LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par Latvijas Republikas Valsts kancelejas nolikumu

Lēmums Nr. 135 (prot. Nr. 55 13. §)

Apstiprināt pievienoto Latvijas Republikas Valsts kancelejas nolikumu.

Ministru prezidents M. GAILIS

Valsts reformu ministre V. A. TĒRAUDA

Rīgā 1994. gada 8. novembrī

 

APSTIPRINĀTS
ar Ministru kabineta 1994. gada 8. novembra
lēmumu Nr. 135

Latvijas Republikas Valsts kancelejas
NOLIKUMS

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Republikas Valsts kanceleja (turpmāk tekstā — «Valsts kanceleja») ir valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir radīt priekšnoteikumus Ministru prezidenta un viņa vadītā Ministru kabineta saskaņotai darbībai, lai nodrošinātu optimālu un operatīvu lēmumu pieņemšanu saskaņā ar Satversmi un citiem likumiem.

2. Valsts kanceleja savā darbībā ievēro likumus, Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdotos tiesību aktus un dotos norādījumus, kā arī šo nolikumu.

3. Valsts kanceleja ir juridiska persona, tai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un Valsts kancelejas pilnu nosaukumu.

II nodaļa
Valsts kancelejas funkcijas

4. Valsts kancelejas funkcijas ir:

4.1. sekmēt Valdības noteiktās politikas īstenošanu, tai skaitā sadarbībā ar Valdības koalīcijas partneriem, atbilstoši Deklarācijai par Valdības Iecerēto darbību;

4.2. nodrošināt, lai Ministru kabinetam un Ministru prezidentam iesniegtie tiesību aktu projekti būtu profesionāli sagatavoti, saskaņoti, juridiski precīzi un pamatotos uz precīziem finansiāliem aprēķiniem;

4.3. veicināt ministriju savstarpējo sadarbību, risinot radušās problēmas un domstarpības, kā arī operatīvi izpildot Ministru kabineta un Ministru prezidenta dotos uzdevumus;

4.4. savlaicīgi informēt Ministru prezidentu par jebkuru iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu, kā arī sagatavot viņam materiālus par minētajiem jautājumiem;

4.5. garantēt noteiktās procesuālās kārtības ievērošanu, pieņemot Ministru kabineta un Ministru prezidenta operatīvus lēmumus krīzes situācijās;

4.6. sniegt sabiedrībai informāciju par Ministru kabineta un Ministru prezidenta pieņemtajiem lēmumiem.

5. Valsts kanceleja veic arī citas likumos vai Ministru kabineta tiesību aktos noteiktās funkcijas.

III nodaļa
Valsts kancelejas struktūra

6. Valsts kancelejas sastāvā ir Ministru prezidenta Birojs un šādas struktūrvienības:

6.1. Valsts kancelejas direktora Sekretariāts;

6.2. Lietvedības departaments;

6.3. Juridiskais departaments;

6.4. Informātikas departaments,

6.5. Preses departaments;

6.6. Saimniecības departaments,

6.7. Finansu nodaļa;

6.8. Personāla nodaļa;

6.9. Vēstuļu un apmeklētāju pieņemšanas nodaļa.

7. Ministru prezidenta Biroja sastāvā ir Ministru prezidenta padomnieki, Ministru prezidenta palīgi un Ministru prezidenta preses sekretāri.

8. Valsts kancelejas struktūrvienības ir administratīvi atbildīgas Ministru kabinetam un Ministru prezidentam par tām noteikto funkciju izpildi, bet Ministru prezidenta Birojs — politiski atbildīgs par tam noteikto funkciju izpildi.

