Saeima ir pieņēmusi un

Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par Latvijas valsts karogu

1. pants. Latvijas valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru. Sarkanbaltsarkano svītru attiecība ir 2:1:2. Karoga garuma un platuma attiecība ir 2 : 1.

2. pants. Valsts karogs paceļams:

1) virs Saeimas, Ministru kabineta, pilsētu domju, rajonu un pagastu padomju ēkām, kā arī Rīgas pils Svētā gara tornī — pastāvīgi;

2) pie ēkām, kur notiek Saeimas sesijas, pilsētu domju, rajonu un pagastu padomju sēdes, — visā sesijas vai sēdes laikā;

3) pie Latvijas Aizsardzības spēku štāba ēkas — pastāvīgi; speciālos mastos Latvijas Aizsardzības spēku vienībās, daļās un apakšvienībās, rīta jundai sākoties, un nolaižams, vakara jundai beidzoties;

4) pie Saeimas, Ministru kabineta, pilsētu domju, rajonu un pagastu padomju ēkām 16. februārī un 24. februārī kopā ar attiecīgi — Igaunijas Republikas vai Lietuvas Republikas valsts karogu. Attiecīgi — Igaunijas Republikas vai Lietuvas Republikas valsts karogs šajās dienās ir paceļams arī Rīgas pils Svētā gara tornī;

5) pie Saeimas, Ministru kabineta, pilsētu domju, rajonu un pagastu padomju, visu veidu iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām 25. martā (sēru noformējumā), 1. maijā, 4. maijā, 14. jūnijā (sēru noformējumā), 4. jūlijā (sēru noformējumā), 11. novembrī un 18. novembrī;

6) pie ēkām, kur izvietoti balsošanas iecirkņi, — Saeimas, pilsētu domju, rajonu un pagastu padomju vēlēšanu dienās, kā arī tautas nobalsošanas dienā;

7) pie Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām un šo pārstāvniecību vadītāju dienesta transportlīdzekļiem;

8) uz jūras kuģiem un citiem transportlīdzekļiem, kur kā oficiālas personas atrodas Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents vai citas personas, kas pārstāv Saeimu vai Ministru kabinetu, — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja likumos nav noteikts citādi;

9) uz kuģiem — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

10) citos Ministru kabineta, pilsētu domju, rajonu vai pagastu padomju noteiktajos gadījumos.

3. pants. Valsts karogu var pacelt vai citādi lietot arī tautas, darba vai ģimenes svētkos, atceres dienās, kā arī citos gadījumos, garantējot pienācīgu cienu pret valsts karogu.

4. pants. Valsts karoga sarkanajai krāsai (karmīns), sarkanbaltsarkano svītru attiecībai, kā arī karoga garuma un platuma attiecībai neatkarīgi no karoga izmēriem jāatbilst šā likuma pielikumā dotajam paraugam.

5. pants. Par valsts karoga noraušanu, saplēšanu, iznīcināšanu vai citām necienīgām darbībām pret valsts karogu, kā arī par šā likuma, Ministru kabineta izdoto noteikumu vai apstiprinātās kārtības pārkāpšanu vainīgās personas saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

6. pants. Šā likuma piemērošanas noteikumus, valsts karoga un karoga kāta izgatavošanas kārtību, kā arī citu valstu karogu pacelšanas un citādas lietošanas kārtību Latvijas Republikas teritorijā nosaka Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas PSR likums «Par Latvijas Republikas valsts karogu» un ar minēto likumu apstiprinātais nolikums «Par Latvijas Republikas valsts karogu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 9) un likuma «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas. PSR likumos «Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts ģerboni», «Par Latvijas Padomju Sociālistiskas Republikas valsts karogu», «Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas valsts himnu» un dažos citos Latvijas PSR likumdošanas aktos» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 5/6) III un IV punkts.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 24. novembrī.

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1994. gada 15. decembrī