Vakar, 12. februārī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Jūras kodekss”, kā arī likumprojekti “Grozījumi Civilprocesa likumā” un “Grozījumi “Likumā par ostām””. Jūras kodekss regulēs administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesību subjektiem ar jūrlietām saistītajās tiesiskajās attiecībās. Kodeksu piemēros visiem kuģiem, kas atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, visiem Latvijas kuģiem, kā arī citiem tiesību subjektiem, kas saistīti ar Latvijas kuģiem vai kuģošanu Latvijas ūdeņos. Šis kodekss neattiecas uz karakuģiem un to personālu. Ja starptautiskās tiesību normas, kas ir saistošas Latvijas Republikai, paredz citus nosacījumus, nevis tos, kas ietverti šajā kodeksā, piemēro starptautiskās tiesību normas. Citus Latvijas normatīvos aktus piemēro tādos ar jūrlietām saistītos jautājumos, kurus neregulē šis kodekss un starptautiskās jūras tiesību paražu normas. Grozījumi Civilprocesa likumā skar normas par kuģu arestu, kuģa izsoli u.c. atbilstoši Jūras kodeksa redakcijai. Grozījumi “Likumā par ostām” paredz noteikt, ka ostas kapteiņa funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums, šis likums un citi normatīvie akti. Grozījumi noteiks, ka kuģu arestu veic saskaņā ar Jūras kodeksu.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā tiek izsniegta atļauja ārvalsts augstskolas pārstāvniecības atvēršanai un darbībai”. Izglītības un zinātnes ministrija izsniedz atļauju, ievērojot Augstākās izglītības studiju programmu licencēšanas komisijas (izveidota un darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augstākās izglītības iestādē īstenojamo studiju programmu licencēšanu) lēmumu. Lai saņemtu atļauju, ārvalsts augstskola iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā pieteikumu. Pieteikumā norāda šādas ziņas: augstskolas nosaukums, juridiskais statuss un adrese; pārstāvniecības atvēršanas nepieciešamības īss pamatojums; tās personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstskola ir pilnvarojusi kārtot ar augstskolas pārstāvniecības atvēršanu saistītos jautājumus. Pieteikumam pievieno: dokumentu, kas apliecina, ka augstskola ārvalstī ir akreditēta (valstiski atzīta); augstskolas lēmumu par pārstāvniecības dibināšanu; pārstāvniecības nolikuma (statūtu) projektu. Atļauju vai motivētu atteikumu izglītības un zinātnes ministrs izsniedz mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas. Ārvalstu augstskolu pārstāvniecību darbību pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija. Izsniegto atļauju Izglītības un zinātnes ministrija anulē, ja ārvalsts augstskolas pārstāvniecības darbībā ir konstatēti ar izglītību saistīto normatīvo aktu pārkāpumi.

Akceptēts likumprojekts “Grozī-jums Obligātā militārā dienesta likumā”, kurš paredz no likuma izslēgt normu, kas attiecas uz ierindas dienesta zemessargiem, jo tā neatbilst pašreizējiem Nacionālo bruņoto spēku un mobilizācijas rezervju komplektēšanas principiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta standartu, Saeimas priekšsēdētāja karogu un Ministru prezidenta karogu””.

Akceptēts likumprojekts “Par 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvo protokolu par nāvessoda atcelšanu” un ar to saistītie likumprojekti: “Grozījumi Krimināllikumā’”, “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””, “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un “Grozījumi Apžēlošanas likumā”. Likumprojekts paredz pievienoties 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2. fakultatīvajam protokolam par nāvessoda atcelšanu.

Protokols paredz aizliegumu piemērot nāvessodu. Tādējādi Latvijas Republikai jau tagad ir iespēja atteikties no nāves soda pilnībā, ar šādu soli demonstrējot apņēmību sekot vispārējām tendencēm par pilnīgu nāves soda atcelšanu, izdarot attiecīgus grozījumus Krimināllikumā. Likumprojekti “Grozījumi Krimināllikumā”, “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””, “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”, “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un “Grozījumi Apžēlošanas likumā” saskaņo 1966.gada 16.decembra Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 2.fakultatīvā protokola par nāvessoda atcelšanu normas un likumu normas, lai īstenotu protokolā noteikto aizliegumu piemērot nāves sodu.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments