ATSAUCĒ IETVERT:
Par Jelgavas jaunajiem zvaniem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.02.2002., Nr. 26 https://www.vestnesis.lv/ta/id/58899
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Par Jelgavas jaunajiem zvaniem
Jelgavā iesvētīti Svētā Sīmaņa un Annas pareizticīgo baznīcas seši zvani. Zvani atvesti no Baltkrievijas, kur pēc draudzes pasūtījuma vietējā metāllietuvē Minskā tie izgatavoti saskaņā ar krievu klasiskajām tradīcijām un gadsimtos pārbaudītas tehnoloģijas. Lielākā zvana diametrs ir 82 centimetri, un tas sver 330 kilogramus. Pārējie pieci zvani ir mazāki - diametrā no 18 līdz 41 centimetram. Paredzēts, ka jaunos zvanus, kas izgatavoti par draudzes saziedoto naudu, zvanu torņos nostiprinās līdz nedēļas beigām, un nākamos dievkalpojumus jau ievadīs to dzidrā skaņa.
Baznīca, kas sākumā būvēta no koka, iesvētīta 1726. gadā, taču vēlāk, 18. gadsimta otrajā pusē, tās vietā uzbūvēta mūra celtne, izmantojot Eiropā pazīstamā galma arhitekta Frančesko Bortolomeo Rastrelli projektu. 1892.gadā pēc krievu arhitekta Nikolaja Čagina projekta dievnams vēlreiz pārbūvēts, saglabājot Rastrelli projektētās baznīcas pamatus un altāra daļu. Pēdējā pasaules kara gados dievnamu nopostīja tikai daļēji, bet pēckara gados, tikai pateicoties sabiedrības protestiem, tas tika pasargāts no uzspridzināšanas. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1992. gadā dievnamu nodeva pareizticīgo draudzes pārziņā, un pirms nepilniem diviem gadiem tika pabeigta tā atjaunošana. Tādējādi debeszilo kupolu skaistumā katedrāle kļuvusi par Jelgavas kultūrvēsturiskā mantojuma vienu no simboliem, un tā iekļauta Eiropas kultūrvēsturisko vērtību sarakstā.
LETA