LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par Ārlietu ministrijas nolikumu

Lēmums Nr. 138

1. Apstiprināt pievienoto Ārlietu ministrijas nolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem:

2.1. Ministru Padomes 1991. gada 12. novembra lēmumu Nr. 313 «Par konsulāro pakalpojumu pagaidu tarifu (cenrādi)» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 15/16);

2.2. Ministru kabineta 1993. gada 28. septembra lēmumu Nr. 21 «Par Ārlietu ministrijas pagaidnolikumu» (Latvijas Vēstnesis 1993, 92).

Ministru prezidents M. GAILIS

Ārlietu ministrs,
Ministru prezidenta biedrs V. BIRKAVS

Rīgā 1994. gada 22. novembrī

APSTIPRINĀTS
Ministru kabineta
1994. gada 22. novembra lēmumu Nr. 138

ĀRLIETU MINISTRIJAS
NOLIKUMS

1. Ārlietu ministrija ir valsts pārvaldes iestāde, kura izstrādā un realizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un kuras uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajai stabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē. Ārlietu ministrija darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, spēkā esošajiem likumdošanas aktiem, un šo nolikumu. Savā darbībā Ārlietu ministrija ir tieši pakļauta Ministru kabinetam.

2. Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros pilda Šādas galvenās funkcijas:

2.1. veic ārvalstu ārējās un iekšējās politikas analīzi, sniedz Ministru kabinetam informāciju un priekšlikumus starpvalstu attiecību attīstības jautājumos;

2.2. sagatavo likumprojektus, ka arī citu normatīvo aktu un starptautisko līgumu projektus; konsultē valsts varas un valsts pārvaldes institūcijas un dod atzinumus par normatīvo aktu un starptautisko līgumu projektiem jautājumā par starptautiskajām publiskajām tiesībām;

2.3. izlemj jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs;

2.4. izpilda šādas Vienotā valsts protokola funkcijas:

2.4.1. organizē ārvalstu delegāciju oficiālas vizītes Latvijas Republikā, ja šīs delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, premjerministri, vēstnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, kā arī starptautisko organizāciju oficiālās vizītes, ja tās vada šo organizāciju vadītāji;

2.4.2. organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes Latvijas Republikā, ja šīs delegācijas Latvijā uzturas pēc Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta vai ārlietu ministra oficiāla ielūguma. Ja minētās personas dodas oficiālās vizītēs uz ārvalstīm, tad Vienotais valsts protokols sadarbībā ar attiecīgajam ārvalstu institūcijām organizē šo personu vizītes;

2.4.3. konsultē citu valsts varas un valsts pārvaldes institūciju protokola nodaļas (vai struktūrvienības, kas veic attiecīgās funkcijas) Latvijas diplomātiskā protokola jautājumos;

2.5. informē ieinteresētās ārvalstu iestādes un personas par Latvijas Republikas iekšpolitiku un ārpolitiku, kā arī apgādā tās ar attiecīgu informāciju;

2.6. veic konsulārās funkcijas Latvijas Republikā un ārvalstīs saskaņā ar Latvijas Republikas Konsulāro reglamentu un citiem tiesību aktiem;

2.7. nodrošina ministrijas un Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs budžeta plānošanu un izpildi, kā arī piešķirto budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izmantošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

3. Lai izpildītu galvenās funkcijas, Ārlietu ministrija īr tiesīga:

3.1. noteiktā kārtībā saņemt no valsts institūcijām statistisko un cita veida informāciju;

3.2. izmantot diplomātisko pastu, šifrus, arhīvus un savu sakaru sistēmu;

3.3. veikt citas darbības, kuras nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

4. Ārlietu ministrs veic šādas funkcijas:

4.1. stratēģiski plāno Latvijas Republikas ārpolitiku un politiski vada ministrijas darbu, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ārlietu ministriju citās valsts institūcijās;

4.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Latvijas Republiku ārvalstīs;

4.3. ir politiski atbildīgs par ministrijas darbu kopumā;

4.4. kontrolē un novērtē ministrijas struktūrvienību darbu;

4.5. izdod rīkojumus visos ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;

4.6. nosaka ministra padomnieku kompetenci un funkcijas;

4.7. ieceļ amatā un atbrīvo no amata valsts sekretāru,

5. Ārlietu ministrijas darbu organizē ministrijas valsts sekretārs.

Ārlietu ministrijas valsts sekretārs ir ierēdnis vai ierēdņa kandidāts un karjeras diplomāts, un viņš nodrošina ministrijas darba nepārtrauktību ministrijas vadības maiņas gadījumā. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs:

5.1. izdod rīkojumus visos Ārlietu ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja likumdošanas aktos Šādas tiesības nav paredzētas tikai ārlietu ministram. Ārlietu ministrs ir tiesīgs jebkurā Ārlietu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu atzīt par spēkā neesošu;

5.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ārlietu ministriju;

5.3. apstiprina Ārlietu ministrijas centrālā aparāta un Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs štatus saskaņā ar valsts budžeta Ārlietu ministrijai paredzēto stata vienību skaitu un darba samaksas fondu;

5.4. pieņem darbā un atbrīvo no darba Ārlietu ministrijas darbiniekus saskaņā ar likumu «Par valsts civildienestu» un Darba likumu kodeksu;

5.5. nodrošina ministrijas darbību piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

6. Ārlietu ministrijā ir valsts ministri, kuri ir politiski atbildīgi Saeimai par attiecīgo nozaru darbību. Valsts ministrs:

6.1. vada Ārlietu ministrijas darbu viņam uzticētajā joma un ir par to atbildīgs;

6.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ārlietu ministriju viņam uzticētajā jomā;

6.3. izdod rīkojumus viņam uzticētajos jautājumos, ja ārlietu ministrs valsts ministru ir attiecīgi pilnvarojis.

7. Parlamentārais sekretārs nodrošina Ārlietu ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām, viņš var pārstāvēt ārlietu ministra politisko viedokli un aizstāvēt ministrijas sagatavotos likumprojektus Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās.

8. Par šī nolikuma 1. un 2. punktā minēto uzdevumu un funkciju izpildi ir atbildīgi Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieki atsevišķās jomās (divpusējās attiecības, daudzpusējās attiecības, Vienotais valsts protokols, juridiskie un konsulārie jautājumi, administratīvie jautājumi). Pēc valsts sekretāra vietnieku priekšlikuma attiecīgo funkciju realizēšanai tiek veidoti departamenti un nodaļas. Katra minējā struktūrvienība savā darbībā ievēro ārlietu ministra apstiprinātās instrukcijas un valsts sekretāra apstiprinātu attiecīgās struktūrvienības nolikumu.

9. Ārlietu ministrija ir juridiska persona, un tai ir ģerboņzīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

10. Ministrijas sastāvā ir:

10.1. Pirmā politiskā direkcija (divpusējās attiecības);

10.1.1. Pirmais politiskais departaments:

10.1.1.1. Baltijas un Ziemeļeiropas valstu nodaļa;

10.1.1.2. Rietumeiropas valstu nodaļa;

10.1.1.3. Austrumeiropas valstu nodaļa;

10.1.2. Otrais politiskais departaments:

10.1.2.1. NVS valstu nodala;

10.1.2.2. Amerikas un Austrālijas valstu nodaļa;

10.1.2.3. Āzijas un Āfrikas valstu nodaļa;

10.2. Otrā politiskā direkcija (daudzpusējas attiecības):

10.2.1. Starptautisko organizāciju departaments;

10.2.2. Starptautisko ekonomisko sakaru departaments;

10.3. Politiski juridiskā direkcija:

10.3.1. Starptautisko līgumu nodaļa;

10.3.2. Starptautisko tiesību nodaļa;

10.3.3. Konsulārais departaments:

10.3.3.1. Funkcionālā nodaļa;

10.3.3.2. Konsulāri tiesisko jautājumu nodala;

10.4. Administratīva direkcija:

10.4.1. Finansu un budžeta nodaļa;

10.4.2. Personāla noda|a;

10.4.3. Vēstniecību nodaja;

10.4.4. Arhīva un kancelejas nodaļa;

10.4.5. Saimniecības nodaļa;

10.4.6. Informācijas un preses departaments:

10.4.6.1. Informācijas nodala;

10.4.6.2. Telmiskā nodaļa;

10.4.6.3. Preses nodaļa;

10.4.7. Tulkošanas birojs;

10.5. Vienotais valsts protokols:

10.5.1. Ārvalstu vizīšu nodaļa;

10.5.2. Diplomātiskā korpusa nodaļa;

10.5.3. Valsts prezidenta nodaļa;

10.6. Baltijas Ministru Padomes Sekretariāts;

10.7. Plānošanas grupa.

11. Ministrijas pakļautība ir:

11.1. vēstniecības;

11.2. ģenerālkonsulāti, konsulāti;

11.3. pārstāvniecības;

11.4. Eiropas Integrācijas birojs.

Ārlietu ministrs,
Ministru prezidenta biedrs V. BIRKAVS