Par muitas vērtības noteikšanu atbilstoši ES valstu praksei

Galvenās muitas pārvaldes direktors ir secinājis, ka Latvijas muitā nepieciešamās muitas vērtības pārbaudes tiek veiktas pat 50 reižu retāk nekā Dānijā vai Zviedrijā, kur uzticība uzņēmējdarbībai ir daudzkārt lielāka! Analizējot situāciju, Kalvis Vītoliņš secina, ka Latvijas muita spējīga veikt pēcimporta pārbaudes tikai 1,9% gadījumu, bet Rīgā, kur Latvijas uzņēmējdarbība ir visvairāk koncentrējusies (70% visas Latvijas uzņēmumu), pēcimporta pārbaudes tiek veiktas mazāk nekā 0,5% gadījumu.

Lai sakārtotu muitas vērtības iekasēšanu vismaz līdz ES valstīs parasti pieņemtajiem skaitļiem, kā arī nodrošinātu muitas vērtības iekasēšanu gadījumos, kad muitas vērtība acīmredzami tiek pazemināta, Galvenā muitas pārvalde sākusi ieviest muitas vērtības noteikšanu atbilstoši šo valstu praksei. “Teorētiski” jau no 1997. gada šāda prakse ir nostiprināta Muitas likumā un attiecīgajos MK noteikumos, taču līdz pat šodienai nav pilnībā izmantota praksē. Tā, piemēram, ES valstis 5% gadījumu preču muitas vērtības noteikšanai izmanto vienādu vai līdzīgu preču vērtību, plaši piemēro arī cenu, par kādu prece pārdota jau iekšzemē, savukārt Latvijā šādas preču vērtības noteikšanas iespējas līdz šim izmantotas tikai 0,01% gadījumu.

Tas rada iespējas negodīgiem uzņēmējiem izvairīties no muitas vērtības nomaksāšanas, bet Latvijas gadījumā var izrādīties, ka kontrole nepieciešama daudz nopietnākos apmēros, nekā tas ir pierasts ES valstīs. Jautājuma būtība — ja prece tiek dāvināta vai pārdota par puscenu, tad darījumu ir ietekmējuši apstākļi, kuri ir jāizslēdz, un prece jānovērtē pēc citas metodes. Turklāt Latvijā šādus darījumus mazāk ietekmē fakts, ka pircējs un pārdevējs ir saistītas personas, biežāk tas nozīmē tikai to, ka uzņēmēji cenšas nemaksāt nodokļus, visbiežāk tas skar tieši lauksaimniecības preču importu.

Izmēģinājuma posmā pastiprinātas izmaiņas tiks ieviestas tieši Grenctāles, Rucavas muitas punktos, kā arī Rīgas muitas punktā 0206 (Maskavas ielā 427 A). Tomēr atsevišķi pasākumi, jau sākot ar 15.februāri, tiks veikti arī visā Latvijā. Vienlaikus ar minētajiem trijiem muitas punktiem pārējā Latvijas teritorijas daļā pastiprināta uzmanība tiks pievērsta lauksaimniecības preču importam. Citu preču imports no muitas vērtības viedokļa pastiprināti tiks pārbaudīts, ja precēm paredzēta ievedmuita. Galvenās muitas pārvaldes darbinieki sekos līdzi kontroles pasākumu veikšanai, cenšoties novērst arī iespējamos pārspīlējumus. Arī 15. un 16. februārī no GMP ir norīkoti atbildīgie darbinieki. K. Vītoliņš solījis arī pats ierasties kādā no muitas punktiem, šoreiz gan nekonkretizējot muitas punktu un ierašanās datumu.

Dita Kļaviņa, VID Komunikāciju daļas vadītāja