Viens no izstādes darbiem

Kristus baznīcas telpās, Rīgā, Mēness ielā 1, vakar, 14. februārī, tika atklāta laikraksta “Lietuvos rytas” korespondenta Latvijā Valda Girgensona personālizstāde “Pirmā”. Izstādes atklāšanā piedalījās arī Lietuvas vēstnieks Petrs Vaitiekūns.

Zīmīgi, ka izstāde vēra durvis skatītājiem Lietuvas Republikas valstiskuma atjaunošanas 84. gadadienas priekšvakarā, jo autora saikne ar Latvijas brāļu tautu ir visai cieša. Valdis Girgensons dzimis 1963. gadā Šauļos lietuvietes un latvieša ģimenē, savukārt viņa māte nākusi pasaulē Jelgavā, kur dzimtai piederējuši īpašumi. Autors ir beidzis Rīgas Politehnisko institūtu, taču secinājis, ka mašīnbūves inženiera karjera viņu nevilina, bet daudz vairāk saista kinopasaule. Strādājis Rīgas kinostudijā par operatora asistentu, aizsācis studijas Maskavā, lai kļūtu par operatoru, tomēr politisko pārmaiņu dēļ studijas nācies pārtraukt. Jau astoto gadu Valda Girgensona maizes darbs saistīts ar žurnālistiku un rakstiem Lietuvas lielākajā dienas laikrakstā, tomēr brīvā laika nodarbe — gleznošana uz zīda — saista arvien vairāk, par to liecina arī pēdējā laikā izvērstā skološanās pie mākslinieka Pētera Sidara.

Vai gleznošana arī turpmāk autoram būs tikai vaļasprieks? Uz tik tiešu jautājumu Valdis Girgensons atbildi nezina. Dzīve ir pilna liktenīgu līkloču. Viņš teic — agrāk pat iedomāties nevarējis, ka strādās par žurnālistu, turklāt Lietuvas avīzē.

Kaut gan izstāde notiek dievnamā, tas nenozīmē, ka skatītājiem tiek celta priekšā sakrālā māksla. Autors piedāvā iepazīt pēdējā pusgada laikā tapušus gleznojumus uz zīda un uz linu auduma — ainavas un klusās dabas, arī kompozīcijas, kur izpaužas austrumu dekoratīvo zīmējumu ietekme. Vienlaikus šie mākslas darbi var kalpot arī gluži lietišķām vajadzībām un tikt izmantoti kā grezni lakati un šalles.

“Es dodu sievietēm plašu izvēles brīvību. Viņas var manis darinātos priekšmetus nēsāt kā lakatus vai šalles, bet, ja ir vēlme apzīmēto audumu glīti ierāmēt, tas var kļūt par interjera elementu — gleznu,” atzīst autors.

Izstādes koordinatore ir māksliniece Irēna d’ Torresa Fernandesa, latviete, kas precējusies ar spāni. Viņas domas: “Valdis Girgensons savā daiļradē ir ļoti izteikts romantiķis, viņa darbos nav nekādu negatīvu enerģiju. Ka tas tik tiešām tā, to var redzēt un arī izjust. Domāju, ka mākslinieks precīzi izjūt cilvēka iekšējo pasauli un pulcina ap sevi līdzīgu noskaņu personības. Daudzi izstādītie darbi ir līdzīgi vitrāžām, vienīgi īpatnēji, ka šīs “vitrāžas” gleznotas uz zīda un atšķirībā no stikla ir plastiskas.”

“LV” informācija