Trešdien, 13.februārī, Nacionālā aizsardzības akadēmija svinēja savu desmito gadadienu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Vakar, 13.februārī, Rīgas Latviešu biedrības namā: aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Nacionālo bruņoto spēku komandieris zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube (augšējā attēlā); Baltijas Aizsardzības koledžas komandants brigādes ģenerālis Maikls Klemensens (priekšplānā) un ārvalstu militārie atašeji (apakšējā attēlā) Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Uzruna Nacionālās aizsardzības akadēmijas 10.gadadienā Latviešu biedrības namā 2002.gada 13.februārī

Augsti godātais ministra kungs, Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs, rektora kungs, ekselences, virsnieki, dāmas un kungi!

Es sveicu Nacionālās aizsardzības akadēmiju tās 10.gadadienā un novēlu, lai šī jubileja iezīmētu vēsturē nozīmīgu ceļazīmi tās attīstībā. Lai tā būtu paraugs tādai akadēmijai, par kuru varam būt lepni, ko ļaudis paaudžu paaudzēs visā Latvijā varētu atcerēties ar lepnumu.

Tikko man bija tas gods ASV, Hjūstonas pilsētā, piedalīties uzņēmēju pasākumā, kura rīkošanā piedalījās arī vairākas bijušās militārpersonas, kas absolvējušas Vestpointas akadēmiju, bet šobrīd ieņem nozīmīgu vietu biznesa pasaulē. Tajā brīdī, kad viņi atcerējās savu mācību laiku akadēmijā, viņiem acīs bija asaras. Lai arī Latvijā būtu tāda akadēmija, par kuru mūsu virsniekiem atcerēties asarām acīs! Lai tā būtu akadēmija, par kuru zina, ka tā kaldina īstus vīrus un virsniekus caur nacionālpatriotisku garu!

Nacionālie bruņotie spēki ir valsts neatkarības drošības garants. Jo, valstij neatkarību zaudējot, zūd arī bruņotie spēki, valsts karogs un simboli. Būt pašai zem sava karoga ir lepnums, bet katrai valstij tas uzliek arī atbildību. Ne tikai tehniskās zināšanas, ne tikai intelektuālā bagāža, bet virsniekam ir arī virsnieka gods un stāja. Visu senu akadēmiju stūrakmens ir stingrs goda kodekss. Ir nozīmīgi, lai tas būtu arī mūsu virsnieku kodols. Es novēlu, lai akadēmija attīsta cilvēkus ar goda prātu, kas var būt par paraugu citiem virsniekiem, kas ieaudzina virsniekos goda izjūtu un patriotismu. Visiem mācībspēkiem, kadetiem, absolventiem novēlu, lai viņi vienmēr būtu lepni par savu akadēmiju un lai ar katru gadu tā veidojas arvien labāka un labāka. Lai jums veicas!

Uz svinību galveno pasākumu Rīgas Latviešu biedrības namā ieradās Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks gaisa spēku pulkvedis Kārlis Krēsliņš, ārvalstu militārie atašeji, augstas militārpersonas.

Valsts prezidente savā uzrunā (“LV” publicē atsevišķi) atzīmēja akadēmijas lomu virsnieku audzināšanā saistībā ar valsts drošību un iestāšanos NATO, kā arī pateicās valstīm, kas sniegušas palīdzību mūsu bruņoto spēku atjaunošanā.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvežleitnants Juris Maklakovs savā ziņojumā pieskārās akadēmijas galvenajam uzdevumam — sagatavot virsniekus Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas palicis nemainīgs kopš pirmsākumiem 1992. gadā. Sakarā ar militārās izglītības koncepciju vairākkārtējo maiņu akadēmijas mācību spēkiem un personālam nācās īsā laikā izstrādāt atkal jaunas un jaunas mācību programmas. Desmit studiju programmās desmit gados sagatavoti 970 virsnieki. Daudz paveikts akadēmijas zinātniskās pētniecības centra izveidē un darbu izdošanā aizsardzības jomā. Pagājušajā gadā Aizsardzības zinātniskās pētniecības centrs sāka pētījumus Latvijas kara mākslas vēsturē, regulāri tiek strādāts pie vairākiem Nacionālo bruņoto spēku štāba pasūtījuma zinātniskās pētniecības darbiem.

