Kad Latvijas pensiju sistēmu uzskata par paraugu Eiropai

Ingūna Dobrāja, Pasaules bankas Latvijas misijas vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

— No 11. līdz 13. februārim Minhenē notika pirmais Eiropas pensiju sistēmai veltītais kongress, ko rīkoja Pasaules banka. Lūdzu, pastāstiet par to sīkāk!

— Kongresa mērķis bija aplūkot un apzināt, kas notiek ar pensiju sistēmām Eiropā. Šis jautājums tiek aktualizēts, jo sabiedrība Eiropā strauji noveco, līdz ar to ir jāmainās pensiju sistēmai. Par to runāja arī Pasaules bankas prezidents. Kongresa tēma bija “Valsts un privātā sektora sadarbība”. Tā arī bija galvenā kongresa tēma, jo valsts viena pati, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, vairs nevar nodrošināt pensiju izmaksas, te ir jāpiedalās privātajam kapitālam. Viena no tendencēm modernajās pensiju sistēmās ir tā, ka valstis cenšas šīs sistēmas dažādot. Tas notiek līdzīgi kā Latvijā, kur ir trīs līmeņu pensiju sistēma. Pasaulē daudzviet dominē mūsu pirmais līmenis — valsts pensijas, kur nauda netiek uzkrāta, bet tiek tūliņ izmaksāta. Taču aizvien vairāk tiek domāts par fondēto pensiju sistēmas izveidi, kad jūsu iemaksātā nauda tiek uzkrāta, ieguldīta pasākumos, kas nes peļņu. Tas arī raksturo valstis, kas reformē savu pensiju sistēmu.

— Kā Eiropas Savienības (ES) valstīs notiek privātā sektora sadarbība ar valsti pensiju jomā?

— Ļoti dažādi. Darba devēji veido pensiju fondus saviem darbiniekiem, ir atklātie pensiju fondi, kuros var iesaistīties jebkurš strādājošais.

— Eiropa aizvien ciešāk apvienojas. Nupat jau ir vienota valūta. Vai var runāt par vienotas pensiju sistēmas izveidi Eiropas Savienībā?

— Es domāju, šobrīd par to runāt ir pāragri, to apliecināja arī kongress.

Taču vienotas pensiju sistēmas izveide bija jautājums, par ko kongresā bija lielas debates. Jāņem vērā, ka ES valstīs tomēr ir ļoti atšķirīga ekonomiskā situācija, kā arī katrā valstī ir sava nodokļu sistēma. Bet, aizvien ciešāk integrējoties, par vienotu pensiju sistēmu ir jādomā, jo viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem ir brīva darbaspēka kustība. Tātad cilvēks var strādāt vienā valstī, bet pensionēties citā. Kas tādā gadījumā notiek ar viņa pensiju? Skaidras atbildes uz to nav. Pagaidām tas tiek risināts ar starpvalstu līgumiem.

— Kā izskatās Latvijas pensiju sistēma ES valstu kontekstā?

— Pasaules banka ir reformējusi pensiju sistēmu vairāk nekā 60 valstīs, arī Latvijā. Un es uzskatu, ka Latvijā reforma ir izdevusies ļoti labi, mūsu pensiju sistēma ir visprogresīvākā Austrumeiropā. Latvijas pārstāvji tika aicināti runāt kongresā, lai dalītos savā pieredzē. Mūsu premjerministrs savā runā uzsvēra, ka Latvijas eksperti ir gatavi dalīties savā pieredzē ar ES dalībvalstīm. Tas bija ļoti patīkami. Latviju no citām Eiropas valstīm atšķir tas, ka mēs esam reformējuši arī pirmo pensiju līmeni. Daudzviet pasaulē tas tiek saistīts ar vispārējām, nevis individuālajām iemaksām pensiju fondā. Latvijā pensiju sistēma balstās uz personīgo atbildību — cik es iemaksāšu nodokļos, tik liela būs mana pensija. Tas stimulē cilvēkus ilgāk noturēties darba tirgū. Latvijā veiksmīga ir privātā kapitāla iesaiste pensiju sistēmā. Nākamā gada janvārī sāks strādāt trešais pensiju līmenis — privātie pensiju fondi. Šobrīd jau ir “Lattelekom” pensiju fonds, ko darba devējs ir izveidojis saviem darbiniekiem. Pasaules prakse rāda, ka atdeve šādos fondos ir lielāka. Latvijā ļoti būtisks ir otrais līmenis — valsts fondētās sistēmas. ES likumdošana nosaka striktu uzraudzības sistēmu pār fondētajām pensijām.

— Kādi uzraudzības mehānismi varētu būt privātajos pensiju fondos?

— Tā ir loma, kas jāuzņemas valstij. Uzraudzības mehānismi ir ļoti dažādi — noteikti investīciju noteikumi, nauda tiek turēta īpašā bankā, atdalīta no tās, kas veic ieguldījumus utt. Latvijā droši vien daudziem spilgtā atmiņā ir “Bankas Baltija” bankrots. Bet mēs no tā esam daudz mācījušies. Latvija pēc banku krīzes ir ļoti daudz darījusi uzraudzības mehānismu izveidē, un šobrīd mums ir viena no stiprākajām uzraudzības sistēmām Austrumeiropā.

— Viena no Latvijas, arī Eiropas, problēmām ir bezdarbs. Šobrīd ES ir 17 miljoni bezdarbnieku. Arī viņiem vecumā no kaut kā būs jāpārtiek.

— Tas ir sociālās palīdzības jautājums. Bezdarbnieku problēmas nevar risināt ar pensiju sistēmas palīdzību. Pensijas ir apdrošināšanas sistēma, kurā tu ar savām iemaksām darba dzīves laikā finansē savas vecumdienas.

— Vai var teikt, ka Latvijas pensiju sistēma šobrīd ir sakārtota?

— Jā, noteikti. Tagad pats būtiskākais ir ļaut šai sistēmai darboties, to negrozot kādu politisku apsvērumu dēļ. Liela uzmanība ir jāpievērš cilvēku izglītošanai un informēšanai par iespējām piedalīties fondētajos pensiju fondos, izskaidrot, kādēļ tas būtu vajadzīgs.

— Vai jūs piekrītat, ka mūsu pensiju sistēma darbojas uz šobrīd strādājošajiem, bet diemžēl nestrādā uz pašreiz pensijā esošajiem?

— Jā. Sistēma ir veidota uz nākotni, tiem, kas tajā tagad iesaistās, būs daudz labāk nekā pašreizējiem pensionāriem. Veicot jebkuru reformu, ir jārēķinās, ka būs ieguvēji un zaudētāji. Bet, protams, valstij ir jādomā arī par pašreizējo pensionāru paaudzi.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore