Ar kopīgu rūpi: lai uz robežas būtu kārtība

Vakar Rīgā uzturējās Krievijas Federālā robežapsardzības dienesta delegācija

Vakar, 18.februārī, Rīgā: Krievijas Federācijas Federālā robežapsardzības dienesta direktors ģenerālpulkvedis Konstantīns Tockis un Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš Foto: A.F.I.

Latvijā darba vizītē uzturas Krievijas Federācijas Federālā robežapsardzības dienesta direktors ģenerālpulkvedis Konstantīns Tockis un viņa vadītā delegācija.

18. februārī ģenerālpulkvedis K.Tockis tikās ar Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunāru Dāboliņu. Klātesot Krievijas Federācijas ārkārtējam un pilnvarotajam vēstniekam Latvijas Republikā Igoram Studeņņikovam, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas atašejam Maskavā, policijas ģenerālim Aivaram Grigulim un citām robežsardzes un Ārlietu ministrijas amatpersonām, tika parakstīts Latvijas un Krievijas robežapsardzības dienestu tikšanās protokols, kā arī protokols par savstarpējo tikšanos organizēšanas kārtību.

Tikšanās gaitā abu valstu robežapsardzības dienesti apmainījās ar informāciju par izmaiņām likumdošanā, dienestu struktūrā, par situāciju uz robežas, novērtēja kopējas Latvijas un Krievijas darba grupas pilnvaroto pārstāvju darbību, kā arī iepriekš panāktās vienošanās izpildes gaitu. Pēc tikšanās notika preses konference, kur S.Dāboliņš un K.Tockis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Kāds ir stāvoklis uz Latvijas–Krievijas robežas, un kādas būs izmaiņas uz tās, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā (ES) un NATO?

Gunārs Dāboliņš: — Mēs apskatījām virkni svarīgu jautājumu un devām novērtējumu līdz šim paveiktajam.

Neraugoties uz to, ka līgums par robežu starp mūsu valstīm ir izstrādāts un sagatavots, bet nav parakstīts, robežapsardze dara visu iespējamo, lai tiktu organizēts robežapsardzes dienesta darbs.

Mums ir izstrādāts savstarpējās sadarbības mehānisms, strādā darba grupa, kuras uzdevums ir sagatavot juridiskos dokumentus, darbojas pilnvarotie, kuriem ir cieši kontakti ne tikai uz papīra, bet arī praktiskā darbībā, notiek pieredzes apmaiņa gan robežpunktos, gan pārvalžu līmenī. Kas attiecas tieši uz jautājumu sakarā ar iestāšanos ES un NATO es neredzu nekādas problēmas.

Domāju, cienījamais Krievijas kolēģis man piekritīs, ka galvenais uzdevums robežapsardzībā abām valstīm ir kopējs — cīņa ar jebkādu nelikumīgu darbību uz robežas, t.i., cīņa ar nelegālo imigrāciju, narkotikām, ieročiem utt. Tāpēc nekādu īpašu izmaiņu nākotnē mūsu sadarbībā nebūs.

Konstantīns Tockis: — Es pilnīgi piekrītu cienījamajam Latvijas kolēģim, ka mums, sevišķi pēdējos gados, valsts robežu izdodas pilnībā kontrolēt un, pats galvenais, mēs spējam saglabāt labas kaimiņattiecības, abu valstu savstarpējo saprašanos un cieņu vienam pret otru.

Mēs uzskatām, ka Latvijas iestāšanās ES un NATO apstākļus uz mūsu kopējās robežas neietekmēs. Tas vairāk attiecas uz Eiropas politikas jautājumiem, uz valsts militāro drošību. Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā situācija nedaudz mainīsies tajā ziņā, ka tiks stingrāk kontrolēta pilsoņu un kravas robežšķērsošana, būs stingrāki noteikumi. Šinī ziņā būs izmaiņas.

Uz jautājumu, vai Latvijas robeža, kļūstot par NATO robežu, iegūs citu veidolu un aprīkojumu — dzeloņstiepļu žogus, kontroljoslas utt., G.Dāboliņš atbildēja, ka robeža un NATO ir divas dažādas lietas. Latvijas robeža netiks nostiprināta militāru uzdevumu nolūkā ar militāra rakstura inženierbūvēm. Latvija, iestājoties ES, kļūs vairāk apdraudēta no nelegāliem imigrantiem. Mēs neplānojam celt “Berlīnes mūri”, bet aprīkot ar pašu nepieciešamo, uzlabojot to, kas pašreiz uzbūvēts. Robežas demarkāciju vietās ierīkosim robežkontroles joslas, nekādas īpašas būves neveidosim. Ierīkosim novērošanas sistēmas, kas fiksēs mēģinājumus nelegāli šķērsot robežu.

Savukārt K.Tockis atbildēja uz jautājumu par nepatīkamajām transportlīdzekļu rindām uz Latvijas–Krievijas robežas, jo, pieaugot tranzītkustībai, problēma aktualizējas. Bieži vien vainu noveļ uz Krievijas pusi, kurā neesot sakārtots administratīvais aparāts. Ģenerālpulkvedis uzskata, ka rūpīgāk būtu jāpēta tranzīta kustība, atverot jaunos robežkontroles punktus, izskaitļojot to caurlaides spēju. Šo procesu ietekmē arī abu valstu ekonomiski politiskie aspekti. Bet kļūdas tikušas pieļautas abpusēji.

Atbildot par kontrabandas apkarošanu, K.Tockis sacīja, ka šīs Krievijas robežas daļas kontrabandas apjomi salīdzinājumā ar citām Krievijas robežas daļām ir tik niecīgi, ka, šķiet, par to nebūtu vērts runāt. Tomēr arī šeit cīņa ar kontrabandu nemazināsies, sevišķi cīņa ar narkotiku pārvietošanu. Kārtībai jābūt — arī divas pudeles spirta, kas nelikumīgi šķērso robežu, ir kontrabanda.

Preses konferences noslēgumā G.Dāboliņš izteica gandarījumu par ģenerālpulkveža K.Tocka un delegācijas vizīti Latvijā.

18.februāra pēcpusdienā Krievijas Federācijas Federālā robežapsardzības dienesta amatpersonas apmeklēja Valkas–Valgas robežkontroles punktu.

Andris Kļaviņš  — “Latvijas Vēstnesim”