Par latviešu valodas pozīcijām

Foto: A.F.I.

Dr.habil.philol. prof. Ina Druviete:

Pirmkārt mums ir skaidri jāapzinās, kāda ir valodas situācija Latvijā. Uzdrošinos apgalvot, ka tas mums ir zināms. Valodas politika nav tikai iekšpolitikas daļa, bet arī zinātnes nozare, un LU Latviešu valodas institūta Sociolingvistikas daļa regulāri veic situācijas analīzi pēc pasaulē aprobētas metodikas. Īsi sakot, nav pamata ne pārliecīgam optimismam, ne pesimismam. Optimāls valodu līdzāspastāvešanas modelis Latvijā vēl nav izveidojies – kaut arī pieaug latviešu valodas pratēju skaits minoritāšu starpā, latviešu valodas lietojumā nozīmīgās jomās, īpaši uzņēmējdarbībā un apkalpojošajā sfērā, atkal vērojama lejupslīde. Mums ir jārēķinās ar konkurentvalodu – krievu un angļu valodas – augsto ekonomisko vērtību, krievu valodas kolektīva lingvistisko pašpietiekamību un arī ar latviešu neadekvāto lingvistisko uzvedību. Līdz šim valodas situāciju nelabvēlīgi ietekmē arī stratēģiskas valsts valodas attīstības programmas trūkums un niecīgais finansējums valodas politikai. Situācija ir nopietna, bet ne kritiska, un piedāvājumu iespējamiem risinājumiem valodas politikas speciālisti ir gatavi sniegt.

Kādi būtu pamatnosacījumi latviešu valodas pozīciju stiprināšanai, neignorējot reālo politisko kontekstu? Līdzšinējās diskusijas pierādījušas, ka vispirms jāvienojas par principiāliem jautājumiem. Mani apsvērumi par valodas politikas prioritātēm acīmredzot būs vismaz apspriežami tad, ja oponentiem nebūs principiālu iebildumu pret pamatnostādnēm. Šoreiz, neizvēršot argumentāciju, minēšu tikai trīs pamatprincipus, kas nosaka vismaz manu nostāju valodas politikas jomā.

Pirmkārt, esmu pārliecināta, ka Latvijas nākotne ir saistāma ar Eiropas Savienību un NATO, otrkārt, Latvijas sabiedrības integrācija ir gan nepieciešama, gan reāla, un valsts valodas statusa nostiprināšana nav pretrunā ar Latvijas minoritāšu valodu aizsargāšanu un attīstīšanu, treškārt, latviešu valodas pozīcijas pašreizējā laika posmā nebūt nav tik stabilas, lai mēs varētu atteikties no valodas situācijas juridiskas regulēšanas.

“KAROGS”