“Nav pamata bremzēt attīstības projektus”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojās vakar intervijā Latvijas Radio

— Kas šobrīd īsti notiek ar jauno privatizācijas modeli, cik tālu ir šīs jaunās koncepcijas izstrāde, vai tiešām atkal būs kārtējā aģentūra?

Gundars Bojārs: — Katrā ziņā šis jautājums ir nodots lemšanai un izpētei attiecīgajām komitejām — Īpašumu un privatizācijas lietu komitejai un Komunālajai komitejai, un daži pirmie melnraksta varianti jau ir izstrādāti, un tas tiks piedāvāts arī domei lemšanai. Negribētos skriet notikumiem pa priekšu, es negribētu nosaukt konkrētu datumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir saistīts ar iedzīvotāju ērtībām. Pie jebkurām reformām mums ir jāpadomā par to, kā tas skars iedzīvotājus. Negribas, lai tieši Rīgas iedzīvotāji izjustu kādas neērtības, un šim procesam jābūt ļoti precīzi un saprotami sagatavotam. Tādēļ steigas nekādas nav, darbs notiek speciālistu līmenī, komiteju līmenī, un pirmās vīzijas jau ir izstrādātas.

— Līdzīgi tiek jautāts arī — vai tiek domāts par attiecīgo priekšpilsētu vadības maiņu?

G.Bojārs: — Nu tā, protams, nav nekāda prioritāte. Kaut gan ir jāņem vērā, ka saistībā ar vienu no izpilddirektoriem ir ierosināta krimināllieta, tā pat nav mūsu kompetence, līdz ar to ir jādomā par attiecīgo amatu, un vairākās izpilddirekcijās mums darbojas pienākumu izpildītāji. Protams, par šīm vietām tiks lemts diezgan tuvā nākotnē.

— Tad par šīsnedēļas domes lēmumiem. Jau iepriekš tiek prognozēts, ka par sociāldemokrāta (tā raksta aģentūra LETA) Aivara Krievāna apstiprināšanu pašvaldības akciju sabiedrības “Rīgas Centrāltirgus” vadītāja amatā atkal nepietiks balsotāju. Kā to īsti uzskatīt, tas ir boikots šai kandidatūrai vai vienkārši deputātu nedisciplinētība?

Intervija Latvijas Radio 18. februāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

G.Bojārs: — Es gan šeit gribētu šo tēmu nedaudz izvērst. Manī rada satraukumu un patiesībā arī neizpratni tas, ka opozīcija pašreizējā Rīgas domē izmanto katru iespēju, lai “norautu” kvorumu domes balsojumos. Tā nav konstruktīva darbība, nezin kāpēc neviens nerunāja par “Latvijas ceļa” pārstāvja Štrama kunga iecelšanu par Attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītāju. Tātad no sociāldemokrātu puses un vispār no domes valdošās koalīcijas puses nekad netiek uzsvērta partijiskā piederība. Bez tam mums arī likumdošanā ir nostiprinātas šīs tiesības katram Latvijas iedzīvotājam, neraugoties uz viņa politisko pārliecību, reliģiju un tā tālāk, ieņemt tādu vai citu amatu vai arī kandidēt uz kādu darba vietu, un ir aizliegts ar likumu partijas piederību uztvert vai vismaz vērtēt pie šī amata ieņemšanas. Opozīcijai viens no pirmajiem jautājumiem bija — kādu partiju viņš pārstāv? Šis būs varbūt pirmais sociāldemokrāts, kas arī ieņems amatu kādā no domes īpašumā esošajiem uzņēmumiem. Šeit man jautājums opozīcijai — “Latvijas ceļam”, Tautas partijai, “Tēvzemei un Brīvībai “— kāpēc tad viņus tik briesmīgi satrauc šis Centrāltirgus vadītāja amats, kas tad tur līdz šim ir noticis?

— Ko jūs darīsit, ja nebūs šī kvoruma arī šonedēļ?

G.Bojārs: — Traģēdija nekāda nav notikusi, valde ir apstiprināta, acīmredzot Rīgas domes priekšsēdētājam ar savu rīkojumu ir iespēja nozīmēt valdes priekšēdētāja pienākumu izpildītāju.

— Pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu Talsu ielā, bijušais Onkoloģiskais dispansers, ja nemaldos. Valsts nekustamā īpašuma aģentūra to pārdeva savulaik izsolē par 77,8 tūkstošiem latu, par cik pērk Rīgas dome?

G.Bojārs: — Par 85 tūkstošiem. Deputāti, kas bija Finansu komitejā, arī es tai skaitā, uzskatīja, ka tā ir ļoti laba cena par šādu objektu, jāsaka, ka Rīgas centrā viens dzīvoklis maksā daudz vairāk. Un iespējas izmantot šo ēku ir dažādas, arī sociālām vajadzībām, arī dzīvokļu ierīkošanai. Ir vairākas iespējas, un arī idejas bija dažādas. Bet tas, ka mēs varēsim racionāli šo īpašumu izmantot, tas ir neapšaubāmi. Šeit ir novērojama apzināta cenas samazināšana, acīmredzot lai izvairītos no nodokļiem.

— Vai ir arī parēķināts, cik tā renovācija aptuveni izmaksās?

G.Bojārs: — Nē, tas nav rēķināts, taču īpašums ir ārkārtīgi pievilcīgs, ja mēs to nākamajā dienā palaistu izsolē, esmu pārliecināts, ka mēs iegūtu divreiz vairāk līdzekļu. Taču ir doma pašiem šo īpašumu arī izmantot.

— Lems arī par vēl vienu centru, tas ir multifunkcionālu darījumu centrs Ķīpsalā starp Krišjāņa Valdemāra, Āzenes un Ķīpsalas ielām, Zunda tirdzniecības centrs, biroju tornis, zem tā četru līmeņu autostāvvieta. Skaidrs, ka Tehniskās universitātes administrācijai iebilžu nav, bet acīmredzot arī šis objekts prasīs lielus ieguldījumus. Kas investēs objektā?

G.Bojārs: — Šī nav domes investīcija, šī ir pilnīgi privāta investīcija. Tas tiek vērtēts no pilsētplānošanas viedokļa un arī no Attīstības departamenta viedokļa.

— Droši vien pilsēta būs “par” šo.

G.Bojārs: — Protams, jā, es domāju, ka nav pamata bremzēt nekādus attīstības projektus, it sevišķi tos, kas iederas gan pilsētas ainavā, gan arhitektūrā, gan arī rada kādas jaunas darbavietas.

— Skaidrs. Jau sarunas sākumā jūs minējāt Štrama kungu. Kā tad sokas pilsētas Attīstības departamenta reorganizācijā, izveidojot būvvaldi, vai līdz maijam tas tiks izdarīts?

G.Bojārs: — Martā tiks prezentēts jaunais būvvaldes modelis, diemžēl, kā jau arī iepriekš teicu, šī reorganizācija varbūt aizņem nedaudz ilgāku laiku, nekā man pašam sākotnēji bija licies, taču būtiskākais ir šis rezultāts, tātad ērtības, kādas jaunā būvvalde sagādās mūsu pilsētas uzņēmējiem un arī iedzīvotājiem. Un būtiskākais šajā veidojumā būs īpaša vienas pieturas aģentūra.

— Jauna nodeva, cik zināms un presē jau lasāms, būvētājiem un remontētājiem, cik liela tā būs, un kas maksās šo nodokli par pašvaldības objektiem?

G.Bojārs: — Par pašvaldības objektiem šī nodeva netiks piemērota, un man liekas, ka tas ir pozitīvs faktors. Tādi mehānismi eksistē ļoti daudzās Eiropas valstīs, daudzās Eiropas pilsētās un arī jau Latvijas pilsētās. Šī nodeva tiek novirzīta kaut vai tādu jautājumu risināšanai kā vēsturiskā centra saglabāšana, šis strīdīgais jautājums pašlaik ir Saeimā. Jāsaka, ka mēs šādi varēsim izvairīties vēl no vienas nepatīkamas lietas. Jūrmalā bija šie skandāli par tā saucamo domes reketu, kur uzņēmējiem mēģina kādas sociālas dabas problēmas piekabināt vai uzlikt kādus slogus. Šeit šis būs legāls mehānisms, uzņēmējiem skaidri saprotams, bez tam šī nodeva būs diferencēta atkarībā no vietas, kurā šis būvobjekts atradīsies. Tā nav liela un būtiski neietekmēs investīciju klimatu pilsētā.

— Procesā ir taksobusu likvidācija, komentāros aizvien biežāk sāk skanēt doma par nepamatotu pilsētas monopolu šai jomā.

G.Bojārs: — Ziniet, pilsētas monopols tiek nodrošināts pārsvarā ar domes dotācijām. Mēs ieguldām ārkārtīgi lielus līdzekļus gan transporta atjaunošanā, gan arī tiešās dotācijas pasažieru pārvadājumiem, turklāt šeit mēs piedāvājam arī sociālo paketi, piemēram, dažādas atlaides, arī skolnieku braukšana bez maksas. Šo taksobusu sakarā mēs saduramies ar ļoti lielām problēmām, negribētos varbūt par visiem to teikt, bet saskaramies ar nodokļu nemaksāšanu, saskaramies ar nekontrolēti maršrutā atrodošos taksobusu skaitu, un šie taksobusi arī pilsētas transportam atņem lielu daļu pasažieru, bez tam bieži vien tie arī traucē satiksmi. Es vēlreiz atkārtoju — es negribētu to adresēt visiem, taču tur, kur dome pati spējīga nodrošināt šo transporta pakalpojumu, sabiedriskais transports ir viens no būtiskākajiem pašvaldības pakalpojumiem, tur mēs arī šo politiku piekopsim.

— Starp citu, arī par Satiksmes departamenta sabiedriskā transporta optimizācijas programmu mēdz runāt, ka tā ir pagaidām tikai deklarācijas līmenī, vai jūs tādam uzskatam varat piekrist?

G.Bojārs: — Jebkura programma sākotnēji ir deklarācijas līmenī, pēc tam ir detalizēts izpētes līmenis, tad jau seko budžetā iestrādātie līdzekļi šīs programmas realizācijai. Es varētu piekrist, ka šobrīd šī ir deklarācijas līmenī, mēs esam deklarējuši vairākas prioritātes šim un nākošajiem gadiem, tai skaitā tādi pasākumi kā vienotās biļetes ieviešana, tramvaju parka papildināšana, ražojot uz vietas. Tātad ir uzņēmēji, kas atjaunojuši Rīgas vagonu rūpnīcu un piedāvā ļoti modernu jaunu tramvaju koncepciju. Un es ceru, ka septembrī jau tāds izmēģinājuma reiss notiks, mums satiksmes joma, protams, ir viena no prioritātēm, un tai tiek pievērsta īpaša uzmanība un arī veltīti ļoti lieli domes līdzekļi.

— Presē nez kāpēc ļoti aktīvi tiek uzturēta doma par to, ka līdz lielajam hokejam Zviedrijā prāmja līnijas Rīgai jau nu nebūs. Vai tiešām ventspilnieki aizsteigsies Rīgai priekšā šai ziņā?

G.Bojārs: — Nē, mana attieksme ir tāda, ka prāmja satiksmei jābūt, bet ne par katru cenu un, protams, ievērojot nodokļu maksātāju intereses pirmām kārtām. Nav nekādu problēmu kaut vai, teiksim, nedēļas laikā nofraktēt kādu prāmi un nodrošināt populistisku gājienu, kaut vai vienkārši parādes pēc. Taču šeit būs jautājums par racionālu līdzekļu izmantošanu. Ļoti labi, ka Ventspils šādu iespēju meklē. Nākamais — gribas atzīmēt, ka tas tomēr ir privātbizness, tātad jābūt nopietnam operatoram, bez tam mana pieeja ir tāda — nodrošināt ilglaicīgu šo satiksmi, nevis tikai uz hokeja čempionātu. Un šī privātkompānija ir “Rīgas jūras līnijas”, kurā, iespējams, dome kļūs par akcionāru tad, kad prāmis būs nopirkts, kompānija veic ļoti aktīvu darbību tieši prāmja meklēšanā. Viņiem gan ir patraucējuši, tā teikt, mūsu kaimiņi, kuri varbūt bieži izrīkojas nekorekti. Es esmu pats jūras pārvadājumu jomā strādājis ļoti ilgi un šeit saskatu ļoti nopietnus jūras ētikas pārkāpumus. Konkurence ir konkurence, bet tai ir jābūt civilizētai. Taču es zinu, ka prāmju satiksme būs, ļoti labi būtu, ja mēs to varētu nodrošināt līdz hokeja čempionātam.

— Un mūsu šīsdienas sarunas noslēgumā varbūt pavisam par citu tematu, kurš savā būtībā varbūt pat ir nopietnāks par līdz šim pārrunātajiem jautājumiem — iepriekšējā nedēļā jūs tikāties ar Vanaga kungu, šonedēļ jums ir paredzēta tikšanās ar Pujata kungu, uz ko vērstas šīs tikšanās un aktivitātes?

G.Bojārs: — Jā, iepriekšējā nedēļā es vēl tikos arī ar arhibīskapu Aleksandru — Pareizticīgās baznīcas galvu. Mani ļoti uztrauc situācija skolās, jauniešu vidū, un, manuprāt, šeit pašvaldībai ir jāiet ar zināmu iniciatīvu, lai piesaistītu baznīcu garīgo vērtību iedzīvināšanai mūsu skolās. Mums ar likumu ir atļauts arī pasniegt ticības mācību, šoreiz jautājums nav par ticības mācības stundām, bet par visas civilizētās Eiropas garīgo vērtību pasniegšanu. Un visa Eiropas kultūras vēsture, arhitektūra pārsvarā balstās uz kristīgajām vērtībām, pareizāk sakot, uz tām garīgajām vērtībām, kas ir atspoguļotas gan Bībelē, gan Jaunajā derībā. Jauniešos, manuprāt, pietrūkst motivācijas, pietrūkst informācijas izvēles brīvībai, un tad viņi pievēršas narkomānijai, vardarbība skolās plaukst, un tajās pašvaldībās, kur pašvaldības un skolu valdes ir pretimnākošas …

— Es domāju, ka nevienam no tiem, kas mūs klausās nav iebildes pret jūsu teikto, bet es pieņemu, ka cilvēki grib zināt, kā praktiski šī sadarbība varētu izpausties, ko dome var piedāvāt baznīcai — un otrādi.

G.Bojārs: — Mēs esam vienojušies ar tām personām, ar tiem garīgajiem līderiem, ar ko es esmu ticies, par “apaļo galdu” marta beigās, kur es gribētu uzaicināt arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjus, varbūt pašu ministru, arī Valsts policijas pārstāvjus un šo tēmu ne tikai vienkārši apspriest, bet arī panākt kādas vienošanās, lai šī pārruna nebūtu tikai parunāšana, bet lai novestu arī pie kādiem praktiskiem rezultātiem. Mani uztrauc tas, ka sektām ir ļoti brīva pieeja mūsu jauniešiem, tās šo pieeju arī izmanto, bieži viņiem ir arī lielāki līdzekļi, finansējums, tādas ļoti atraktīvas jauniešu paketes, ceļojums uz Ameriku un tā tālāk un tā tālāk...

— Tikpat brīva pieeja kā narkotikām, bet tās jau ir sarunas citām tikšanās reizēm.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā