VĪNES KONVENCIJA

PAR CIVILO ATBILDĪBU PAR KODOLKAITĒJUMIEM

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

ATZĪSTOT par vēlamu noteikt zināmu minimālu standartu finansiālas aizsardzības nodrošināšanai pret kaitējumu, kas radies noteiktā veidā kodolenerģiju izmantojot mierlaika vajadzībām,

UZSKATOT, ka konvencija par civilo atbildību par kodolkaitējumiem dos arī ieguldījumu draudzīgu attiecību attīstībā starp valstīm neatkarīgi no to atšķirīgās konstitucionālās un sociālās sistēmas,

NOLĒMUŠAS ar Šo mērķi noslēgt konvenciju un sakarā ar to vienojušās par sekojošo —

I PANTS

I. Šīs Konvencijas nolūkiem —

(a) «Persona» nozīmē jebkuru fizisku personu, apvienību, jebkuru privātu vai valsts iestādi, neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav juridiska persona, jebkuru starptautisku organizāciju, kam ir juridiskas personas statuss atbilstoši tās valsts likumiem, kas atbildīga par kodoliekārtu, un šo valsti veidojošo daļu likumiem.

(b) «Līgumslēdzējas puses pārstāvis» ietver Līgumslēdzēju pusi vai jebkuru to veidojošo sastāvdaļu, jebkuru apvienību vai jebkuru privātu vai valsts iestādi, kas izveidota Līgumslēdzējas puses teritorijā, neatkarīgi no tā, vai tā ir juridiska persona vai nav.

(c) «Operators» attiecībā uz kodoliekārtu nozīmē personu, ko Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, ir iecēlusi vai atzinusi par šīs iekārtas operatoru.

(d) «Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu», nozīmē Līgumslēdzēju pusi, kuras teritorijā šī iekārta atrodas, vai, ja tā neatrodas nevienas valsts teritorijā, tad tas nozīmē Līgumslēdzēju pusi, kura izmanto kodoliekārtu vai ar kuras atļauju kodoliekārta tiek izmantota.

(e) «Kompetentās tiesas likums» nozīmē tiesas tiesības realizēt tās jurisdikciju saskaņā ar šo Konvenciju, ietverot šādā likuma jebkurus noteikumus, kas attiecas uz likumu kolīzijām.

(f) «Kodoldegviela» nozīmē jebkuru materiālu, kas spēj radīt enerģiju pašuzturošā kodoldalīšanās ķēdes reakcijā.

(g) «Radioaktīvi produkti vai atkritumi» nozīmē jebkuru radioaktīvu materiālu, kas radies kodoldegvieias ražošanas vai lietošanas procesā vai jebkuru materiālu, kurš kļuvis radioaktīvs no apstaro-juma kodoldegvieias ražošanas vai lietošanas procesā, bet neietver ražošanas beigu stadiju sasniegušus izotopus, kuri kļuvuši lietojami jebkuriem zinātniskiem, medicīniskiem, lauksaimnieciskiem, komerciāliem vai rūpnieciskiem mērķiem,

(h) «Kodolmateriāis» nozīmē —

(i) kodoldegvielu, izņemot dabisko urānu un vājināto urānu, kas spēj ražot enerģiju pašuzturošā kodoldalīšanās ķēdes procesā ārpus kodolreaktora vai nu vienu pašu, vai kombinācijā ar citu materiālu; un

(ii) radioaktīvos produktus vai atkritumus, (i) «Kodolreaktors» nozīmē jebkuru veidojumu, kas satur kodoldegvielu tāda sakārtojumā, ka tajā var notikt pašuzturošs kodoldalīšanas ķēdes process bez papildus neitronu avota,

(j) «Kodoliekārta» nozīmē —

(i) jebkuru kodolreaktoru, izņemot tādu, ar ko apgādāts jūras vai gaisa transportlīdzeklis, izmantošanai par enerģijas avotu transportlīdzekļa kustībai vai jebkuram citam nolūkam;

(ii) jebkuru rūpnīcu, kas lieto kodoldegvielu kodolmateriāla ražošanai, vai jebkuru rūpnīcu, kas apstrādā kodolmateriālu, ieskaitot jebkuru rūpnīcu apstarotas kodoldegvielas pārstrādei; un

(iii) jebkuru vietu, kur tiek uzglabāts kodolmateriāls, izņemot uzglabāšanu, kas saistīta ar tāda materiāla pārvadāšanu;

pie nosacījuma, ka Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var noteikt, ka vairākas viena operatora kodoliekārtas, kuras atrodas vienā un tai pašā vietā, tiek uzskatītas par vienu kodoliekārtu.

(k) «Kodolkaitējums» — nozīmē —

(i) nāvi, jebkuru miesas bojājumu vai jebkādu īpašuma zaudējumu, vai īpašuma bojājumu, kas rodas vai ir radioaktīvo īpašību rezultāts vai arī radioaktīvo īpašību kombinācijas rezultāts ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām īpašībām, kas piemīt kodoldegvielai vai radioaktīvajiem produktiem, vai atkritumiem kodoliekārtā, vai kodol-materiālam, kas rodas, nāk vai tiek sūtīts uz kodoliekārtu;

(ii) jebkuru citu zaudējumu vai kaitējumu tā radušos vai kā tā rezultātu, ja to paredz, un tādā mērā, kā to paredz, kompetentas tiesas pielietotais likums; un

(iii) ja to paredz Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, likumdošana, nāve, jebkurš miesas bojājums vai jebkurš īpašuma zaudējums, vai īpašuma bojājuma, kuri radušies, vai ir cita jonizējošā starojuma rezultāts, ko emitē jebkurš cits starojuma avots kodoliekārtas iekšpusē.

(1) «Kodolincidents» nozīmē jebkuru notikumu vai notikumu virkni ar vienu to pašu izcelšanos, kas rada kodolkaitējumu.

2. Valsts, kura ir atbildīga par kodoliekartu, var, ja pieļauj neliela ar to saistītā riska pakāpe, izslēgt no Konvencijas pielietojuma sfēras jebkurus mazus kodolmateriāla daudzumus ar noteikumu, ka

(a) maksimālos limitus šo daudzumu izslēgšanai ir noteikusi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Pārvaldnieku Padome; un

(b) jebkura izslēgšana, ko izdarījusi Valsts, kura atbildīga par kodoliekartu, nepārsniedz šos noteiktos limitus.

Maksimālās robežas periodiski pārskata Pārvaldnieku Padome.

II PANTS

I. Kodoliekārtas operators ir atbildīgs par kodolkaitējumu, ja ir pierādīts, ka Šādu kaitējumu radījis kodolincidcnts —

(a) viņa kodoliekārtā; vai

(b) saistīts ar kodolmateriālu, kurš nācis no šīs kodoliekārtas vai radies tajā un noticis —

(i) pirms citas kodoliekartas operators saskaņā ar skaidri izteiktiem rakstveida kontrakta noteikumiem pārņēmis atbildību attiecībā uz kodolincidentiem, kas saistīti ar kodolmateriālu;

(ii) ja tādi skaidri izteikti noteikumi nepastāv — pirms citas kodoliekartas operators ir pārņēmis savā pārziņā kodolmateriālu; vai

(iii) ja kodolmateriālu paredzēts lietot kodolreaktorā, kurs ir transportlīdzekļa enerģijas vai kustības avots, vai jebkuram citam mērķim, pirms persona, kas pienācīgā veidā pilnvarota darbināt tādu reaktoru, ir pārņēmusi savā pārziņā kodolmateriālu; bet

(iv) ja kodolmateriāls bijis nosūtīts kādai personai valsts teritorijā, kas nav Konvencijas dalībniece, līdz tas ir ticis izlādēts no transportlīdzekļa, ar ko tas nogādāts šīs valsts, kura nav Konvencijas dalībniece, teritorijā;

(c) saistīts ar kodolmateriālu, nosūtītu uz viņa kodoliekartu, un kas noticis —

(i) pēc tam, kad viņš pārņēmis atbildību par kodolincidentiem, kas saistīti ar kodolmateriālu, no citas kodoliekartas operatora atbilstoši skaidri izteiktiem rakstveida kontrakta noteikumiem;

(ii) ja šādi skaidri izteikti noteikumi nepastāv, — pēc tam, kad viņš pārņēmis kodolmateriālu savā pārziņā; vai

(iii) pēc tam, kad viņš pārņēmis savā pārziņā kodolmateriālu no personas, kas darbina kodolreaktoru, ar ko ir apgādāts transportlīdzeklis izmantošanai par enerģijas avotu kustībai

(iv) ja kodolmateriais ar operatora rakstveida piekrišanu ticis nosūtīts kādai personai tādas valsts teritorijā, kas nav Konvencijas dalībvalsts, vienīgi pēc tā izkraušanas no transportlīdzekļa, ar ko tas tika aizvests uz šīs valsts teritoriju; pie noteikuma, ka, ja kodolkaitējumam par cēloni ir bijis kodol-incidents, kas noticis kodoliekārtā un saistīts ar kodolmateriālu, kas tajā glabāts sakara ar šāda materiāla pārvadāšanu, tad dotā punkta (a) apakšpunkts netiek piemērots tajā gadījuma, kad atbildīgs ir cits operators vai cita persona saskaņā ar dotā punkta (b) vai (c) apakšpunkta noteikumiem.

2. Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var paredzēt likumdošanā, ka, saskaņā ar noteikumiem, kuri var būt tajā precizēti, kodolmateriāla pārvadātājs vai persona, kura rīkojas ar radioaktīvajiem atkritumiem, var pēc viņa lūguma ar ieinteresētā operatora piekrišanu tikt nozīmēts vai atzīts par operatoru šī ieinteresētā operatora vietā, darbībām attiecīgi ar kodolmateriālu vai radioaktīvajiem atkritumiem. Sājā gadījumā pārvadātājs vai šāda persona, atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem, tiek uzskatīta par operatoru valsts teritorijā esošajai kodoliekārtai.

3. (a) Ja kodolkaitējums saistīts ar atbildību vairāk kā vienam operatoram, tad, ciktāl kaitējuma robežas nevar būt katram no tiem izdalītas, operatori atbildīgi solidāri.

(b) Ja kodolincidents notiek vienā un tai pašā kodoliekārtā kodolmateriāla pārvadāšanas laikā vienā un tai pašā transportlīdzeklī, vai glabāšanas laikā saistībā ar pārvadāšanu un ir par cēloni kodolkaitējumam, kas saistīts ar atbildību vairāk kā vienam operatoram, kopējās atbildības apmērs nedrīkst pārsniegt augstāko atbildības apmēru, kas piemērojams attiecībā uz jebkuru no viņiem, atbilstoši V pantam.

(c) Nevienā no gadījumiem, kas minēti šī punkta (a) un (b) apakšpunktos, katra operatora atbildība nedrīkst pārsniegt apmēru, kas piemērojams attiecībā uz viņu atbilstoši V pantam.

4. Pakļaujoties šī panta 3. punkta noteikumiem, ja viena un tā paša operatora vairākas kodoliekārtas ir iesaistītas vienā un tai pašā kodolincidcntā, tāds operators ir atbildīgs attiecībā uz katru no šīm iesaistītajām kodoliekārtām līdz apmēram, kāds piemērojams attiecība uz viņu saskaņā ar V pantu.

5. Izņemot gadījumus, kad Šajā Konvencijā ir citādi paredzēts, neviena cita persona, izņemot operatoru, nav atbildīga par kodolkaitējumu. Tas tomēr neietekmē citas starptautiskas konvencijas pielietošanu transporta nozarē, kuras ir spēkā vai atklātas parakstīšanai, ratifikācijai vai lai pievienotos dienā, kad šī Konvencija ir atklāta parakstīšanai.

6. Neviena persona nav atbildīga par zaudējumu vai kaitējumu, kas nav kodolkaitējurns saskaņā ar l panta 1. punkta (k) apakšpunktu, bet kas varētu tikt ieslēgts ka tāds kaitējums saskaņa ar 1. panta (k) (ii) apakšpunktu.

7. Tieša prasība tiek ierosināta pret personu, kas sniedz finansiālo nodrošinājumu atbilstoši VII pantam, ja kompetentas tiesas pielietots likums to paredz.

III PANTS

Operators, kas ir atbildīgs saskaņā ar šo Konvenciju, nodrošina pārvadātāju ar sertifikātu, ko izdevis apdrošinātājs vai arī kas izdots viņa vārda, vai ko izdevis cits finansu garants, kam jāsniedz finansiālais nodrošinājums, atbilstoši VII pantam. Sertifikātā jānorāda šī operatora vārds un adrese, nodrošinājuma summa, veids un darbības ilgums, un šīs ziņas nevar apstrīdēt persona, kura izdevusi vai kuras vārdā izdots sertifikāts. Sertifikātā arī jānorāda kodol-materiāls, attiecībā uz kuru tiek piemērots nodrošinājums un ietverts Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, kompetentas iestādes paziņojums, ka nosauktā persona ir operators šīs Konvencijas nozīmē.

IV PANTS

1. Operatora atbildība par kodolkaitējumu saskaņā ar šo Konvenciju ir absolūta.

2. Ja operators pierāda, ka kodolkaitējums noticis pilnīgi vai daļēji rupjas nevērības rezultātā no tās personas puses, kurai nodarīts kaitējums, vai arī šīs personas darbības vai bezdarbības rezultātā ar nolūku radīt kaitējumu, kompetenta tiesa var, ja tās piemērotais likums tā paredz, atbrīvot operatoru pilnīgi vai daļēji no saistības maksāt kompensāciju attiecībā uz kaitējumu, ko cietusi šāda persona.

3. (a) Nekāda atbildība saskaņā ar šo Konvenciju netiek uzlikta operatoram par kodolkaitējumu, ko radījis kodolincidents, kuru izraisījis tiešs bruņots konflikts, karadarbība, pilsoņu karš vai sacelšanās.

(b) Izņemot gadījumus, kad Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, likumdošana paredz pretējo, operators nenes atbildību par kodolincldenta radīto kodolkaitējumu, ko tieši izraisījusi ārkārtēja rakstura smaga stihiska nelaime.

4. Ja gan kodolkaitējums, gan kaitējums, atšķirīgs no kodolkai-tējuma, ir radušies no kodolincidenta vai kopā no kodolincidenta un viena vai vairākiem citādiem notikumiem, tāds cita veida kaitējums, tādā mērā, kādā tas pamatoti nav atdalāms no kodolkaitējuma, tiek uzskatīts atbilstoši šīs Konvencijas mērķiem par kodolkaitējumu, ko radījis šis kodolincīdents. Ja tomēr kaitējums ir radies kopā no kodolincidenta, uz ko attiecas šī Konvencija, un no jonizējošā starojuma emisijas, uz ko tā neattiecas, tad nekas Šajā Konvencija nelimitē vai citādi neietekmē atbildību gan attiecībā uz jebkuru personu, kura cietusi no kodolkaitējuma, gan prasību par atlīdzību vii regresa prasību no jebkuras personas, kura var tikt atzīta par atbildīgu sakarā ar šo jonizējošā starojuma emisiju.

5. Operators nav atbildīgs saskaņā ar šo Konvenciju par kodolkaitējumu, kas nodarīts —

(a) pašai kodoliekārtai vai jebkuram īpašumam šīs iekārtas atrašanās vietā, kas iiek lietots vai ir jālieto saistībā ar šo iekārtu; vai

(b) transporta līdzeklim, kurā attiecīgais kodolmateriāls atradies kodolincidenta laikā.

6. Jebkura Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, likumdošanā var noteikt, ka šī panta 5. punkta (b) apakšpunkts netiek piemērots pie noteikuma, ka dotā operatora atbildība attiecībā par kodolkaitējumu, citādu kā transportlīdzeklim nodarīts kodolkaitējums, nekādā gadījumā notiks pazemināta līdz summai, kas mazāka par 5 miljoniem ASV dolāru par katru kodolincidentu.

7. Nekas šajā Konvencijā neietekmē —

(a) jebkuras fiziskas personas atbildību par kodolkaitējumu, par kuru operators, saskaņā ar šī panta 3. un 5. punktu, nav pēc šīs Konvencijas atbildīgs, un ko šī fiziskā persona ir radījusi ar darbību vai bezdarbību nolūkā izdarīt kaitējumu; vai

(b) operatora atbildību ārpus šīs Konvencijas par kodolkaitējumu, par kuru, saskaņā ar šī panta 5. punkta (b) apakšpunkta, pēc šīs Konvencijas viņš nav atbildīgs.

V PANTS

1. Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, var ierobežot operatora atbildību līdz apmēriem, kas nav mazāki par 5 miljoniem ASV dolāru, par katru kodolincidentu.

2. Jebkuras atbildības robežas, kas var tikt noteiktas atbilstoši šim pantam, neietver procentus vai tiesas izdevumus, ko noteikusi tiesa prasībās par kompensācijām par kodolkaitējumu.

3. Savienoto Valstu dolārs, kas minēts šajā Konvencijā, ir norēķinu vienība, kas ekvivalenta Savienoto Valstu dolāra vērtībai zelta izteiksmē 1963. gada 29. aprīlī, un tas ir 35 ASV dolāri par vienu Trojas unci tīra zelta.

4. Summa, kas minēta IV panta 6. punktā vai šī panta 1. punktā, var tikt konvertēta nacionālajā valūtā noapaļotos skaitļos.

VII PANTS

1. No operatora tiek prasīts uzturēt apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu, kas sedz viņa atbildību par kodolkaitējumu tādā apmērā, tādā veidā un uz tādiem noteikumiem, kā nosaka Valsts, kura atbildīga par kodolīekārtu. Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, nodrošina maksājumus prasību apmierināšanai par kodolkaitējumu, kas ir celtas pret operatoru, sagādājot nepieciešamos līdzek|us tādā apmērā, kādā apdrošināšana vai cits finansu nodrošinājums ir nepietiekams šādu prasību apmierināšanai, bet ne vairāk par limitu, ja tāds ir noteikts atbilstoši V pantam.

2. Nekas šī panta 1. punktā neprasa no Līgumslēdzējas puses vai jebkuras to veidojošās valstiskas sastāvdaļas, tādas kā Štati vai republikas, uzturēt apdrošinājumu vai citu finansu nodrošinājumu, lai segtu to atbildību kā operatoriem.

3. Līdzek|i, kurus nodrošina apdrošināšana vai cits finansiāls garants, vai Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu atbilstību Šī panta 1. punktam, ir izmantojami vienīgi kompensācijas izmaksai saskaņā ar šo Konvenciju.

4. Ne apdrošinātājs, ne cits finansu garants nevar apturēt vai pārtraukt apdrošinājumu vai citu finansiālo nodrošinājumu, kas piešķirts saskaņā aršīpanta 1.punktu, bez rakstveida paziņojuma sniegšanas kompetentai valsts iestādei vismaz divus mēnešus iepriekš, vai, ciktāl tāds apdrošinājums vai cits finansiāls nodrošinājums attiecas uz kodolmateriāla pārvadāšanu, norādītās pārvadāšanas laikā.

VIII PANTS

Pie noteikuma, ka tiek ievēroti šīs Konvencijas noteikumi, kompensācijas raksturu, formu un apmērus, tāpat kā tās taisnīgu sadalījumu nosaka kompetentas tiesas pielietots likums.

IX PANTS

1. Ja valsts vai sabiedriskās veselības apdrošināšanas, sociālās apdrošināšanas, sociālās nodrošināšanas, apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā vai apdrošināšanas pret profesionālo saslimšanu sistēmas ietver kompensāciju par kodolkaitējumu, tad to personu, kuras izmanto šīs apdrošināšanas sistēmas, tiesības uz kompensāciju saskaņā ar Šo Konvenciju un regresa tiesības, balstītas uz šādām sistēmām pret atbildību nesošo operatoru, tiek noteiktas saskaņā ar šo Konvenciju ar Līgumslēdzējas puses likumu, kurai šāda sistēma ir izveidota, vai ar starpvaldību organizācijas noteikumiem, kura ir izveidojusi tādas sistēmas.

2. (a) Ja persona, kas ir Līgumslēdzējas puses pilsonis, izņemot operatoru, ir samaksājusi kompensāciju par kodolkaitējumu saskaņa ar starptautisku konvenciju vai saskaņā ar valsts likumu, kura nav šis Konvencijas dalībvalsts, tad tāda persona samaksātās summas robežās iegūst kompensāciju saņēmušas personas tiesības prasības tiesību pārņemšanas kārtībā atbilstoši šai Konvencijai. Neviena persona tādā veidā neiegūst tiesības tādā pakāpē, kāda operatoram ir regresa tiesības pret Šādu personu saskaņā ar šo Konvenciju.

(b) Nekas šajā Konvencijā nerada šķēršļus operatoram, kas ir samaksājis kompensāciju par kodolkaitējumu no citiem līdzekļiem ka tie, kas paredzēti saskaņā ar VII panta 1. punktu, atgūt šos līdzekļus no personas, kas sniedz finansiālu nodrošinājumu saskaņā ar minēto punktu, vai arī no Valsts, atbildīgas par kodoliekartu, līdz tam apmēram, kādā operators ir samaksājis summu, ko persona, kas tādā veidā saņēmusi kompensāciju, būtu ieguvusi saskaņā ar šo Konvenciju.

X PANTS

Operatoram ir regresa tiesības tikai —

(a) ja Šīs tiesības ir skaidri paredzētas rakstveida kontraktā; vai

(b) ja kodolincidents noticis darbības vai bezdarbības rezultātā, kas veikta ar nolūku nodarīt kaitējumu fiziskai personai, kura ar Šādu nolūku ir darbojusies vai bijusi bezdarbīga.

XI PANTS

1. Izņemot gadījumus, kad šajā pantā paredzēts citādi, jurisdikcija par prasībām, atbilstoši II pantam, attiecas uz tās Līgumslēdzējas puses tiesām, kuras teritorijā noticis kodolincidents.

2. Ja kodolincidents noticis ārpus jebkuras Līgumslēdzējas puses, teritorijas, vai ja kodolincidenta vietu nevar droši noteikt, jurisdikcija par tādām prasībām attiecas uz tiesām Valsti, kura atbildīga par kodoliekartu.

3. Ja saskaņā ar Šī panta 1. un 2. punktu jurisdikcija var attiekties uz vairāk kā vienas Līgumslēdzējas puses tiesām, jurisdikcija —

(a) ja kodolincidents noticis daļēji ārpus jebkuras Līgumslēdzejas puses teritorijas un daļēji vienas Līgumslēdzējas puses teritorijā — uz pēdējās tiesu; un

(b) jebkura cita gadījumā — uz tas Līgumslēdzējas puses tiesām, kas noteikta vienojoties Līgumslēdzējām pusēm, kuru tiesas būtu kompetentas saskaņā ar šī panta 1 vai 2. punktu.

XII PANTS

1. Tiesas, uz kuru attiecas jurisdikcija saskaņā ar XI pantu, galīgais spriedums tiek atzīts jebkuras Līgumslēdzējas puses teritorijā, izņemot —

(a) ja spriedums panākts ar krāpšanu;

(b) ja pusei, pret ko pasludināts spriedums, nav bijusi dota taisnīga iespēja izklāstīt savu lietu; vai

(c) ja spriedums ir pretrunā ar tās Līgumslēdzējas puses sabiedrisko tiesisko kārtību, kuras teritorijā tiek prasīta sprieduma atzīšana, vai arī tas nav saskaņā ar justīcijas pamatnormām.

2. Tiesas atzitais galīgais spriedums, pēc tā nodošanas izpildīšanai saskaņā ar formalitātēm, ko prasa tās Līgumslēdzējas puses likumi, kurā tas ir pakļauts izpildīšanai, ir obligāti izpildāms tāpat kā, ja tas būtu Šīs Līgumslēdzējas puses tiesas spriedums.

3. Prasības būtība, par ko ir pieņemts tiesas spriedums, nav izskatāma turpmākās tiesas prāvās.

XIII PANTS

Šī Konvencija un tai atbilstoši piemērojamā nacionālā likumdošana tiek piemērota bez jebkādas diskriminācijas pēc tautības, pastāvīgās dzīvesvietas vai pagaidu dzīvesvietas.

XIV PANTS

Izņemot jautājumus, kas skar sprieduma izpildīšanas pasākumus, nevar atsaukties uz juridiskajām imunitātēm saskaņā ar nacionālo vai starptautisko likumdošanu, ja prasības ierosinātas saskaņā ar šo Konvenciju tiesās, kas ir kompetentas atbilstoši XI pantam.

XV PANTS

Līgumslēdzējas puses izmanto atbilstošus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka kompensācija par kodolkaitējumu, procenti un tiesas izdevumi, ko piespriedusi tiesa sakarā ar kodolkaitējumu, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmijas, kā arī summas, kuras noteiktas ar apdrošināšanu, pārapdrošināšanu vai citu finansiālo nodrošinājumu, vai summas, ko piešķīrusi Valsts, kura atbildīga par kodoliekārtu, atbilstoši šai Konvencijai tiktu brīvi konvertētas tās Līgumslēdzējas pusek valūtā, kuras teritorijā nodarīts kodolkaitējums, un tās Līgumslēdzējas puses valūtā, kuras teritorijā parasti dzīvo prasītājs, un, kas attiecas uz apdrošināšanas prēmijām un maksājumiem — valūtās, kas norādītas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas kontraktā.

XVI PANTS

Nevienai personai nav tiesības saņemt kompensāciju saskaņā ai šo Konvenciju apmēros, kādos tā ir jau saņēmusi kompensāciju attiecībā uz šo pašu kodolkaitējumu saskaņā ar citu starptautisku g konvenciju par civilo atbildību kodolenerģijas laukā.

XVII PANTS

Šī Konvencija neietekmē, kas attiecas uz pusēm tajās, jebkuras starptautiskās vienošanās vai starptautiskas konvencijas pielieto- jumu par civilo atbildību kodolenerģijas laukā, kuras ir spēkā, vai atvērtas parakstīšanai, ratifikācijai, vai lai pievienotos dienā, kad šī Konvencija tiek atvērta parakstīšanai.

XVIII PANTS

Šī Konvencija nav jāiztulko kā tāda, kas aizskar Līgumslēdzējas puses tiesības, ja tādas pastāv, saskaņā ar starptautisko publisko tiesību vispārējiem noteikumiem attiecībā uz kodolkaitējumu.

XIX PANTS

1. Jebkura Līgumslēdzēja puse, kas noslēdz vienošanos saskaņā tr ar XI panta 3. punkta (b) apakšpunktu, nekavējoši iesniedz šīs vienošanās kopiju Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram informācijai un izplatīšanai starp citām Līgumslēdzējām pusēm.

2. Līgumslēdzējas puses iesniedz Ģenerāldirektoram informācijai un izplatīšanai starp citām Līgumslēdzējām pusēm to savu atbilstošo likumu un noteikumu kopijas, kas attiecas uz šajā Konvencijā ietvertajiem jautājumiem.

XX PANTS

Neatkarīgi no šīs Konvencijas piemērošanas izbeigšanas no jebkuras Līgumslēdzējas puses vai piemērošanas izbcigšanas XXV panta kārtībā, vai denonsējot saskaņā ar XXVI pantu, šis Konvencijas noteikumi turpina tikt piemēroti attiecībā uz jebkuru kodolkaitējumu, radušos no kodolincidenta, kas noticis pirms Šādas piemērošanas izbeigšanas.

XXI PANTS

Šī Konvencija ir atvērta parakstīšanai valstīm, kas pārstāvētas Starptautiskajā Konferencē par civilo atbildību par kodoikaitējumu, kas notikusi Vīnē no 1963. gada 29. aprija līdz 19. maijam.

XXII PANTS

Šī Konvencija ir ratificējama un ratifikācijas raksti nododami glabāšanai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram.

XXIII PANTS

Šī Konvencija stājas spēkā trīs mēnešus pēc piektā ratifikācijas raksta nodošanas glabāšanā un attiecībā uz katru valsti, kas to ratificēs pēc tam, pēc trīs mēnešiem, kad šī valsts ratifikācijas rakstu nodevusi glabāšanā.

xxIv PANTS

1. Visas valstis — Apvienoto Nāciju Organizācijas locekles vai jebkuru specializētu aģentūru vai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras locekles, kas nav pārstāvētas Starptautiskajā Konferencē par civilo atbildību par kodoikaitējumu, kas notikusi Vīnē no 1963. gada 29. aprī|a līdz 19. maijam, — var pievienoties šai Konvencijai.

2. Pievienošanās dokumenti tiek nodoti glabāšanā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram.

3. Šī Konvencija stājas spēkā attiecībā uz pievienojušos valsti trīs mēnešus pēc šīs valsts pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā, bet ne pirms šīs Konvencijas spēkā stāšanas dienas saskaņā ar XXIII pantu.

XXV PANTS

1. Šī Konvencija ir spēkā desmit gadus no tās spēka stāšanās dienas. Jebkura Līgumslēdzēja puse var vismaz divpadsmit mēnešus pirms Šī laika posma beigām, paziņojot par to Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram, izbeigt šīs Konvencijas piemērošanu attiecībā uz sevi, beidzoties šim desmit gadu laika posmam.

2. Šī Konvencija pēc desmit gadu laika posma paliek spēkā nākošos piecus gadus attiecībā uz tām Līgumslēdzējām pusēm, kuras

XXIX PANTS

Šīs Konvencijas oriģināls, kura teksti angļu, spāņu, krievu un franču valodās ir vienādi autentiski, tiks nodots glabāšanai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram, kurš izsūtīs apstiprinātas kopijas.

ŠO APSTIPRINOT, apakšā parakstījušies Pārstāvji pienācīgā veidā uz to pilnvaroti, ir parakstījuši Šo Konvenciju.

IZDARĪTS Vīnē tūkstoš deviņi simti sešdesmit trešā gada divdesmit pirmajā maija diena.

KOPĪGAIS PROTOKOLS PAR VĪNES

UN PARĪZES KONVENCIJU PIELIETOJUMU

1. Kopīgo protokolu par Vīnes un Parīzes Konvenciju pielietojumu pieņēma un atvēra parakstīšanai 1988. gada 21. septembri Konference par attiecībām starp Parīzes Konvenciju un Vīnes Konvenciju, ko kopīgi organizēja Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra un Ekonomiskas sadarbības un attīstības organizācija Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras galvenajā mītnē Vīnē. Tas stājās spēkā 1992. gada 27. aprīli atbilstoši VII pantam, kurā paredzēta protokola stāšanas spēka trīs mēnešus pēc dienas, kad ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentus nodevušas glabāšanā vismaz piecas no Vīnes Konvencijas Dalībvalstīm un piecas no Parīzes Konvencijas Dalībvalstīm.

2. Kopīgā protokola teksts, kas ņemts no apstiprinātas kopijas, ir pavairots vīsu Dalībvalstu informēšanai.

KOPĪGAIS PROTOKOLS PAR VĪNES

UN PARĪZES KONVENCIJU PIELIETOJUMU

LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES

ŅEMOT VĒRĀ 1963. gada 21. maija Vīnes Konvenciju par civilo atbildību par kodolkaitējumiem;

ŅEMOT VERĀ 1960. gada 29. jūlija Parīzes Konvenciju par civilo atbildību kodolenerģijas laukā, atbilstoši 1964. gada 28. janvāra Papildprotokolā un 1982. gada 28. novembra Protokolā pieņemtajiem labojumiem;

IEVĒRODAMAS, ka Vīnes Konvencija un Parīzes Konvencija ir līdzīgas pēc būtības, un, ka neviena Valsts pašlaik nav Dalībvalsts abas konvencijas;

PĀRLIECĪBA, ka pievienošanas katrai no abām Konvencijām no otras Konvencijas Dalībvalstu puses varētu izsaukt grūtības, kuras rastos vienlaicīgi pielietojot abas Konvencijas kodolincidenta gadījumā; un

VĒLOTIES izveidot saistību starp Vines Konvenciju un Parīzes Konvenciju, savstarpēji izplatot priekšrocības par civilās atbildības speciālo režīmu kodolkaitējuma gadījumā, kuras paredz katra no Konvencijām un novērst kolīzijas, kuras rastos kodolincidenta gadī-jumā vienlaicīgi pielietojot abas konvencijas;

VIENOJUŠĀS par sekojošo:

I pants

Sājā Protokolā:

(a) «Vīnes Konvencija» nozīmē 1963. gada 21. maija Vīnes Konvenciju par civilo atbildību par kodolkaitējumu un jebkuru tās labojumu, kas ir spēkā šī Protokola Līgumslēdzējām Pusēm;

(b) «Parīzes Konvencija» nozīmē 1960. gada 29. jūlija Parīzes Konvenciju par civilo atbildību kodolenerģijas lauka un jebkuru tās labojumu, kas ir spēkā Šī Protokola Līgumslēdzējām Pusēm.

II pants

Šī protokola mērķiem:

(a) operators kodoliekārtai, kura atrodas Vīnes Konvencijas Dalībvalsts teritorijā, ir atbildīgs saskaņā ar šo Konvenciju par kodolkaitējumu, kurš izraisījies gan Parīzes Konvencijas, gan šī Protokola Dalībvalsts teritorijā;

(b) operators kodoliekārtai, kura atrodas Parīzes Konvencijas dalībvalsts teritorijā, ir atbildīgs saskaņā ar šo Konvenciju par kodolkaitējumu, kurš izraisījies gan Vīnes Konvencijas, gan šī Protokola Dalībvalsts teritorijā.

III pants

1. Kodolincidenta gadījumā pielieto vai nu Vīnes Konvenciju, vai arī Parīzes Konvenciju, izslēdzot otru.

2. Ja kodoliekārtā notiek kodolincidents, piemēro to Konvenciju, kuras Dalībvalsts ir Valsts, kuras teritorijā atrodas šī kodoliekārtā.

3. Ja kodolincidents notiek ārpus kodoliekārtas un saistīts ar kodolmateriālu transportēšanu, piemēro to Konvenciju, kuras Dalībvalsts ir Valsts, kuras teritorijā atrodas kodoliekārtā, kuras opera- tors ir atbildīgs saskaņā ar Vīnes Konvencijas II panta l.(b) un (c) punktu vai Parīzes Konvencijas 4.(a) un (b) pantu.

IV pants

1. Vīnes Konvencijas I līdz XV panti tiek pielietoti attiecībā uz Šī Protokola līgumslēdzējam Pusēm, kas ir Parīzes Konvencijas Dalībvalstis, tādā pašā veidā kā starp Vīnes Konvencijas Dalībvalstīm.

2. Parīzes Konvencijas 1. līdz 14. panti tiek pielietoti attiecībā uz šī Protokola Līgumslēdzējām Pusēm, kas ir Vīnes Konvencijas Dalībvalstis, tai pašā veidā ka starp Vīnes Konvencijas Dalībvalstīm.

V pants

Šis Protokols būs atklāts parakstīšanai visām valstīm, kas ir parakstījušas, ratificējušas vai pievienojušās Vīnes Konvencijai vai Parīzes Konvencijai no 1988. gada 21. septembra līdz tā spēkā stāšanās dienai Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras galvenajā mītnē.

VI pants

Šis Protokols ir jāratificē, jāakceptē, jāpieņem vai tam jāpievienojas. Ratifikācijas, pieņemšanas vai atzīšanas dokumenti tiek pieņemti tikai no Valstīm, kas ir vai nu Vīnes Konvencijas vai Parīzes Konvencijas Dalībvalstis. Jebkura tāda Valsts, kas nav parakstījusi šo Protokolu, var tam pievienoties.

2. Ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumenti tiek glabāti pie Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Ģenerāldirektora, kurš ar šo tiek nozīmēts par šī Protokola glabātāju.

VII pants

1. Šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc dienas, kad ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumentus nodevušas glabāšanā vismaz piecas no Vīnes Konvencijas Dalībvalstīm un vismaz piecas no Parīzes Konvencijas Dalībvalstīm. Attiecībā uz katru Valsti, kas ratificē, pieņem, atzīst vai pievienojas šim Protokolam pēc augstāk minēto dokumentu nodošanas glabāšanā, šis Protokols stājas spēkā trīs mēnešus pēc ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanas dokumentu nodošanas glabāšanā.

2. Šis Protokols paliek spēkā tik ilgi, cik ilgi paliek spēkā Vīnes Konvencija un Parīzes Konvencija.

VIII pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja Puse var denonsēt šo Protokolu ar rakstisku paziņojumu glabātājam.

2. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada pēc dienas, kad paziņojumu ir saņēmis glabātājs.

IX pants

1. Jebkura Līgumslēdzēja Puse, kura pārtrauc būt Vīnes Konvencijas vai Parīzes Konvencijas Dalībvalsts, paziņo par šīs Konvencijas pielietošanas izbeigšanu glabātājam par piedalīšanās izbeigšanu Šajā Konvencijā un par datumu, kad šāda izbeigšana stājas spēkā.

2. Sī Protokola piemērošana izbeidzas attiecībā uz Līgumslēdzēju Pusi, kura ir izbeiguši Vīnes Konvencijas vai Parīzes Konvencijas pielietošanu, ar to dienu, kad šāda izbeigšana stājas spēkā.

X pants

Glabātājs nekavējoties informē Līgumslēdzējas Puses un Valstis, kuras ir uzaicinātas uz Konferenci par attiecībām starp Parīzes Konvenciju un Vīnes Konvenciju, kā arī Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas ģenerālsekretāru par:

(a) katru šī Protokola parakstīšanu;

(b) katru ratifikācijas, pieņemšanas, atzīšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanu glabāšanā saistībā uz šo Protokolu;

(c) šī Protokola stāšanos spēkā;

(d) katru denonsēšanu; un

(e) jebkuru informāciju, kas saņemta sakarā ar IX pantu.

XI pants

Šī Protokola oriģināls, kura teksti arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu valodās ir vienādi autentiski, tiks nodots glabāšanā glabātājam, kurš nosūta apstiprinātas kopijas Līgumslēdzējām Pusēm un Valstīm, kuras ir uzaicinātas uz Konferenci par attiecībām starp Parīzes Konvenciju un Vīnes Konvenciju, kā arī Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācijas Ģenerālsekretāram.

ŠO APLIECINOT, apakša parakstījušies, pienācīgi pilnvaroti uz to no savām valdībām, parakstījuši šo Kopīgo Protokolu.

IZDARĪTS Vīnē šajā tūkstoš deviņi simti astoņdesmit astotā gada divdesmit pirmajā septembra dienā.