Mākslinieks Juris Petraškevičs. Uz vāka: Niklāvs Strunke. Florencietis ziemā |
Apgāds “Neputns” ir laidis klajā Borisa Vipera piemiņas krājumus
Borisa Vipera piemiņas lasījumi tika iedibināti 1988. gadā, kad atzīmējām ievērojamā mākslas zinātnieka simto dzimšanas dienu. Ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta iniciatīvu un Kultūrkapitāla fonda materiālo atbalstu 2000. gadā iznāca piekto lasījumu rakstu krājums “Latvijas māksla starptautisko sakaru kontekstā”, kam par moto bija izraudzīta Heinriha Velflīna izteiktā atziņa — “Izolēts mākslas darbs vēsturnieku vienmēr dara mazliet nemierīgu.” Mākslinieku savienības galerijā pagājušajā nedēļā tika svinētas kristības sesto lasījumu rakstu krājumam “Latvijas mākslas un mākslas vēstures likteņgaitas”.
Krājuma sastādītāja Rūta Kaminska atgādināja, ka profesionāla mākslas vēstures pētniecība Latvijā aizsākusies pirms vairāk nekā simt gadiem, jo par visai nozīmīgu darbu uzskatāma 1887. gadā izdotā Vilhelma Neimaņa grāmata “Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes tēlotājas mākslas un mākslas amatniecības vēsturisks pārskats no 12. gs. beigām līdz 18. gs. izskaņai”. Tālab arī historiogrāfiskais aspekts šķitis pietiekami nozīmīgs, lai to izraudzītos par mākslas zinātnieku diskusiju pamattēmu. Rakstu autori ir atzīti dažādu nozaru speciālisti, kuru pētnieciskās intereses aptver plašu Latvijas mākslas un arhitektūras mantojuma loku. Krājumā iekļauts arī līdz šim nepublicētais mākslas zinātnieka Jāņa Siliņa apcerējums par Niklāvu Strunki — kā 20. gadsimta 20.–30. gadu mākslas dzīves dokumentējums aculiecinieka skatījumā.
Sagatavošanā ir rakstu krājumi “Latvijas māksla tuvplānos” (sastādītāja Kristiāna Ābele) un “Arhitektūra un māksla Rīgā. Idejas un objekti” (sastādītājs Jānis Zilgalvis).
Ar šiem rakstu krājumiem tiek turpināta sērija “Materiāli Latvijas mākslas vēsturei”. Un līdzšinējais veikums devis drosmi iet arī tālāk. Mākslas zinātniece Elita Grosmane paziņoja, ka ar šo gadu tiek uzsākts liels un atbildīgs projekts — “Latvijas mākslas vēsture”.
Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore