielākoties, it sevišķi iepazīstoties ar materiāliem, tiek realizēti tie projekti, ko bija akceptējušas šīs divas Rīgas domes — M.Purgaiļa un A.Bērziņa. Komisijā bieži vien diskutablu projektu nav iespējams apstādināt, jo visi līgumi ir noslēgti, un visas atļaujas iedotas. Līdz ar to paliek vai nu tiesu darbi, vai diemžēl ir jāatļauj šiem projektiem realizēties. Tā ir īstenība. Nākamnedēļ otrdien Vides apakškomisija uz sēdi ir uzaicinājusi ekspertus no UNESCO, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus, Vides aizsardzības kluba pārstāvjus un Rīgas domes pārstāvjus. Notiks diskusija, lai kvalitatīvi izanalizētu šo likumprojektu, kādi ir nepieciešami grozījumi, un ko tālāk ar šo likumprojektu darīt. To visu jāveic profesionāli, lai neiznāk tā, ka patiešām labs likumprojekts tiek netīšām nogremdēts.

Vēl viens nopietns jautājums bija par to, ka trešdien būs Saeimas ārkārtas sēde par sabiedrībai aktuālu jautājumu, ko atbalstīja sociāldemokrāti un Jaunā frakcija — par lauksaimniecību un Latvijas stratēģiju pret Eiropas Savienības politiku lauksaimniecībā.

G.Freimanis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija uzstājās ar divām iniciatīvām.

Vienu jau pieminēja Lujāna kungs — par ārkārtas plenārsēdes sasaukšanu, lai stingrāk noteiktu mūsu pozīciju sarunās Eiropas Savienībā par lauksaimniecības jautājumiem. Tā notiks nākamajā trešdienā pulksten 15. Protams, šo sēdi varēja sasaukt tikai ar visu opozīcijas deputātu atbalstu. Gribu pieminēt, ka bieži no tribīnes dzirdētie tēvzemieši, kas raud par valsts izpārdošanu, šoreiz atteicās parakstīt pieteikumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu.

Otra iniciatīva ir saistīta ar Ministru kabinetu, kas regulāri un sistemātiski nepilda Saeimas pieņemtos lēmumus. Tika sagatavots pieprasījums par bērnu pabalstiem, kurā Saeima bija uzdevusi līdz pagājušā gada 31.maijam izstrādāt priekšlikumus šā jautājuma regulēšanai, bet tas joprojām nav izdarīts.

Pārejot pie šodienas sēdē izskatītajiem likumprojektiem, jāsaka, ka daudz apspriestais likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā” Latvijai tomēr ir ārkārtīgi pazemojošs un netaisnīgs. Neviens nepieminēja pašu pēdējo punktu šajā līgumā, ka tad, kad līgums izbeidzas, šī atbildība vai bezatbildība Amerikas pilsoņiem turpinās neierobežotu laiku, faktiski tik ilgi, kamēr pastāvēs Latvija vai Amerika.

Jāpiemin Ārlietu ministrijas un Saeimas Ārlietu komisijas nekvalitatīvais darbs, jo tā nav pirmā reize, kad uz balsojumu liek likumprojektus, nepaskaidrojot būtību, un kas pēc tam sekos. Par piemēru minēšu iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā, kur toreiz tika nodeklarēts, ka viss būs tikai pozitīvi, pat nepieminot pielikumus vairāku tūkstošu lappušu apmērā, kur, starp citu, bija arī jautājums par monopolstāvokļa samazināšanu SIA “Lattelekom”, bet tagad notiek tiesas process un valstij ir lieli zaudējumi. Būtiskākais ir tas, ka neviens, arī Eiropas Savienība, nav prasījis šādu monopolstāvokļa samazināšanu. Tā ir bijusi mūsu pašu Ārlietu ministrijas iniciatīva.

Pārejot pie Rīgas, pie likumprojekta par Rīgas vēsturisko centru, jāsaka, ka šajā likumprojektā nav nekas jauns tāds, kas nebūtu jau normatīvajos aktos, kuri šobrīd darbojas, izņemot vienu. Tā kā valdošā koalīcija, kura tagad valda valstī, vairs nevalda Rīgas Domē, kā tēvzemietis Gaiļa kungs teica komisijas sēdē, nav iespējams izpildīt dotos solījumus, un paredzēta viena komisija, kura varēs turpināt pildīt šos dotos solījumus un turpināt “cūkot” Rīgas centru.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Es arī gribētu runāt par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par sadarbību masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas jomā”. Es domāju, ka šis dokuments ir ļoti svarīgs, neskatoties uz to, ka bija saņemta kritika no deputātiem, galvenokārt no opozīcijas deputātiem. Bet laikā, kad attīstās starptautiskais terorisms, un, ņemot vērā to, kas notika 11.septembrī Ņujorkā, šāds līgums ir absolūti nepieciešams, jo līguma ietvaros ir paredzēts, ka ASV Latvijai sniegs neatmaksājamu palīdzību gan apmācībās, gan tehniskā aprīkojuma jomā, rīkos dažādus seminārus un mācības Valsts policijai, Drošības policijai un Valsts robežsardzei. Es domāju, ka šīs iegūtās zināšanas darbinieki varēs izmantot, ne tikai karojot ar šo masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, bet arī padarot drošāku mūsu ikdienas dzīvi.

Vislielākās debates bija par 7.pantu, kurā teikts, ka attiecībā uz tiesas procesiem un prasībām, izņemot tās prasības, kas radīsies no līgumiem, Latvijas Republika neuzskata par vainīgu un atbrīvo no atbildības Amerikas Savienoto Valstu valdību, personālu, līgumdarbiniekus, līgumdarbinieku personālu, ja gadījumā radīsies kāds zaudējums īpašumam, vai būs ievainotas kādas personas, vai pat būs iestājusies nāve. Šeit runa ir par to, ka ne jau Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi šā līguma ietvaros nodarbosies ar varmācīgu Latvijas īpašumu iznīcināšanu, vai nogalinās vai ievainos Latvijas iedzīvotājus. Runa ir par to, ka šie Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi gadījumā, ja situācija nonāks līdz tam, ka iestāsies kāda administratīvā vai kriminālā atbildība, tiks tiesāti saskaņā ar savas valsts likumiem, tāpat kā Latvijas Republikas pilsoņi tiks tiesāti saskaņā ar mūsu valsts likumiem, un tas nav nekas neparasts starptautiskajā praksē.

Nākamais likumprojekts, par ko es gribētu runāt, ir likumprojekts par Rīgas vēsturisko centru. Uzskatu, ka šādam likumprojektam nevajadzētu būt, jo tiek radīta vēl tāda jauna institūcija kā padome, kas pārraudzīs Rīgas centra teritorijas plānojuma un izstrādes gaitu, piedalīsies dažādos sabiedriskās apspriešanas pasākumos un sniegs atzinumus Kultūras ministrijai. Tas nozīmē vēl papildu izdevumus, papildu birokrātiskās barjeras, kuras ir nevajadzīgas tiem uzņēmējiem vai cilvēkiem, kas dzīvo Rīgas centrā un grib renovēt, varbūt pārveidot vai izbūvēt no jauna kādas ēkas Rīgas centrā, jo pašreiz ar tā uzraudzību nodarbojas arī Rīgas dome.

Saeimas preses dienests