Lai patērētāji saņemtu tikai drošu un nekaitīgu pārtiku

Foto: A.F.I. Vakar preses konferencē: Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) direktors Vinets Veldre un PVD Sanitārās robežinspekcijas priekšniece Iveta Šice–Trēde

Lai uzticētu atbildību par pārtikas apriti vienotam valsts uzraudzības dienestam un nostiprinātu pārtikas produktu kontroli “no lauka līdz galdam”, pērn tika veikta Valsts veterinārā dienesta pakāpeniska reorganizācija un izveidots Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Sanitārā robežinspekcija bija viena no institūcijām, kas tika iekļauta PVD sastāvā. Kā vakar, 12. februārī, preses konferencē norādīja PVD direktors Vinets Veldre, Sanitārajai robežinspekcijai ir saglabāts juridiskās institūcijas statuss. Atzīstot, ka līdzšinējā sadarbība ar Sanitāro robežinspekciju bijusi veiksmīga, V. Veldre pauda cerību, ka tā arī turpināsies sekmīgi un tiks stiprināta, gan nodrošinot datu apmaiņu bez tā dēvētās liekās nomenklatūras un birokrātijas, gan kopīgi uzņemoties atbildību par pārtikas kontroli uz robežas. Sanitārā robežinspekcija pārbauda gan kvantitatīvi lielākās — fitosanitārajai kontrolei pakļautās — kravas, gan bīstamākās — veterinārajai kontrolei pakļautās — kravas, gan arī nekaitīguma un drošuma kontrolei pakļautās kravas.

Kā pastāstīja V. Veldre, kopā ar PVD Sanitārās robežinspekcijas priekšnieci Ivetu Šici–Trēdi viņš apmeklējis muitas robežpunktus, kur ar to vadību pārspriestas aktuālākās problēmas. Daudzos muitas punktos pašlaik notiek remonti un reorganizācijas, lai robežinspekcijai būtu ērtāk apkalpot klientus un apkopot nepieciešamo informāciju. Ir izveidota unikāla datu bāzu sistēma par visām deklarētajām kravām, kas vestas pāri valsts robežai gan importa, gan tranzīta gadījumos.

Kā nozīmīgāko Sanitārās robežinspekcijas pērnā gada veikumu V. Veldre minēja ļoti īsā laikā pabeigto Latvijas robežas aprīkošanu ar dezinfekcijas barjerām, kas pasargāja mūsu valsts teritoriju no lopu mutes un nagu sērgas, kura kontinentālajā Eiropā uzliesmoja marta sākumā. Jūnijā dezinfekcijas iekārtas robežpunktos tika noņemtas, iekonservētas un noglabātas robežkontroles punktos. Jācer, ka tuvākajā laikā tās nenāksies izmantot.

Šā gada pirmajā pusē ir plānots saslēgt PVD teritoriālo pārvalžu, robežkontroles punktu un Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centra laboratoriju datu bāzu sistēmas, informēja V. Veldre. Tādējādi klientiem būs iespējams vienkopus gūt ziņas par nepieciešamajiem dokumentiem un prasībām kravu importa vai eksporta gadījumos. Turklāt tas nodrošinās iespēju profesionālajiem dienestiem savstarpēji salāgot informāciju.

Sākot Sanitārās robežinspekcijas aizvadītā gada darba izvērtējumu, Iveta Šice–Trēde atgādināja, ka šīs institūcijas galvenais uzdevums ir garantēt drošas un nekaitīgas pārtikas nokļūšanu pie patērētājiem, veicot preču kontroli uz robežas.

2001. gadā Sanitārā robežinspekcija pārbaudīja 306 249 preču kravas, kas ir par 63 839 preču kravām mazāk nekā 2000. gadā. Pārbaudīto kravu skaita samazinājumu I. Šice–Trēde skaidroja ar to, ka aizvadītajā gadā Latvija bija noteikusi importa aizliegumus no valstīm, kurās konstatēja lopu mutes un nagu sērgas, govju spongiozās encefalopātijas (BSE) un putnu gripas uzliesmojumus.

58 % no 2001. gadā pārbaudītajām kravām bija importa, 38 % — tranzīta un 4 % — eksporta preču kravas. Skatot pēc kontroles veida, 50 % no pārbaudītajām bija nekaitīguma un drošuma kontrolei, 37 % — veterinārajai kontrolei un 13 % — fitosanitārajai kontrolei pakļautās kravas.

Pērn atpakaļ nosūtītājiem tika atgrieztas Latvijas Republikas prasībām neatbilstošas 179 preču kravas, no kurām 84 bija nekaitīguma un drošuma, 71 — veterinārajai un 24 — fitosanitārajai kontrolei pakļautās kravas. Kā pastāstīja I. Šice–Trēde, 34 gadījumos tika mēģināts mūsu valstī ievest kravas, kurām bija izdots importa aizliegums saistībā ar mutes un nagu sērgas uzliesmojumu Eiropā, 58 gadījumos nebija ievērotas Farmācijas likumā noteiktās prasības, kas aizliedz privātpersonām ar pasta sūtījumu starpniecību Latvijā ievest medikamentus, bet pārējos gadījumos trūka kāda no dokumentiem vai arī krava nebija attiecīgi marķēta.

No 108 aizturētajām un vēlāk Latvijā ielaistajām preču kravām 71 krava bija pakļauta veterinārajai, 27 — fitosanitārajai un 10 — nekaitīguma un drošuma kontrolei. Vairumā gadījumu kravas tika aizturētas līdz laboratoriskās izmeklēšanas rezultātu saņemšanai.

Iznīcināšanai Sanitārā robežinspekcija pagājušajā gadā nosūtījusi 53 preču kravas, kopumā 33 tonnas preču, kurām ir beidzies derīguma termiņš vai arī tās neatbilst attiecīgām kvalitātes prasībām.

Aizvadītajā gadā tika konstatēti mēģinājumi ievest humānās palīdzības kravas bez pavaddokumentiem, kuras pārbaudot inspektori starp lietotajiem apģērbiem atraduši sīkas pārtikas krājumu paciņas. Uz visiem humānās palīdzības sūtījumiem attiecas tādas pašas prasības kā uz jebkuru kravu, tātad pārtikas ievešanai ir nepieciešams attiecīgais sertifikāts.

Lai garantētu drošas pārtikas ieplūšanu valstī, Sanitārā robežinspekcija no fitosanitārajai kontrolei pakļautajām kravām 2001. gadā noņēmusi 192 paraugus, no tiem 16 gadījumos laboratoriskās izmeklēšanas rezultātā atrasti karantīnas organismi. 726 paraugi tika noņemti no nekaitīguma un drošuma kontrolei pakļautajām kravām un 40 paraugos tika konstatēti normu pārkāpumi. No veterinārajai kontrolei pakļautajām kravām uz laboratoriju tika nosūtīti 762 paraugi, no kuriem 43 neatbilda noteiktajām normām.

Bez tiešā darba — kravu pārbaužu veikšanas — PVD Sanitārā robežinspekcija turpina veterinārās un nekaitīguma un drošuma robežkontroles sfēru sakārtošanu atbilstoši kvalitātes standartiem, kā arī apkopo informāciju, lai varētu iesniegt fitosanitārās jomas akreditācijas pieteikumu Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā. To, ka 2001. gadā Sanitārā robežinspekcija vēl nekļuva par akreditētu valsts inspekciju, I. Šice–Trēde pamatoja ar Veterinārmedicīnas likuma un Pārtikas aprites uzraudzības likuma pieņemšanas aizkavēšanos. Nu tas ir noticis, un arī mūsu darbi virzās uz priekšu, sacīja PVD Sanitārās robežinspekcijas priekšniece.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore