Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Padomē vadītājs, vēstnieks Georgs Andrejevs 2001.gada 7.maijā, vadot Latvijas prezidentūras laikā pēdējo Ministru vietnieku komitejas sēdi EP foto

Viens no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas nule aizvadītajā sesijā apspriestajiem jautājumiem bija Kultūras, zinātnes un izglītības komitejas sagatavotais ziņojums “Zinātniskie sakari”. Asamblejas rezolūcijā norādīts, ka sabiedrības un politiķu uzmanības lokā aizvien biežāk nonāk zinātnes problēmas. Lēmumi par zinātniskajiem jautājumiem nereti jāpieņem politiķiem, un viņu lēmumiem ir tālejoša ietekme uz mūsu visu ikdienas dzīvi. Pilsoņi par šīm problēmām izvirza jautājumus gan sev, gan viņu intereses pārstāvošajiem politiķiem. Tādēļ politiķiem, kas atrodas sabiedrības un zinātniskās pasaules saskares punktā, jāizprot arī zinātne, lai nodrošinātu pareizu lēmumu pieņemšanu. Politiķiem jārēķinās arī ar to, ka informācija par viņu lēmumiem tiek sniegta gan zinātniekiem, gan plašākai sabiedrībai. Šī iemesla dēļ zinātniskie sakari un zinātnieku paziņojumi kļuvuši par stratēģisku līdzekli sabiedrības un politiķu informētības nodrošināšanai, īpaši eksakto zinātņu nozarēs — kodolenerģētikā, vides piesārņotības novēršanā, gēnu inženierijā un biofizikā.

Sabiedrībai ir tiesības saņemt precīzu informāciju, un galveno informācijas apjomu tā iegūst no plašsaziņas līdzekļiem. Taču žurnālisti, gluži objektīvi, ne vienmēr spēj būt pietiekami kompetenti attiecīgajā zinātniskajā jautājumā, kas jāskaidro sabiedrībai. Tāpēc arī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja savā rezolūcijā aicinājusi visu četrdesmit trīs dalībvalstu valdības, zinātniekus un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus veicināt zinātniskās informācijas metožu pilnveidošanu gan nacionālā, gan arī visas Eiropas līmenī.

Šajā kontekstā ļoti apsveicama ir Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības Eiropas Padomē vadītāja, vēstnieka Georga Andrejeva iniciatīva sagatavot Latvijas Republikas oficiālajam laikrakstam “Latvijas Vēstnesis” publikāciju, kurā veiksmīgi sintezējusies autora profesionālā kompetence diplomātijā un medicīnā (Georgs Andrejevs, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, ir atzīta autoritāte arī Latvijas mediķu aprindās). Jo apsveicamāka mūsu autora iniciatīva ir tādēļ, ka akadēmiķa G.Andrejeva rakstā ar konkrētiem piemēriem parādīta arī kardinālā atšķirība starp okupācijas laika un neatkarīgās Latvijas jurisprudences principiem. Akadēmiķa aplūkotā problēma ir jo aktuālāka arī tāpēc, ka sabiedrību daudzās valstīs, diemžēl arī Latvijā, joprojām satrauc cilvēka orgānu nelikumīgas izmantošanas gadījumi.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors