Par alternatīvo dainu skapi

Etnogrāfs Ādolfs Karnups (1904–1973) uz tūkstošiem lapiņu atstājis savu, iespējams ģeniālu versiju par latviešu tautasdziesmām. Nebija daudz cilvēku, kas zinātu par Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja zinātniskā līdzstrādnieka hobiju, kam bija pakļauts pat viņa ikdienas ritms. Ā. Karnups cēlās pussešos no rīta, lai pirms došanās uz darbu stundu pievērstos latviešu tautasdziesmu pētniecībai. Sagrupētas pēc paša izveidotas sistēmas, folkloras vienības no divpadsmit 1906. gadā izdoto “Latvju dainu” sējumiem tika liktas kastītēs senlaicīgā koka skapī ar metāla apkalumiem. Pēc etnogrāfa nāves 1973. gadā šī mēbele ar visu saturu palika viņa meitas mantojumā.

Par Ādolfu Karnupu 20 gadus jaunākais Teodors Nigulis bijis to reto radu un draugu skaitā, ar ko diplomētais vēsturnieks un viens no pirmajiem latviešu arheologiem savulaik dalījies atziņās par saviem atklājumiem. Lai arī darbietilpīgā pētījuma vērtība vēl nav apzināta, Ā. Karnupa brālēna dēls, tipogrāfijas N.I.M.S. prezidents Tenis Nigulis sācis ģimenes mantojuma ievadīšanu datorā.

“Tas ir ļoti zinoša cilvēka mūža darbs,” par Ādolfa Karnupa “dainu skapi” saka Zinātņu akadēmijas Latviešu folkloras krātuves vadītāja Māra Vīksna. Apstiprinot, ka Ā. Karnupa erudīcija akadēmiskajās aprindās neprasa komentārus un šim pētījumam būtu jānonāk zinātnes uzmanības lokā, kā arī būtu jāprecizē tā juridiskais statuss, viņa spiesta atzīt, ka akadēmijai patlaban nav līdzekļu Ā. Karnupa mantojuma apstrādāšanai. Neesot arī piemērota cilvēka, kam būtu līdzvērtīgas zināšanas vēsturē, arheoloģijā un etnogrāfijā un kas varētu izsekot līdzi pētnieka domu gaitai.

Kamēr zinātnieki nogaida, Tenis Nigulis sācis lapiņu skenēšanu un sarindošanu datorā. Plāns – uztaisīt mājaslapu, kur šīs lapiņas redzamas pa grupām. “Mans mērķis ir šo pētījumu padarīt pieejamu plašākai publikai un nepieļaut tā sajaukšanu.”

“DIENA”