Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgas izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas nosacījumiem, termiņiem un kārtību un to tiesisko stāvokli izvešanas laikā

Latvijas Republika un Krievijas Federācija (turpmāk tekstā — "Puses"),

ievērojot jaunās politiskās realitātes Eiropā un pasaulē,

pārliecinātas par nepieciešamību jaunos apstākļos veicināt mieru un stabilitāti Eiropā,

vadoties no Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu, kā arī Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes dokumentu mērķiem un principiem;

cenšoties Latvijas un Krievijas attiecības veidot jaunā kvalitāte, rīkojoties labu kaimiņattiecību, sadarbības un Pušu interešu un tiesību cienīšanas garā,

vadoties no suverēnas līdztiesības principa un cienot valstu suverenitātei piemītošās tiesības,

cenšoties attīstīt Latvijas un Krievijas attiecību pozitīvo mantojumu, lai nostiprinātu saiknes starp abu valstu tautām, un veļoties pārvarēt to kopējās vēstures negatīvās sekas,

uzskatot, ka jautājuma par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgu izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas noregulēšana veicinās uzticības nostiprināšanos starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju,

vēloties pabeigt līgumattiecību pamatu veidošanu Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīgai izvešanai no Latvijas Republikas teritorijas un to tiesiskajam stāvoklim izvešanas laikā,

ievērojot jau parakstītās un spēkā esošās vienošanās, kuras regulē karaspēka izvešanas un tā tiesiskā stāvokļa atsevišķus aspektus izvešanas laikā,

vienojās par sekojošo:

1. nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants

Jēdzienu skaidrojums

Šī līguma tekstā minētie termini nozīmē:

1. "Bruņotie spēki" — Krievijas Federācijas Bruņoto spēku un Krievijas Federācijas Robežapsardzības karaspēka vadības orgāni, apvienības, vadības, daļas, iestādes un militāras mācību iestādes Latvijas Republikā;

2. "Personas, kas ir Bruņoto spēku sastāvā" —

a) militārpersonas;

b) Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas darbinieki, kas uz laiku komandēti uz Latvijas Republiku ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku darbību saistītu darbu veikšanai;

3. "Bruņoto spēku sastāvā esošo personu ģimenes locekļi" —

šī panta 2. punktā minēto personu laulātie, viņu nepilngadīgie bērni un cilās viņu apgādībā esošās personas;

4. "Dislokācijas vieta" —

teritorija, kurā Krievijas Federācijas Bruņotie spēki dislocēti Latvijas Republikā (kara pilsētiņas un atsevišķi militārie objekti);

5. "Bruņoto spēku kustamā manta" —

visi bruņojuma, munīcijas, kara tehnikas veidi, arī transporta līdzekļi un citi materiālie un tehniskie līdzekļi, un īpašuma veidi, kas nav attiecināmi uz nekustamo mantu un ir nepieciešami Krievijas Federācijas Bruņoto spēku nodrošinājumam;

6. "Nekustamā manta" —

zemes gabali Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dislokācijas vietās ar tajos izvietotajām kara pilsētiņām, lidlaukiem, ostu būvēm, poligoniem, Šautuvēm, mežiem, ēkām un būvēm, stacionārajām iekārtām, inženiertīkliem un sakaru, ūdensapgādes, siltumapgādes, kanalizācijas un attīrīšanas iekārtu sistēmām, kā arī atsevišķas ēkas un būves un tām piederīgie zemes gabali ārpus Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dislokācijas vietām.

2. pants

Bruņoto spēku izvešanas termini

Krievijas Federācijas Bruņotie spēki tiek izvesti no Latvijas Republikas teritorijas līdz 1994. gada 31. augustam.

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pilnīga izvešana aptver visas personas, kuras ir Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā, viņu ģimenes locekļus un kustamo īpašumu.

Karaspēka daļu izformēšana, militārpersonu atvaļināšana Latvijas Republikas teritorijā pēc 1992. gada 28. janvāra nevar tikt uzskatīta par karaspēka izvešanu.

Atsevišķu Krievijas Federācijas Bruņoto spēku apakšvienību pilnīga izvešana, Krievijas Federācijas Bruņoto spēku lietošanā esošo objektu atbrīvošana un nodošana notiek saskaņā ar grafiku (pielikums).

Šī līguma neatņemama sastāvdaļa ir Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas vienošanās par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas laikā, Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā uz laiku izvietoto Krievijas Federācijas Bruņoto spēku un Krievijas Federācijas Robežapsardzības karaspēka militārpersonu un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību līdz to pilnīgai izvešanai un Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības vienošanās Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālās aizsardzības jautājumos. Puses vadās no apsvēruma, ka minēto līguma un vienošanos piemērošana tiks īstenota kompleksi saskaņā ar tajos paredzētajiem noteikumiem.

3. pants

Vispārīgie nosacījumi

1. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki, to sastāvā esošās personas un viņu ģimenes locekļi ievēro Latvijas Republikas likumdošanas aktus, atturas no jebkuras iejaukšanās Latvijas Republikas iekšējās lietās, no jebkuras darbības, kura nav savienojama ar šī līguma noteikumiem. Šo noteikumu ievērošanu nodrošina Krievijas Federācijas Bruņoto spēku vadības orgāni. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki veic visus pasākumus, lai izvairītos no jebkuras darbības, kas traucētu Latvijas Republikas iedzīvotāju normālu dzīvi.

2. Latvijas Republikas varas institūcijas ciena Krievijas Federācijas Bruņoto spēku, to sastāvā esošo personu un viņu ģimenes locekļu tiesisko statusu, kā tas ir noteikts šajā līgumā, un atturas no jebkādas darbības, kura apgrūtinātu Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem realizēt ar šo līgumu saistītās tiesības un pienākumus, veic pasākumus, lai novērstu jebkuru pretlikumīgu darbību pret Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem, to sastāvā esošajām personām un viņu ģimenes locekļiem.

3. Krievijas Federācija apņemas nepalielināt savu Bruņoto spēku skaitlisko sastāvu Latvijas Republikas teritorijā, neievest apakšvienības un daļas, neievest un neizvērst bruņojumu.

Vienojoties ar Latvijas Republiku, ir pieļaujams ievest Krievijas Federācijas Bruņoto spēku personālsastāvu, lai nodrošinātu iekraušanas izkraušanas, apsardzības un dažu citu ar izvedamo daļu un apakšvienību vajadzībām saistīto darbu veikšanu.

4. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki izvietojas šī līguma noslēgšanas brīdī esošajās dislokācijas vietās.

5. Krievijas Federācija informē Latvijas Republiku par savu Bruņoto spēku skaitlisko sastāvu Latvijas Republikas teritorijā, arī par militārpersonu ģimenes locekļiem, un turpmāk periodiski, bet ne retāk par vienu reizi ceturksnī, paziņos par izvešanas gaitu un skaitliskajām izmainām atsevišķi par katru no minētajām grupām.

6. Ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanu no Latvijas Republikas teritorijas saistītos īpašuma, mantiskos un finansu, kā arī citus ekonomiskos jautājumus, kuri nav paredzēti šajā līgumā, regulēs Pušu atsevišķas vienošanās.

7. Uz Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem Latvijas Republikas teritorijā attiecināmas starptautiskās vienošanās par bruņošanās un atbruņošanās kontroli. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku rīcībā nav un tie neizvieto Latvijas Republikas teritorijā kodolieročus, ķīmiskos, bioloģiskos, vakuuma, bināros ieročus, kā arī starptautisko konvenciju aizliegtos ieroču veidus.

8. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošās personas, kuras ar nodomu pārkāpušas Latvijas Republikas likumus, pēc Latvijas Republikas kompetento institūciju ierosinājuma tiek atsauktas no Latvijas Republikas teritorijas. Strīdu gadījumos lēmumu pieņem šī līguma 14. pantā paredzētā Jauktā Latvijas—Krievijas komisija.

9. Uz Latvijas Republikas teritorijā dislocēto Krievijas Federācijas Aizsardzības ministrijas specializēto uzņēmumu un atsevišķu ārstniecības iestāžu bāzes, ja Puses to atzīst par mērķtiecīgu, tiek izveidoti kopuzņēmumi. Kopuzņēmumu izveidošanas principus un termiņus nosaka Pušu pilnvaroto institūciju atsevišķas vienošanās, ievērojot, ka par Latvijas Puses ieguldījumu uzskatāma nekustamā manta, kuru Krievijas Puse nodod Latvijas Pusei, bet par Krievijas Puses ieguldījumu — šādu uzņēmumu un iestāžu kustamā manta.

2. nodaļa. Izvedamo Bruņoto spēku darbība

4. pants

Pārvietošanās un mācības

1. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku daļas un apakšvienības līdz to galīgai izvešanai no Latvijas Republikas teritorijas izvietojas kara pilsētiņu un atsevišķo militāro objektu robežās.

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku daļas un apakšvienības neizmanto teritoriju ārpus kara pilsētiņām un atsevišķajiem militārajiem objektiem, kā arī bijušās kara mežniecības.

2. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai tiek iepriekš paziņots par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku mācībām, kurās piedalās bataljons vai lielāka apakšvienība un kuras notiek to dislokācijas vietās, ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms to sākuma.

3. Krievijas Federācijas Bruņoto spoku pārvietošanās pa Latvijas Republikas teritoriju ārpus dislokācijas vietām notiek tikai, lai nodrošinātu saimniecisko un citu karaspēka ikdienas darbību. Jebkura Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pārvietošanās, kura nav saistīta ar karaspēka saimniecisko vai ikdienas darbību, ja tajā ir vienlaicīgi iesaistītas sešas vai vairāk automašīnas vai trīs vai vairāk kājnieku kaujas mašīnas, bruņutransportieri, tanki, kā arī apbruņots personālsastāvs (30 cilvēki un vairāk), katru reizi jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pilnvaroto pārstāvi un Latvijas Republikas vietējo izpildvaru.

5. pants

Transporta komunikāciju izmantošana

1. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošās personas, viņu ģimenes locekli var pārvietoties ar viņiem piederošajiem transporta līdzekļiem, ja tiek ievēroti Latvijas Republikas likumdošanas akti un šis līgums, pa visu veidu satiksmes ceļiem, kā arī lietot sabiedrisko (sauszemes, gaisa un ūdens) transportu un transporta iekārtas.

2. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dienesta transporta līdzekļiem ir jābūt ar reģistrācijas numuru un labi saskatāmu pazīšanas zīmi. Nav atļauts izmantot Latvijas Republikas valsts numuru zīmes šiem dienesta transporta līdzekļiem.

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pavēlniecība izsniedz numuru zīmes transporta grupas automobiļiem un paziņo Latvijas Republikas kompetentām institūcijām par to reģistrāciju, izņemot ziņas par kaujas mašīnām.

Latvijas Republikas attiecīgās varas institūcijas ir tiesīgas pārbaudīt vadītāju apliecības, tehniskās pases un vadītāja personu apliecinošus dokumentus.

3. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki ievēro Latvijas Republikā spēkā esošos ceļu satiksmes noteikumus, ieskaitot rīcības noteikumus ceļu satiksmes negadījuma vietā, kā arī bīstamo kravu pārvadāšanas noteikumus. Minēto noteikumu ievērošanu kontrolē Latvijas Republikas kompetentas institūcijas un Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pavēlniecība.

4. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku lieltonnāžas un smagās tehnikas, arī kāpurķēžu mašīnu, pārvietošana ārpus saskaņotajiem maršrutiem tiek veikta pa dzelzceļu vai treileros.

5. Summa, kura nepieciešama Krievijas Federācijas Bruņoto spēku lietoto satiksmes ceļu uzturēšanai un remontam, tiek noteikta pēc saskaņošanas ar Latvijas Republikas Galveno valsts finansu inspekciju, Latvijas Republikas Satiksmes ministriju un Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem.

6. pants

Citi Bruņoto spēku darbības veidi

1. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki ir tiesīgi dislokācijas vietu robežās veikt pasākumus savai apsardzībai atbilstoši Krievijas Federācijas Bruņotajos spēkos noteiktajai kārtībai, kā arī ievērojot šī līguma parakstīšanas bridi spēkā esošos Latvijas Republikas likumdošanas aktus. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku apsardzību, pārvietojoties ārpus dislokācijas vietām, veic Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošās personas, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus un sadarbībā ar Latvijas Republikas kompetentajām institūcijām.

2. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonām ārpus dislokācijas vietām ir tiesības nēsāt ieročus un munīciju tikai saskaņā ar šī panta 1. punktu, veicot uzdevumus, kuri saistīti ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku, to nekustamā īpašuma, bruņojuma un kara tehnikas, naudas un materiālo līdzekļu apsardzību, kā arī dienesta ieročus un munīciju pašaizsardzībai.

Gadījumā, ja neliek ievērotas šī panta prasības, Latvijas Republikas policija Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā izņem šādus ieročus un munīciju. Pēc atbilstošas lietas apstākļu noskaidrošanas dienesta ieroci tiek nodoti Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pavēlniecībai.

3. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārā autoinspekcija veic savus pienākumus tādā kārtībā un tādos gadījumos, kas saskaņoti ar Latvijas Republikas Valdības pilnvaroto personu.

4. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki, ievērojot šī līguma 8. panta noteikumus, neizmanto dislokācijas vietas komerciāliem mērķiem.

3. nodaļa. Kustamās un nekustamās mantas lietojums

7. pants

Nekustamās mantas lietojums

1. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki, to sastāvā esošās personas un viņu ģimenes locekļi izmanto nekustamo mantu un veic savu darbību, kura saistīta ar šī līguma izpildi, tā, lai neradītu zaudējumus cilvēku veselībai, sabiedriskajai drošībai un kārtībai, apkārtējai videi.

2. Jebkādus celtniecības darbus, arī ēkas rekonstrukciju, demontāžu vai montāžu Krievijas Federācijas Bruņotie spēki var veikt tikai ar Latvijas Republikas varas institūciju piekrišanu.

3. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki nodrošina Latvijas Republikas kompetentajām varas institūcijām un to pilnvarotajām personām pieeju nokustamās mantas objektiem, kā arī šī līguma 12. pantā noteikto nepieciešamo ziņu saņemšanu par šiem objektiem. Turklāt tiek ievērota nepieciešamība nodrošināt slepenības režīmu šajos objektos.

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pavēlniecība norīko nekustamas mantas objektos savus pārstāvjus, kuru uzdevums ir sadarboties ar Latvijas Republikas varas institūcijām, lai nodrošinātu tām nepieciešamo pieeju nekustamās mantas objektiem.

4. Ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pārziņā esošo kara pilsētiņu dzīvojamo ēku fondu un citiem sociālās sfēras objektiem saistītos jautājumus un Latvijas Puses līdzdalības noteikumus dzīvokļu un sociālās jomas objektu celtniecībā jaunajās dislokācijas vietās Krievijas Federācijas teritorijā nosaka atsevišķa Pušu vienošanās. Risinot jautājumus par dzīvokļu un sociālās jomas objektu celtniecību Krievijas Federācijas teritorijā, Puses katra atsevišķi vai kopīgi var vērsties pēc starptautiskās palīdzības. Puses sekmēs fondu, arī starptautisko fondu, veidošanu, kuru līdzekli tiks izmantoti no Latvijas Republikas izvedamo Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sociālo problēmu risināšanai.

5. Latvijas Puse sniedz Krievijas Pusei taisnīgu kompensāciju par tai nododamo nekustamo īpašumu, kurš uzcelts vai nopirkts par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku līdzekļiem un ir Krievijas īpašums.

8. pants

Bruņoto spēku kustamās mantas valdījums, lietojums un rīcība ar šo īpašumu

1. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki Latvijas Republikas teritorijā ir tiesīgi rīkoties ar to pārziņā esošo kustamo mantu, to izvedot, nododot vai realizējot Latvijas Republikas varas institūcijām vai ar to piekrišanu citām Latvijas Republikas fiziskajām vai juridiskajām personām. Par ieroču nodošanu vai realizāciju, ja tāda notikusi līdz šī līguma spēkā stāšanās brīdim, Krievijas Puse sniedz attiecīgas ziņas Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai.

2. Apbruņojuma, munīcijas un kara tehnikas realizācija jebkurām fiziskajām vai juridiskajām .personām Latvijas Republikas teritorijā ir pieļaujama tikai ar Latvijas Republikas kompetento varas institūciju piekrišanu.

3. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku kustamas mantas iznīcināšana Latvijas Republikas teritorijā nav atļauta. Izņēmuma gadījumos tā tiek veikta atbilstoši kārtībai, kas saskaņota ar Latvijai Republikas Aizsardzības ministriju vai pilnvarotajām Latvijas Republikas valsts institūcijām, vai Latvijas Republikas pašvaldības iestādēm.

4. nodaļa. Tiesiskie jautājumi

9. pants

Vispārīgie tiesiskie jautājumi

Latvijas Republika savā teritorijā nodrošina izvedamo Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošo personu un viņu ģimenes locekļu tiesības un brīvības atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un starptautisko tiesību normām.

10. pants

Jurisdikcija krimināllietās, civillietās un administratīvajās lietās

1. Latvijas Republikas teritorijā krimināllietas, civillietas, kā arī lietas par administratīvajiem pārkāpumiem attiecībā uz Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošajām personām vai viņu ģimenes locekļiem, ievērojot šī panta 2. punkta nosacījumus, ir Latvijas Republikas jurisdikcijā.

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošām personām un viņu ģimenes locekļiem Latvijas Republikas iestādēs ir tādas pašas procesuālās tiesības un pienākumi kā Latvijas Republikas pilsoņiem.

2. Krievijas Federācijas kompetentas institūcijas īsteno jurisdikciju attiecībā uz Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošajām personām un viņu ģimenes locekļiem gadījumos, kad:

a) Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošās personas vai viņu ģimenes locekļi izdarījuši noziegumus un administratīvos pārkāpumus pret Krievijas Federāciju, kā arī Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošajām personām vai viņu ģimenes locekļiem;

b) Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošās personas izdarījušas noziegumus vai administratīvos pārkāpumus, veicot dienesta pienākumus.

Kompetentas Krievijas Federācijas institūcijas un kompetentas Latvijas Republikas institūcijas var griezties viena pie otras ar lūgumu par jurisdikcijas nodošanu vai pārņemšanu attiecībā uz atsevišķām šajā pantā paredzētām lietām (personām).

3. Gadījumos, kad noziegumus vai administratīvos pārkāpumus pret Latvijas Republikas teritorijā izvietotajiem Krievijas Federācijas Bruņotajiem spēkiem, to sastāva esošajām personām, kā arī viņu ģimenes locekļiem ir izdarījušas personas, kuras nav ne Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošās personas, ne viņu ģimenes locekļi, vainīgie saucami pie atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

4. Par visiem gadījumiem, kad Latvijas Republikas teritorijā izvietoto Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dislokācijas vietās ir notikusi ieroču, munīcijas, kara tehnikas un īpašuma izlaupīšana vai nozaudēšana, kā arī ja apbruņotas Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersonas patvaļīgi atstājušas dislokācijas vietu. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pavēlniecība nekavējoties informē Latvijas Republikas Iekšlietu ministriju.

11. pants

Zaudējumu atlīdzināšana

1. Zaudējumus, kurus, veicot dienesta pienākumus, Latvijas Pusei, arī fiziskajām un juridiskajām personām vai trešo valstu personām, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā, ar savu darbību vai nolaidību nodarījuši Krievijas Federācijas Bruņotie spēki vai to sastāvā esošās personas, atlīdzina Krievijas Federācija.

Atlīdzības lielumu, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas aktus, nosaka šī līguma 14. pantā paredzētā Jauktā Latvijas—Krievijas komisija.

2. Krievijas Federācija atlīdzina arī tos zaudējumus, kurus Latvijas Pusei un trešo valstu personām Latvijas Republikas teritorijā nodarījusi Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošo personu darbība vai nolaidība, kura nav bijusi saistīta ar dienesta pienākumu veikšanu, kā arī Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošo personu ģimenes locekļu darbības vai nolaidības rezultātā radušos zaudējumus. Atlīdzības lielumu nosaka Latvijas Republikas tiesa.

3. Latvijas Republika atlīdzinās Krievijas Federācijas materiālos zaudējumus, kurus tās Bruņotajiem spēkiem, kā arī Krievijas Federācijas Bruņoto spēku sastāvā esošajām personām būs nodarījusi Latvijas Republikas valsts institūciju, pilsoņu un juridisko personu darbība vai nolaidība, apmērā, kādu uz šī līguma un Latvijas Republikas likumdošanas aktu pamata noteiks Jauktā Latvijas—Krievijas komisija vai Latvijas Republikas tiesa.

4. Strīdus par Pušu saistībām zaudējumu atlīdzināšanas jomā izskata šī līguma 14. pantā paredzēta Jauktā Latvijas—Krievijas komisija

 12. pants

Objektu nodošanas un pieņemšanas un mantas realizācijas kārtība

1. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki nodod Latvijas Republikas kompetentām institūcijām objektus to atbrīvošanas secībā sakarā ar karaspēka izvešanu pēc abpusēji saskaņotā grafika.

Objektu nodošanu veic pieņemšanas—nodošanas komisijas, pamatojoties uz abu Pušu pilnvaroto personu parakstītajiem protokoliem.

Izvedot Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dalās un apakšvienības, visas teritorijas, ēkas un būves tiek nodotas Latvijas Republikai ar aktu, kurā atspoguļots to stāvoklis un pēc saskaņotas metodikas noteiktā vērtība.

2. Par gaidāmo objekta nodošanu Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pavēlniecība informē Latvijas Republikas varas institūcijas divus mēnešus iepriekš. Informācijā ir jāietver šādas ziņas: objekta nosaukums, aizņemamās teritorijas platība, tā atrašanās vieta un plānotais nodošanas termiņš. Tiek sniegta arī papildu informācija, ja objektā bija izvietoti ķīmiskie ieroči, kodolieroči, raķešu degviela, radioaktīvās vielas, kā arī veikta minēšana, spridzināšanas darbi, bombardēšana, šaušana un citi pasākumi, kuros izmantotas minētās vielas.

15 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas brīža notiek objekta iepriekšēja apskate. Objekta tehniskais stāvoklis tiek atspoguļots divpusējā pieņemšanas—nodošanas protokolā (aktā).

Krievijas Federācijas Bruņotie spēki iesniedz šādus dokumentus:

— ēku un būvju sarakstu, kā arī ziņas par zemes gabalu. Turklāt atsevišķi tiek norādīti Krievijas Federācijas Bruņoto spēku uzceltie objekti;

— aktu par objektu (poligonu) atbrīvošanu no sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

Uz savstarpēji saskaņotu nosacījumu pamata Latvijas Pusei iesniedz:

— objekta ģenerālplānu ar tajā norādītām celtnēm, meža nogabaliem, inženiertīkliem, telefona—telegrāfa komunikācijām, dzelzceļu un citiem satiksmes ceļiem;

— uzskaites datus par celtniecības pamatfondiem, ziņas par elektroenerģijas, gāzes piegādi un siltuma apgādi, kā arī par kanalizācijas un citām iekārtām.

13. pants

Apkārtējās vides aizsardzība

1. Krievijas Federācijas Bruņotie spēki nodrošina Latvijas Republikas apkārtējās vides aizsardzības likumdošanas aktu ievērošanu.

2. Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanas laikā Latvijas Republikas varas institūcijas sadarbojas ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku administrāciju apkārtējās vides aizsardzības un tās piesārņojuma novēršanas jautājumos, pamatojoties uz Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

3. Visi nododamie objekti tiek pārbaudīti, lai konstatētu apkārtējās vides piesārņojumu, dabas resursu bojājumu un noplicināšanas pakāpi. Šo darbu veic kopīgas komisijas ar diviem Pušu deleģētiem līdzpriekšsēdētājiem, pamatojoties uz Pušu pilnvaroto pārstāvju saskaņotu metodiku.

5. nodaļa. Noslēguma noteikumi

14. pants

Pilnvarotie. Jauktā Latvijas—Krievijas komisija

1. Ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanu saistīto jautājumu noregulēšanai Puses norīko savus pilnvarotos.

2. Lai atrisinātu strīdīgos jautājumus, kas saistīti ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku nekustamās un kustamās mantas nodošanu, pieņemšanu un realizāciju, kā arī citu šī līguma izpildes gaita radušos jautājumu atrisināšanai tiek izveidota Jauktā Latvijas— Krievijas komisija. Jauktās Latvijas—Krievijas komisijas sastāvā ir vienāds katras Puses deleģēto locekļu skaits.

Jauktā Latvijas—Krievijas komisija pieņem lēmumus, konsensuāli vienojoties. Ja nepieciešams, tā pieaicina ekspertus.

Jauktā Latvijas—Krievijas komisija atrodas Rīgā.

3. Ja Jauktā Latvijas—Krievijas komisija nerod kāda jautājuma risinājumu, to nodod izskatīšanai diplomātiskā līmenī.

4. Pušu domstarpības, interpretējot vai piemērojot šo līgumu tiek atrisinātas sarunu ceļā.

15. pants

Šis līgums ir jāratificē. Tas tiks pagaidām piemērots no līguma parakstīšanas dienas un stāsies spēkā ratifikācijas rakstu apmaiņas dienā. Tas būs spēkā tik ilgi, kamēr Puses nebūs vienojušās par tā izmaiņām vai pārtraukšanu.

Līguma darbības laikā Puses apņemas atturēties no nesaskaņotas vienpusējas rīcības jautājumos, kurus regulē šis līgums un tā pielikumi, kā arī atsevišķās vienošanās, kuras attiecināmas uz šiem jautājumiem.

Līgums parakstīts Maskavā 1994. gada 30. aprīlī divos eksemplāros, katrs latviešu un krievu valodā, turklāt abiem tekstiem ir vienāds spēks.

Latvijas Republikas vārdā

Krievijas Federācijas vārdā

 Pielikums

Krievijas Federācijas Bruņoto spēku izvešanas no Latvijas Republikas teritorijas grafiks 1994. gadā