Par topošo dokumentu krājumu “Aizvestie”
Šovasar apritēs sešdesmit gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas. Latvijas Valsts arhīvs sadarbībā ar Latvijas Valsts prezidentes aizgādībā strādājošo Vēsturnieku komisiju gatavo izdošanai dokumentu krājumu “Aizvestie” — par deportācijas patiesajiem apmēriem, tās ekonomiskajiem, sociālajiem un demogrāfiskajiem aspektiem. Šo sāpju grāmatu paredzēts laist klajā 11. jūnijā — pirms starptautiskās konferences par 1941. gada 14. jūnija deportāciju, kas notiks Rīgā 12. un 13.jūnijā.
Kā atzīmē topošās grāmatas ievadapceres autors Jānis Riekstiņš, Valsts arhīva darbiniekiem izdevies precizēt izvesto personu sarakstus, noskaidrot deportācijas iemeslus un apstākļus, apkopot informāciju par izvesto cilvēku turpmākajiem likteņiem.
Rūpīgi pārbaudot un salīdzinot faktus, atklājies, ka 14.jūnijā izvesti 15424 cilvēki — vismaz par tūkstoti vairāk, nekā tika uzskatīts līdz šim. Sīki noskaidrots arī, kādās nometnēs izvestie nonākuši, kur tiesāti, kādi sodi kuram piespriesti. Bijuši tālāki pētījumi — cik cilvēku nošauti, cik miruši, kur apglabāti u.tml. Pētījumu par izvesto lietām sagatavojis vēsturnieks Ainārs Bambals. Grāmatas mākslinieks ir Ilmārs Blumbergs.
Latvijas Valsts arhīva direktore Daina Kļaviņa pastāstīja, ka konferencei referātus jau pieteikuši visu trīs Baltijas valstu, kā arī Polijas, Ukrainas, Krievijas, ASV, Vācijas, Zviedrijas un Izraēlas vēsturnieki, juristi un arī politiķi.
Projektu “Aizvestie” vada Iveta Šķiņķe un darbus koordinē Valsts prezidentes padomnieks vēstures jautājumos Antonijs Zunda. Iesākts darbs pie otra dokumentu krājuma — par 1949.gada 25.marta deportācijas apstākļiem, norisi un sekām.
Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore