Alternatīvā dienesta likums

Saeimas dok. Nr. 4087; likumprojekts Nr.1163

Aizsardzības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2002. gada 5. februāra sēdē akceptēts (prot. Nr.6, 8.§)
un 7. februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

1.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt alternatīvā dienesta pildīšanas kārtību un garantēt cilvēka domu, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, saistot to ar pilsoņa pienākumiem pret valsti.

 

2.pants. Personas, kuras pilda alternatīvo dienestu

Alternatīvo dienestu pilda obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaucamās personas, kurām Obligātā militārā dienesta likumā noteiktajā kārtībā obligātais aktīvais militārais dienests aizstāts ar alternatīvo dienestu (turpmāk — alternatīvā dienesta veicējs).

 

3.pants. Alternatīvā dienesta ilgums

Alternatīvā dienesta ilgums ir 24 mēneši. Augstskolu absolventiem alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši.

 

4.pants. Alternatīvā dienesta pildīšanas vieta

(1) Alternatīvo dienestu pilda valsts vai pašvaldības institūcijās un kapitālsabiedrībās vai sabiedriskajās organizācijās, kuras nodarbojas ar ugunsdzēsības, meklēšanas un glābšanas darbiem, sociālo aprūpi, medicīniskās palīdzības sniegšanu, komunālo pakalpojumu sniegšanu, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu vai muitas kontroli. Konkrētas institūcijas, kapitālsabiedrības un sabiedriskās organizācijas, kurās var pildīt alternatīvo dienestu, nosaka Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma, kas saskaņots ar attiecīgās nozares ministru, attiecīgās pašvaldības vadītāju vai sabiedriskās organizācijas vadītāju.

(2) Alternatīvā dienesta veicēju norīko pildīt alternatīvo dienestu tajā administratīvajā teritorijā, kurā vai no kuras viņam iespējams katru dienu atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, izņemot gadījumu, ja iestāde, kapitālsabiedrība vai sabiedriskā organizācija, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, nodrošina viņu ar dzīvesvietu.

(3) Alternatīvā dienesta veicēju var iesaistīt dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanā.

(4) Ministru kabineta noteikto institūciju, kapitālsabiedrību un sabiedrisko organizāciju vadītāji līdz kārtējā gada 1.februārim un 1.augustam nosūta Militārā dienesta iesaukšanas centram pieprasījumu, kurā norāda alternatīvā dienesta pildīšanai nepieciešamo personu skaitu un pildāmo darbu raksturu.

(5) Nosakot alternatīvā dienesta pildīšanas vietu konkrētajam alternatīvā dienesta veicējam, ņem vērā viņa personiskās īpašības, izglītību, fizisko sagatavotību, veselības stāvokli un dzīvesvietu. Ja piedāvātas vairākas alternatīvā dienesta pildīšanas vietas un veselības stāvoklis to pieļauj, alternatīvā dienesta veicējam dienesta pildīšanas vietu ļauj izvēlēties. Alternatīvā dienesta veicējs nav tiesīgs izvēlēties dienesta vietu, ja viņu norīko dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanai.

(6) Ja administratīvajā teritorijā, kurā vai no kuras alternatīvā dienesta veicējam iespējams katru dienu atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā, nav pieteikta neviena alternatīvā dienesta pildīšanas vieta, Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs alternatīvā dienesta veicēju nenorīko pildīt alternatīvo dienestu līdz brīdim, bet ne ilgāk kā līdz sešiem mēnešiem, kad minētajā administratīvajā teritorijā tiek pieteikta alternatīvā dienesta pildīšanas vieta. Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad iestāde, kapitālsabiedrība vai sabiedriskā organizācija, kurā alternatīvā dienesta veicējs pilda alternatīvo dienestu, nodrošina viņu ar dzīvesvietu.

 

5.pants. Alternatīvā dienesta pildīšana

(1) Saskaņā ar Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāja pieņemto lēmumu par alternatīvā dienesta veicēja norīkošanu alternatīvā dienesta pildīšanai valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība izsniedz alternatīvā dienesta veicējam norīkojumu, kurā noteikta alternatīvā dienesta pildīšanas vieta, datums, kad jāierodas sākt alternatīvā dienesta pildīšanu, un alternatīvā dienesta pildīšanas ilgums. Iesaucamās personas militārā dienesta uzskaites dokumentā valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība izdara atzīmi par norīkošanu alternatīvajā dienestā. Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs šā likuma 6.panta pirmajā daļā un 7.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, kā arī pēc savas iniciatīvas ir tiesīgs alternatīvā dienesta veicēju norīkot uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(2) Alternatīvais dienests sākas ar dienu, kad alternatīvā dienesta veicējs ieradies norīkojumā noteiktajā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā.

(3) Par alternatīvā dienesta veicēja ierašanos alternatīvā dienesta pildīšanas vietā, kā arī par alternatīvā dienesta veicēja izdarītajiem pārkāpumiem alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija triju darbdienu laikā rakstiski paziņo tai valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai, kura alternatīvā dienesta veicējam izsniegusi norīkojumu.

(4) Alternatīvā dienesta pildīšanas laika uzskaiti veic alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija un valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība. Alternatīvā dienesta pildīšanu kontrolē Militārā dienesta iesaukšanas centrs un valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgā struktūrvienība. Kārtību, kādā tiek uzskaitīta alternatīvā dienesta pildīšana un veidotas datu bāzes, nosaka Ministru kabinets.

(5) Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā alternatīvā dienesta veicējs var rakstiski izteikt vēlēšanos pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu. Šādu lūgumu izskata un lēmumu pieņem Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs. Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku obligātā aktīvā militārā dienesta laikā neieskaita.

(6) Kad noteiktais alternatīvā dienesta pildīšanas laiks tuvojas beigām, alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija saskaņo ar valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītāju alternatīvā dienesta beigšanas datumu un norīko alternatīvā dienesta veicēju uz valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību ieskaitīšanai rezervē. Kārtību, kādā alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija norīko alternatīvā dienesta veicēju uz valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību ieskaitīšanai rezervē, nosaka Ministru kabinets.

(7) Alternatīvā dienesta pildīšanas laiku pagarina par laikposmu, kurā alternatīvā dienesta veicējs nav pildījis dienesta pienākumus, neattaisnoti kavējis dienestu, uzturējies alternatīvā dienesta vietā alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā vai nav varējis pildīt alternatīvo dienestu viņam piemērota drošības līdzekļa vai soda dēļ.

(8) Alternatīvā dienesta veicējs atbrīvojams no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām, ja:

1) viņš alternatīvā dienesta pildīšanas laikā veselības stāvokļa dēļ ir kļuvis obligātajam militārajam dienestam nederīgs;

2) viņš alternatīvā dienesta pildīšanas laikā ir izteicis vēlēšanos pildīt obligāto aktīvo militāro dienestu un ir tajā iesaukts;

3) viņš kļūst par ģimenes locekļu vienīgo apgādnieku;

4) viņam par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir piespriesta brīvības atņemšana, izņemot gadījumu, ja viņš notiesāts nosacīti;

5) viņš tiek ievēlēts par pilsētas domes, novada domes, pagasta padomes vai Saeimas deputātu.

(9) Lēmumu par alternatīvā dienesta veicēja atbrīvošanu no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām pieņem Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs.

 

6.pants. Alternatīvā dienesta veicēja tiesības un pienākumi

(1) Ja alternatīvā dienesta veicējs ir mainījis dzīvesvietu, viņš ir tiesīgs lūgt Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītāju norīkot viņu uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu. Šāda lūguma noraidīšana nav pamats alternatīvā dienesta veicēja atbrīvošanai no alternatīvā dienesta pildīšanas pirms dienesta termiņa beigām vai alternatīvā dienesta pārtraukšanai.

(2) Alternatīvā dienesta veicēja pienākums ir:

1) noteiktajā laikā ierasties norīkojumā noteiktajā alternatīvā dienesta pildīšanas vietā;

2) alternatīvā dienesta laikā ievērot alternatīvā dienesta vietas iekšējās kārtības noteikumus un administrācijas likumīgos norādījumus;

3) saudzīgi izturēties pret alternatīvā dienesta pildīšanas vietas mantu;

4) alternatīvo dienestu beidzot, triju darbdienu laikā ierasties valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgajā struktūrvienībā ieskaitīšanai rezervē, līdzi ņemot alternatīvā dienesta vietas izsniegtos dokumentus;

5) informēt valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgo struktūrvienību un dienesta pildīšanas vietas administrāciju par savu atrašanās vietu atvaļinājuma laikā.

(3) Alternatīvā dienesta veicējiem aizliegts savstarpēji apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Alternatīvā dienesta veicējiem ir aizliegts slēgt koplīgumu, streikot vai veidot arodbiedrības.

(4) Alternatīvā dienesta pildīšanas laikā alternatīvā dienesta veicējam aizliegts strādāt algotu darbu.

(5) Alternatīvā dienesta veicējam aizliegts apvienot alternatīvā dienesta pildīšanu ar pilna laika studijām augstskolā vai mācībām vidējās vispārējās izglītības un profesionālās izglītības mācību iestāžu dienas nodaļās.

(6) Ja alternatīvā dienesta veicējs ir mainījis dzīvesvietu, viņam desmit darbdienu laikā, kopš viņš dzīvo attiecīgajā dzīvesvietā, jāpaziņo (ierodoties personīgi) par šo dzīvesvietu tai valsts militārā dienesta attiecīgajai struktūrvienībai, kuras teritorijā atrodas iepriekšējā un jaunā dzīvesvieta. Ja mainīta dzīvesvieta, alternatīvā dienesta pildīšanas vieta nav jāmaina.

 

7.pants. Alternatīvā dienesta pildīšanas vietas tiesības un pienākumi

(1) Ja alternatīvā dienesta veicējs nespēj kvalitatīvi pildīt viņam uzliktos pienākumus vai ja viņš ar prettiesiskām darbībām nodara alternatīvā dienesta pildīšanas vietai zaudējumus, alternatīvā dienesta pildīšanas vietai ir tiesības pieprasīt, lai Militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs norīko alternatīvā dienesta veicēju uz citu alternatīvā dienesta pildīšanas vietu.

(2) Alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācijas pienākums ir apmācīt alternatīvā dienesta veicēju, ja pienākumu pildīšanai nepieciešama speciāla apmācība, kā arī nodrošināt alternatīvā dienesta veicējam drošus un veselību aizsargājošus saņemto uzdevumu pildīšanas apstākļus, kas atbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām.

 

8.pants. Alternatīvā dienesta veicēja civiltiesiskās atbildības pamats un apmērs par zaudējumiem, kas nodarīti, izpildot pienākumus

(1) Alternatīvā dienesta veicējs ir pilnā apmērā atbildīgs par tiešajiem reālajiem zaudējumiem, kas, pildot dienesta pienākumus, viņa vainas dēļ nodarīti alternatīvā dienesta pildīšanas vietai.

(2) Alternatīvā dienesta veicējs var, vienojoties ar alternatīvā dienesta vietas administrāciju, labprātīgi pilnībā vai daļēji atlīdzināt alternatīvā dienesta vietai nodarītos zaudējumus. Ja alternatīvā dienesta vieta piekrīt, alternatīvā dienesta veicējs, lai atlīdzinātu zaudējumu, var nodot līdzvērtīgu lietu vai izlabot bojājumu.

 

9.pants. Atvaļinājumi

(1) Alternatīvā dienesta veicējam piešķir ikgadējo atvaļinājumu — 10 kalendāra dienas alternatīvā dienesta gadā, izņemot svētku dienas. Alternatīvā dienesta veicējiem, kuriem alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši, otrajā alternatīvā dienesta gadā piešķir ikgadējo atvaļinājumu — 5 kalendāra dienas, izņemot svētku dienas.

(2) Ikgadējo atvaļinājumu par pirmo alternatīvā dienesta gadu piešķir, ja alternatīvā dienesta veicējs pildījis alternatīvo dienestu ne mazāk kā sešus mēnešus. Ikgadējo atvaļinājumu par otro alternatīvā dienesta gadu var piešķirt jebkurā laikā šajā gadā.

(3) Ikgadējo atvaļinājumu pārceļ vai pagarina:

1) alternatīvā dienesta veicēja pārejošas darbnespējas gadījumā;

2) ja alternatīvā dienesta veicēju iesaista dabas katastrofu vai avāriju seku likvidēšanā.

(4) Izņēmuma gadījumā, ja ikgadējā atvaļinājuma piešķiršana alternatīvā dienesta veicējam kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt alternatīvā dienesta pildīšanas vietas darba gaitu, pieļaujams ar valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītāja piekrišanu pārcelt ikgadējo atvaļinājumu uz citu laiku alternatīvā dienesta laikā. Pārcelto ikgadējo atvaļinājumu var savienot ar ikgadējo atvaļinājumu nākamajā alternatīvā dienesta gadā.

(5) Ikgadējo atvaļinājumu alternatīvā dienesta veicējam piešķir valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītājs, pamatojoties uz valsts militārā dienesta pārvaldes attiecīgās struktūrvienības vadītājam adresētu alternatīvā dienesta veicēja iesniegumu, kas saskaņots ar alternatīvā dienesta vietas vadītāju.

 

10.pants. Alternatīvā dienesta veicēja apgāde un sociālās garantijas

(1) Alternatīvā dienesta veicējs alternatīvā dienesta laikā:

1) saņem no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem uzturnaudu 60 latu apmērā mēnesī;

2) ir tiesīgs saņemt Aizsardzības ministrijas samaksātu veselības aprūpi tajās ārstniecības iestādēs, ar kurām Aizsardzības ministrija ir noslēgusi līgumus par attiecīgo pakalpojumu saņemšanu.

(2) Alternatīvā dienesta veicējs ir pakļauts valsts sociālajai apdrošināšanai par valsts līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Ar dienesta veikšanai nepieciešamo aprīkojumu alternatīvā dienesta veicēju nodrošina alternatīvā dienesta veikšanas vieta.

(4) Ja alternatīvā dienesta veicējs, pildot alternatīvo dienestu, ir guvis traumu vai saslimis un pēc ārstēšanās ir atzīstams par nederīgu aktīvajam militārajam dienestam veselības stāvokļa dēļ, viņam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā vienreizēju pabalstu 150 latu apmērā. Šo pabalstu neizmaksā, ja alternatīvā dienesta veicējs traumu guvis vai saslimis savas vainas dēļ.

(5) Ja alternatīvā dienesta veicējs miris, pildot alternatīvo dienestu, vai miris gada laikā pēc atvaļināšanas no alternatīvā dienesta sakarā ar traumu vai slimību, kas gūta, pildot dienesta pienākumus, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā vienreizēju pabalstu 10 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 2500 latu katram apgādājamam. Šo pabalstu neizmaksā, ja alternatīvā dienesta veicējs gājis bojā savas vainas dēļ vai miris traumas vai slimības dēļ, kuru viņš guvis savas vainas dēļ.

(6) Beidzot alternatīvo dienestu, alternatīvā dienesta veicējam no Aizsardzības ministrijas līdzekļiem izmaksā pabalstu 60 latu apmērā. Šo pabalstu neizmaksā šā likuma 5.panta astotās daļas 1., 2., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums

Latvijas Republikas Satversmes 99.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Arī virkne starptautisku dokumentu un līgumu, kas ir saistoši Latvijas Republikai, nostiprina domu, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, piemēram, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, 1950.gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, 1966.gada Pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Tomēr saistībā ar militārā dienesta pildīšanu šī brīvība ir ierobežota, jo Obligātā militārā dienesta likums atļauj obligāto aktīvo militāro dienestu nepildīt tikai precīzi uzskaitītam personu lokam. Šo personu uzskaitījumā neietilpst tādi kritēriji kā domas, apziņa vai reliģiskā pārliecība.

Lai nodrošinātu Satversmes 99.panta un starptautisko saistību ievērošanu, 2000.gada 18.oktobrī izveidotā starpinstitūciju darba grupa ir izstrādājusi normatīvo aktu paketi, kas nepieciešami alternatīvā (darba) dienesta ieviešanai Latvijas Republikā, tai skaitā šo likumprojektu.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Šis likumprojekts nosaka alternatīvā (darba) dienesta pildīšanas kārtību, tai skaitā ilgumu, dienesta pildīšanas vietas, alternatīvā (darba) dienesta veicēju tiesības un pienākumus, apgādi un sociālās garantijas, kā arī citus jautājumus.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Jūtama ietekme netiek prognozēta.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Tiks iegūts lielāks sabiedrības atbalsts obligātajam militārajam dienestam, jo to būs iespējams aizstāt ar alternatīvo (darba) dienestu. Līdz šim vairākas personas ir atteikušās dienēt, kā arī ir uzsāktas un jau notikušas vairākas tiesas, kas saistītas ar atbrīvošanu no obligāta militārā dienesta. Tas viss radīja negatīvu reakciju sabiedrībā.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

	Rādītāji	Kārtējais gads	Trīs nākamie gadi	*)
1. Izmaiņas		Bez izmaiņām
budžeta
ieņēmumos
2. Izmaiņas	5,629 Ls	0,12 Ls	0,24 Ls	Papildus
budžeta				nav nepie
izdevumos				ciešami
3. Finansiālā	Šī likuma realizāciju nodrošinās AM budžeta
ietekme	līdzekļu ietvaros.
4. Prognozējamie	Nav
kompensējošie
pasākumi
papildu izde-
vumu finansē-
šanai
5. Detalizēts	1. uzturnauda: 0,06 Ls x 62 x 12 mēneši = 4,32 Ls;
finansiālā	2. veselības aprūpe: 0,06 Ls3 x 6 = 0,36 Ls;
pamatojuma	3. vienreizējs pabalsts sakarā ar traumu vai saslimšanu: 0,15 Ls;
aprēķins1	4. pabalsts, beidzot dienestu: 0,06 Ls x 64 = 0,36 Ls;
	5. Sociālā valsts apdrošināšana:5
	— Pensiju apdrošināšanai:
	20% no 0,05 Ls6 x 6 x 12 mēneši = 0,72 Ls;
	— Apdrošināšanai pret bezdarbu:
	2,2%7 no 0,05 Ls x 6 x 12 mēneši = 0,079 Ls.

 

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

1 Šis aprēķins ir saistībā ar visu normatīvo aktu pieņemšanu, ne tikai ar Alternatīvā (darba) dienesta likuma pieņemšanu.

2 Pieredze Militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisijā liecina, ka vidēji gadā varētu būt 6 personas, kuras pieteiktos obligāto aktīvo militāro dienestu aizstāt ar alternatīvo (darba) dienestu.

3 Šai summai par pamatu ņemta summa, kāda vidēji nepieciešama atbilstoša vecuma karavīra veselības aprūpes nodrošināšanai.

4 Šī summa daļēji būs nepieciešama 18 mēnešus pēc likuma stāšanās spēkā, daļēji 24 mēnešus pēc likuma stāšanās spēkā.

5 Šīs summas jāplāno valsts pamatbudžetā.

6 Šim aprēķinam par pamatu ir izmantots Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no valsts pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem” (izskatīts Ministru kabineta Komitejas š.g. 7. maija sēdē).

7 Šī likme ir noteikta 2001. gadam, bet 2002. gadā tā var mainīties.

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Lai ieviestu šo likumu, jāgroza:

1. Obligātā militārā dienesta likums;

2. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;

3. Krimināllikums;

4. Latvijas Darba likumu kodekss;

5. Saeimas vēlēšanu likums;

6. Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums;

7. Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

Visi minētie normatīvo aktu projekti ir izstrādāti un iesniegti izskatīšanai vienlaikus ar šo likumprojektu.

Papildus tam ir jāizstrādā:

a) alternatīvā dienesta pildīšanas vietu saraksts saskaņā ar likuma 4.panta pirmo daļu;

b) kārtība, kādā tiek uzskaitīta alternatīvā dienesta pildīšana un veidotas datu bāzes;

c) kārtība, kādā alternatīvā dienesta pildīšanas vietas administrācija norīko alternatīvā dienesta veicēju uz Valsts militārā dienesta pārvaldes militārā dienesta nodaļu ieskaitīšanai rezervē.

Minētie normatīvo aktu projekti vēl nav izstrādāti, jo to saturs var mainīties atkarībā no pieņemtā likuma galīgās redakcijas. Tomēr likumprojekta pārejas noteikumi nosaka konkrētu laiku, līdz kuram šie normatīvie akti jāizdod.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Alternatīvā (darba) dienesta ieviešana atbilst 1995.gada 12.jūnijā noslēgtajam Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, kura viens no principiem ir cilvēktiesību ievērošana.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Ar alternatīvā (darba) dienesta ieviešanu Latvijas Republika pildīs savas saistības cilvēktiesību ievērošanas jomā, kuras tā uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas u.c. starptautisko organizāciju ietvaros.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

	Attiecīgie EK tiesību akti un citi	Līgums par
	dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu	Eiropas Savienību
	tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.),
	numurs, pieņemšanas datums,
	nosaukums, publikācija
	Latvijas tiesību akta	ES tiesību akta	Atbilstības	Komentāri
	projekta norma	un attiecīgā	pakāpe
	(attiecīgā panta,	panta Nr.	(atbilst/
	punkta Nr.)		neatbilst)
Normatīvie akti,	Līguma par Eiropas Savienību	Atbilst
kas nepieciešami	F panta otrā daļa (saskaņā ar
alternatīvā (darba)	kuru Eiropas Savienība kā
dienesta ieviešanai	Kopienas tiesību vispārēju
	principu ievēro pamattiesības,
	ko nodrošina 1950.gada
	4.novembrī Romā parakstītā
	Eiropas Cilvēktiesību un
	pamatbrīvību aizsardzības
	konvencija. Šīs konvencijas
	9.pants nodrošina domu,
	apziņas un reliģiskās
	pārliecības brīvību.)

 

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Ministru prezidenta izveidotajā darba grupā, kas izstrādāja iesniegtos normatīvo aktu projektus, bija pārstāvēts Nevalstisko organizāciju centrs un Maltas ordeņa Palīdzības dienests. Šo organizāciju pārstāvji aktīvi līdzdarbojās normatīvo aktu izstrādāšanā. Tika izmantota arī Jehovas liecinieku Rīgas Centra draudzes rīcībā esošā informācija.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta)

Visas minētās organizācijas atbalsta alternatīvā (darba) dienesta ieviešanu Latvijas Republikā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem

Izstrādājot normatīvos aktus, kas nepieciešami alternatīvā (darba) dienesta ieviešanai, tika pētīta citu valstu pieredze.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Tiek paplašinātas Militārā dienesta iesaukšanas centra, Valsts militārā dienesta pārvalžu un Militārā dienesta iesaukšanas kontroles komisijas funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Šī likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei var apstrīdēt Satversmes tiesā.

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis