LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par Kultūras ministrijas nolikumu

Lēmums Nr. 147 (prot. Nr. 62 1. )

1. Apstiprināt pievienoto Kultūras ministrijas nolikumu

2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdī.

Ministru prezidenta vietā — finansu ministrs,
Ministru prezidenta biedrs A. PIEBALGS

Kultūras ministrs J. DRIPE

Rīgā 1994. gada 6. decembrī

APSTIPRINĀTS
ar Ministru kabineta 1994. gada 6. decembra
lēmumu Nr. 147

Kultūras ministrijas
NOLIKUMS

1. Kultūras ministrija (tālāk tekstā — «ministrija») ir valsts pārvaldes institūcija, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku.

2. Ministrija savā darbībā ievēro Satversmi, likumus, Ministru kabineta lēmumus un citus likumdošanas aktus, kā arī Šo nolikumu.

3. Ministrija ir juridiska persona, un tai ir ģerboņzīmogs ar Latvijas Republikas Valsts liela ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

4. Ministrijas darbības galvenie virzieni ir:

4.1. saglabāt, popularizēt un iesaistīt aktīvā apritē nacionālās kultūras mantojumu kā latviešu tautas identitātes pamatu;

4.2. nodrošināt kultūras procesu demokrātisku un decentralizētu attīstību valstī;

4.3. sekmēt sabiedrisko kultūras institūciju formu daudzveidību, jaunu kultūras biedrību un centru rašanos un visu veidu institūciju, kultūras interesentu grupu un atsevišķu indivīdu iesaisti valsts kultūras dzīves kvalitātes celšanā un augsta līmeņa kultūrvides izveidē;

4.4. nodrošināt katra indivīda kultūras interešu un vajadzību pilnvērtīgas realizācijas iespējas.

5. Ministrijas galvenās funkcijas ir:

5.1. uzkrāt un analizēt informāciju par kultūras un kultūrizglītības situāciju un procesiem valstī; 5.2. izstrādāt kultūras un kultūrizglītības stratēģiju;

5.3. sagatavot likumdošanas aktu un to grozījumu projektus iesniegšanai Ministru kabinetā;

5.4. sagatavot kultūras budžeta projektu nākamajam laikposmam un analizēt kultūras jomai piešķirto valsts budžeta līdzekļu sadales lietderību;

5.5. pārzināt situāciju teātra, mūzikas, kino, vizuālo mākslu, muzeju un galeriju, grāmatniecības un bibliotēku un citās kultūras nozarēs, kā ari neprofesionālās un tautas mākslas jomā un koordinēt šo kultūras nozaru un jomu attīstību;

5.6. nodrošināt kultūras mantojuma apzināšanu un tā saglabāšanas kontroli, kā arī veicināt kultūras mantojuma pieejamību un tā iesaisti dažādās sabiedriskās dzīves norisēs;

5.7. pārzināt nacionālo un citu valsts kultūras iestāžu finansiālo nodrošinājumu un darbību;

5.8. nodrošināt kultūras jomai piešķirto valsts budžeta līdzekļu mērķtiecīgu izlietojumu un tā kontroli;

5.9. veikt grāmatvedības uzskaiti un pārskatu sastādīšanu atbilstoši likumdošanas aktiem;

5.10. pārzināt un koordinēt valsts kultūrpolitikas īstenošanu visā Latvijas teritorijā sadarbībā ar pašvaldībām, visu veidu institūcijām, kultūras interesentu grupām un atsevišķiem indivīdiem;

5.11. sniegt metodisko palīdzību Latvijas kultūras un kultūrizglītības iestādēm;

5.12. kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu kultūras un kultūrizglītības iestāžu darbībā;

5.13. veidot valsts ārējo kultūrpolitiku — sagatavot un slēgt sadarbības līgumus ar citu valstu kultūras ministrijām un koordinēt un vadīt šo līgumu, kā arī atsevišķu valsts nozīmes kultūras apmaiņas projektu īstenošanu.

6. Kultūras ministrs (tālāk tekstā — «ministrs») ir politiski atbildīgs Saeimai par kultūras situāciju un kultūras procesiem valstī.

Ministrs:

6.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

6.2. nosaka ministrijas darbības stratēģiju un ir atbildīgs par ministrijas darbību kopumā;

6.3. ir atbildīgs par ministrijas pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām, apstiprina to nolikumus, ieceļ amatā un atbrīvo no amata šo institūciju administratīvos un mākslinieciskos vadītājus, ja likumdošanas aktos nav noteikts citādi;

6.4. ir tiesīgs dot rīkojumus ikvienam ministrijas un tās pakļautībā esošās institūcijas darbiniekam, ka arī ministrijas pārraudzība vai pārziņā esošās institūcijas vadītājam;

6.5. dod Ministru prezidentam ieteikumus par ministrijas parlamentāro sekretāru iecelšanu amatā vai atbrīvošanu no amata un nosaka parlamentārā sekretāra uzdevumus;

6.6. ieceļ amatā vai atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un dod rīkojumus valsts sekretāram;

6.7. apstiprina valsts kultūras projektu konkursa speciālistu padomi, ministrijas sabiedriskās konsultatīvās padomes, komisijas un darba grupas;

6.8. veic citus uzdevumus, kas noteikti ar Ministru kabineta lēmumiem.

7. Ministrijas parlamentārais sekretārs uztur ministrijas saikni ar Saeimu un pārstāv Saeimā ministrijas viedokli.

8. Ministrijas valsts sekretārs ir ierēdnis vai ierēdņa kandidāts un augsta līmeņa profesionālis kultūras jomā. Valsts sekretārs:

8.1. organizē un vada ministrijas administratīvo darbu, nodrošinot tās funkciju izpildi;

8.2. ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt ministriju, kā arī dot rīkojumus ikvienam ministrijas un tas pakļautībā esošās institūcijas darbiniekam, bet likumā noteiktajos gadījumos — arī ministrijas pārraudzība vai pārziņā esošās institūcijas vadītājam;

8.3. pēc saskaņošanas ar ministru nosaka ministrijas departamentu (nodaļu) struktūru (saskaņa ar struktūrshēmu) un apstiprina ministrijas centrālā aparāta struktūrvienību štatu sarakstu valsts budžetā paredzētā štata vienību skaita un darba samaksas fonda ietvaros;

8.4. pieņem darbā un atbrīvo no darba ministrijas darbiniekus saskaņā ar likumu «Par valsts civildienestu» un darba likumdošanas aktiem;

8.5. saskaņā ar ministra pilnvarojumu izdod rīkojumus visos ministrijas kompetencē esošajos jautājumos.

9. Ministrijā ir:

9.1. Kultūrpolitikas departaments:

9.1.1. Stratēģijas nodaļa;

9.1.2. Informācijas un analīzes nodaļa;

9.1.3. Budžeta un investīciju nodaļa;

9.2. Kultūrnozaru koordinācijas departaments;

9.3. Ārvalstu sakaru nodaļa;

9.4. Administrācijas un juridiskā nodaļa.

10. Šī lēmuma 9. punktā minēto ministrijas struktūrvienību nolikumus apstiprina ministrs. Departamentu un nodaļu vadītāji ir ierēdņi vai ierēdņu kandidāti un augsta līmeņa profesionāļi kultūras jomā.

Ministrijas darbinieku uzdevumus un dienesta attiecības nosaka nolikumi, instrukcijas un valsts civildienesta ierēdņu dienesta pienākumu apraksts.

11. Ministrijas pārraudzībā ir Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

12. Ministrijas pakļautībā ir:

12.1. Nacionālais kino centrs;

12.2. E. Melngaiļa Tautas mākslas centrs;

12.3. Valsts kultūrizglītības centrs.

13. Ministrijas pārziņā ir:

13.1. Latvijas Nacionālā bibliotēka;

13.2. Latvijas Neredzīgo bibliotēka;

13.3. Latvijas Nacionālā opera;

13.4. Latvijas Nacionālās operas celtniecības direkcija;

13.5. Latvijas Nacionālais teātris;

13.6. Latvijas Dailes teātris;

13.7. Rīgas Krievu drāmas teātris;

13.8. Jaunais Rīgas teātris;

13.9. Valsts leļļu teātris;

13.10. Valsts Liepājas teātris;

13.11. Valmieras drāmas teātris;

13.12. Daugavpils teātris;

13.13. Rīgas muzikālais teātris;

13.14. Latvijas Filharmonija;

13.15. Latvijas Vēstures muzejs;

13.16. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs;

13.17. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs;

13.18. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs;

13.19. Rundāles pils muzejs;

13.20. Turaidas muzejrezervāts;

13.21. Latvijas Mākslas muzeju apvienība;

13.22. A. Upīša memoriālais muzejs;

13.23. O. Vācieša memoriālais muzejs;

13.24. Latvijas Mākslas akadēmija;

13.20. J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;

13.26. Latvijas Kultūras akadēmija;

13.27. Latvijas Mūzikas akadēmijas E. Dārziņa mūzikas skola;

13.28. Rīgas Doma kora skola;

13.29. J. Mediņa Rīgas mūzikas koledža;

13.30. A. Kalniņa Cēsu mūzikas koledža;

13.31. Daugavpils mūzikas koledža;

13.32. Jelgavas mūzikas koledža;

13.33. E. Melngaiļa Liepājas mūzikas koledža;

13.34. J. Ivanova Rēzeknes mūzikas koledža;

13.35. Ventspils mūzikas koledža;

13.36. J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola;

13.37. Rīgas lietišķas mākslas koledža;

13.38. Liepājas lietišķās mākslas koledža;

13.39. Rēzeknes mākslas koledža;

13.40. Rīgas horeogrāfijas skola;

13.41. Latvijas Kultūras skola.

Kultūras ministrs J. DRIPE