PSRS tautas komisāra Latvijas okupācijas plāns un tā īstenošana

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums. Sākums — “LV” 31.01.2002., Nr.17; “LV” 01.02.2002., Nr.18, “LV” 06.02.2002., Nr.20., “LV” 12.02.2002., Nr.23

Izvilkums no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

1941. gada 14. aprīļa lēmuma

Pilnīgi slepeni

 

Izraksts no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

1941. gada 14. aprīļa lēmuma Nr.571 ps.

Lai Latvijas PSR IeTK speciālo celtniecību nodrošinātu ar nepieciešamajiem instrumentiem un iekārtām, Latvijas PSR TKP nolemj:

5. Apstiprināt Jelgavas apriņķa izpildu komitejas un LK(b)P apriņķa komitejas lēmumu par sabiedriskās mājas “Līgo”, kura atrodas pie celtniecības objekta Nr.107, nodošanu objekta Nr.107 priekšnieka b. Drozdova rīcībā.

Uzdot Celtniecības tresta Nr.58 priekšniekam b. Bikovskim augstāk minēto māju atbrīvot divu dienu laikā.

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis 

LVA, 270.f., 1.s. apr., 24.l., 33.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no LPSR TKP sašaurinātās sēdes

1941. gada 14. aprīļa sēdes protokola Nr.9

Veikta aptaujas kārtībā Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

sašaurinātās sēdes

protokols Nr.9

 

Klausījās: BSKA Kara padomes iesniegumu par zemes gabalu piešķiršanu speciālām vajadzībām

Nolēma: Pamatojoties uz PSR Savienības TKP un VK(b)P CK 1941. g. 24.03. lēmumu, LPSR Tautas Komisāru Padomes sašaurinātā sēde nolemj:

1. Uzdot LPSR zemkopības tautas komisāram b. Vanagam, LPSR mežrūpniecības tautas komisāram b.Gustsonam un zemāk minēto apriņķu izpildu komiteju priekšsēdētājiem ierādīt sekojošus zemes gabalus BSKA speciālām vajadzībām:

Apriņķu	Zemes gabalu nosaukums	Zemes gab.
un pilsētu		platība, ha
nosaukums
Jēkabpils apr.	“Krustpils” — zemes gabals, kas atrodas	450 ha
	tieši blakus esošajam aerodromam
Dvinskas apr.	“Krievāni” — 13 km uz ziemeļaustrumiem	456 ha
	no Dvinskas
Bauskas apr.	“Bauska” — zemes gabals 1 1/2 km	228 ha
	uz austrumiem no Bauskas
Rīgas apr.	“Rumbula” — zemes gabals 7 km	272 ha
	no Rīgas [centra]
Dvinskas apr.	“Kaupernieki” — zemes gabals 8 km	245 ha
	no Krustpils
Vindavas apr.	“Packule” — zemes gabals 6 km	511 ha
	uz dienvidiem no Vindavas
Libavas apr.	“Vaiņode” — zemes gabals 1 1/2 km	455,3 ha
	no Vaiņodes stacijas
Mitavas apr.	“Glūda” — zemes gabals 0,5 km	370 ha
	uz ziemeļaustrumiem no Glūdas stacijas
Rīga	“Rīga” — zemes gabals, kas atrodas	400 ha
	Dvinas upes (tā tekstā — J.R.) kreisajā
	krastā 3 km uz ziemeļrietumiem no Rīgas
Aizputes apr.	“Cīrava” — zemes gabals 6 km	73 ha
	uz ziemeļrietumiem no Marijas stacijas
Cēsu apr.	“Uriekste” — zemes gabals 2 km	166 ha
	uz dienvidaustrumiem no Uriekstes stacijas
Valkas apr.	“Valka” — zemes gabals Saules stacijas rajonā,	85 ha
	13 km uz dienvidrietumiem no Valkas
Libavas apr.	“Ezere” — zemes gabals 12 km uz ziemeļiem	450 ha
	no Možeiķu stacijas
Dvinskas apr.	“Aglona” — zemes gabals Aglonas stacijas	329 ha
	rajonā, 40 km uz Za no Dvinskas
Režicas apr.	“Ozolaines muiža” robežojas	89 ha
	ar Aizsardz. taut. kom. zemes gabalu

(..)

LPSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs

V.Lācis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 20.l., 140., 141., 142.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

Aizputes apriņķa izpildu komitejas ziņojums par celtniecības materiālu sagatavošanu un izvešanu

LPSR Tautas Komisāru Padomei Pilnīgi slepeni, Nr.24

Atbildot uz Nr.567 ps Aizputes apriņķa pagaidu izpildu komiteja

Aizputē 1941. g. 17. aprīlī

Paziņoju, ka līdz 1. maijam tiks sagatavoti un izvesti šādi celtniecības materiāli:

a) Smiltis 5000 m3 Apriķu, Dzērves, Dunalkas un Aizputes pagastos,

b) grants 3000 m3 sagatavošana sākās 15. aprīlī Cīravas pagasta karjerā un 16. aprīlī Aizputes pagasta karjerā.

Materiālu nogādāšana uz celtniecības vietu tiks veikta ar zirgiem un automašīnām.

c) Šķembu sagatavošana notiek “Melnā kalna” karjeros, kur tiks iegūta lielākā daļa šķembu.

Grants un šķembu paraugi ir nosūtīti uz pārbaudi. (..)

Priekšsēdētājs

A.Kalniņš

 

Slepenās daļas vadītājs Grasmanis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 24.l., 63.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

PSRS iekšlietu tautas komisāra L.Berijas paziņojums par katlu un telšu nosūtīšanu aerodromu celtniecības bataljoniem

Latvijas PSR b. Lācim Telegramma no Maskavas

Rīga Pārraidīšanas datums un laiks

19/4–41.gads, pulksten 00.55 min.

 

Uz jūsu 25.p.4–1941.31.3 PSRS IeTK paziņo, ka aerodromu celtniecības bataljonu apgādei uz Latvijas PSR papildus tiek nosūtīti katli 10 tūkstoš cilvēkiem un teltis.

1176/B. PSRS iekšlietu tautas komisārs Berija

LVA, 270.f., 1.s. apr., 59.l., 110.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un LK(b)P CK lēmums par celtniecības bataljonu materiālās apgādes uzlabošanu

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un LK(b)P CK

Lēmums Nr.607–ps

1941. gada 22. aprīlī

 

Aerodromu celtniecībai Latvijas PSR teritorijā ieradās no jauna saformētie celtniecības bataljoni. Bataljonu sarkanarmieši un komandējošais sastāvs formas tērpus nesaņēma. Atšķirt sarkanarmieti no komandiera ir grūti, sakarā ar ko jau ir daudz gadījumu, kad sarkanarmieši kūtri izpilda komandieru pavēles vai pat uzsāk strīdus, kas nevar neatsaukties uz bataljonu disciplīnu. Sarkanarmiešu apģērbs un apavi ir sliktā stāvoklī un neatbilstoši sezonai. Tā, piemēram, daži ieradušies velteņos un vīzēs. Lielam vairumam nav veļas rezervju, bet sastopamā utainība draud ar infekcijas slimību izplatīšanos.

Ņemot vērā augstāk teikto, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome un LK(b)P CK nolemj — lūgt PSR Savienības tautas Komisāru Padomi un VK(b)P CK uzdot PSR Savienības Aizsardzības tautas komisariātam veikt celtniecības bataljonu apgādi ar lietotiem formas tērpiem, veļu un gultas piederumiem.

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs Lācis

LK(b)P CK sekretārs

Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s. apr., 20.l., 155.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Izraksts no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes lēmuma par 1300 zāģu nodošanu Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta celtniecībai

Mežrūpniecības tautas komisāram Pilnīgi slepeni

biedram Gustsonam

 

Izraksts no Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 1941. gada 22. aprīļa lēmuma Nr.605 ps

Lai Latvijas PSR IeTK celtniecību nodrošinātu ar nepieciešamajiem instrumentiem un mašīnām, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Mežrūpniecības tautas komisariātam triju dienu laikā nodot Latvijas PSR IeTK 1300 zāģus.

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs

V.Lācis

LVA, 270.f., 1.s. apr., 24.l., 65.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas K(b)P

Centrālās komitejas lēmums par vieglo automašīnu, dzelzceļa sliežu un metāla piešķiršanu Latvijas PSR Iekšlietu tautas komisariāta celtniecībai

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un LK(b)P CK

Lēmums Nr.722 ps

1941. gada 8. maijā

 

Lai Latvijas PSR IeTK specvienību nodrošinātu ar nepieciešamajām mašīnām, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome un Latvijas K(b)P CK nolemj:

1) No vietējo organizāciju rīcībā esošā skaita mobilizēt Latvijas PSR IeTK celtniecībai 15 vieglās automašīnas un nodot tās celtniecības lietošanā līdz celtniecības darbu pabeigšanai.

2) Pieņemt zināšanai Latvijas dzelzceļa priekšnieka biedra Vorobjova paziņojumu par iespēju piešķirt Latvijas PSR IeTK celtniecībai 10 km šaursliežu sliedes no viņa rīcībā esošajām; lūgt PSR Savienības Tautas Komisāru Padomi šo piešķiršanu sankcionēt.

3) Lūgt PSR Savienības Tautas Komisāru Padomi no rūpnīcā “Sarkanais metalurgs” rīcībā esošā piešķirt 27 tonnas metāla instrumentu izgatavošanai Latvijas PSR IeTK celtniecībai.

Latvijas PSR TKP priekšsēdētājs V.Lācis

Latvijas K(b)P CK sekretārs

J.Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s. apr., 20.l., 167.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes un Latvijas K(b)P Centrālās komitejas lēmums par darba klausības izsludināšanu

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes

un Latvijas K(b)P Centrālās komitejas

Lēmums Nr.772–ps

1941. gada 20. maijā

 

Piešķirot ārkārtīgi lielu nozīmi jautājumam par celtniecības, kuru veic LPSR IeTK, sekmīgu īstenošanu un uzskatot par nepieciešamu laika posmā starp pavasara sēju un lauksaimniecības ražas novākšanas darbiem pamatos pabeigt visu šai celtniecībai nepieciešamo vietējo celtniecības materiālu sagatavošanu un izvešanu (smiltis, granti, šķembas), akmens skaldīšanu šķembās, kā arī galvenos zemes darbus šajos objektos, Latvijas PSR Tautas Komisāru Padome un Latvijas K(b)P Centrālā komiteja nolemj:

1. Ievest no 25. maija līdz 5. jūnijam atkarībā no pavasara sējas pabeigšanas termiņiem pa atsevišķiem apriņķiem visā laika periodā līdz ražas novākšanas darbiem, t.i., š.g. 20. jūlijam, visos apriņķos lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju apmaksātu darba klausību darbiem Latv. PSR IeTK objektos.

2. Noteikt, ka iedzīvotāji, kuri ir iesaistīti darba klausībā, ir jāorganizē brigādēs pa 50 cilvēkiem katrā, uzdodot pagastu izpildu komitejām nozīmēt atbildīgo vadītāju katrā brigādē, kurš ir atbildīgs par visas brigādes darba organizāciju.

Piesaistāmo brigāžu skaitu katrā pagastā un to darba vietu noteikt saskaņā ar IeTK apriņķu daļu priekšnieku iesniegumiem.

3. Noteikt, ka visiem pilsoņiem, kuri ir iesaistīti darba klausībā, ir jāierodas darba vietā ar saviem instrumentiem, lietošanas kārtībā esošiem pajūgiem, aizjūgiem utt.

Samaksu par darba klausības kārtībā veiktajiem darbiem veikt pēc Vissavienības vienotām izstrādes normām un izcenojumiem.

4. Ieradušos strādnieku ēdināšanas organizāciju uzdot brigadieriem, kurus ieceļ pagasta izpildu komitejas. (..)

Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes priekšsēdētājs V.Lācis

 

Latvijas K(b)P Centrālās Komitejas sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, 270.f., 1.s. apr., 24.l., 126., 127.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētāja V.Lāča

un Latvijas K(b)P Centrālās komitejas sekretāra J.Kalnbērziņa ziņojums J.Staļinam

par aerodromu celtniecības darbiem

VK(b)P CK sekretāram Pilnīgi slepeni

un PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes 1941.g. 23. V Nr.12–15/ps

priekšsēdētājam biedram J.Staļinam

 

Dienesta ziņojums par VK(b)P CK un PSRS TKP

1941. gada 24. marta lēmuma izpildes gaitu

Izpildot VK(b)P CK un PSRS TKP 24. marta lēmumu, Latvijas PSR teritorijā ir izvērsta 11 aerodromu celtniecība, kuru veic Latvijas PSR IeTK.

Pēc stāvokļa uz 20. maiju stāvoklis šajā celtniecībā raksturojas šādi:

Visi punkti ir nodrošināti ar pamata darbaspēku (celtniecības bataljoniem), kuri objektos ieradās laikā no 20. līdz 25. aprīlim un uzsāka pamatdarbu izpildi laukumos un vietējo celtniecības materiālu sagatavošanu.

Periodā līdz pavasara sējas sākumam mēs noteicām vietējo iedzīvotāju apmaksātu darba klausību, kas deva iespēju sagatavot šos laukumus celtniecības bataljonu pieņemšanai un veikt sagatavošanas darbus vietējo celtniecības materiālu karjeros.

Izlemojot jautājumu par darba klausības noteikšanu no pavasara sējas pabeigšanas momenta līdz ražas novākšanas darbiem, mēs esam izvirzījuši uzdevumu pabeigt šajā laika posmā visus galvenos darbus, lai sagatavotu un izvestu vietējos celtniecības materiālus un celtniecības laukumos izpildītu galvenos zemes darbus.

Taču, neraugoties uz celtniecības laukumu nodrošināšanu ar pamatdarbaspēku un mūsu veiktajiem vairākiem pasākumiem, lai šīm būvēm nodotu celtniecības materiālus, iekārtas un mehānismus, kuri atrodas republikā, — darba tempi celtniecības laukumos ir nepietiekami. Atpalikšana no paredzētajiem grafikiem notiek sakarā ar kavēšanos celtniecības laukumu nodrošināšanā ar projektu – tehnisko dokumentāciju un laukumos nepieciešamo mehānismu, iekārtu un transporta līdzekļu piegādes aizkavēšanos.

Kara projekts ne tikai nenodrošināja celtniecības laukumus laikā ar projektu un tehnisko dokumentaciju, kurš bija noteikts VK(b)P CK un PSRS TKP 24. marta lēmumā, bet netiek ar to galā vēl daudz vairāk izstieptos termiņos, pēc kuriem cer izsniegt projektu dokumentāciju laukumiem līdz 1. jūlijam, 1. jūnija vietā, kā tas tam bija noteikts.

Tāds stāvoklis ar projektu dokumentāciju draud izjaukt mūsu pasākumus, kurus mēs paredzējām veikt laikā starp pavasara sēju un ražas novākšanas darbiem, jo projekta dokumentācijas trūkuma dēļ celtniecības laukumos nebūs pietiekamas darba frontes, lai veiktu pamatdarbus ar tiem spēkiem, kuri šajā laikā būs piesaistīti no vietējo iedzīvotāju vidus.

No celtniecības laukumiem piešķirtajām iekārtām un mehānismiem līdz šim laikam nav ieradušās 254 automašīnas ZIS–5, 28 betona maisītāji, 15 akmens drupinātāji un 25 vibratori. Līdz šim laikam celtniecības laukumi nav pilnīgi nodrošināti ar nepieciešamajām iekārtām un materiāliem, lai uzbūvētu ūdens pārvades tīklus un zemsprieguma elektrolīnijas.

Celtniecības laukumiem nav piešķirti orderi, lai pilnīgi apmierinātu to vajadzības pēc 600 automašīnām ZIS–5, pašizgāzējiem, 33 akmensdrupinātājiem, 84 elektrovibratoriem un vairākiem citiem mehānismiem un iekārtām.

Ziņojot par stāvokli, lūdzam jūsu norādījumus PSRS Aizsardzības tautas komisariātam par steidzami veicamiem mēriem, lai izlabotu radušos stāvokli, nodrošinātu celtniecības laukumus ar projektu–tehnisko dokumentāciju, PSRS Valsts plānu komisijai un PSRS IeTK — par LPSR IeTK steidzamu trūkstošo mehānismu, iekārtu un materiālu papildus piešķiršanu un jau piešķirto, bet vēl nesaņemto, nosūtīšanu.

Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Lācis

 

Latvijas K(b)P CK sekretārs J.Kalnbērziņš

LVA, PA–101.f., 1.apr., 50.l., 107., 108., 109.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

 

Valsts drošības un iekšlietu komisariātu darbinieku dienesta ziņojums par aerodromu celtniecības gaitu un celtniecības bataljonu personālsastāva

politiski morālo stāvokli

LPSR iekšlietu tautas komisāra vietniekam Pilnīgi slepeni

Valsts drošības kapteinim biedram Tuļķem

 

Dienesta ziņojums par Nr.42 celtniecības gaitu,

celtniecības bataljonu personālsastāva politiski morālo stāvokli*

Laukuma celtniecība līdz šai dienai, pat ar esošām iespējām, tomēr vēl notiek neorganizēti.

Iemesls tam ir pietiekami noteiktas tehniskās vadības trūkums no celtniecības iecirkņa inženiertehnisko darbinieku puses un pienācīgas vadības trūkums no celtniecības bataljonu pavēlniecības puses.

Šāds stāvoklis noved pie tā, ka bezmērķīgi tiek iztērēts daudz laika un valsts līdzekļu.

Daudz raksturīgāks piemērs tam var kalpot dambja būve uz “Kemarčas” upes priekš sūkņu stacijas, kurai vajadzēja padot ūdeni celtniecības vajadzībām un bataljonu izvietošanas vietai.

Šā dambja celtniecība sākās bez tehniskās sagatavošanas un, piemērm, bez šās upes krastu grunts pārbaudes. Tā rezultātā pēc darbu pabeigšanas kreisais krasts tika izskalots, kā rezultātā nācās veikt papildus darbus, lai nostiprinātu krastus un paplašinātu pašu dambi. Tikai pēc tam, kad dambis bija pilnīgi uztaisīts, pie vietējiem iedzīvotājiem tika noskaidrots, ka vasarās upe “Kemarci” izžūst.

Tādējādi izrādījās, ka 203 cilvēkdienas par 2921 rubli, plus celtniecības materiāls par summu 3460 rubļi, tikuši izlietoti veltīgi.

Tagad sūkņu staciju, kura pados ūdeni celtniecības un celtniecības bataljonu vajadzībām 3 km attālumā, nolēmuši būvēt uz Ventas upes.

Šās stacijas celtniecība notiek ļoti lēnām, tamdēļ celtniecība tuvākajā laikā izjutīs lielu ūdens trūkumu.

Līdz šim celtniecībai nav pietiekama daudzuma ķerru zemes darbiem. Savā laikā ķerras atsūtīja bez riteņiem, bet pēc tam, kad riteņi bija saņemti, darba sākuma momentā izrādījās, ka ķerras ir taisītas pēc nepareizas konstrukcijas, kā rezultātā zemes pārnešanai nācās izmantot nestuves, kas pazemināja darba ražīgumu. (..)

Arī akmens drupinātāju trūkums celtniecībā tuvākajā laikā var bremzēt vispārējo darba gaitu. Akmens skaldīšana ar rokām dod vidēji 0,15—0,20 m3 uz cilvēku dienā, t.i., zemāk par 10% no normas.

Ar tādiem darba tempiem, lai nodrošinātu celtniecības laukumu ar šķembām, būs nepieciešami 3—4 mēneši.

Bez tam, tamdēļ, ka, drupinot akmeņus ar rokām var tikt izjaukts darba plāns, pie pastāvošajām normām kaujinieki neattaisno dienas izdevumus, t.i., dienā nopelna tikai līdz 2 rubļiem.

Pietiekami noteiktas vadības trūkums no bataljonu pavēlniecības puses noved pie darba laika zaudējumiem. Visos darbos ir noteikti oficiāli 10 minūšu pārtraukumi pēc katrām 50 darba minūtēm, kas kopumā pa 12 stundu darba dienu sastāda 2 stundas. Taču sakarā ar to, ka šie pārtraukumi notiek patvarīgi pēc brigadieru ieskatiem agrāk par noteikto laiku un vairāk par paredzētajām 10 minūtēm, darba diena 12 stundu vietā faktiski ilgst 9 stundas (..).

Atsevišķās dienās celtniecības laukumā var novērot komandējošā sastāva trūkumu līdz pusdienas pārtraukumam, kā tas, piemēram, bija 23. un 24.maijā.

Ir gadījumi, kad iekārtas bez brīdinājuma aizvelk no viena bataljona pie cita, kā tas notika ar ķerrām (vispirms 470.aizvilka no 471., bet pēc tam — 471.no 470.), bet 23.maijā 470.atsevišķā celtniecības bataljona 2.rotas kara tehniķis nevarēja no rīta 2 stundu laikā organizēt zemes darbus tikai tamdēļ, ka nevarēja atrast šai apakšvienībai piestiprinātās ķerras.

Trūkst zemes darbu mehanizācijas, bet tas vilcējspēks, kuru dod vietējie iedzīvotāji, tiek izmantots nepilnvērtīgi. Tā, piemēram, 14.un 15.maijā strādnieki–vedēji pa iecirkņiem tika sadalīti tikai ap pulksten desmitiem no rīta.

Darba kontroles trūkums no vadošā sastāva puses noved pie darba kvalitātes pazemināšanas. Tā, piemēram, 470.atsevišķā celtniecības bataljona 2.rotas 2.vada 7.brigādes brigadieris Smorčkovs saaģitēja savu brigādi noņemt augsnes grunti tikai 5 cm biezumā paredzēto 15 cm vietā. Tas notika 15.un 16.maijā.

Smorčkovs paziņoja: “Zēni, tikai skatieties, lai neuzskrien tehniķis vai inženieris. Kaut arī mūsu darbs pazemina celtniecības kvalitāti, bet neviens neuzzinās, kas šajā iecirknī ir strādājis.” Smorčkova brigādes piemēram sekoja Uļjašina brigāde, kura strādāja līdzās, kura tajās pašās 2 dienās grunti noņēma tikai 5 cm biezumā.

Bija arī tādi fakti, ka 1941.g. 23.5. viena no 470.atsevišķā celtniecības bataljona apakšvienībām, strādājot mežā, atstāja nenodzēstus vairākus ugunskurus, kā rezultātā aizdegās mežs, kuru dzēst ieradās ugunsdzēsēju komanda no Ventspils (..). Līdz pat šim laikam celtniecības laukumā trūkst paša elementārākā ugunsdzēšamā inventāra, rokas sūkņi, kāpnes, spaiņi utt.

Politmasu darbs un 470.un 471.atsevišķo celtniecības bataljonu personālsastāva politiski morālais stāvoklis

470.un 471.atsevišķo celtniecības bataljonu politaparāta darbs ir pilnīgi nepietiekošs. Rotu politvadītāji neizmanto visas iespējas, lai veiktu politmasu darbu abu bataljonu kaujinieku vidū. Tā, piemēram, slikti tiek izmantoti pārtraukumi darba laikā, pusdienas pārtraukumi, izejamās dienas.

Tā rezultātā ir daudz sarunu sarkanarmiešu vidū par sadzīves, darba dienas garuma, izstrādes un citiem jautājumiem, kuriem, celtniecības bataljonu stāvokļa nepareizas izpratnes rezultātā, ir skaidri izteikts pretpadomju raksturs.

Pēdējā laikā palielinājušies grupveida pļēgurošanas un patvaļīgas aiziešanas no daļas gadījumi, kā rezultātā no 470.atsevišķā celtniecības bataljona kara tribunāla tiesai ir nodoti 3 cilvēki, bet no 471.atsevišķā celtniecības bataljona — 2 cilvēki.

1941.g. 17.5. akmeņu sagatavošanas laikā karjerā piedzērās 4 470.atsevišķā celtniecības bataljona sarkanarmieši. Pļēgurošanas iniciators ir šās rotas sarkanarmietis Kuzņecovs.

1941.g. 20.5. 4 471.atsevišķā celtniecības bataljona 2.rotas sarkanarmieši, dabūjuši atvaļinājumu, piedzērās un, atgriezušies kazarmās, sarīkoja skandālu. Iniciators bija sarkanarmietis Streļņikovs. (..)

1941.g. 20.5. 471.atsevišķā celtniecības bataljona 3.rotas 1.vada sarkanarmietis Taņins sakarā ar 12 stundu darba dienu sarkanarmiešiem paziņoja: “Cilvēks nav mašīna, viņam ir nepieciešama atpūta, arī mašīnu noliek profilaktiskajam remontam. (..)”

Š.g. 6.5. tas pats Taņins pusdienas pārtraukumā izteica šādus pretpadomju uzskatus: “Būtu bijis dzīvs Ļeņins, dzīve tad būtu labāka tamdēļ, ka viņš visas peļķes apstaigāja, staigāja kurpēs, bet Staļins valkā zābakus un iet taisni, nekur nenogriežoties, lūk, kamdēļ mums dzīve ir tik slikta. Mums stāstīja, ka buržuāziskās valstīs slikti dzīvojot, bet paskatieties, kā Latvijā dzīvo, katram ir velomašīna, pilnas kūtis ar lopiem un viss ir lēts.”

1941.g. 14.5. 470.atsevišķā celtniecības bataljona 2.rotas rakstvedis A.Ščegoļevs, reliģiskā kulta kalpotāja dēls, kurš izcietis sodu par kontrrevolucionāru darbību, sarkanarmiešiem paziņoja: “Mūs uz šejieni atdzina sakropļošanai. Nav nevienā padomju likumā teikts, ka jāstrādā ir 12 stundas. Par to tikai nezina augstāk stāvošie orgāni un nav iespējas uzrakstīt, kam vajaga. Bet es tomēr pratīšu to izdarīt. (..)” (..)

Neveselīga noskaņojuma un dzeršanas fakti ir novērojami arī komandējošā sastāva vidū. Tā, piemēram, 470.atsevišķā celtniecības bataljona komandieris kapteinis V.Djomins š.g. 16.maijā, izbraucot uz Popes karjeru, lika tā paša atsevišķā celtniecības bataljona 3.rotas komandierim Rineiskim un kara tehniķim Glagoļevam, sagatavot vakariņas ar vīnu. (..) Naktī Djomins ar Rimeiski pēc brauciena uz apakšvienību atgriezās karjerā un atkal meklēja vīnu, pie tam Djomins vairākas reizes Rineiskim jautāja: “Rotas komandieri, bet vai Jūs neesat spiegs, mani nepārdosiet? Sakiet taisnību. Es esmu labs cilvēks.”

1941.g. 29.5. 470.bataljona komandieris sarunā ar Rineiski par politsastāva komandējošo lomu ražošanā sacīja: “Komandējošais sastāvs ir pamats, bez kura nevar būt disciplīnas un panākumu, bet politvadītāji ir armijai nevajadzīgs balasts. Bez politvadītāju aparāta var pilnīgi iztikt. Valsts veltīgi tērē naudu politvadītāju uzturēšanai un politvadītāji tikai darbā traucē, nevis palīdz.” 1941.g. 2.5. zemes darbos sarunā 470.bataljona 2.rotas komandieris Medvedevs paziņoja: “Velns viņu zin. Es nekādi nesaprotu, kam mūsu bataljons līdzinās. Karaspēka daļai nekādi nav līdzīgs, bet ir līdzīgs ieslodzīto nometnei. (..)”

Piezīme: 1. Ziņojumā minētais 470.atsevišķā celtniecības bataljona 3.rotas komandieris Rineiskis ir mūsu ziņu avots, tamdēļ materiālu vajag izmantot uzmanīgi.

2. Dienesta ziņojumu par bataljonu sastāvu un aģentūras pasākumiem mēs 1941.g. 28.4. nosūtījām Baltijas kara apgabala 3.daļas nodaļas priekšniekam b.Volkovam, kurš tā kopijas nosūtīja iekšlietu tautas komisāram valsts drošības vecākajam majoram b.Novikam.

40. ACB operatīvais pilnvarotais

valsts drošības jaunākais leitnants Gerasimovs

471. ACB operatīvais pilnvarotais

valsts drošības jaunākais leitnants

Vaksenburgs

IeTK apriņķa daļas priekšnieks — Liecenieks

LVA, 1253.f., 1.apr., 1.l., 25., 25.a, 26., 26.a, 27.lp. Oriģināls.

Tulkojums no krievu valodas

* Saglabāts autoru rakstības stils

Turpinājums — seko