IV nodaļa
Ministru prezidenta Biroja funkcijas

9. Ministru prezidenta Biroja funkcijas ir:

9.1. izvērtēt politiskās problēmas, kuras rodas, īstenojot Deklarāciju par Valdības iecerēto darbību un Valdības politiku kopumā, un dot padomus Ministru prezidentam šīs politikas realizēšanai;

9.2. izvērtēt Ministru kabinetam un Ministru prezidentam iesniegto tiesību aktu projektu un citu priekšlikumu atbilstību Valdības politikai;

9.3. izteikt viedokli jebkurā jautājumā, kuru izvirza Ministru prezidents;

9.4. uzturēt kontaktus ar sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvjiem, Ministru kabineta padomniekiem un ministru padomniekiem, lai iegūtu pilnīgu informāciju noteiktajos jautājumos;

9.5. nodrošināt Ministru prezidentam vizītēm un sarunām nepieciešamo informāciju; nodrošināt tikšanās laikā iegūtās informācijas vai doto uzdevumu operatīvu paziņošanu adresātiem;

9.6. informēt Ministru prezidentu par presē skartajiem politiskajiem jautājumiem, organizēt tikšanās ar preses un citu masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī sagatavot Ministru prezidentu Šīm tikšanās reizēm.

V nodaļa
Valsts kancelejas struktūrvienību funkcijas

10. Valsts kancelejas direktora Sekretariāta sastāvā ir Ministru kabineta padomnieki, Valsts kancelejas direktora palīgs un sekretāri. Valsts kancelejas direktora Sekretariāta funkcijas ir:

10.1. savlaicīgi informēt Valsts kancelejas direktoru par notikumiem vai krīzes situācijām, sagatavot attiecīgus priekšlikumus par Ministru kabineta vai Ministru prezidenta iespējamo rīcību;

10.2. informēt dokumentu iesniedzējus par Valsts kancelejā reģistrēto dokumentu statusu un virzību Valsts kancelejā un Ministru kabineta;

10.3. nodrošināt Valsts kancelejas direktora Sekretariāta darbinieka dežūras darbdienas laikā Valsts kancelejas direktora pieņemamajā telpā, kā ari sniegt citu palīdzību Valsts kancelejas direktoram viņam uzticēto pienākumu veikšanā.

11. Valsts kancelejas Lietvedības departaments:

11.1. nodrošina Ministru kabinetam iesniegto tiesību aktu projektu un tiem pievienoto materiālu, kā arī citu Ministru kabinetam iesniegto dokumentu reģistrāciju un to operatīvu virzību atbilstoši Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumiem;

11.2. pārbauda, vai tiesību aktu projekti iesniegti atbilstoši Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumiem. Ja tiesību aktu projekti neatbilst minētajiem noteikumiem, tos Valsts kancelejas direktora noteiktajā kārtībā nosūta atpakaļ iesniedzējam;

11.3. sagatavo Ministru kabineta un Ministru kabineta komiteju kārtējo sēžu darba kārtības projektus, nodrošina to jautājumu iekļaušanu Ministru kabineta sēdes darba kārtības projektā, par kuriem dokumenti ir noformēti atbilstoši Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumiem;

11.4. nodrošina uz Ministru kabineta komiteju un Ministru kabineta sēdēm uzaicināto personu reģistrāciju, sēdes materiālu izsniegšanu un sēžu protokola lēmumu noformēšanu un to nosūtīšanu adresātiem;

11.5. nodrošina dienesta dokumentu pārrakstīšanu, rediģēšanu, tulkošanu un pavairošanu, kā arī Valsts kancelejas iesniegto tiesību aktu projektu rediģēšanu un noformēšanu;

11.6. nodrošina Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdoto tiesību aktu reģistrēšanu un ievadīšanu Tiesiskās informācijas datu bāzē un Lietvedības datu bāzē, kā arī parakstīto tiesību aktu un citu dokumentu automatizētu uzskaiti un nosūtīšanu adresātiem;

11.7. nodrošina Valsts kancelejas struktūrvienības un amatpersonas ar dokumentu veidlapām un tipveida formulāriem. 12. Valsts kancelejas Juridiskais departaments:

12.1. seko, kā tiek ievēroti Tieslietu ministrijas atzinumos izteiktie iebildumi un priekšlikumi par Ministru kabinetam un Ministru prezidentam izskatīšanai iesniegto tiesību aktu projektu atbilstību spēkā esošajiem likumiem un citiem tiesību aktiem;

12.2. ja nepieciešams, organizē tiesību aktu projektu juridisko ekspertīzi;

12.3. sagatavo vai juridiski noformē iesniegtos Ministru prezidenta tiesību aktu projektus, kā arī nodrošina Ministru kabinetā pieņemto tiesību aktu galīgā varianta juridisko noformēšanu atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokola lēmumiem;

12.4. veic Saeimas, Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdoto tiesību aktu, starptautisko līgumu kopiju uzskaiti un to sākotnējo sistematizāciju, kā arī uztur aktuālā stāvoklī un klasificē Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdotos tiesību aktus Tiesiskās informācijas datu bāzē;

12.5. seko Ministru kabinetā akceptēto un Saeimai izskatīšanai iesniegto likumprojektu, kā arī to tiesību aktu virzībai, kuri izdoti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā, regulāri informē Valsts kancelejas direktoru par minēto tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā līdz to pieņemšanai vai noraidīšanai;

12.6. sniedz Ministru kabineta locekļiem, valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju vadītājiem, kā arī Valsts kancelejas amatpersonām juridiskas konsultācijas jautājumos, kas saistīti ar Valsts kancelejai noteiktajiem uzdevumiem.

13. Valsts kancelejas Informātikas departaments:

13.1. nodrošina Valsts kancelejai automatizētu informācijas apmaiņas sistēmu ar citām valsts varas un pārvaldes institūcijām, kā arī šīs sistēmas funkcionēšanu un pilnveidošanu;

13.2. izstrādā priekšlikumus par licencētu programmlīdzekļu izmantošanu Valsts kancelejas datoros un par šo programmlīdzekļu vai datoru saikni ar citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī piedalās tiesību aktu projektu izstrādē informātikas jautājumos;

13.3. izvērtē un dod atzinumus par valsts nozīmes automatizētajām informācijas sistēmām un to lietošanas iespējām;

13.4. apmāca tiesiskās informācijas un lietvedības informācijas apstrādes un automatizētās uzskaites un apmaiņas sistēmas izmantotājus sistēmu un programmlīdzekļu lietošanā.

14. Valsts kancelejas Preses departaments:

14.1. nodrošina preses un citu masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem informāciju par Valdības viedokli;

14.2. sadarbībā ar ministriju attiecīgajām amatpersonām sagatavo operatīvu informāciju par jautājumiem, kurus lemj Ministru kabinets, Ministru prezidents" vai kuri tiek izskatīti Ministru kabineta komiteju sēdēs;

14.3. veic Latvijas un ārvalstu žurnālistu akreditāciju Ministru kabineta un organizē viņu darbu Ministru kabinetā un tā rīkotajos pasākumos.

15. Valsts kancelejas Saimniecības departaments:

15.1. saimnieciski pārvalda un uztur kārtībā Ministru kabineta ēku, inventāru un citu tai uzticēto īpašumu;

15.2. pēc Valsts kancelejas struktūrvienību pieprasījuma nodrošina tām nepieciešamo inventāru un saimnieciskos pakalpojumus;

15.3. risina jautājumus, kas saistīti ar Ministru kabineta ēkas remontu, telpu uzturēšanu, viesu uzņemšanu, izvietošanu un transporta pakalpojumiem;

15.4. nodrošina iekšējo telefona sakaru sistēmas funkcionēšanu un ekspluatāciju, kā arī atbild par Ministru kabineta, Ministru kabineta komiteju un Ministru prezidenta rīkoto sēžu tehnisko nodrošinājumu,

16. Valsts kancelejas Finansu nodala:

16.1. nodrošina Valsts kancelejas finansiālo darbību;

16.2. veic grāmatvedības uzskaiti, kontroli un analīzi;

16.3. uztur aktuālā stāvoklī grāmatvedības automatizēto uzskaites un finansu kontroles sistēmu;

16.4. veic Ministru kabineta rezerves fonda izlietojuma uzskaiti.

17. Valsts kancelejas Personāla nodaļa:

17.1. noformē valsts civildienesta un darba attiecībām nepieciešamos dokumentus Valsts kancelejas ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) un personām, kuras uz darba līguma pamata ieņem valsts civildienesta ierēdņu amatus, kā arī ministriem, valsts ministriem, parlamentārajiem sekretāriem un citam personām, kurus ieceļ amata Ministru kabinets vai Ministru prezidents saskaņa ar likumu vai citiem tiesību aktiem;

17.2. noformē un izsniedz Valsts kancelejas direktora parakstītas dienesta apliecības un caurlaides;

17.3. uztur aktuālā stāvoklī kadru uzskaites automatizēto sistēmu, valsts varas, valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu, kā arī valsts uzņēmumu atbildīgo darbinieku tālruņu un adrešu sarakstus;

17.4. izskata Valsts kancelejas darbinieku sūdzības un iesniegumus, savas kompetences ietvaros sniedz atbildes un paskaidrojumus.

18. Valsts kancelejas Vēstuļu un apmeklētāju pieņemšanas nodaļa:

18.1. organizē iedzīvotāju priekšlikumu, iesniegumu un sūdzību izskatīšanu, kā arī, ja nepieciešams, nosūta tos valsts pārvaldes vai pašvaldību iestādei atbilstoši tās kompetencei;

18.2. sistemātiski analizē iedzīvotāju iesniegumos ietvertos priekšlikumus un sūdzības, apkopo tos un sagatavo informāciju Valsts kancelejas direktoram;

18.3. kontrolē uz iedzīvotāju priekšlikumu un sūdzību pamata doto uzdevumu izpildi.

19. Lietvedības departamenta direktora tiešajā pakļautībā ir Valsts kancelejas Arhīvs. Arhīvs:

19.1. atbild par Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdoto tiesību aktu un sēžu protokolu oriģinālu, kā arī Valsts kancelejas direktora rīkojumu un citu materiālu oriģinālu saglabāšanu;

19.2. sniedz metodiskas konsultācijas arhīva lietu noformēšanā, veido un papildina uzziņu sistēmu par arhīvā glabājamajiem dokumentiem.

VI nodaļa
Valsts kancelejas amatpersonas

20. Valsts kancelejas darbinieki ir ierēdņi (ierēdņu kandidāti), un viņus ieceļ amatā un atbrīvo no amata saskaņā ar likumu «Par valsts civildienestu», izņemot personas, kuras saskaņā ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem var ieņemt valsts civildienesta ierēdņu amatus uz darba līguma pamata.

21. Valsts kancelejas darbu administratīvi vada Valsts kancelejas direktors. Valsts kancelejas direktors ir visaugstākā ranga ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kuru iecel amatā un atbrīvo no amata ar Ministru kabineta rīkojumu pēc Ministru prezidenta ierosinājuma.

22. Ministru prezidenta Biroju vada Biroja vadītājs, kurš var būt ierēdnis (ierēdņa kandidāts) un kuru ieceļ amatā ar Ministru prezidenta rīkojumu uz laiku, ne ilgāk par Ministru prezidenta pilnvaru laiku.

23. Ministru prezidenta Biroja darbiniekus iecel amatā un atbrīvo no amata Valsts kancelejas direktors pēc Ministru prezidenta ieteikuma uz laiku, ne ilgāku par Ministru prezidenta pilnvaru laiku.

24. Valsts kancelejas direktoram var būt vietnieki. Valsts kancelejas direktora vietnieks ir ierēdnis (ierēdņa kandidāts), un viņa pienākumus nosaka Valsts kancelejas direktors.

25. Lai izpildītu likumos, Ministru kabineta un Ministru prezidenta izdotajos tiesību aktos un šajā nolikumā noteiktos uzdevumus, Valsts kancelejas direktors, ja nepieciešams, ir tiesīgs izveidot Valsts kancelejas papildu struktūrvienības vai darba grupas (to skaitā krīzes situācijas operatīvo centru vai darba grupu).

26. Valsts kancelejas direktors apstiprina Valsts kancelejas štatu sarakstu saskaņa ar valsts budžetā paredzēto štata vienību skaitu un darba samaksas fondu, kā arī apstiprina departamentu un citu struktūrvienību nolikumus vai to vadītāju un citu ierēdņu (ierēdņu kandidātu) dienesta instrukcijas un nosaka Valsts kancelejas struktūrvienību un amatpersonu pienākumus.

27. Ministru kabineta padomnieki:

27.1. patstāvīgi veic konkrētas darbības Valsts kancelejas direktora noteiktajos jautājumos, sniedz operatīvo informāciju par tiem un minētajos jautājumos sagatavo priekšlikumus par Valsts kancelejas direktora iespējamo rīcību;

27.2. atbilstoši savai kompetencei ir līdzatbildīgi par tiesību aktu projektu, tiesību aktu un Ministru kabineta komiteju un Ministru kabineta sēžu protokolu pareizu noformēšanu atbilstoši Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumiem un citiem tiesību aktiem, kā arī vizē tos;

27.3. veido un uztur aktuālā stāvoklī informatīvo bāzi par tiem speciālistiem (lietpratējiem), kurus, ja nepieciešams, var iesaistīt slēdzienu (atzinumu) sagatavošanā.

28. Valsts kancelejas ierēdņi (ierēdņu kandidāti), kā arī personas, kuras ieņem valsts civildienesta ierēdņu amatus uz darba līguma pamata, ir atbildīgi par šajā nolikumā un konkrētajā dienesta aprakstā vai darba līgumā noteikto funkciju izpildi.

29. Ministru prezidenta palīgi, Ministru prezidentā padomnieki, Valsts kancelejas direktors, viņa vietnieki un Ministru kabineta padomnieki, Valsts kancelejas struktūrvienību vadītāji un citi ierēdņi (ierēdņu kandidāti), kā arī personas, kuras ieņem valsts civildienesta ierēdņu amatus uz darba līguma pamata:

29.1. ar padomdevēja tiesībām piedalās Ministru kabineta komiteju sēdēs to jautājumu apspriešanā, kas atbilst viņu kompetencei;

29.2. ievērojot ar likumu noteiktos ierobežojumus, apmeklē valsts pārvaldes iestādes, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, kā arī piedalās valsts pārvaldes institūciju sēdēs un sanāksmēs, saskaņojot Šādu piedalīšanos ar attiecīgās institūcijas vadību.

30. Ministru kabineta komitejas atbildīgais sekretārs ir Lietvedības departamenta ierēdnis (ierēdņa kandidāts), kurš:

30.1. nodrošina Ministru kabineta komitejas locekļus ar materiāliem atbilstoši darba kārtībai, kā arī izziņo uzaicinātajām personām Ministru kabineta komitejas sēdes vietu un laiku;

30.2. sniedz palīdzību Ministru kabineta komitejas priekšsēdētājam komitejas sēdes vadīšanā;

30.3. noformē Ministru kabineta komitejas sēdes protokolu un nodrošina sēdē izskatīto materiālu savlaicīgu nosūtīšanu adresātiem.

31. Ministru kabineta komiteju atbildīgos sekretārus ieceļ amatā un atbrīvo no amata Valsts kancelejas direktors. Ministru kabineta komitejas atbildīgajam sekretāram var būt arī vietnieks vai palīgs, kuru iecel amatā un atbrīvo no amata Valsts kancelejas direktors pēc komitejas atbildīgā sekretāra priekšlikuma.

32. Valsts kancelejas departamentus vada departamentu direktori, kuri ir ierēdņi (ierēdņa kandidāti). Departamenta direktors pilda Valsts kancelejas direktora un tiešā priekšnieka — Valsts kancelejas direktora vietnieka — rīkojumus, kā ari dod rīkojumus departamenta darbiniekiem un pakļauto nodaļu vadītājiem.

33. Nodaļas ir departamenta struktūrvienības vai arī tās ir tieši pakļautas Valsts kancelejas direktoram. Nodaļas vada ierēdnis (ierēdņa kandidāts). Nodaļas vadītājs dod rīkojumus nodalās darbiniekiem.

34. Katram Valsts kancelejas ierēdnim (ierēdņa kandidātam) jāpilda tiešās priekšniecības rīkojumi.

35. Konkrētus dienesta pienākumus ierēdnim (ierēdņa kandidātam nosaka Valsts kancelejas direktors vai viņa pilnvarota amatpersona nolikumos, instrukcijās un konkrētos dienesta pienākumu aprakstos.

Valsts reformu ministre V. A. TĒRAUDA