Jumta līgums starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu dibināšanas organizacionālajai struktūrai

Valstis kas slēdz šo Līgumu, (turpmāk tekstā — Puses),

Atzīstot, ka droši naftas un gāzes transporta ceļi uz pasaules tirgu būs nepieciešami Pušu nākotnes labklājībai un enerģētikas drošībai,

Apzinoties, ka pieņemot lēmumus par naftas, dabasgāzes un/vai to produktu transportu, ieskaitot tranzītu, jāņem vērā visi juridiskie, komerciālie, vides un finansiālie faktori sadarbībā ar citām ieinteresētajām valstīm, kā arī vietējiem un ārvalstu uzņēmumiem, kas investē ogļūdeņraža resursu pētījumos,

Respektējot tirgus ekonomikas likumus naftas un gāzes sektorā, to skaitā ES dalībvalstīs spēkā esošos likumus un noteikumus, kā arī vēloties dot ieguldījumu starptautisko tiesību normu un prakses attīstībā, attiecībā uz naftas un gāzes tranzīta sektoru,

Saprotot, ka valstīm ir svarīga loma investīciju un tranzīta riska samazināšanā,

Rēķinoties, ka investīciju veicināšana, aizsardzība un režīms, saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem standartiem un starptautiskajām ekonomiskajām tiesībām, rada vajadzīgos priekšnoteikumus naftas un gāzes transporta sektora attīstībai,

Ar mērķi izveidot kopējus likumus un mehānismus, kas nodrošina efektīvu Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu darbību, saskaņā ar likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā starptautiskajā naftas un gāzes industrijā,

Ņemot vērā Enerģētikas hartā nospraustos principus,

IR VIENOJUŠĀS PAR SEKOJOŠO:

Apzīmējumi un definīcijas

1. Šīs Līguma vajadzībām,

I. Būvniecība nozīmē jaunu naftas un gāzes transporta sistēmu vai Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas daļas celtniecību.

II. Neparedzētu gadījumu komiteja, kas aprakstīta šī Līguma 1. panta 4. punktā, ir komiteja, kas izveidota no visu Iesaistīto Pušu pilnvarotiem pārstāvjiem, kam piešķirtas tiesības sniegt rekomendācijas tādu soļu speršanā no Pušu valdībām, lai savā teritorijā nodrošinātu Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas iekārtu, kas izveidotas saskaņā ar šo Līgumu, drošību un aizsardzību pret tādiem gadījumiem kā dabas stihijas, zemestrīces, radioaktīvais vai ķīmiskais piesārņojums, masu nemieri, terora akti un sabotāžas, noziedzīgi bojājumi un citiem līdzīgiem notikumiem.

III. Projekta realizācijas integrētā forma ir sadarbības forma, ko izvēlējušās Iesaistītās Puses, ar mērķi izveidot Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu, kas uzticēta vienai juridiskai personai vai juridisko personu grupai ar divām vai vairākām atsevišķām funkcijām, kā aprakstīts šī Līguma 7. pantā, vai cita jebkura cita veida integrācija.

IV. Starpvalstu komiteja, kas aprakstīta šī Līguma 8. panta 3. punktā, ir komiteja, ko veido visu Iesaistīto Pušu pilnvarotie pārstāvji, kam uzticētas tiesības šo Pušu vārdā novērot lēmumu realizēšanu attiecībā uz vienas vai vairāku Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu izveidošanu.

V. Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēma nozīmē naftas vai dabasgāzes un/vai to tālākas apstrādes produktu transporta sistēmu, kas šķērso vairāk kā vienas valsts teritoriju.

VI. Tehniskā apkope nozīmē tehniskās darbības, kas nepieciešamas Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas vai kādas tās daļas saglabāšanai funkcionālā stāvoklī tādiem mērķiem, kādiem šī sistēma ir paredzēta, saskaņā ar tehniskajiem, drošības un ekoloģiskajiem standartiem.

VII. Tehniskās apkopes institūcija ir juridiska persona vai juridisku personu grupa, kas dibināta vai izvēlēta, saskaņā ar šo Līgumu, ar mērķi veikt Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas vai kādas tās daļas tehniskās apkopes funkcijas.

VIII. Ekspluatācija nozīmē visas darbības, kas nepieciešamas stabilai, nepārtrauktai un efektīvai Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas funkcionēšanai saskaņā ar pastāvošajiem likumiem un noteikumiem.

IX. Ekspluatācijas institūcija ir juridiska persona vai juridisku personu grupa, kas dibināta vai izvēlēta saskaņā ar šo Līgumu, ar mērķi veikt Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas ekspluatāciju.

X. Citas iesaistītās juridiskās personas, kas minētas šī Līguma 3. un 6. pantā, nozīmē pilnvarotas, kompetentas institūcijas, kas aprakstītas šī Līguma 13. pantā.

XI. Iesaistītās Puses ir Puses, kuru teritoriju, saskaņā ar šo Līgumu, šķērso Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēma.

XII. Prakses un pielietojumi, kas minēti Preambulā un 3. pantā, ir veids, kā tiek veiktas specifiskas tehniskas, komerciālas un finansiālas darbības specifiskas rūpniecības vai tirgus ietvaros, kas iedibināts tradicionālās prakses rezultātā un ko pielieto profesionāļi, kas darbojas šajā rūpniecības nozarē vai tirgū.

XIII. Projekts apzīmē specifiskas darbības vai darbību plānošanu un veikšanu Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas ietvaros, ko paredz šis Līgums.

XIV. Projekta vadība ir daudznozaru komandas mobilizācija, ar uzdevumu realizēt Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas vispārējo rehabilitācijas vai būvniecības projektu, uzraugot un koordinējot darbības, kas saistītas ar šī projekta tehnoloģiju, pasūtījumu, tehnisko uzraudzību, būvniecības vadību un nodošanu ekspluatācijā, noteikta laika grafika, kvalitātes un izmaksu ietvaros.

XV. Projekta vadības institūcija ir juridiska persona vai juridisku personu grupa, kas dibināta vai izvēlēta saskaņā ar šo Līgumu, ar mērķi veikt projekta vadības funkcijas.

XVI. Projekta vadības institūcija un Ekspluatācijas institūcija var būt divas atšķirīgas institūcijas, kas darbojas projekta realizācijas un ekspluatācijas atšķirīgās fāzēs, saskaņā ar šo Līgumu, izņemot gadījumus, kad projekta vadības (pirms tā pabeigšanas brīža) un ekspluatācijas (pēc tā pabeigšanas brīža) duālās funkcijas tiek uzticētas vienai juridiskai personai vai juridisku personu grupai, saskaņā ar šī Līguma 6. panta 2. punkta nosacījumiem.

XVII. Protokols vai Protokoli apzīmē vienu vai vairākus līgumus starp divām vai vairākām Pusēm, kas vēlāk tiek noslēgti šī Līguma un tā realizācijas ietvaros un saskaņā ar šī Līguma principiem, noteikumiem un procedūrām, un tiek pievienoti Līgumam.

XVIII. Rehabilitācija apzīmē Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas vai kādas tās daļas revitalizāciju, rekonstrukciju, paplašināšanu vai pārveidošanu.

XIX. Jumta līgums ir šis Līgums, kas nosaka nepieciešamo strukturālo pamatu, noteikumus un procesu tā pielietojuma sfēras realizācijai, kā arī tādu trešo personu aizsardzībai, kas darbojas Līgumā noteiktās struktūras ietvaros.

2. Šajā Līgumā ietvertās definīcijas ir paredzētas tikai un vienīgi norāžu atvieglošanai un nav uztveramas kā Līguma normu tulkojumu ietekmējošas.

1. pants

Vispārējās saistības

Puses sadarbosies šī Līguma noteiktās struktūras ietvaros ar mērķi nodibināt, balstoties uz abpusēji pieņemamām normām un noteikumiem, vienu vai vairākas Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas, rehabilitējot esošās naftas un gāzes transporta sistēmas, būvējot jaunas, kur tas nepieciešams, kā arī veicot Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas/-u ekspluatāciju un tehnisko apkopi.

2. pants

Pielietojuma spektrs

1. 1. panta mērķu sasniegšanai Puses piekrīt uzņemties vai pieprasīt divpusējas vai daudzpusējas pārrunas ar citām Pusēm, lai ar atsevišķa Protokola palīdzību noskaidrotu, kuras daļas no esošās vai topošās Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas, kas šķērso to valsts teritoriju, Puses vēlētos izmantot kā sastāvdaļas vienā vai vairākās Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmās, kuras to teritorijā būvēs, ekspluatēs un tehniski apkalpos, kā iepriekšminēto Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu sastāvdaļu.

2. Neņemot vērā savstarpēju divu vai vairāku Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu savienošanu, kas veikta saskaņā ar šo Līgumu, katra šāda transporta sistēma būtu uztverama kā atsevišķs projekts, kas plānojams, rehabilitējams, būvējams, uzturams un ekspluatējams saskaņā ar dažādiem tehniskiem, komerciāliem, finansiāliem un ekoloģiskiem apsvērumiem. Katra no Pusēm var vienoties ar citām Pusēm par vairāk kā vienas Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas izveidošanu.

3. pants

Ekspluatācija

1. Neņemot vērā 7. panta 2. punktu un atzīstot nepieciešamību pēc likumiem, kas nodrošina efektīvu jebkuras saskaņā ar šo Līgumu izveidotās Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas funkcionēšanu, jebkuras šādas sistēmas ekspluatācija, ja tam piekrīt Iesaistītās Puses, var tikt uzticēta kopējai Ekspluatācijas institūcijai, kas dibināma vai izvēlēta saskaņā ar principiem, normām un procedūru, par kādu vienojas Iesaistītās Puses un, cik nepieciešams, citas iesaistītās juridiskās personas.

2. Ekspluatācijas institūcija var slēgt ekspluatācijas līgumu ar Iesaistītajām Pusēm un, cik nepieciešams, ar citām iesaistītajām juridiskajām personām, lai noteiktu principus un normas, uz kuriem balstīsies Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas ekspluatācija.

3. Neņemot vērā 7. pantu, un, ja tas nav īpaši norādīts kādā no šeit pievienojamiem Protokoliem, kopējā Ekspluatācijas institūcija var sniegt vienīgi transporta pakalpojumus naftas un gāzes pircējiem un/vai piegādātājiem, kā arī citām juridiskām personām, kam ir tiesības uz šādiem transporta pakalpojumiem saskaņā ar īpašu vienošanos, kas balstīta uz naftas un gāzes transporta līgumiem, sekojot starptautiskajiem standartiem un praksei naftas un gāzes industrijā.

4. pants

Rehabilitācija un būvniecība

1. Ja vien šajā Līgumā nav īpaši norādīts pretējais, katra Iesaistītā Puse, realizējot divu vai vairāk Iesaistīto Pušu lēmumus attiecībā uz vienas vai vairāku Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu izveidi, patur sev tiesības rehabilitēt eksistējošu Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu, kas šķērso tās teritoriju, un izveidot jaunu Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu, kas šķērso tās teritoriju, saskaņā ar nacionālajām tiesību normām, likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā minētās Puses teritorijā.

2. 1. panta noteikumi neliedz nevienai no Pusēm tiesības stāties atšķirīgās saistībās ar citu Iesaistīto Pusi ar mērķi rehabilitēt vai būvēt Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas daļas, kas šķērso tās teritoriju. Šādā situācijā divas vai vairāk Puses var vienoties nodot rehabilitācijas un būvniecības darbus savā teritorijā juridiskajai personai vai juridisko personu grupai, kas izveidota vai nozīmēta pēc Iesaistīto Pušu savstarpējas vienošanās.

3. Lai nodrošinātu vienas vai vairāku Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu, kas izveidotas starp vairāk kā vienu Iesaistīto Pusi, viendabīgumu un ekspluatācijas efektivitāti, šīs Iesaistītās Puses līguma slēgšanas brīdī saskaņā ar 1. un 2. punkta noteikumiem par Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas nacionālo daļu rehabilitāciju un būvniecību vienojas piemērot tehniskās instrukcijas vai standartus, kas ir starptautiski atzīti naftas un gāzes industrijā.

5. pants

Tehniskā apkope

1. 4. pantā noteiktās normas attiecināmas arī uz rehabilitēto vai no jauna būvēto Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas daļu tehnisko apkopi saskaņā ar šo Līgumu.

2. Saskaņā ar 3.1. punkta nosacījumiem, gadījumā, kad kopējā Ekspluatācijas institūcija apkalpo saskaņā ar šo Līgumu izveidotu Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu, un šādas sistēmas tehniskā apkope uzticēta juridiskajai personai vai personu grupai, kas nav 3. pantā minētā kopējā Ekspluatācijas institūcija, šādai juridiskai personai vai juridisko personu grupai, kas atbildīga par šādas transporta sistēmas tehnisko apkopi, jādarbojas kopējas Ekspluatācijas institūcijas pārraudzībā, kā to nosaka šis punkts un vispārējais ekspluatācijas līgums, saskaņā ar 3.2. punktu.

6. pants

Projektu vadība

1. Realizējot savu lēmumu nodibināt Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu saskaņā ar šo Līgumu, Iesaistītās Puses un, cik nepieciešams, arī citas iesaistītās juridiskās personas, ja tās devušas savu piekrišanu, var nolemt nozīmēt vispārējo atbildību par rehabilitācijas darbu iespējas izpēti, transporta sistēmas rehabilitācijas un būvniecības projektu un uzraudzību kopējai Projektu vadības institūcijai, kuru nodibina vai nozīmē Iesaistītās Puses un, ja nepieciešams, citas iesaistītās juridiskās personas, saskaņā ar vispārēji pieņemamiem principiem, normām un procedūru, par ko vienojas Iesaistītās Puses un, ja nepieciešams, citas iesaistītās juridiskās personas.

2. Neņemot vērā 7. panta 2. punktā noteiktās normas, nekas neliedz Iesaistītajai Pusei un, ja nepieciešams, arī citai iesaistītajai juridiskajai personas, uzticēt Projekta vadības institūcijas funkcijas kopējai Ekspluatācijas institūcijai, kā aprakstīts 3. panta 1. punktā.

7. pants

Projekta realizācijas integrētā forma

1. Ņemot vērā specifiskās tehniskās, komerciālās un finansiālās prasības katras individuālas Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas izveidošanai saskaņā ar Līgumu, Iesaistītās Puses var vienoties uzticēt vienu vai vairākas no 3. līdz 6. pantam minētās funkcijas kādai vienai juridiskai personai vai juridisku personu grupai, kuru Iesaistītās Puses izveidoja vai izvēlējās, un precīzāk saskaņā ar:

a. 4. panta 2. punktā un 5. panta 1. punktā minētajiem noteikumiem attiecībā uz rehabilitācijas/būvniecības un tehniskās apkopes funkcijām;

b. 3. panta 1. punktā un 5. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem attiecībā uz tehniskās apkopes un ekspluatācijas funkcijām;

c. 6. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem attiecībā uz projekta vadības un ekspluatācijas funkcijām;

d. 6. panta 2. punktā un 5. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem attiecībā uz projekta vadības, ekspluatācijas un tehniskās apkopes funkcijām;

2. Puses var pieņemt jebkuru citu projekta realizācijas integrēto formu, ieskaitot, bet neaprobežojas ar vispārējām ekspluatācijas normām, lai realizētu lēmumus par vienas vai vairāku Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu izveidi saskaņā ar šo Līgumu

8. pants

Pušu ekskluzīvās

jurisdikcijas jautājumi

1. Realizējot lēmumus par vienas vai vairāku Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu izveidi saskaņā ar šo Līgumu, Iesaistītās Puses ar atsevišķa Protokola palīdzību nosaka normas, kas regulē katras Puses ekskluzīvās tiesības tās teritorijā, kā arī pār fiziskām un juridiskām personām, kas darbojas šajā teritorijā attiecībā uz jautājumiem, ieskaitot, bet neaprobežojoties, par sociālajām garantijām, darba tiesību normām, būvniecības noteikumiem, licencēšanu, drošības tiesību normām, fiskālajiem un muitas jautājumiem, vides aizsardzības tiesību normām, ciktāl tie attiecināmi uz nacionālo Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu daļu projektēšanu, finansēšanu, rehabilitāciju, būvniecību, tehnisko apkopi un ekspluatāciju.

2. Ja vien šajā Līgumā vai tam klātpievienotajos Protokolos nav noteikts citādi, nevienai no Pusēm nav tiesību izdarīt savās nacionālajās tiesību normās izmaiņas tādā mērā, kas varētu novest pie Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu daļu projektēšanas, finansēšanas, rehabilitācijas, būvniecības, tehniskās apkopes un ekspluatācijas apgrūtināšanas. Parādoties pretrunām starp šajā Līgumā vai klātpievienotajos Protokolos noteiktajām normām un Pušu nacionālajām tiesību normām, dominē šajā Līgumā un klātpievienotajos Protokolos noteiktās normas.

3. Puses sadarbojas ar mērķi izveidot ar vēlāk klāt pievienojama Protokola palīdzību pilnvarotu Starpvalstu komiteju, kam Līgumslēdzēju Pušu vārdā un interesēs tiek uzticētas tiesības novērot to lēmumu realizāciju, kas saistīti ar vienas vai vairāku Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmu izveidi saskaņā ar šo Līgumu.

4. Puses sadarbojas ar mērķi izveidot, ar vēlāk klāt pievienojama Protokola palīdzību, pilnvarotu Neparedzētu gadījumu komiteju, kam ir rekomendējošas tiesības attiecībā uz tiem Pušu lēmumiem, kas tiek pieņemti, lai to teritorijā nodrošinātu Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas drošību un aizsardzību pret tādiem gadījumiem kā dabas stihijas, zemestrīces, radioaktīvais vai ķīmiskais piesārņojums, masu nemieri, terora akti un sabotāžas, noziedzīgi bojājumi un citi līdzīgas dabas gadījumi. Šādus gadījumus, tāpat kā Neparedzētu gadījumu komisijas funkcijas, nosaka Iesaistītās Puses uz pamatiem, kas pieņemami katrai saskaņā ar šo Līgumu izveidotai Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmai.

5. Protokoli, kas tiks pievienoti šim Līgumam, kļūst par Līguma neatņemamu sastāvdaļu un ir saistoši tikai tām Pusēm, kas šos Protokolus parakstījušas.

9. pants

Vides aizsardzība

Realizējot šo Līgumu, puses vienojas par ciešāku starpvaldību sadarbību ar mērķi izveidot kopējas institūcijas, kas darbojas saskaņā ar starptautiskām normām, kā Kioto protokols Apvienoto Nāciju organizācijas deklarācijai “Par klimata maiņu” un Enerģētikas hartas protokols “Par enerģijas resursu efektīvu izmantošanu un ar to saistītiem vides aspektiem”, ņemot vērā vietējos vides apstākļus, un realizēt kopēju politiku vides aizsardzībā pret jebkādu kaitīgu ietekmi, ko varētu radīt Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas projektēšana, finansēšana, rehabilitācija, būvniecība, tehniskā apkope un ekspluatācija.

10. pants

Inkorporācija

nacionālajās tiesību normās

1. Puses apņemas spert visus nepieciešamos soļus šī Līguma normu inkorporācijai un realizācijai savās nacionālajās tiesību normās.

2. Gadījumos, kad šis Līgums atļauj vai uzliek par pienākumu izveidot atsevišķu Protokolu vai Protokolus, kas pēc tam attiecīgi kļūs par šī Līguma pielikumu, par šādu Protokolu vai Protokoliem vienojas Iesaistītās Puses, ņemot vērā katra šī Līguma struktūras ietvaros realizējama projekta specifiskās prasības. Šādu Protokolu inkorporācija un realizācija nacionālajās tiesību normās tiek veikta saskaņā ar minēto Pušu konstitucionālajām un juridiskajām normām.

3. Pusēm nav tiesību izmantot savas nacionālās tiesību normas kā attaisnojumu par saistību neizpildi saskaņā ar Līgumu un Protokoliem, kas attiecīgi pievienoti Līgumam.

11. pants

Valsts un starpvalstu saistību

izpildes garantijas

Katra Puse garantē korektu un savlaicīgu no šī Līguma un tam pievienotajiem Protokoliem izrietošo saistību izpildi attiecībā uz citām Pusēm, kā arī trešajām personām, kas stājas līgumsaistībās ar šo Pusi par projektēšanas, rehabilitēšanas, būvniecības, finansēšanas, ekspluatācijas un tehniskās apkopes darbu veikšanu saskaņā ar šo Līgumu izveidotās Starpvalstu naftas un gāzes transporta sistēmas ietvaros.

12. pants

Strīdu izskatīšanas kārtība

Visi strīdi un nesaskaņas, kas rodas starp Pusēm un ir saistīti ar šī Līguma un tam klātpievienoto Protokolu interpretāciju un realizāciju, kā arī nesaskaņas starp kādu no Pusēm un trešo personu, kas saistītas ar tāda kontrakta vai līguma interpretāciju vai realizāciju, kas noslēgts starp Pusi un minēto trešo personu šī Līguma vai tam klātpievienoto Protokolu normu realizācijai, tiks izskatīti saskaņā ar atsevišķu Protokolu, par ko Puses vienojas atsevišķi.

13. pants

Pilnvarotās kompetentās institūcijas

1. Katra no pusēm informē citas Puses par nozīmēto valsts institūciju, aģentūru, valsts uzņēmumu vai citu pilnvarotu juridisku personu, kas saskaņā ar nacionālajām tiesību normām būs atbildīga par šī Līguma realizāciju katrā no šajā Līgumā ietvertajiem sektoriem (nafta un gāze).

2. Puses akceptē un garantē saistības, ko uzņemas šīs institūcijas Līguma un klātpievienoto Protokolu realizācijai, kā savas saistības.

14. pants

Citi starptautiski līgumi

1. Šajā Līgumā ietvertās normas neliedz Pusēm veidot citas starpvaldību sadarbības formas naftas un gāzes tranzīta sfērā.

2. Šī Līguma normas nav jātulko kā citu pastāvošo uz naftas un gāzes sektoru attiecināmo līgumu saistību un tiesību mainošas vai pārtraucošas, kā arī tās neietekmē citus starptautiskus līgumus, ko Puses slēgušas ar citām valstīm, un kuru mērķis saistīts ar Pušu teritorijā no šo valstu puses veikto investīciju aizsardzību, režīmu un veicināšanu.

15. pants

Gala nosacījumi

1. Līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2. Līgums atklāts parakstīšanai no 1999. gada divdesmit otrā jūlija līdz 2000. gada pirmajam janvārim. Līgums pakļauts ratifikācijai to līgumslēdzēju valstu parlamentos vai citās līgumslēdzēju valstu kompetentās institūcijās. Ratifikācijas instrumenti jāiesniedz glabāšanai Depozitārijam. Līguma Depozitārijs ir Ukrainas valdība.

3. Līgums stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc tam, kad iesniegts glabāšanai trešais līgumslēdzējas valsts ratifikācijas instruments. Līgumam var pievienoties sākot ar datumu, kad tas slēgts parakstīšanai. Pievienošanās instruments jāiesniedz glabāšanai Depozitārijam. Katrai Pusei, kas iesniedz glabāšanai savu ratifikācijas vai pievienošanās instrumentu pēc Līguma stāšanās spēkā, Līgums stājas spēkā dienā, kad Depozitārijam iesniegti glabāšanai šie instrumenti.

4. Līgums pakļauts vispārējām starptautiskajām tiesībām, tai skaitā Vīnes konvencijai par starptautisko līgumu tiesībām.

16. pants

Autentiskie teksti

Līgumu parakstījuši pilnvarotie pārstāvji angļu valodā un katras Puses valsts valodā. Neskaidrību gadījumā noteicošais ir teksts angļu valodā.

Līgums glabājas Depozitārijā, kur tas atradīsies tā arhīvos. Katra no Pusēm saņems no Depozitārija Līguma precīzu kopiju. Līguma Depozitārijam vienlaicīgi tiek uzlikts par pienākumu nosūtīt Līguma autentisko kopiju Apvienoto Nāciju organizācijas Ģenerālsekretāram reģistrācijai, saskaņā ar ANO hartas 102. pantu.

Parakstīts Kijevā, tūkstoš deviņi simti deviņdesmit devītā gada divdesmit otrajā jūlijā.

 

Armēnijas Republika

Azerbaidžānas Republika

Baltkrievijas Republika

Bulgārijas Republika

Gruzija

Kazahstānas Republika

Kirgīzijas Republika

Moldovas Republika

Rumānija

Tadžikistānas Republika

Turkmenistānas Republika

Ukraina

Uzbekistānas Republika