Ir latviešu tauta, kaut ar rētām dvēselē

Svētdien, 25.martā, — Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā Latvijā

Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un kurzemnieki upuru piemiņas vietās Kuldīgā un Skrundā svētdien, 25.martā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna piemiņas brīdī pie politiski represēto pieminekļa Kuldīgā 2001. gada 25. martā

Mīļie tautieši!

Esam pulcējušies šodien kopā, lai atzīmētu sēru dienu mūsu tautas vēsturē. Dienu, kad vairāk nekā 42 tūkstoši nevainīgu civiliedzīvotāju bez brīdinājuma, bez apsūdzības raksta, bez tiesas sprieduma tika patvarīgi deklarēti par tautas ienaidniekiem un piecpadsmit minūšu laikā sagrābti, aizvesti, nolemti aukstumam un bada nāvei. Tas bija noziegums pret cilvēci, genocīds pret latviešu tautu, ne tikai pret kādu sociālo slāni. Tā bija vēršanās pret lauku ļaudīm, tā bija vēršanās pret visu latviešu tautu. Ar vienu — Viļa Lāča — parakstu tika paziņots, ka šie ļaudis ir nolemti izsūtījumam, iznīcībai. Kas veidoja šos sarakstus? Tas viss vēl sīki vēsturei pētāms.

Ir izveidota Vēsturnieku komisija Latvijā, kas jau ir apkopojusi dokumentus par 1941.gada 14.jūnija deportācijām, kuru 60.gadskārtu šogad pieminēsim, un pētījumu gaitā ir atklājies, ka vairāk nekā tūkstotis cilvēku ir izvesti papildus tiem, par kuriem jau bija zināms. No šīs puses ar visām saknēm izrauti vairāk nekā divarpus tūkstoši, kuriem Kuldīgā uzstādīta šī piemiņas zīme. Dažos Francijas ciematiņos esmu redzējusi piemiņas zīmes ar to upuru uzvārdiem, kas gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā. Svarīgi arī Latvijā izveidot katrā ciematā, pilsētā sarakstus ar deportācijās aizvesto upuru vārdiem, vecumu un nodarbošanos, lai redzam paaudžu paaudzēs, cik nežēlīgs bija šis noziegums — izvesti bērni, grūtnieces, sirmgalvji, jaunieši, slimie, visi bez izvēles. Stāstiet par to saviem bērniem, pierakstiet atmiņas, aiciniet uz skolām šo notikumu pārdzīvojušos. Lai jaunā paaudze izprastu šo notikumu, lai tas vairs nekad neatkārtotos.

Toreiz gribēja iznīcināt latviešu tautu, jo Latvijas valsts jau bija iznīcināta. Tagad esam atkal brīvā valstī, novērtēsim to un gādāsim, lai latviešu tauta izdzīvotu. Gādāsim par tautu un zemi, un tā būs labākā piemiņa tiem, kas tika apspiesti un represēti padomju totalitārajā režīmā.

Foto: Juris Krūmiņš

Latvijas Valsts prezidente pie PSRS gulagu kartes

Uzruna komunistiskā terora upuru piemiņas brīdī Skrundas stacijā 2001. gada 25. martā

Mīļie tautieši!

Šī ir mūsu tautas viena no sēru dienām, kad atceramies tos, kas tikuši netaisni vajāti. Toreiz, vienas dienas laikā, no visām trim Baltijas valstīm kopā tika izvests ap 100 000 mierīgo civiliedzīvotāju, to skaitā vairāk nekā 42 000 no Latvijas, galvenokārt no laukiem, lai iebaidītu un terorizētu latviešu tautu, iznīcinātu viensētas un sadzītu cilvēkus kolhozos.

Reta ir ģimene, kura arī šeit, Skrundā, nebūs izgājusi izsūtījuma ceļu. Daudzi no jums šodien ir šeit klāt, bet daudzi tā arī neatgriezās — bērni, studenti, sirmgalvji, vīri un sievas. Šis noziegums tika attaisnots it kā komunisma celšanas vārdā, padarot nevainīgus cilvēkus par ienaidniekiem. Mums arvien jāsanāk kopā, lai atdotu atpakaļ cieņu un godu viņu piemiņai, viņu ģimeņu piemiņai. Visiem upuriem vajadzīga reabilitācija, un mūsu sirdīs piemiņa ienāk, noliecot galvas viņu priekšā.

Mēs atgādinām sev un pasaulei, ka nekad vairs nedrīkst notikt tā, ka mierīgus civiliedzīvotājus bez tiesas sadzen lopu vagonos un izsūta. Vainīgi ir tie, kas izdeva pavēles par šādu rīcību, vainīga ir sistēma, kas to balstīja, vainīgi arī visi tie, kas, “lieli” vai “mazi”, aktīvi iesaistījās sistēmas noziedzīgās pavēles izpildīšanā. Šie notikumi bija radīti, lai tautu iebiedētu, lai tā aizmirstu, kas tā bija un vēlas būt.

Impērija tagad ir vairs tikai vēstures atmiņa, tā ir sagruvusi pelnos. Bet ir latviešu tauta, kaut arī ar rētām dvēselē, toties ar spītu izdzīvot, lai pierādītu, kas tā spēj būt. Šīs sliedes mums atgādina, ka viņiem, aizvestajiem, nebija ne vārds sakāms par savu nākotni. Mums šodien ir brīvība, brīvība izvēlēties, un nenovērtēsim to par zemu. Apzināsimies — mūsu ceļš neved mūs aizraujot prom, mūsu ceļš ved turp, kur mēs vēlamies. Iesim un rīkosimies, iesim un strādāsim, iesim un veidosim savu valsti par tādu, kādu to vēlamies redzēt!

Foto: Juris Krūmiņš

Kuldīgā 25.martā: Kuldīgas domes izpilddirektore Vaira Brudere, mācītājs Viesturs Pirro, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs Valdis Danenbergs

Foto: A.F.I

Rīgā Brāļu kapos 25.martā: Vaira Vīķe–Freiberga sarunā ar tiem, kas neaizmirst

Foto: Juris Krūmiņš

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pie viena no latviešu cilvēku traģēdijas “lopu vāģa”. Skrundā 25.martā