Likumprojekti

“Grozījumi likumā

“Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””

Saeimas dok. Nr. 4110; likumprojekts Nr. 1178

Saeimas deputātu grupas (M. Lujāns, I. Ūdre,

I. Burvis, T. Ketlers, A. Razminovičs, B. Cilevičs,

V. Lauskis, O. Grīgs, J. Urbanovičs, I. Solovjovs,

P. Apinis, J. Ādamsons, L. Bojārs, P. Salkazanovs)

2002. gada 11. februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

1. Izteikt likuma 1. pantu šādā redakcijā:

“ 1. pants. Par nopelniem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā tiem bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja “par” 1990. gada 4. maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” vai 1991. gada 21. augusta konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kā arī tiem bijušajiem PSRS Tautas deputātiem no Latvijas, kas sekmēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, piešķirams šajā likumā noteiktais tiesiskais stāvoklis un speciāla valsts pensija.”

Par likumprojektu

1. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

Šobrīd tiesības uz speciālās valsts pensijas saņemšanu ir piešķirtas astoņiem bijušajiem PSRS Tautas deputātiem no Latvijas, tiem, kuri 1990. gadā balotējās arī Latvijas PSR AP vēlēšanās. Bet 29 bijušās PSRS Tautas deputāti no Latvijas, kuri tāpat kā iepriekšminētie astoņi deputāti Maskavā darbojās saskaņā ar LTF programmu, tiesības uz šo speciālo pensiju nesaņem, jo turpināja darbu Maskavā un Latvijā Augstākās padomes vēlēšanās nebalotējās.

2. Tiesību akta būtība.

Piešķirt visiem deputātiem no Latvijas, kuri no 1988. gada līdz 1991. gadam cīnījās par Latvijas neatkarību parlamentos Maskavā un Latvijā, vienādas tiesības uz speciālo valsts pensiju, jo viņi darīja vienu darbu un vienādi riskēja ar savu dzīvību un veselību.

3. Kāda varētu būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojektam nebūs tiešas ietekmes uz tautsaimniecību, kā arī nebūs būtisku sociālo seku.

4. Kāda varētu būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Ņemot vērā, ka speciālā valsts pensija ir noteikta 80% apmērā no Saeimas deputāta mēnešalgas, tad pensiju izmaksai no valsts budžeta maksimāli būtu nepieciešami Ls 9280, mēnesī — Ls 320 x 29 jeb apmēram 100 tūkstoši latu.

Bet ņemot vērā to, ka vairāk nekā trešā daļa bijušo PSRS Tautas deputātu vēl nav sasnieguši pensijas vecumu un turpina strādāt algotu darbu, šī summa būs ievērojami mazāka. Jāņem vērā, ka bijušie PSRS Tautas deputāti, kas jau saņem vecuma pensijas, pēc speciālās pensijas saņemšanas vecuma pensiju vairs nesaņems, kas radīs valsts pensiju fonda ekonomiju.

Pašvaldību budžetus piedāvātie grozījumi neietekmēs.

5. Kāda varētu būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekta pieņemšana neprasīs grozījumu izdarīšanu citos normatīvajos aktos.

6. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Minēto jautājumu starptautiskie tiesību akti nereglamentē.

7. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

Minēto grozījumu lūdz izdarīt Tautas deputātu klubs “Neatkarība”, kura vēstuli pievienojam.

8. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

Likumprojekta pieņemšana neradīs vajadzību veidot jaunas institūcijas, jo speciālā valsts pensija tiks izmaksāta vispārējā kārtībā.

Pielikums pie 2001. gada 2. maija vēstules Nr. 3 LR Saeimai

Lūdzam piešķirt tās politiskās un sociālās garantijas, kādas ar likumu ir noteiktas Latvijas PSR Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja par 4. maija Neatkarības deklarāciju Rīgā šādiem bijušajiem PSRS Tautas deputātiem, kuri darbojās Maskavā uz LTF platformas:

Astoņi PSRS Tautas deputāti, kuri darbojās Maskavā uz LTF platformas, 1990. gadā tika ievēlēti arī par Latvijas Augstākās padomes deputātiem. Līdz ar to viņi šobrīd jau saņem politiskās un sociālās garantijas, kādas ar likumu ir noteiktas Latvijas PSR Augstākās padomes deputātiem, un tie ir:

Trīs no bijušajiem PSRS Tautas deputātiem, kuri darbojās Maskavā uz LTF platformas, ir jau miruši:

Vārds, uzvārds       Ievēlēts no...    

1. Andrejs Dandzbergs 318. nac.–ter. apgabals

2. Ivars Ķezbers 711. ter. apgabals

3. Indulis Zariņš PSRS Mākslas akadēmija

Deputātu zināšanai — vienpadsmit bijušie PSRS Tautas deputāti, kuri tika ievēlēti no Latvijas un darbojās uz interfrontes politiskās platformas:

Vārds, uzvārds Ievēlēts no...

Un, visbeidzot — viens PSRS Tautas deputāts, kurš tika ievēlēts ar LTF atbalstu, taču 1991. gada augustā darbojās Vissavienības ārkārtējās glābšanas komitejā, un tas bija Alberts Kauls (dzimis 1938.g., ievēlēts no 314. nacionāli — teritoriālā apgabala).