ATSAUCĒ IETVERT:
Par cittautiešu "iekušanu" latviešu vidē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.02.2002., Nr. 26 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58897
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par cittautiešu “iekušanu” latviešu vidē
Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis:
Taivana kungs (LU profesors Leons Taivans intervijā “Lauku Avīzei” - “LV”) kategoriski noliedz cittautiešu latviskošanas ideju, jo viņi, lūk, esot puse no Latvijas iedzīvotājiem un tas neesot iespējams. Šodienas Latvijas patiesā situācija, attīstības tendences un citu valstu pieredze gan apliecina pretējo. Īstenībā mēs, latvieši, esam daudz stiprāki, nekā cienījamais profesors to iedomājas. Oficiālā statistika apliecina, ka Latvijā latviešu ir 58%, tomēr citi rādītāji ir daudz būtiskāki. Kā rāda socioloģiskie pētījumi un statistika, tad 64% Latvijas ģimeņu valoda ir latviešu valoda. Tā saucamie krievvalodīgie ir nedaudz vairāk par trešdaļu Latvijas iedzīvotāju, nevis puse, kā mums mēģina iestāstīt. Mēs esam pietiekami stipri, lai daļu cittautiešu asimilētu. Tā tas ir noticis ar vairākumu pirmskara Latvijā ieceļojušajiem poļiem un lietuviešiem, tā tas šodien notiek jauktajās ģimenēs. 16 gados, saņemot pasi, tiek izdarīts ieraksts, kādu tautību saņēmējs izvēlas. Gadījumā, ja viens no vecākiem ir latvietis, otrs krievs, no 1973. gadā dzimušajiem 77,5%, no 1976. gadā dzimušajiem 86,1%, no 1979. gada dzimušajiem 90,8%, bet no 1982. gadā dzimušajiem jau 93,3% ir izvēlējušies latviešu tautību.
No tā nav jābaidās, jo gandrīz katram latvietim senčos ir cittautieši. Gan akadēmiķim Jānim Stradiņam, gan aktierim Ģirtam Jakovļevam, gan medicīnas profesoram un politiķim Georgam Andrejevam viens no vecākiem bijis krievs. Vai tāpēc viņi ir sliktāki latvieši? Mēs nepiederam kaut kādai kauna kultūrai, kā to apgalvo godājamais profesors. Mūsu gēni ir pietiekami stipri. Mūsu jaunajai paaudzei nav nekādu mazvērtības kompleksu. Mums ir jābūt pārliecinātiem par savu varēšanu.
“LAUKU AVĪZE”