Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas

Rezolūcija 1273 (2002)

Par zinātnisko komunikāciju

1. Daudzas zinātniskās tēmas arvien vairāk nonāk sabiedrības un politiķu uzmanības centrā. Politiķiem ir jāpieņem lēmumi par zinātniskiem jautājumiem, kam ir tālejoša ietekme uz pilsoņu ikdienas dzīvi. Pilsoņi uzdod jautājumus sev un izjautā arī politiķus, kas viņus pārstāv. Politiķiem, kas atrodas saskares punktā strap sabiedrību un zinātnes pasauli, ir jāsaprot zinātne, lai nodrošinātu to, ka viņu lēmumi ir, cik vien iespējams, informatīvi un lai viņi pēc tam var pieņemtos lēmumus izskaidrot sabiedrībai.

2. Zinātniskā komunikācija ir kļuvusi par galveno stratēģisko līdzekli, tāpēc ka tā sniedz informāciju gan sabiedrībai, gan politikas veidotājiem par notikumiem tādās jutīgās jomās kā kodolenerģija, piesārņojums, bioētika un gēnu inženierija, jaunajās informācijas un komunikāciju tehnoloģijās un kosmosa izpētē. Taču to var arī izmantot, lai popularizētu laboratoriju vai piesaistītu finansējumu.

3. Parlamentārās asamblejas rezolūcijā 1083 (1996) jau ir ietverts jautājums par pieņemto zinātnisko un tehnoloģisko lēmumu parlamentāro novērtējumu.

4. Ja sabiedrība ir neadekvāti, nepareizi vai nepilnīgi informēta, tas var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz zinātnes politikas lēmumiem, jo viedokļu kopums, kas ir (pareizi vai nepareizi) izveidojies par kādu noteiktu tēmu, ietekmēs politikas veidotājus, kam ir jāņem vērā sabiedriskā doma vai arī jāsaskaras ar iespēju zaudēt vēlēšanās. Žurnālistiem ir tiesības uzdot jautājumus par zinātnieku vai uzņēmumu sniegto informāciju un veikt patstāvīgus pētījumus.

5. Sabiedrībai tāpat ir tiesības saņemt pilnīgu un precīzu informāciju. Tāpēc ir nepieciešams sabiedrību regulāri informēt par zinātnes un tehnoloģijas jaunumiem. Tas palīdz nodrošināt saprātīgu attieksmi pret jebkuru pētniecību vai attīstību.

6. Kaut gan konferencēm, lekcijām, izstādēm un citiem pasākumiem, ko tieši vai netieši organizē zinātniskā sabiedrība, ir zināma loma sabiedrības informēšanā, lielākā daļa zinātniskās informācijas nonāk sabiedrībā ar masu informācijas līdzekļu palīdzību.

7. Pētniecības žurnālistiem parasti ir laba zinātniskā vai tehniskā sagatavotība. Taču to nevar apgalvot par žurnālistiem, kas nav specializējušies un tikai laiku pa laikam nodarbojas ar zinātniskiem jautājumiem. Ir ļoti iespējams, ka jebkura sniegtās informācijas neprecizitāte vai nepareiza interpretācija (kas radusies tāpēc, ka žurnālists nespēj jautājumu izskaidrot vai tiecas pēc sensācijas) maldinās, satrauks vai izraisīs nemieru sabiedrībā.

8. Zinātniskā sabiedrība un masu informācijas līdzekļi vēl joprojām nesaprot cits citu. Dažiem zinātniekiem ir tieksme izmantot žurnālistus vienīgi, lai popularizētu savu darbu, turpretim žurnālisti kritizē zinātniekus par to, ka viņi nesazinās valodā, ko cilvēki var saprast.

9. Parlamentārā asambleja aicina dalībvalstu valdības, zinātniekus un masu informācijas līdzekļus veicināt piemērotu zinātniskās informācijas komunikācijas līdzekļu izmantošanu gan valsts, gan Eiropas līmenī, lai nodrošinātu atklātību, caurskatāmību un līdzsvaru, sevišķi:

a) mudinot universitātes un zinātniskās biedrības izglītot zinātniekus komunikācijā, izmantojot Apvienotās Karalistes paraugu, kur šādā darbā aktīvi iesaistās Britu Psiholoģijas biedrība un Sabiedrības zinātnes izpratnes komiteja;

b) sekmējot regulāru kontaktu veidošanos, pat padarot tos par institūtu, starp pētniecības žurnālistiem un zinātnieku aprindām, lai abas sabiedrības grupas labāk iepazītu viena otru;

c) atbalstot žurnālistu izglītošanu zinātniskajā komunikācijā, it īpaši izveidojot visās žurnālistikas izglītības iestādēs speciālas nodaļas pētniecības žurnālistu izglītošanai;

d) atbalstot nacionālo pētniecības žurnālistu asociāciju izveidošanu un to darbu, un to iesaistīšanos Eiropas Savienības Pētniecības žurnālistu asociācijas darbā;

e) nodrošinot sabiedrības atbalstu specializētajai zinātniskajai presei un veicinot izdevumu apvienošanos, lai uzlabotu to kvalitāti, paplašinātu lasītāju loku un paaugstinātu to reputāciju;

f) izveidojot pastāvīgu tehnisko platformu internetā, izmantojot Amerikas publiskās zinātniskās bibliotēkas modeli, ietverot zinātniskos arhīvus un forumus informācijas apmaiņai par dažādām zinātniski pētnieciskām tēmām;

g) mudinot zinātnieku sabiedrības un masu informācijas līdzekļu pārstāvjus kopīgi organizēt pasākumus, kas varētu izraisīt sabiedrībā interesi par noteiktām zinātnes nozarēm, tādus kā laboratoriju “atvērto durvju dienas”, “zinātnes nedēļas” un tematiskos vakarus televīzijā.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas