Fizisko personu īpašuma

sākumdeklarēšanas likums

Saeimas dok. Nr. 4100; likumprojekts Nr. 1174

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2002. gada 15. janvāra sēdē akceptēts (prot. Nr. 3, 11§ )

un 7. februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt sākumdeklarēšanas pienākumu un sākumdeklarēšanas principus, lai:

1) veicinātu korupcijas novēršanu un pastiprinātu ienākumu likumības kontroli;

2) novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;

3) atvieglotu pierādījumu vākšanu, atklājot un izmeklējot noziedzīgus nodarījumus.

 

2.pants. Sākumdeklarēšanas pienākums

(1) Sākumdeklarēšana ir visaptverošs, vienreizējs un obligāts process visiem Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, arī tiem, kuri atrodas ārvalstīs (turpmāk — persona) un kuriem sākumdeklarācijas iesniegšanas brīdī ir īpašumā kāda no šādām lietām:

1) nekustamais īpašums, kas atrodas ārvalstīs;

2) ārvalstīs reģistrēti sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļi, kuru reģistrāciju valsts institūcijās paredz Latvijas normatīvie akti;

3) kapitāla daļas citu valstu uzņēmējsabiedrībās;

4) naudas uzkrājumi un vērtspapīri, kuru kopējā vērtība šā likuma spēkā stāšanās brīdī pārsniedz 10 000 latu;

5) antīki priekšmeti un mākslas darbi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 20 000 latu;

6) dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi, kuru kopējā vērtība pārsniedz 10 000 latu;

7) dažādas kolekcijas, ja vienas kolekcijas vērtība pārsniedz 10 000 latu;

8) jebkura cita kustama lieta, kas nav minēta šīs daļas 5., 6. vai 7.punktā un nav reģistrējama Latvijas publiskajos reģistros un kuras vērtība pārsniedz 5000 latu;

9) naudas uzkrājumi, vērtspapīri, antīki priekšmeti, mākslas darbi, dārgmetāli, dārgakmeņi un to izstrādājumi, kolekcijas, kuru kopējā vērtība pārsniedz 40 000 latu.

(2) Naudas uzkrājumi ir:

1) skaidra nauda;

2) bezskaidra nauda, kas tiek glabāta kredītiestādē;

3) samaksātās apdrošināšanas prēmiju summas saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu vai jebkuru citu apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu;

4) ieguldījumi privātajos pensiju fondos;

5) ieguldījumi kustamā un nekustamā īpašuma iegādei, kas tiek pirkts saskaņā ar līzinga noteikumiem;

6) citām personām izsniegtie aizdevumi.

(3) Mākslas darbi ir šādas profesionālu mākslinieku mērķtiecīgā darbībā radītas vērtības:

1) gleznas, kolāžas un līdzīgas dekoratīvas plāksnes (sienas un cita veida rotājumi), krāsojumi un zīmējumi, izņemot plānus, kā arī arhitektūrā un inženiertehniski, industriāli, komerciāli, topogrāfiski vai līdzīgiem nolūkiem izmantojamus zīmējumus un rūpnieciski ražotus dekoratīvus priekšmetus;

2) litogrāfijas, gravīras un estampi, kuru izgatavošanā izmantotas ar roku izgrebtas vai ar roku gravētas klišejas, plātnes vai citi materiāli un kurus mākslinieks ir parakstījis un numurējis;

3) jebkura materiāla skulptūru un statuju oriģināli un lietas skulptūras, izņemot rūpnieciski ražotas reprodukcijas, un tradicionālās amatniecības komerciāli izstrādājumi;

4) gobelēni un sienas tekstils;

5) keramikas priekšmetu oriģināli, ko parakstījis pats mākslinieks;

6) roku darba vara emaljas ar mākslinieka vai mākslinieku darbnīcas parakstu.

(4) Kolekcija ir pastmarku, grāmatu, pirmās dienas aplokšņu, rakstāmlietu, automobiļu, ieroču, apzīmogotu likumīgu maksāšanas līdzekļu vai neapzīmogotu maksāšanas līdzekļu (ja tos nav paredzēts lietot kā likumīgus maksāšanas līdzekļus), kā arī citu lietu sistematizēts krājums.

(5) Antīki priekšmeti ir seni augstas kvalitātes sadzīves un tehnikas priekšmeti, iekārtas, suvenīri un piemiņas lietas, kas raksturo noteikta vēstures perioda kultūru.

(6) Sākumdeklarēšanas pienākumu nepilngadīgu personu vietā izpilda vecāki vai tas no vecākiem, kurš saskaņā ar Civillikumu vai bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu realizē vecāku varu, vai aizbildņi. Aizgādnībā esošu personu vietā sākumdeklarēšanas pienākumu izpilda aizgādņi.

(7) Šā panta pirmās daļas 4., 5., 6., 7. un 8.punktā un šā panta otrajā daļā noteiktās lietas deklarējamas attiecībā uz Latviju un uz ārvalstīm.

(8) Esošās un bijušās valsts amatpersonas un viņu radinieki, kuri ir iesnieguši valsts amatpersonas deklarāciju saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu, sākumdeklarāciju iesniedz tikai gadījumā, ja to īpašumā ir šā panta pirmās daļas 5., 6., 7. un 8.punktā minētās lietas, kuras netika norādītas valsts amatpersonas deklarācijā. Ja valsts amatpersonas (arī bijušās) un viņas radinieku īpašumā nav šā panta pirmās daļas 5., 6., 7. un 8.punktā minēto lietu, šīs personas saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu iesniegtā deklarācija ir uzskatāma par sākumdeklarāciju.

 

3.pants. Īpašuma novērtēšana

(1) Nekustamajam īpašumam sākumdeklarācijā norāda tā kadastrālo vērtību vai citu attiecīgajā ārvalstī noteiktu kadastrālajai vērtībai pielīdzināmu vērtību.

(2) Naudas uzkrājumiem sākumdeklarācijā norāda to summu attiecīgajā valūtā.

(3) Kapitāldaļām norāda to skaitu un kopējo vērtību, bet vērtspapīriem — to skaitu un nominālvērtību summu.

(4) Transportlīdzekļu, antīku priekšmetu, mākslas darbu, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu, dažādu kolekciju un šā likuma 2.panta pirmās daļas 8.punktā minēto lietu novērtējumu sniedz persona atbilstoši to tirgus vērtībai sākumdeklarācijas iesniegšanas brīdī.

(5) Ja antīka priekšmeta vai mākslas darba tirgus vērtība personai nav zināma, šo lietu novērtējumu sniedz pati persona atbilstoši tās izpratnei un pārliecībai.

 

4.pants. Sākumdeklarēšanas sekas

(1) Ja persona nav iesniegusi sākumdeklarāciju, tiek atzīts fakts, ka tai sākumdeklarēšanas brīdī nav piederējušas deklarējamās mantiskās vērtības.

(2) Ja pēc sākumdeklarēšanas personas mantiskais stāvolis vai izdevumi pārsniedz sākumdeklarācijā norādītās mantiskās iespējas, iespējas, ko rada gūtie ienākumi, par kuriem samaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un iespējas, ko rada ienākumi, kuri saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” prasībām ir deklarēti vai nebija deklarējami kā personas gada laikā gūtie, un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamie ienākumi, tiek atzīts fakts, ka persona ir guvusi ar nodokli apliekamus ienākumus, par kuriem ir maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

(3) Par šā panta otrajā daļā minētajiem ienākumiem Valsts ieņēmumu dienests aprēķina personas apliekamo ienākumu.

 

5.pants. Sākumdeklarācijā norādāmā informācija, tās iesniegšanas, uzskaites un glabāšanas kārtība

(1) Persona sešu mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz sākumdeklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc dzīvesvietas.

(2) Sākumdeklarācijā norāda šādu informāciju:

1) personas vārds, uzvārds un personas kods;

2) personas adrese;

3) šā likuma 2.panta pirmajā daļā noteiktās personai piederošās lietas un lietu kopības, norādot katras vērtību;

4) personas apliecinājums par sniegto datu pareizību;

5) sākumdeklarācijas aizpildīšanas datums.

(3) Sākumdeklarācijā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, kura ir pieejama un izmantojama tikai šajā likumā noteiktajos gadījumos.

(4) Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas konfidencialitāti, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu.

(5) Sākumdeklarācijas veidlapas paraugu, kā arī sākumdeklarāciju iesniegšanas, uzskaites un glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

6.pants. Sākumdeklarāciju izmantošana

(1) Sākumdeklarācijā iekļauto informāciju var izmantot vienīgi, lai kontrolētu ienākumu likumību, kā arī atklātu un novērstu korupciju, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citus noziedzīgus nodarījumus.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto darbību īstenošanai sākumdeklarāciju atbilstoši savai kompetencei var pieprasīt tiesa (tiesnesis), kā arī ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks, Korupcijas novēršanas biroja priekšnieks, Valsts policijas priekšnieks, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks pēc tiesas (tiesneša) atļaujas saņemšanas.

(3) Sākumdeklarācijā minēto informāciju ir tiesības izmantot šā panta otrajā daļā minētajām amatpersonām, kā arī ģenerālprokurora īpaši pilnvarotiem prokuroriem un Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka, Valsts policijas priekšnieka, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieka un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora īpaši pilnvarotām amatpersonām.

(4) Kārtību, kādā šā panta otrajā un trešajā daļā minētās amatpersonas iegūst, glabā un izmanto sākumdeklarācijās minēto informāciju, nosaka Ministru kabinets.

 

7.pants. Ienākumu deklarēšana

(1) Ienākumus, kas gūti, pārdodot vai citādi atsavinot šā likuma 2.pantā noteiktās lietas, un nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, deklarē kā ar nodokli neapliekamos ienākumus, ja to kopējā summa pārsniedz četrkāršu taksācijas gadam noteikto neapliekamo minimumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto deklarēšanu veic saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

 

8.pants. Atbildība

Par šā likuma pārkāpumiem personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.maijā.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

2000. gada 8. augustā Ministru kabinetā tika akceptēta Korupcijas novēršanas koncepcija, ar kuru Ministru kabinets pieņēma lēmumu ieviest sākumdeklarēšanu. Pašreiz ir spēkā 1995.gada Korupcijas novēršanas likums, kas nosaka valsts amatpersonām pienākumu iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas, kas pēc būtības ir sākumdeklarācijas tikai noteiktam personu lokam. Nav atrisināts jautājums par citu personu dzīves līmeņa atbilstības viņu ienākumiem noteikšanu un tas ļauj šodienas un nākotnes izdevumus attaisnot ar pagātnes ieņēmumiem un to uzkrājumiem. Līdz ar to Latvijā apgrozās “melnā nauda”.

Bez sākumdeklarācijas kā atskaites punkta nevar tikt adekvāti piemērota arī likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 22.pantā paredzētā papildu deklarācija. Šo deklarāciju var pieprasīt par trīs gadu periodu, bet, neesot atskaites punktam, vajadzīgā informācija bieži netiek saņemta.

Līdz ar to nepieciešams jauns likums, kas noteiktu atskaites punktu personas īpašuma stāvokļa izmaiņām un tādējādi atvieglotu vairāku noziedzīgu nodarījumu, tai skaitā korupcijas gadījumu, atklāšanu un padarītu efektīvāku nodokļu iekasēšanu atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” 22.pantā noteiktajam.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likums nosaka atskaites punktu tālākai ienākumu un izdevumu salīdzinošai kontrolei, paredzot vienreizēju un obligātu sākumdeklarēšanu fiziskām personām, kurām pieder likuma 2.pantā noteiktais īpašums.

Ievērojot to, ka vairākos Latvijā esošos publiskajos reģistros jau tiek reģistrēti vairāki īpašumi (piemēram, nekustamais īpašums, transporta līdzekļi), tiek prasīts deklarēt tikai Latvijas publiskajos reģistros nereģistrēto īpašumu. Vairākām īpašumu kategorijām ir noteikts limits, sākot ar kuru personai tas ir jādeklarē, lai deklarācija nebūtu jāiesniedz par katru lietu.

Fizisko personu darījumi deklarējami likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” noteiktajā kārtībā. Iesniegtās sākumdeklarācijas būs pieejamas tikai īpaši pilnvarotām amatpersonām un tiks pārbaudītas tikai gadījumā, kad būs nepieciešams noteikt atskaites punktu personas īpašuma stāvokļa izmaiņām, tas ir, vai nu nodokļu iekasēšanai vai pierādījumu vākšanai, izmeklējot noziedzīgus nodarījumus. Līdz ar to visu deklarāciju automātiska pārbaude netiks veikta, jo tas ir nevajadzīgi, nerezultatīvi un dārgi.

Ar sākumdeklarācijām netiek veikta visa īpašuma legalizācija. Deklarējot netiek prasīts norādīt īpašuma izcelsmi, bet, ja tiek konstatēs, ka īpašums iegūts noziedzīgā ceļā, persona tiek saukta pie atbildības par attiecīgu noziedzīgu nodarījumu, bet īpašums atbilstoši kriminālajai likumdošanai var tikt konfiscēts.

Paredzēts, ka likums stājas spēkā 2002.gada maijā, lai pēc likuma pieņemšanas varētu sagatavot attiecīgus Ministru kabineta noteikumus un lai varētu tikt noorganizēta sabiedrības informēšanas kampaņa.

  

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts tieši šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Mainīsies sabiedrības attieksme pretkorupcijas jautājumos. Sabiedrības uzticības reitings valsts institūcijām un pašvaldībām kopumā pieaugs.

Sagaidāma arī nelabvēlīga attieksme un neizpratne par sākumdeklarēšanas nepieciešamību no iedzīvotājiem, jo tas ir papildu pienākums pie īpašumtiesībām.

 4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

	Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas budžeta
ieņēmumos	2002	2003	2004	2005
Uzlabojot nodokļu ieka-
sēšanu un ienākumu
likumības kontroli, tiks
panāktas pozitīvas
izmaiņas budžeta
ieņēmumos.
Naudas soda iekasēšana
par administratīvajiem
pārkāpumiem.	-	5	5	5
2. Izmaiņas budžeta	2002	2003	2004	2005
izdevumos	1 163 983	24 684	24 684	24 684
3. Finansiālā ietekme	2002	2003	2004	2005
Likumprojekts šo jomu
neskar.
4. Prognozējamie kom-
pensējošie pasākumi
papildu izdevumu
finansēšanai
Naudas soda iekasēšana
par administratīvajiem
pārkāpumiem		5	5	5
5. Detalizēts finansiālā
pamatojuma aprēķins
Darbinieku darba samaksa	96 780	16 380	16 380	16 380
(47 darbinieki uz 6 mēnešiem		(sešiem
(deklarāciju saņemšanai),		pastāvī-
10 darbinieki (elektroniskā		gajiem
skenēšana) uz 12 mēnešiem		darbi-
un 6 pastāvīgie darbinieki,	niekiem)
kas nodrošina deklarāciju
glabāšanu un izsniegšanu)
Sociālā apdrošināšana	25 248	4 272	4 272	4 272
(26,9%)
Visu darbinieku uztu-	26 142	4 032	4 032	4 032
rēšanas izdevumi (komu-
nālie pakalpojumi, sakaru
pakalpojumi un kancelejas
izdevumi u.tml.)
Darbinieku darba vietu
iekārtošana (mēbeles)	22 050
Tehniskais aprīkojums:	98 720
40 datori	36 000
37 printeri	14 800
33 metāla skapji	7 920
Programmatūras nodokļu
informatīvās sistēmas (NIS)	40 000
papildinājumu izstrāde
Deklarāciju izgatavošanas
izmaksas	78 081
Aploksnes	216 893
Sabiedrības informēšanas
pasākumi:	73 081
Bukletu, vizuālās infor-
mācijas par iesniegšanas
vietām, laikiem, termiņiem
mākslinieciskā izstrāde
un datorsalikums, bukletu
izgatavošana, reklāma TV-1)
informatīvs raidījums un 2)
klipu izgatavošana un
pārraidīšana;
Deklarāciju uzglabāšana
elektroniskā formātā	200 000
Centrālās glabātuves
izmaksas	189 288
Transporta pakalpojumi	137 700

 

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešamas izmaiņas Krimināllikumā, paredzot atbildību par īpašuma, saistību un ienākumu slēpšanu no valsts noteiktās kontroles un par nespēju pierādīt īpašuma izcelsmi.

Nepieciešams izdarīt izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot atbildību par šā likuma pārkāpumiem.

Izdarāmi arī grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Pamatojoties uz šo likumu, jāizstrādā:

1) MK noteikumi par sākumdeklarācijas formu, iesniegšanas, uzskaites, glabāšanas kārtību;

2) MK noteikumi par kārtību, kādā amatpersonas piekļūst, glabā un izmanto sākumdeklarācijās minēto informāciju. Šie MK noteikumu projekti nav izstrādāti. Plānots tos izstrādāt pēc likuma pieņemšanas līdz tā spēkā stāšanās laikam.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu:

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas. Darba grupas sēdēs piedalījās organizācijas “Transparency International “Delna”” un Latvijas Ārpolitikas institūta pārstāvji.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

“Transparency International “Delna”” atbalsta attiecīgās jomas regulējuma uzlabošanu. Arī Latvijas Ārpolitikas institūts atbalsta attiecīgās jomas regulējuma uzlabošanu. Institūta pārstāvis uzskata, ka likumprojekts atbilst Korupcijas novēršanas koncepcijā iekļautajai nostādnei izstrādāt īpašuma sākotnējās fiksācijas metodes un no šī viedokļa projekts ir apmierinošs. Tomēr ieinteresēto valsts institūciju vidū un plašākā sabiedrībā ir nepietiekama konceptuāla izpratne par iespējamiem sākumdeklarēšanas trūkumiem. Tāpēc sākumdeklarēšanas ieviešana var ciest no “Phare” ekspertu identificētajiem mīnusiem un citām nepilnībām. Konceptuāla alternatīva varētu būt atteikšanās no atsevišķas sākumdeklarēšanas, īpašuma fiksēšanu pilnībā integrējot uzlabotā nodokļu administrēšanas sistēmā. Šo organizāciju iesniegtie priekšlikumi diskutēti darba grupas sēdēs un pamatā iestrādāti likumprojekta tekstā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Darba grupas sēdēs piedalījās  ”Phare” projekta “Pretkorupcijas likumdošana, izglītošanas un informācijas programmas” eksperti par dažādiem pretkorupcijas jautājumiem. “Phare” eksperti ir snieguši ziņojumu par sākumdeklarēšanu, kurā atzīmējuši, ka cīņai pret korupciju ar sākumdeklarāciju sistēmu:

— tiek savākts pilns pārskats par Latvijas rezidentiem piederošas mantas struktūru, veidu un vērtību, ko varētu izmantot par atsauci nākotnē;

— šāds pilns pārskats tiek iegūts ātri, jo sistēma tiek ieviesta uzreiz;

— var veikt dažāda veida salīdzinājumus un pārbaudes, līdz minimumam samazinot iespēju aizdomās turamajiem izgudrot ticamus avotus savai neskaidras izcelsmes mantai.

“Phare” eksperti ir arī atzīmējuši šādus sākumdeklarēšanas ieviešanas mīnusus:

a) iespējamās administrēšanas procesa vājās vietas, kuras nekavējoties iedragās gan visu rezidentu gatavību pareizi aizpildīt deklarācijas, gan apdraudēs visas savāktās informācijas pilnīgumu un acīmredzamo noderīgumu;

b) nepastāv salīdzināma starptautiskā pieredze;

c) nepieciešams detalizēts īpašumu novērtēšanas mehānisms;

d) nav iespējams koncentrēties uz korupcijas atklāšanu;

e) var tikt legalizēti nākotnē pieņemtie kukuļi, deklarējot pārmērīgu īpašumu.

 

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likumprojekts paredz, ka likumā noteiktā izpildi veiks Valsts ieņēmumu dienests, paplašinot esošās funkcijas, un plānots, ka sākumdeklarācijas varētu tikt iesniegtas sešu mēnešu laikā, jo ne visi Latvijas iedzīvotāji būs iesniedzēji. Sākumdeklarācijās norādīto informāciju izmantos Valsts ieņēmumu dienests, jaunveidojamais Korupcijas novēršanas un apkarošana birojs, tiesa, prokuratūra un citas izziņas un tiesību aizsardzības iestādes savas kompetences ietvaros.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā, Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tieslietu ministre I. Labucka