Vakar Rīgā oficiālā vizītē uzturējās Čehijas vicepremjers, ārlietu ministrs

Vakar, 18.februārī, Rīgā: Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Čehijas Republikas vicepremjers, ārlietu ministrs Jans Kavans (augšējā attēlā); Čehijas Republikas vicepremjers, ārlietu ministrs Jans Kavans un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš (apakšējā attēlā) Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Latvijas Ministru prezidenta

Vakar, 18. februārī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Čehijas Republikas ārlietu ministru Janu Kavanu. Ārlietu ministrs secināja, ka abu valstu divpusējās attiecības ir vērtējamas kā labas un dinamiskas. Latvijas eksports uz Čehiju pēdējos gados ir gandrīz dubultojies — no 3,5 miljoniem latu uz sešiem miljoniem. Valstu starpā noslēgti vairāki tirdzniecības un ekonomiskie līgumi. J. Kavans atzina, ka vēl ciešāk būtu jāsadarbojas abu valstu uzņēmējiem.

J. Kavans norādīja, ka Čehija atbalstīja Eiropas Drošības un sadarbības (EDSO) misijas Latvijā slēgšanu, un interesējās, kā valstī tiek risināti integrācijas jautājumi. A. Bērziņš īsumā informēja par sabiedrības integrācijas gaitu, uzsverot, ka Latvija turpinās sadarboties ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos.

Abu valstu pārstāvji pārrunāja ES jautājumus, kas saistīti ar lauksaimniecību. J. Kavans atzina, ka, no vienas puses, ES resursi lauksaimniecībai ir ierobežoti, tiešo maksājumu piešķiršana pilnā apmērā neļaus nākotnē reformēt kandidātvalstu lauksaimniecību, bet, no otras puses, var veidoties nevienlīdzīga situācija, kas neradīs vienādas konkurences iespējas jauno dalībvalstu lauksaimniekiem.

A. Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas puse nav apmierināta ar Eiropas Komisijas pašlaik piedāvāto tiešo maksājumu pārejas periodu un ražošanas kvotu apjomu. Vienlīdzīgu konkurences un attīstības noteikumu nodrošināšana būs Latvijas puses sarunu mērķis. J. Kavans norādīja, ka lauksaimniecības finansējuma jautājums neesot guvis atbalstu kandidātvalstīs un tām jāsāk kopīgas sarunas ar Eiropas Komisiju lauksaimniecības jautājumā, lai gūtu tām izdevīgu rezultātu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Pie Latvijas Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 18. februārī, Rīgas pilī tiekoties ar Čehijas ārlietu ministru Janu Kavanu, pauda atzinību Čehijas principiālajai nostājai vienotas un brīvas Eiropas veidošanā. Prezidente pauda gandarījumu par Čehijas ārlietu ministra apliecinājumu arī turpmāk savas valsts ārpolitikā īstenot ciešu sadarbību ar Latviju NATO iesaistes jautājumos, īpaši aizsardzības un militārās izglītības jomā. J.Kavans kā būtisku akcentu NATO kandidātvalstu solidārā darbībā līdz Prāgas NATO galotņu sanāksmei novērtēja Latvijā šā gada jūlijā gaidāmo kandidātvalstu jeb Viļņas desmitnieka sanāksmi. “Es ceru, ka Prāgā šī gada beigās risināsies notikumi, kas būs vēsturiski svarīgi ne tikai Latvijai vai citām kandidātvalstīm, bet visai Eiropai un pasaulei,“ sacīja V.Vīķe-Freiberga. “Turpinot tikpat veiksmīgi, Latvijas izredzes Prāgas sanāksmē ir ļoti daudzsološas,” atbildēja J.Kavans.

Sarunā apspriesta jaunā drošības situācija pasaulē pēc 11.septembra, NATO paplašināšanās diskusijas pasaulē, kā arī aktuālākie jautājumi abu valstu sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Pie Latvijas Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 18.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Čehijas Republikas ārlietu ministru Janu Kavanu.

Tikšanās laikā pārrunāta Latvijas un Čehijas divpusējā sadarbība politikā, aizsardzībā un ekonomikā, saskarsmes punkti Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumos un Latvijas virzība uz NATO.

Saeimas priekšsēdētājs abu valstu savstarpējās attiecības novērtēja kā ļoti sekmīgas un dinamiskas — divpusējā sadarbība visos līmeņos ir regulāra un intensīva. J.Straume akcentēja, ka īpaši veiksmīgi ir Latvijas un Čehijas parlamentārie kontakti, kas izpaužas informācijas un vizīšu apmaiņā starp atsevišķām komisijām, tostarp Eiropas lietu, aizsardzības un ārlietu komisijām. Par labām divpusējām attiecībām liecina augstu valsts un parlamenta amatpersonu oficiālās vizītes abās valstīs. Arī Čehijas ārlietu ministrs atzina, ka starpparlamentu sadarbība ir konstruktīva un savstarpēji labvēlīga.

Pārrunājot Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumus, J.Straume norādīja uz Latvijas un Čehijas kopīgajām interesēm, veidojot vienotu pozīciju ES iestāšanās sarunās. Viņš arī atzīmēja, ka gan Čehijas, gan Latvijas sarunas ar ES ir veiksmīgas. Savukārt J.Kavans atgādināja, ka abas valstis plāno pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2002.gada beigām un cer 2004.gada sākumā pievienoties ES. Viņš arī informēja par Čehijas pozīciju saistībā ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem ES paplašināšanas budžeta veidošanai, tostarp tiešajiem maksājumiem lauksaimniecībai, kā arī pastāstīja par Višegradas valstu pārstāvju sagatavotajiem priekšlikumiem šajā jautājumā. Tie paredz, ka savstarpējās konsultācijās ar ES jāpanāk jautājuma komplekss risinājums, saistot tiešos maksājumus ar dalībvalstu iemaksām. Tika spriests arī par Eiropas nākotni un ES Konventa lomu šajā jomā. Čehijas ārlietu ministrs pastāstīja, ka no viņa valsts pārstāvjiem Konventā netiks prasīta vienota pozīcija attiecībā uz apspriežamajiem jautājumiem, izņemot gadījumus, kad tas skar valsts nacionālās intereses.

Abas puses sprieda arī par Latvijas gatavošanos integrācijai Ziemeļatlantijas aliansē un Latvijas un Čehijas sadarbību aizsardzības jomā. Čehijas ārlietu ministrs augstu novērtēja Latvijas panākumus Rīcības plāna dalībai NATO īstenošanā un apliecināja Čehijas atbalstu Latvijas sagatavošanās procesam dalībai aliansē. J.Kavans arī norādīja, ka NATO dalībvalstis piešķir būtisku nozīmi tam, cik lielā mērā kandidātvalstis atbilst alianses politiskajiem un militārajiem kritērijiem. Tāpēc svarīgs ir sabiedrības integrācijas process un politisko spēku vienprātība šajā jautājumā. J.Straume apliecināja, ka sabiedrības integrācijas process attīstās veiksmīgi. Notiek arī aktīva diskusija par grozījumiem vēlēšanu likumos saistībā ar valsts valodas zināšanu prasībām deputātu kandidātiem.

Abas augstās amatpersonas pārrunāja ekonomisko sadarbību un bija vienisprātis, ka tā būtu intensificējama, kaut gan atsevišķās nozarēs, piemēram, vides un enerģētikas jomā, tā ir ļoti laba. Latvijai un Čehijai ir arī liels potenciāls tirdzniecisko sakaru padziļināšanā, stabilizējot abu valstu eksporta un importa līmeni.

Saeimas preses dienests

Pie Latvijas ārlietu ministra

Vakar, 18. februārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Čehijas Republikas ārlietu ministru Janu Kavanu, kurš uzturas Latvijā oficiālā vizītē. Tikšanās laikā apspriesta Latvijas un Čehijas divpusējā sadarbība, kā arī drošības politikas un Eiropas Savienības (ES) integrācijas jautājumi.

Pārrunājot divpusējās attiecības, ministri pauda viedokli, ka abu valstu sadarbība ir intensīva un regulāra gan politiskajā, gan ekonomiskajā līmenī. I. Bērziņš atzīmēja regulāro sadarbību starp Latvijas un Čehijas aizsardzības resoriem un izteica Latvijas ieinteresētību turpināt sadarbību militārās izglītības iegūšanā. Raksturojot ekonomisko attiecību jomu, ministri secināja, ka līgumtiesiskā bāze abu valstu sadarbībai šajā jomā pamatā ir izveidota un ka lielāka uzmanība būtu jāveltī vidējā un mazā biznesa sadarbības veicināšanai.

Apspriežot drošības politikas jautājumus, I.Bērziņš atzinīgi novērtēja Čehijas sniegto atbalstu Baltijas valstu virzībai uz NATO. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka Baltijas valstu uzaicināšana NATO stiprinās reģionālo stabilitāti un informēja par Latvijas paveikto, integrējoties NATO. J.Kavans no savas puses pauda Čehijas atbalstu Baltijas valstu uzaicināšanai NATO Prāgas sammita laikā. Ministri arī apliecināja, ka ir svarīga Krievijas sadarbības veidošana ar NATO.

Tikšanās laikā pārrunāti arī ES integrācijas jautājumi, kur uzmanība tika pievērsta gaidāmajai ES Konventa darbības sākšanai un Eiropas Komisijas priekšlikumiem lauksaimniecības sadaļā. I.Bērziņš vēlreiz norādīja uz Latvijas kritisko attieksmi pret ilgo pārejas periodu tiešajiem maksājumiem un lauksaimnieciskās ražošanas kvotu piedāvātajiem apjomiem. Ministri bija vienisprātis, ka jāpanāk vienlīdzīgas konkurences iespējas zemniekiem Eiropas Savienības tirgū.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Latvijas un Čehijas ārlietu ministru kopīgajā preses konferencē

Čehijas Republikas valdības priekšsēdētāja vietnieka un ārlietu ministra Jana Kavana un Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa kopīgo preses konferenci vakar, 18. februārī, ievadīja I.Bērziņš, īpaši uzsverot Čehijas atbalstu Latvijai virzībā uz NATO. Latvijas ārlietu ministrs teica, ka šis atbalsta apliecinājums ir tikpat nozīmīgs sarunu aspekts kā gaidāmā NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriede. Tālāk I.Bērziņš akcentēja Latvijas un Čehijas sekmes sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), uzsverot, ka abas valstis sasniegušas ļoti būtisku sarunu posmu, kad aplūkojami, piemēram, lauksaimniecības jautājumi, kas ir visnotaļ jutīgi gan Latvijai, gan Čehijai. Pēc I.Bērziņa informācijas, abi ministri pārrunājuši arī sadarbību ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju un citas reģionālās sadarbības aktualitātes.

J.Kavans žurnālistiem pauda viedokli, ka abu valstu ekonomiskās attiecības gan attīstās sekmīgi, taču ir vēl daudz neizmantotu iespēju. Čehijas ārlietu ministrs akcentēja arī abu valstu līdzīgās sekmes iestāšanās sarunās ar ES, kur Čehija noslēgusi divdesmit četras, bet Latvija divdesmit trīs sadaļas. J.Kavans uzsvēra, ka abām valstīm ir arī līdzīga attieksme pret ES lēmumu piešķirt “proporcionāli mazu tiešo finansējumu lauksaimniecībai”. Čehijas ārlietu ministrs pasvītroja savas valsts atbalstu Latvijas vēlmei iestāties NATO un uzsvēra, ka NATO paplašināšanās kļuvusi jo aktuālāka pēc 11. septembra terora aktiem ASV pilsētās. J.Kavans arī pastāstīja, ka, tiekoties ar Latvijas aizsardzības ministru, pārrunātas iespējas palielināt abu valstu militāro sadarbību, ieskaitot latviešu kadetu apmācīšanu Čehijas militārajās augstskolās.

“Latvijas Vēstneša” jautājums Čehijas ārlietu ministram: — Ministra kungs, vai , jūsuprāt, NATO dalībvalsts statuss Čehijai palīdz virzībā uz ES? Vispirms jau jūsu valsts pozitīvā pieredze sarunās ar autoritatīvu starptautisku organizāciju — iestāšanās NATO vairoja arī Čehijas starptautisko autoritāti.

Jans Kavans: — Mēs, protams, lepojamies, ka 1999. gada 20. martā ASV valsts sekretāres Olbraitas kundzes klātbūtnē mēs kopā ar Poliju un Ungāriju pievienojāmies NATO. Protams, tas bija liels notikums mūsu valstij. Taču pie šī rezultāta mēs nonācām pēc ļoti nopietnas sagatavošanās. Jo mums, protams, bija jāsasniedz NATO politiskie un militārie kritēriji. Bet jau tajā brīdī mēs skaidri paziņojām, ka neaizveram durvis aiz sevis. Ka šie paši principi un tiesības jāattiecina arī uz citām reģiona valstīm, kas izpildīs šos kritērijus, vienalga, kurā Eiropas ģeogrāfiskajā vietā tās arī atrastos. Es uzskatu, ka, jo vairāk valstu iestāsies NATO, jo šī organizācija būs stiprāka. Līdz ar to stiprāka būs arī Eiropas integrācija. Vienlaikus Eiropas organizācijas un attiecīgās Eiropas valstis būs arī labākas partneres ASV.

Es saprotu, ka daudzām valstīm gribas iestāties abās organizācijās, gan NATO, gan ES, taču tā tas ne vienmēr notiek. Ir arī valstis, kas iestājušās ES, bet nav NATO locekles, un otrādi. Kopumā es teiktu, ka iestāšanās ES ir sarežģītāka un iestāšanās sarunas ar ES ir daudz detalizētākas. Taču es ticu, ka 2004. gada 1. janvārī mēs kļūsim ES dalībvalstis, un tad zināmā mērā būs saistīta gan mūsu ārpolitika, gan aizsardzības politika, jo arī šie abi jautājumi bieži vien ir cieši saistīti. ES interesēs, protams, ir NATO sadarbība arī ar tām NATO valstīm, kas nav NATO locekles. Arī šī sadarbība noteikti nāk par labu kopīgajai Eiropas drošībai.

Lekcijā Latvijas Universitātē

Vakar, 18. februārī, savas oficiālās vizītes laikā mūsu valstī Čehijas Republikas premjerministra vietnieks un ārlietu ministrs Jans Kavans Latvijas Universitātē nolasīja lekciju “Čehijas un Latvijas attiecības Eiropas kontekstā”. Viņš uzsvēra abu valstu attiecību tradicionāli draudzīgo raksturu un ilustrēja šo tēzi ar daudziem vēsturiskiem piemēriem.

Ministrs īpaši akcentēja faktu, ka vitāli svarīga sadarbība starp čehiem un latviešiem izveidojās vēl pirms Latvijas valsts nodibināšanas: Sibīrijā 1918. gada rudenī latviešu militāro vienību veidošanās laikā svarīga loma bija latviešu sadarbībai ar čehoslovāku Nacionālās padomes Krievijas nodaļu Omskā un čehoslovāku leģionāriem. Tālāk J.Kavans uzsvēra, ka divdesmitajos gados Čehoslovākija starp Latvijas ārējās tirdzniecības partneriem allaž bijusi no sestās līdz desmitajai vietai.

Viesis uzsvēra arī traģisko likteņu sakritību, kad abas valstis visai līdzīgos apstākļos zaudēja savu neatkarību: Čehoslovākija saskaņā ar lielvalstu 1938. gada Minhenes vienošanos, bet Latvija atbilstoši 1939. gadā noslēgtajam Molotova-Ribentropa paktam.

Savā lekcijā J.Kavans uzsvēra, ka komunistiskā režīma laikā cīņa par brīvību un demokrātijas alkas abās zemēs izpaudās solidaritātē un savstarpējā atbalstā, piemēram, 1968. gada “Prāgas pavasara” laikā.

Čehijas ārlietu ministrs ļoti atzinīgi novērtēja arī mūsu valstu attiecības kopš komunistisko režīmu krišanas. Viņš uzsvēra, ka tieši pēdējos divos gados tirdzniecības apgrozījums starp Čehiju un Latviju palielinājies par 43 procentiem. Čehijas eksports uz Latviju pieaudzis par 32 procentiem, bet Latvijas eksports uz Čehiju pat divkāršojies. J.Kavans atzīmēja arī Čehijas un Latvijas rosīgos intelektuālos sakarus un abu galvaspilsētu sadarbību. Prāgas vārds ir ielai un universālveikalam Rīgā. Prāgā notikušas Rīgas kultūras dienas. Sekmīgi attīstās arī sadarbība starp Prāgas Kārļa universitāti un Latvijas Universitāti. Latvijā notikušas Alfonsa Muhas un Jozefa Ladas daiļradei veltītas izstādes, bet Prāgā plaši eksponēta latviešu tēlotāja māksla. Sekmīga solās būt arī sadarbība starp Čehijas un Latvijas operteātriem.

Čehijas ārlietu ministrs savā lekcijā arī atkārtoja savas valsts atbalstu Latvijas centieniem iestāties NATO un uzsvēra šogad paredzētās NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedes vēsturisko nozīmīgumu. Viņš arī uzsvēra NATO paplašināšanas aktualitāti, īpaši pēc teroristu uzbrukumiem ASV 2001. gada 11. septembrī.

Kā zīmīgu paralēli Čehijas ārlietu ministrs uzsvēra arī abu valstu sekmīgās iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību. Čehija līdz šim noslēgusi divdesmit četras sarunu sadaļas, bet Latvija divdesmit trīs. J.Kavans pauda arī viedokli, ka tradicionāli labās Čehijas un Latvijas attiecības vēl tālāk uzlabosies pēc abu valstu iestāšanās Eiropas Savienībā.

Izstādē Latvijas Universitātē

Čehijas Republikas valdības priekšsēdētāja vietnieka un ārlietu ministra Jana Kavana oficiālās vizītes kontekstā Latvijas Universitātes Mazajā aulā, kur notika augstā viesa lekcija, aplūkojama Čehijas Republikas vēstniecības sagatavota fotogrāfiju un dokumentu izstāde par mūsu valstu attiecību vēsturi. Izstāde kalpoja arī kā uzskatāma ilustrācija Jana Kavana lekcijas tēzēm.

Ekspozīcijā aplūkojamas fotogrāfijas un dokumenti jau par Čehoslovākijas Nacionālās padomes Krievijas nodaļas darbību Omskā. Šī institūcija 1918. gadā sniedza nozīmīgu atbalstu arī Sibīrijas latviešiem. Izstādē aplūkojams arī Čehoslovākijas Nacionālās padomes Krievijas nodaļas militārā resora paziņojums, ka pēc vienošanās starp čehoslovāku karaspēka un latviešu tautas pārstāvjiem, kas dzīvo no boļševikiem atbrīvotajā Sibīrijas teritorijā, čehoslovāku bruņoto spēku komandiera vadībā tiek veidotas latviešu militāras brīvprātīgo vienības. Izstādes dokumenti atgādina arī zīmīgo faktu, ka bijušais Čehoslovākijas Nacionālās padomes Krievijas nodaļas Omskā politiskais pilnvarotais Jozefs Košeks vēlāk, 1921. gadā, tika norīkots par pirmo Čehoslovākijas diplomātisko pārstāvi Latvijā. Kad 1927. gadā Čehoslovākija savu konsulātu Rīgā pārveidoja par sūtniecību, J.Košeks tika iecelts par Čehoslovākijas pilnvaroto lietvedi.

Izstādē aplūkojamas arī diagrammas par Latvijas un Čehoslovākijas investīcijām laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu. Piemēram, 1931. gadā Čehoslovākijas investīcijas Latvijā pārsniegušas četrarpus miljonus latu.

Īpaši plaši izstādē atspoguļota Latvijas un Čehoslovākijas militārā sadarbība. Fotogrāfijās iemūžināti latviešu virsnieki, kas saņēmuši Čehoslovākijas augstākos militāros apbalvojumus, kā arī Čehoslovākijas militārpersonas, kas apbalvotas ar Lāčplēša Kara ordeni. Fotogrāfijās redzamas arī Čehoslovākijā ražotās militārās izlūklidmašīnas “Š–16”, ko izmantoja Latvijas kara aviācija.

Mūsdienu divpusējām attiecībām veltītajā stendā aplūkojamas arī fotogrāfijas no “Latvijas Vēstneša” arhīva, kas ilustrē mūsu valstu diplomātiskos kontaktus un vietu izstādē atradušas, pateicoties Čehijas Republikas vēstniecības un “Latvijas Vēstneša” sadarbībai.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors