Latvijas Nacionālais nodarbinātības plāns 2001.gadam

Precizēts saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra sēdes protokollēmuma 31.¤ 2.punktu

Turpinājums. Sākums — “LV” 15.03.2001., Nr.42; 17.03.2001., Nr.44; 23.03.2001., Nr.48

II pīlārs. Uzņēmējdarbības attīstība

12. vadlīnija. Jaunu darba vietu radīšanas pasākumu sekmēšana

12.6. Secinājumi

Sekmīgs valsts atbalsts īpaši atbalstāmajos reģionos rosina ekonomisko aktivitāti, rada jaunas darba vietas un mazina būtiskās atšķirības starp dažādiem Latvijas novadiem. Lai sekmētu minēto, būtu nepieciešams:

— Turpināt īstenot jau eksistējošo Īpaši atbalstāmo reģionu programmu un turpmākajos gados būtiski pilnveidot reģionālās izlīdzināšanas politiku, izmantojot ES dalībvalstu pozitīvo pieredzi darbā ar Strukturālajiem fondiem;

— Paplašināt tās teritorijas (no 15% līdz 20% no valsts iedzīvotāju kopskaita), kurām piešķirams atbalstāmās teritorijas statuss, sadalot šīs teritorijas vismaz trīs kategorijās ar atšķirīgu atbalsta intensitāti.

Ņemot vērā SAPARD plāna saskaņošanu ar Eiropas komisiju, iespējamas izmaiņas, gan pasākumu un projektu skaita, gan arī atbilstošā finansējuma ziņā. Tomēr lauku ekonomikas dažādošanas pasākumi ir būtiski, lai radītu alternatīvas iespējas nodarbinātībai laukos.

13. vadlīnija. Pakalpojuma sfēras potenciāla izmantošana nodarbinātības līmeņa paaugstināšanas jomā

13.1. Situācijas raksturojums

VARAM Reģionālās attīstības departaments kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību un Labklājības ministriju 1999.–2000. gadā veica koordinatora funkcijas un atbalstīja Latvijas pašvaldības projekta “Jauni veidi darba vietu radīšanā ar iedzīvotāju līdzdalību” sagatavošanā.

1999. gadā tika nodibināti kontakti ar Vācijas Ģimeņu, senioru, sieviešu un jaunatnes lietu ministriju, lai Latvijas pašvaldību pārstāvji (Preiļu rajons un pašvaldību sadarbības apvienība “Ziemeļkurzeme”) varētu iepazīties ar līdzīga projekta praktisko realizāciju 4 Austrumvācijas rajonos, kurus raksturo zema attīstība, augsts bezdarba līmenis, iedzīvotāju apātija un depresija. Projekta pamatā ir sadarbības un demokrātijas princips, vietējā līmenī veicinot un radot iespējas iedzīvotāju iesaistīšanai reģiona attīstības procesos, vienlaicīgi nodrošinot jaunu darba vietu rašanos.

Pašlaik Preiļu rajonā un pašvaldību sadarbības apvienībā “Ziemeļkurzeme” pašvaldības ir uzsākušas un veic pasākumus projekta ieviešanā un iedzīvotāju aktivizēšanā.

VARAM piedalās projekta īstenošanā, nepieciešamības gadījumā sniedzot metodisko atbalstu, organizējot seminārus, kā arī uzturot kontaktus ar Vācijas ministriju, lai nodrošinātu īstermiņa konsultācijas.

Vairāki projekti saistīti ar jaunu atkritumu izgāztuvju izveidošanu un labiekārtošanu, kas arī noteikti būs saistīti ar jaunu darba vietu radīšanu — Ventspils reģionā, Ziemeļvidzemes reģionā, Dienvidlatgalē, Austrumlatgalē, Malienas reģionālais un Liepājas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekti.

Tiek realizēti arī reģionu attīstības projekti, piemēram, EV66 “Saldus rajona dienvidaustrumu daļas kompleksā attīstība”, kurš paredz radīt atbilstošus apstākļus iedzīvotāju primāro vajadzību (elektroapgāde, sakaru sistēma) apmierināšanai bijušā aviācijas mērķpoligona teritorijā Zvārdē, radīt vidi līdzsvarotai attīstībai reģionā, remontējot ceļa posmu Rīteļi-Kokmuiža, veicinot mazo uzņēmējdarbību un tūrisma attīstību reģionā. Projekta rezultātā tiks radīti priekšnoteikumi Saldus rajona dienvidaustrumu daļas teritorijas apdzīvošanai, saimnieciskai darbībai un iedzīvotāju labklājības pieaugumam

13.2. Mērķi 2001. gadam

— Vietējā līmenī veicināt jaunu darba vietu radīšanas pasākumus;

— Radīt priekšnoteikumus teritorijas apdzīvošanai, saimnieciskai darbībai un iedzīvotāju labklājības pieaugumam.

13.3. Līdzekļi

— Atbalsts projekta “Jauni veidi darba vietu radīšanā ar iedzīvotāju līdzdalību” īstenošanā;

— Reģionu attīstības projekts EV 66 “Saldus rajona dienvidaustrumu daļas kompleksā attīstība“.

13.4. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

13.5. Indikatori

— Jaunradīto darba vietu skaits vides sektora projektos.

13.6. Secinājumi

Sekmīgs valsts atbalsts pasākumu sistēmas attīstībai, kura pilnīgāk izmantotu nodarbinātības potenciālu pakalpojumu sfērā, t.sk., vides sektorā, ir jaunu darba vietu radīšanas garantija. Lai panāktu iepriekšminēto, būtu nepieciešams:

— Turpināt īstenot jau uzsāktos projektus un tālākajos gados sekot to pilnveidošanās procesam;

— Sekmēt pašvaldību lomas aktivizēšanu, risinot nodarbinātības problēmas – apzinot vietējo iedzīvotāju potenciālās iespējas un atbalstot pašiniciatīvu.

14. vadlīnija. Nodarbinātības veicināšanai labvēlīga nodokļu politika

14.1. Situācijas raksturojums

2000.gadā īstenotie pasākumi:

— lai samazinātu nodokļu slogu, 1999.gada 25.novembrī Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, atbilstoši kuriem ar 2000.gada 1.janvāri sociālās apdrošināšanas iemaksu kopējā likme ir pazemināta no 37 procentiem uz 36 procentiem, samazinot darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu daļas likmi par 1 procenta punktu;

— 1999.gada 25.novembrī Saeima ir pieņēmusi grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, atbilstoši kuriem ar 2000.gada 1.janvāri spēku ir zaudējis likums “Par īpašuma nodokli”, kas radīja nelabvēlīgu iespaidu uz uzņēmējdarbības attīstību (īpašuma nodokļa maksimālā likme bija 4% no ēku un būvju bilances vērtības). Tādējādi ar 2000.gada 1.janvāri ievērojami samazinās nodokļu slogs uzņēmējiem, jo ēkas un būves tiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli pēc vienotas likmes 1,5 procentu apmērā, piemērojot to ēku un būvju gada vidējai bilances vērtībai līdz laikam, kad tiks pabeigta ēku un būvju kadastrālā vērtēšana. Šī pasākuma efektivitāti būs iespējams novērtēt tikai noslēdzoties 2000.gadam;

— lai vienkāršotu nodokļu maksātāju reģistrāciju un dokumentu iesniegšanu, 2000.gadā tiek turpināts izstrādāt kārtību, kas nodrošinās operatīvu informācijas plūsmu no Uzņēmumu reģistra uz Valsts ieņēmumu dienestu.

14.2. Mērķi 2001. gadam

— Veicināt jaunu darbavietu radīšanu, samazinot darba devēja izmaksas par darbaspēka izmantošanu un novēršot negodīgu konkurenci starp darba devējiem, kuri veic nodokļu maksājumus, un nodokļu nemaksātājiem.

14.3. Līdzekļi

Atbilstoši 1999.gada 25.novembrī izdarītajiem grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ar 2001.gada 1.janvāri tiks turpināta nodokļu sloga samazināšana uzņēmējiem, samazinot darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksu daļas likmi vēl par 1 procenta punktu, sakarā ar ko kopējā sociālās apdrošināšanas iemaksu likme samazināsies no 36 procentiem līdz 35 procentiem. Tādējādi 2002.gadā salīdzinājumā ar 1999.gadu sociālās apdrošināšanas iemaksu kopējā likme būs samazinājusies par 4 procentu punktiem.

Tiks izstrādāti valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanu regulējošie normatīvie dokumenti. Valsts ieņēmumu dienesta metodisko norādījumu iemaksu administrēšanai izstrāde uzlabos un vienkāršos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu administrēšanu. Vienlaikus aktīvāk tiks veikti kontroles pasākumi, lai paplašinātu sociālo apdrošināšanas iemaksu maksātāju bāzi.

14.4. Pasākumu laika grafiki, resursi, atbildīgās institūcijas

* — Pasākumu īstenošanai nav nepieciešams tiešs papildu finansējums. Sakarā ar sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazināšanu par 1 procenta punktu nav paredzama sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu samazināšanās, jo tie tiktu kompensēti nodokļu iekasēšanas un administrēšanas uzlabošanas rezultātā.

14.5. Indikatori

— Sociālās apdrošināšanas iemaksu darba devēja daļas likmes pazemināšana par 1 procenta punktu;

— Izstrādātie normatīvie akti: Metodiskie norādījumi sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai.

14.6. Secinājumi

Viens no priekšnosacījumiem nodarbinātības veicināšanai valstī ir darba devēja veiktās valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu daļas likmes pazemināšana. Tādējādi tiek samazinātas darba devēja ražoto preču un sniegto pakalpojumu izmaksas, kas savukārt rada iespēju palielināt konkurētspēju un attīstīt uzņēmējdarbību, vienlaicīgi radot arī jaunas darbavietas.

Vēl būtiskāk ir nodrošināt godīgu konkurenci uzņēmēju vidū, panākot ar darbaspēka izmantošanu saistīto nodokļu (pirmkārt, sociālās apdrošināšanas iemaksu) administrēšanas uzlabošanu. Uzlabojot nodokļu administrēšanu, darba devēji būtu spiesti līdz šim nelegāli nodarbinātos strādniekus noformēt darbā oficiāli. Tādējādi, pirmkārt, palielinātos jaunu darbavietu skaits, un, otrkārt, līdz šim nelegāli nodarbinātajiem zustu iespēja saņemt arī bezdarbnieka pabalstu, tādējādi ietaupot arī budžeta līdzekļus. Vienlaikus nodokļu nemaksātājiem mazinātos iespēja ar dempinga cenām “izspiest” no tirgus to uzņēmumu preces (pakalpojumus), kuri veic nodokļu, t.sk. sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus.

III pīlārs. Uzņēmumu un to darbinieku pielāgošanās spēju veicināšana

15. vadlīnija. Sociālo partneru ieguldījumu darba organizācijas modernizācijā palielināšana un

16. vadlīnija Elastīgāku darba līguma formu ieviešana

15.&16.1. Situācijas raksturojums

Pāreja no industriālā sabiedrības modeļa uz informācijas sabiedrību izvirza jaunas prasības. Indivīdam jāapzinās, ka mācību iestādē iegūtās zināšanas nav pietiekamas visa mūža garumā un tādēļ mūžizglītībai jākļūst par ikviena cilvēka dzīves sastāvdaļu. Ņemot vērā straujo tehnoloģijas attīstību, jārēķinās ar to, ka nepastāv darbs uz mūžu vienā darba vietā vai arī pie viena darba devēja. Indivīdam ir jāspēj ātri uztvert un analizēt informāciju, kas saņemta no visdažādākajiem avotiem, jo tieši informācija kļūst par galveno sociālās un ekonomiskās aktivitātes komponenti.

Nepieciešams visu sociālo partneru plānveidīgs darbs, kuram labs pamats jau ielikts ar Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un tās struktūrvienību aktivitātēm, kā arī ar gadskārtējo Vienošanos starp LDDK un LBAS, Vienošanos starp LBAS un LPS, kā arī ar LBAS un LDDK pārstāvju līdzdarbību Tautsaimniecības padomē.

Tas nodrošina vajadzīgo informācijas apmaiņu, rada uzticību sociālo partneru vidū, dažādo darba organizācijas modernizācijas iespējas, taču paliek virkne problemātisku jautājumu, kas tiešā veidā kavē veikt darba organizācijas modernizāciju gan atsevišķos uzņēmumos, gan nozarēs un valstī kopumā.

LDDK un LBAS vienošanās paredz optimizēt individuālo darba līgumu un darba koplīgumu slēgšanu, atsevišķos jautājumos izstrādājot jaunu metodiku. Kā galvenais sociālā dialoga instruments tiek uzskatīts darba koplīgums, ar tā palīdzību var būtiski paaugstināt darbinieku sociālo un ekonomisko garantiju līmeni, ieviest jaunus individuālo darba līgumu nosacījumus, paredzot atvieglojumus dažādām strādājošo kategorijām (jauniešiem, kas mācās, jaunajām māmiņām, nepilnu darba laiku strādājošajiem, pie vairākiem darba devējiem strādājošajiem utt.), izdalīt līdzekļus darbinieku apmācībai un pārkvalifikācijai, atvieglot darbiniekiem orientāciju darba likumos.

Darba līgumu slēgšanas kārtību nosaka valstī spēkā esošā likumdošana, galvenokārt Latvijas Darba likumu kodekss. Tas uzrakstīts pārāk kategoriskā formā, tādējādi bieži vien izslēdzot normāla dialoga iespējas.

Daudzus jautājumus arodbiedrības regulē divpusējās sarunās ar darba devēju, gan uzņēmumu, gan arī nozaru līmenī slēdzot koplīgumus, tādejādi paredzot darbiniekiem papildus garantijas, sociālo drošību. Īpaši svarīgi tas ir privatizācijas procesa laikā, lai nodrošinātu darbiniekus pret nepamatotām atlaišanām, masveida darbinieku skaita samazināšanu, pret citām problēmām, kuras nevar paredzēt, slēdzot individuālo darba līgumus.

Tomēr bieži vien notiek noslēgto darba līgumu vienpusēja laušana vai arī atsevišķu nosacījumu maiņa. Joprojām daudzi darbinieki tādās nozarēs kā tirdzniecībā, celtniecībā, mežizstrādē, lauksaimniecībā, kokapstrādē tiek nodarbināti bez darba līgumiem.

Valsts interesēs būtu izvairīties no tamlīdzīgām problēmām nākotnē, tāpēc jāaktivizē jaunā Darba likuma virzība Saeimā, lai 2001.gadu varētu uzsākt ar likumu, kas atbilst ES nostādnēm darba un darba attiecību jomā, ir saskaņots ar Starptautiskās darba organizācijas konvencijām.

Turpmāk — vēl

“Latvijas Vēstneša” normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre