Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā

Saeimas dok. Nr. 4101; likumprojekts Nr. 1175

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2002. gada 15. janvāra sēdē akceptēts (prot. Nr. 3, 18.§)
un 7. februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Korupcijas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 22.nr.; 1996, 3., 15.nr.; 1998, 23.nr.; 1999, 8.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 5.panta pirmo daļu ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19) valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrības padomes vai valdes loceklis.”

2. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Dāvanu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai ir aizliegts tieši vai netieši pieņemt dāvanas, kas jebkādā veidā ir saistītas ar tās darbību valsts amatpersonas amatā, izņemot šā panta otrajā daļā paredzētos gadījumus.

(2) Valsts amatpersonai saistībā ar tās darbību valsts amatpersonas amatā ir atļauts pieņemt tikai diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kuras pasniedz:

1) oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

2) ārvalstu delegācijas vai ārvalstu amatpersonas savu valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

3) citu valstu amatpersonas Ārlietu ministrijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalsts valsts amatpersonām;

4) Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, ministram, īpašu uzdevumu ministram, valsts ministram – darba vizīšu laikā Latvijas Republikā;

5) Latvijas Republikas valsts svētkos un atceres dienās;

6) tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) jubilejā, kurā strādā šī amatpersona;

7) citos likumos paredzētajos gadījumos.

(3) Valsts amatpersonai ir aizliegts pieņemt dāvanas šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, ja tās ir šā panta astotajā daļā minētie citāda veida labumi.

(4) Šā panta otrajā daļā minētās dāvanas ir valsts vai attiecīgās pašvaldības īpašums. Diplomātiskās dāvanas reģistrē Ārlietu ministrijas Vienotais valsts protokols, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs. Par pārējo dāvanu izmantošanu lemj tās valsts vai pašvaldību institūcijas vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vadītājs, kurā ieņem amatu dāvanas saņēmējs.

(5) Kārtību, kādā izmantojamas un izpērkamas šā panta otrajā daļā minētās dāvanas, nosaka Ministru kabinets.

(6) Valsts amatpersonām ārpus amata pienākumu pildīšanas ir atļauts pieņemt dāvanas no radiniekiem, kā arī no fiziskajām un juridiskajām personām, ja attiecībā uz tām šī valsts amatpersona pirms dāvanas saņemšanas nav pieņēmusi lēmumu, veikusi uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikusi sodu. Ja valsts amatpersona ārpus amata pienākumu pildīšanas ir pieņēmusi dāvanas no fiziskajām vai juridiskajām personām, tā nav tiesīga attiecībā uz dāvanas devēju pieņemt lēmumu vai veikt uzraudzību, kontroli, izziņu vai uzlikt sodu.

(7) Ja ir šaubas par dāvanas piedāvājuma vai dāvanas pieņemšanas atbilstību šim likumam, valsts amatpersona nekavējoties par to rakstiski informē valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāju. Institūcijas vadītājs lemj par dāvanas pieņemšanu vai nepieņemšanu.

(8) Dāvanas šā likuma izpratnē ir jebkuri materiāli vai citāda veida labumi, arī pakalpojumi, tiesību nodošana, apdāvinātā atsvabināšana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības apdāvinātājam vai citai personai par labu un citas darbības, ar kurām valsts amatpersonai, tās laulātajiem vai radiniekiem tiek piešķirts kāds labums. Diplomātiskās dāvanas šā likuma izpratnē ir dāvanas, kuras ārvalsts oficiālas amatpersonas pasniedz Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, ārlietu ministram un šā likuma 5.panta pirmās daļas 12.punktā un otrajā daļā minētajām Ārlietu ministrijas amatpersonām valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā saskaņā ar protokolu.

(9) Par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi valsts amatpersonas apbalvojumi un prēmijas, reprezentācijas nauda, ko valsts amatpersona saņem normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī ziedi un suvenīri, kuru vērtība nepārsniedz 50 latus.”

3. 19.pantā:

papildināt pantu ar jaunu astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Valsts (pašvaldību) uzņēmējsabiedrību padomju un valžu locekļiem ir atļauts savienot savu valsts amatpersonas amatu ar citu amatu un darbu, ja tas nav pretrunā ar citiem likumiem vai uzņēmējsabiedrības statūtiem un ja ir saņemta tās institūcijas vadītāja rakstveida atļauja, kura pārvalda valsts vai pašvaldības kapitāla daļas uzņēmējsabiedrībā.”;

uzskatīt līdzšinējo astoto un devīto daļu attiecīgi par devīto un desmito daļu.

4. Izteikt 31.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt no valsts amatpersonām un to radiniekiem papildu deklarāciju, kurā norādītas ziņas par to īpašumā esošās kustamās un nekustamās mantas, vērtspapīru, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumu iegūšanas avotiem.”

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Šobrīd Korupcijas novēršanas likuma (KNL) 5.panta pirmā daļa, kurā ir valsts amatpersonu uzskaitījums, nenosaka, ka valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrības padomes un valdes loceklis ir valsts amatpersonas. Kā valsts amatpersonas tās būtu uzskatāmas atbilstoši KNL 5.panta otrajai daļai, kur minētas valsts amatpersonu pazīmes. Tomēr praksē šīs normas piemērošana rada neskaidrības un sarežģījumus, jo netiek viendabīgi traktēta. Līdz ar to, nav arī skaidrs, vai uz iepriekš minētajām personām attiecas KNL ierobežojumi. KNL 13.pants nosaka, ka valsts amatpersonām, pildot savus pienākumus, ir aizliegts pieņemt dāvanas vai citus materiālus labumus, tomēr likumā nav dota termina “dāvana” definīcija, kas ir radījis pārpratumus likuma piemērošanā. Lai mazinātu valsts amatpersonu iespējas nonākt interešu konflikta situācijā un veicinātu viendabīgu normatīvo aktu interpretāciju, KNL 13.pantā nepieciešams precizēt dāvanu pieņemšanas ierobežojumu un likumā lietotā termina “dāvana vai cits materiāls labums” saturu. KNL 31.pants nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt papildu deklarāciju no valsts amatpersonām, bet pietiekami skaidri netiek noteiktas šādā deklarācijā norādāmās ziņas, ko nepieciešams precizēt.

2. Tiesību akta projekta būtība.

KNL 5.panta pirmā daļa tiek papildināta ar jauniem punktiem, kas nosaka, ka valsts vai pašvaldības uzņēmējsabiedrības padomes un valdes loceklis uzskatāmi par valsts amatpersonām. Atbilstoši grozījumiem KNL 5.pantā, tiek izdarīti attiecīgi grozījumi KNL 19.pantā par amatu savienošanas ierobežojumiem. Likumprojekts konkrētāk nosaka dāvanu pieņemšanas aizliegumu, uzsvaru liekot uz dāvanu saistību ar valsts amatpersonas darbību, kas atbilst Korupcijas novēršanas likuma mērķim – novērst valsts amatpersonu nokļūšanu nelikumīgi ietekmējamā stāvoklī un nepieļaut valsts amatpersonas pilnvaru realizēšanu interešu konflikta situācijā. Likumprojektā tiek dota arī termina “dāvana” definīcija, kam par pamatu izmantots Civillikums un Augstākās tiesas 1993.gada 21.jūnija plēnuma lēmums “Par tiesu praksi kukuļošanas lietās”. Likumprojektā tiek noteikts, ka dāvanas, kuras saskaņā ar likumu pieņem pašvaldību amatpersonas, uzskatāmas par attiecīgās pašvaldības, nevis valsts īpašumu. KNL 31.pantā tiek precizēta informācija attiecībā uz papildu deklarācijās norādāmajām ziņām, tādējādi Valsts ieņēmumu dienests papildu deklarācijā var pieprasīt ziņas arī par naudas izcelsmes avotiem.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu. 

Likumprojekts uzlabo uzņēmējdarbības attīstību, jo tā galvenais uzdevums ir novērst interešu konflikta situāciju valsts amatpersonu darbībā.

3. Sociālo seku izvērtējums.   

Mainīsies sabiedrības attieksme pretkorupcijas jautājumos. Sabiedrības uzticības reitings valsts institūcijām un pašvaldībām kopumā pieaugs.

4. Ietekme uz vidi .   

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

  Tūkst. Ls

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojektā tiek paredzēts, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus par dāvanu, kuras saskaņā ar likumu atļauts pieņemt, izmantošanas kārtību.

Ministru kabineta noteikumi izdodami pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību. Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām. Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Darba grupas sēdēs jauna Korupcijas novēršanas likuma izstrādāšanai, kur tika apspriesti arī likumprojektā paredzētie jautājumi, piedalījās organizācijas Transparency International “Delna” un Latvijas ārpolitikas institūta pārstāvis.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Šo organizāciju pārstāvji atbalsta valsts amatpersonu dāvanu pieņemšanas jomas sakārtošanu.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas par dāvanu pieņemšanas jautājumiem notikušas ar “Phare” projekta “Pretkorupcijas likumdošana, izglītošanas un informācijas programmas” ekspertiem, kas atbalsta šādu grozījumu izdarīšanas nepieciešamību attiecībā uz dāvanu pieņemšanas ierobežojumu precizēšanu.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.  Korupcijas novēršanas likuma, tai skaitā dāvanu pieņemšanas ierobežojumu kontroli, kā līdz šim veiks Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļa. Viņu funkcijas ar šo likumprojektu netiek mainītas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo. Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

Tieslietu ministre I. Labucka