Ar Latvijas un pasaules drošības mērauklu

Piektdien, 15.februārī, notika konference “Latvijas nacionālā drošība ES un NATO drošības sistēmā. Tautas un bruņoto spēku kopība”

Latvijas politiķi un inteliģences pārstāvji ir apņēmības pilni darīt visu, lai šis gads kļūtu par vienu no nozīmīgākajiem Latvijas vēsturē un mūsu valsts tiktu uzaicināta iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Par to liecināja piektdien, 15. februārī, notikusī konference “Latvijas nacionālā drošība ES un NATO drošības sistēmā. Tautas un bruņoto spēku kopība”, kuru kopīgi rīkoja Inteliģences apvienība, Ārpolitikas institūts un Aizsardzības ministrija.

Kā, atklājot konferenci, teica Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, mēs esam brīva un suverēna valsts un paši esam izvēlējušies nepalikt Eiropas nostūrī, bet gan kļūt par tās aktīvu sastāvdaļu, iestājoties Eiropas Savienībā un NATO.

Konferences laikā aizsardzības ministrs, Saeimas deputāti, diplomāti, zinātnieki un citi inteliģences pārstāvji diskutēja par jaunajiem draudiem Latvijas un pasaules drošībai, kas iezīmējušies šā gadsimta sākumā, par NATO kā spēcīgākās drošības organizācijas lomu jaunās pasaules kārtības veidošanā un nepieciešamību Latvijai kļūt par NATO drošības alianses locekli, lai garantētu mūsu valsts iedzīvotāju drošību.

Gandrīz katrs konferences dalībnieks pauda cerību, ka jau šā gada nogalē NATO dalībvalstu un valdību vadītāju tikšanās laikā Prāgā Latvija tiks uzaicināta kļūt par šīs drošības alianses pilntiesīgu locekli. Kā savā uzrunā uzsvēra Valsts prezidente, Latvija var ne tikai gaidīt drošības garantijas, bet arī pati sniegt nozīmīgu ieguldījumu Eiropas un pasaules drošības stiprināšanā. Savukārt Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks NATO Imants Lieģis norādīja, ka Latvija jau pašlaik sniedz nozīmīgu ieguldījumu dažādās NATO miera uzturēšanas operācijās un tieši pēc mūsu karavīru un citu speciālistu ieguldījuma tiek vērtēta Latvijas spēja iekļauties NATO drošības sistēmā. Arī aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzsvēra pašreizējās līdzdalības NATO operācijās lielo nozīmi un pauda viedokli, ka ir jūtams — NATO mūs aizstāv jau pašlaik, kamēr esam vēl tikai kandidātvalsts. NATO paplašināšanās ir kļuvusi neatgriezeniska, un domas par to, ka šā gada nogalē jaunu valstu uzaicināšana varētu izpalikt, ir pilnībā atmestas, teica aizsardzības ministrs.

Konferences laikā tika runāts arī par jaunajiem izaicinājumiem pasaules drošībai, par starptautisko terorismu, organizēto noziedzību un narkotiku izplatību, kas pēdējos gados kļuvuši par galvenajiem uzdevumiem arī NATO darbībā.

Runājot par apjomīgu valsts budžeta līdzekļu tērēšanu aizsardzībai, kas saistīts ar Latvijas integrāciju NATO, visai asas diskusijas izvērsās par pēdējā laikā sabiedrībā plaši apspriesto jautājumu par apjomīga radara uzstādīšanu Latvijas austrumos, Audriņu pagastā. Pret šāda radara nepieciešamību visai asi vērsās Saeimas deputāts Jānis Jurkāns, argumentējot, ka šāds radars ir vajadzīgs tikai un vienīgi NATO, bet ne Latvijai. Uz to atbildot, NBS komandieris Raimonds Graube norādīja, ka šāds radars ļoti nepieciešams arī valsts iekšējai drošībai, tas ļautu apsekot visu valsts austrumu robežu un dotu spējas redzēt nelielas lidmašīnas un helikopterus, kas šķērso valsts robežu un, iespējams, pārvadā kontrabandu. Līdz šim Latvijas robežsardze ir bezspēcīga pret šāda veida iespējamiem robežpārkāpējiem.

Vērtējot Latvijas gatavību kļūt par NATO dalībvalsti, daudz tika runāts par mūsu vēl veicamajiem uzdevumiem pirms iestāšanās. Visasāk tika kritizēta politiķu un valdības dienestu nespēja efektīvi cīnīties pret plaši izplatīto kontrabandu, ēnu ekonomiku un visos valsts pārvaldes līmeņos pastāvošo korupciju. Saeimas deputāts Pēteris Salkazanovs norādīja uz mūsu kaimiņvalsts Igaunijas pozitīvo pieredzi, kur pēdējās sabiedriskās aptaujas rāda, ka 80 procenti iedzīvotāju ne reizi nav saskārušies ar korupciju. Un Igaunija pretstatā Latvijai tiek atzīta par vismazāk korumpēto Eiropas valsti.

Izvērtējot dažādu NATO dalībvalstu centienus konfliktu risināšanā un atbalstu jaunu valstu uzņemšanai, vislielāko atzinību konferences dalībnieki izteica ASV. Kā norādīja konferences viesis, projekta “New American Century” izpilddirektora vietnieks Tomass Donelijs, kopš pagājušā gada traģiskajiem septembra notikumiem ASV prezidenta Džordža Buša darbība itin bieži tiek vērtēta kā ļoti autoritatīva, tomēr, kā pierāda pēdējā pusgada notikumi, bez NATO Eiropas spēki ir visai bezspēcīgi. Arī NATO paplašināšanai austrumu virzienā galvenais atbalsts nāk tieši no ASV, uzsvēra T. Donelijs. Arī Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētājs Jānis Kukainis atzina, ka ASV atbalsts Baltijas valstu uzņemšanai NATO ir visai liels, un, lai šo atbalstu veicinātu, PBLA rīko virkni pasākumu un lekcijas dažādos ASV štatos.

Savukārt, runājot par mūsu kaimiņvalsts Krievijas ietekmi uz NATO paplašināšanos, Latvijas vēstnieks NATO Imants Lieģis atzina, ka pēdējā pusgada laikā Krievija ir būtiski palielinājusi savu ietekmi pasaules politikā un ievērojami uzlabojusi attiecības ar ASV un NATO. Krievija zināmā mērā ir sasniegusi savus mērķus, un arvien biežāk NATO lēmumi tiek pieņemti, konsultējoties ar Krieviju, tomēr savā būtībā NATO ir saglabājusi savu patstāvību un Krievijai nav veto tiesību attiecībā uz tālāko NATO paplašināšanos, teica I. Lieģis.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors