Par iedzīvotāju migrāciju

Vairākos iepriekšējos gados fiksētā samērā lielā iedzīvotāju skaita aizbraukšana no Latvijas, lai iekārtotos uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs, ir samazinājusies. 1998. gadā no Latvijas izbrauca 8971 cilvēks, bet 2000. gadā — 8030 cilvēki. Ir sarukusi arī migrācija. 1998. gadā Latvijā uz dzīvi apmetās 3123 cilvēki, bet 2000. gadā — tikai 1627. Migrācijas statistikas dati liecina, ka 2000. gadā starpvalstu imigrācijas plūsmā NVS valstu īpatsvars bija 70%, citu valstu — 30%, to skaitā Lietuvas — 3,6% un Igaunijas — 2,2%. Starpvalstu emigrācijas plūsmā NVS valstu īpatsvars bija 61%, citu valstu — 39%, to skaitā Lietuvas — 2% un Igaunijas — 0,7%.

2000. gadā notikušās iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā nedaudz mainījies Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs. Pamatnācijas iedzīvotāju — latviešu — skaits, atšķirībā no 1998. gada, kad bija vērojams palielinājums par 332 cilvēkiem, 2000. gadā samazinājies par 480.

Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad migrācijas rezultātā valsts zaudēja labi izglītotus iedzīvotājus, 2000. gadā emigrantu vidū bija zemāks personu īpatsvars ar augstāko un vidējo izglītību nekā to cilvēku vidū, kuri bija iebraukuši Latvijā.

Analizējot starpvalstu ilgtermiņa imigrantu plūsmu pēc to dzimšanas valsts, redzams, ka Latvijā ir dzimuši 24% no visiem imigrantiem, citās valstīs — 68%. No imigrantiem 8% nav uzrādījuši dzimšanas valsti. No ārvalstīs dzimušajiem imigrantiem 42% dzimuši Krievijā, 13% — Ukrainā, 8% — Baltkrievijā, 3% — Lietuvā, 34% — citās valstīs.

Latvijā dzimuši 35% no visiem emigrantiem, citās valstīs — 52%; 13% emigrantu dzimšanas valsts statistikas dokumentos nav norādīta. 60% no ārvalstīs dzimušajiem emigrantiem dzimuši Krievijā, 14% — Ukrainā, 13% — Baltkrievijā, 3% — Kazahstānā, 2% — Lietuvā, 8% — citās valstīs.

Personu pastāvīgās dzīvesvietas maiņas motīvi bija šādi: bērni pie vecākiem — 32%, sakarā ar namīpašuma iegūšanu — 13%, uz mācībām — 11%, pie vīra, sievas — 8%, vecāki pie bērniem — 4%, darbavietas maiņas dēļ — 4%, sakarā ar dzīvokļa saņemšanu — 3%, sakarā ar dzīvokļa maiņu — 2%, citi motīvi — 23%.

Papildus vispārējai migrācijas procesu analīzei speciāli tika analizēta latviešu tautības personu migrācija 2000. gadā. Kā minēts iepriekš, latviešu migrācijas saldo, tāpat kā gandrīz visām migrācijas uzskaitē ietvertajām tautībām, bija negatīvs, jo aizvadītajā gadā no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs izbrauca vairāk cilvēku, nekā ieradās vai atgriezās no citām valstīm.

2000. gadā 47% no visiem imigrējušiem latviešiem ieradās no NVS valstīm, bet 53% — no citām valstīm.

Uz NVS valstīm emigrēja 22,9% emigrējušo latviešu, uz Igauniju — 1,9%, uz Lietuvu — 1,2%, uz rietumvalstīm — 74%.

Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju statistikas daļa