Mācību bāze bijušajā Padomju Savienības karaskolā soli pa solim tiek veidota un uzlabota. Pateicoties Dānijas atbalstam, izveidots moderns taktikas centrs, uzbūvēta militārās pieccīņas šķēršļu josla, kurā drīzumā paredzētas lielas starptautiskas karavīru sacensības. Ierīkots šaušanas simulators, līdz nepazīšanai pārvērstas mācību auditorijas, šogad paredzēts pabeigt kopmītņu (kazarmju) renovāciju. Neatsverams kadetu palīgs ir datorizētā valodu klase, ko dāvināja ASV. Akadēmijā saglabātas un pilnveidotas tradīcijas, kas aizsāktas pirmajos pastāvēšanas gados. Izveidojusies cieša sadarbība ar Latviešu virsnieku apvienību, tādējādi nodrošinot vēsturiskā mantojuma saņemšanu no Latvijas Karaskolas absolventiem. Vairākas tradīcijas — kā Melnās kafijas vakars, godinot 1919. gadā kritušos kadetus, virsnieku svinīgais zvērests Brāļu kapos, Vareļu kaujas pieminekļa apmeklējums, pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas godināšana un citi —nāk mantojumā no Karaskolas tradīcijām, un to ieviešanā daudz paveica nu jau aizsaulē aizgājušais pulkvežleitnants Inārs Bīskaps.

NAA uzdevumu veikšanā būtiska ir starpvalstu sadarbība. Militārās izglītības procesa ķēdē nozīmīga loma ir Baltijas aizsardzības koledžai Tartu, kura atvērta 1999. gadā. Virsnieki un kadeti savu militāro izglītību varējuši pilnveidot, pateicoties sadarbībai ar Dānijas Karalisko militāro akadēmiju, Brno militāro akadēmiju Čehijā, Zviedrijas militāro akadēmiju, Vācijas karaskolām, kā arī studiju iespējām ASV, Lielbritānijā, Francijā. Šogad ārvalstīs studē 39 kadeti.

Akadēmijas izaugsmē savus radošos garīgos un fiziskos spēkus ielikuši cilvēki, kas augstskolā ieņem dažādus amatus un veic daudzus un dažādus uzdevumus. Ir jāmin gan pirmais rektors pulkvedis Valdis Matīss (strādāja no 1992. līdz 1997. gadam), rektors pulkvežleitnants Ilmārs Vīksne (1997.–2001), kā arī daudzi citi virsnieki, instruktori, pasniedzēji, darbinieki. Gada sākumā pabeigts darbs pie NAA ilgtermiņa attīstības programmas, kurā paredzētas šādas prioritātes:

Trešdien Rīgas Latviešu biedrības namā ar svinīgo karogu ienešanu un valsts himnu sākās Nacionālās aizsardzības akadēmijas 10 gadu jubilejas svinības

— studiju programmu un NAA akreditācija 2002. gada pirmajā pusgadā;

— jaunās virsnieku izglītības koncepcijas ieviešana un tās pilnveidošana;

— īslaicīgo kvalifikācijas kursu organizēšana NBS karavīriem;

— mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošana;

— kadetu sadzīves apstākļu uzlabošana;

— starptautiskā sadarbība.

Rektors pateicās akadēmijas personālsastāvam un novēlēja panākumus turpmākajā kopīgajā darbā.

Uz NAA desmitās gadadienas svinībām bija ieradušies vairāku sadarbības militāro mācību iestāžu

Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors pulkvežleitnants Juris Maklakovs; sarunā ar pirmo Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru pulkvedi Valdi Matīsu, Amerikas Savienoto Valstu militārais atašejs Latvijā Džefrijs Sengs Foto: Andris Kļaviņš

vadītāji, kā arī Dānijas Karaliskās militārās akadēmijas kadeti.

Rīta pusē NAA telpās jubilārus sveica militārie atašeji, Latvijas augstskolu pārstāvji, viesi. Viņi iepazinās ar akadēmijas vēsturi plašā fotoizstādē, aplūkoja akadēmijas dāvināto karalietu ekspozīciju, noskatījās videofilmu par akadēmijas veidošanās gadiem, ieskatījās akadēmijas šodienā.

Mūsu militārā mācību iestāde pārvērtusies, un to vislabāk novērtē pirmais tās rektors pulkvedis Valdis Matīss, kas jau vairāk nekā trīs gadus ir Latvijas militārais atašejs ASV un Kanādā. Viņš secināja, ka toreiz — 1992. gadā, kad kopā ar desmit virsniekiem uzsāka akadēmijas izveidi, — pamatā viss tika darīts pareizi. Robeža bija vaļā, padomju tanki vēl braukāja pa Ādažu poligonu, vajadzēja robežsargus — un akadēmija tos sagatavoja. Tagad robežsardze nodota Iekšlietu ministrijas pārraudzībā. Soli pa solim tika veidota mācību bāze. Pamatos tā, protams ir, būvēta tālāk un uzlabota. Tradīcijas tika ieviestas, patriotiskā audzināšana turpinās.

“Patīkami redzēt mūsu bruņoto spēku rindās bijušos akadēmijas audzēkņus, kuri sekmīgi aizvieto mūs — “vecos”,” sacīja pulkvedis.

1994. gadā Lielbritānijas aizsardzības ministrs Malkolms Rifkins uzdāvināja akadēmijai goda zobenu, kurā iegravēt katra izlaiduma labākā kadeta vārdu. Aizvadot desmitgadi, var ar pārliecību sacīt, ka šie virsnieki, kas, saņemot zobenu, zvērēja “savam godam, latvju slavai, Tēvzemei un brīvībai”, nav pievīluši ne sevi, ne akadēmijas pasniedzējus. Un tie ir Ēvalds Krieviņš, Georgs Kerlins, Valdis Sjauts, Gustavs Zatlers, Normunds Krīgers, Jānis Skromāns, Edmunds Svenčs, Linda Miezīte.

NAA 1997. gada izlaiduma absolvents kapteinis Jānis Skromāns:

— Man akadēmija daudz deva tāpēc, ka laikā, kad es mācījos, programma bija vispusīga. Bez militārajām zināšanām apguvām pedagoģiju, psiholoģiju un citus vispārizglītojošos priekšmetus, kas svarīgi karavīru audzināšanā. Palieku pie pārliecības, ka militārā disciplīna akadēmijā ir viena no augstākajām, salīdzinot ar bruņoto spēku visām daļām. Tagad ar interesi vēroju, vai jaunās programmas, kas strauji tiek ieviestas, dos labus rezultātus. Pašlaik esmu Nodrošinājuma centra operatīvās daļas priekšnieka amatā.

1999. gada izlaiduma absolvents virsleitnants Normunds Krīgers:

— Akadēmijā bez izglītības pilnveidoju tādas prasmes kā darbs kolektīvā, sarežģītās situācijās, kā arī tādas īpašības kā mērķtiecību un neatlaidību. Dienēju Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestā.

Bet uzklausīsim vīrus, kas veidojuši un bijuši līdzdalībnieki tam fenomenam, kas vēl tagad dzīvo militārajā sabiedrībā, par ko kadetiem stāsta akadēmijas pasniedzēji patriotiskās audzināšanas brīžos — par Latvijas Karaskolas absolventu augsto morālo un militāro prestižu sabiedrībā.

Dzejnieks Andrejs Eglītis:

— Karaskolā nokļuvu no “bruņotajiem vilcieniem”, uz kuriem dienēju obligāto dienestu. Man tas palicis atmiņā — cik tas gan bija sen! — ar priekšzīmīgo disciplīnu, ļoti stingro disciplīnu. Un tas katram jauneklim der rakstura veidošanai. Bija jau arī jāpacieš vecāko kadetu “jociņi”, piemēram, ziemas laikā atrast pāris mušu.

Latviešu virsnieku apvienības priekšsēdētājs Tālivaldis Bērziņš:

— Latvijas Karaskola mums palikusi atmiņā ar savu Lāčplēša garu. To varēja ieaudzināt Brīvības cīņas izgājušie un ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvotie virsnieki.

Akadēmijas jubilejā, vēlot panākumus un izturību tās absolventiem, gribas pievienoties vārdiem, ko Latvijas Karaskolas otrajā izlaidumā 1920. gadā saviem audzēkņiem sacīja kapteinis, vēlāk pulkvedis–leitnants, Kārlis Lobe:

— Nākotne ir jūsu varā, kaut arī daudz būs atkarīgs no biedriem un priekšniecības. Uzņemšanai daļās ir tikpat liela nozīme kā audzināšanai skolā, tāpēc no pirmajiem soļiem dariet tā, lai jūsu centību un zināšanas atzītu. Tas panākams tikai nopietnā, pašaizliedzīgā darbā, jo lētās popularitātes ceļš nav krietna karavīra cienīgs.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris zemessardzes pulkvedis Raimonds Graube — ar Nacionālās aizsardzības akadēmijas jubilejas piemiņas nozīmi; Rīgas garnizona komandieris pulkvedis Juris Vectirāns, Čehijas Militārās akadēmijas fakultātes priekšnieks Jirži Gajdošiks, Raimonds Graube un Čehijas Militārās akadēmijas Taktikas katedras priekšnieks Ladislavs Petrašs; Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks, gaisa spēku pulkvedis Kārlis Krēsliņš un Nacionālās aizsardzības akadēmijas prorektors pulkvežleitnants Normunds Aizpurs

Foto: Jānis Polis Ārvalstu militārie atašeji un viesi; Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektoru Juri Maklakovu sveic Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts; Latviešu virsnieku apvienības biedrs leitnants Leonhards Tresters un Nacionālās aizsardzības akadēmijas Taktikas katedras docents Gunārs Goba Foto: Andris Kļaviņš

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”