Ar pateicību par veikumu 2001. gadā un ceļamaizi nākotnei

Kultūras ministrijas 19. februāra preses konferencē tika paziņoti Kultūras ministrijas prēmiju un stipendiju ieguvēji

Kultūras ministrijas prēmijas piešķir par spilgtu radošu devumu Latvijas kultūrā aizvadītajā gadā, par Latvijas kultūras attīstību veicinošu kultūras vērtību radīšanu visās kultūras un mākslas nozarēs, kā arī par Latvijas kultūras popularizēšanu pasaulē. Šogad prēmijām tika pieteikti 18 pretendenti. Ar Kultūras ministrijas konkursu komisijas lēmumu par spilgtāko radošo devumu Latvijas kultūras bagātināšanā aizvadītajā gadā prēmija piešķirta:

Silvijai Bricei — par nozīmīgiem pasaules literāro darbu tulkojumiem latviešu valodā (617 latu, pēc nodokļu samaksas — 500 latu),

Mārtiņam Braunam un Uģim Brikmanim — par Rīgas astoņsimtgadei veltīto unikālo skaņas un gaismas uzvedumu “Sapnis par Rīgu”, kas ir Latvijā pirmais lielformāta darbs piromuzikālajā žanrā (katram 350 latu, pēc nodokļu samaksas — 300 latu),

Georgam Pelēcim — par izciliem daiļrades sasniegumiem 2001. gadā — Trīspadsmitās jeb Londonas simfonijas un oratoriju “Dievs ir mīlestība” un “Kristus ir dzimis” pirmatskaņojumiem (617 latu, pēc nodokļu samaksas — 500 latu),

Ērikai Gulbei — par izcilu gleznieciskās kvalitātes apliecinājumu personālizstādē 2001. gadā Latvijas Mākslinieku savienības galerijā (617 latu, pēc nodokļu samaksas — 500 latu).

Pretendentus Kultūras ministrijas prēmijām tautas mākslā izvirza kultūras iestādes, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības un Tautas mākslas centra speciālisti.

Par spilgtu un radošu devumu tautas mākslā aizvadītajā gadā Kultūras ministrijas prēmijas piešķirtas:

Tekstilmāksliniecei Ingrīdai Ozolniecei, tautas lietišķās mākslas studijas “Dardedze” vadītājai, — par audumu rakstu grāmatu “Pamatraksti” un izstādi “Liedags” Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Keramiķei Lilijai Zeiļai, tautas lietišķās mākslas studijas “Latgale” vadītājai, — par veikumu skolu jaunatnes izglītojošās programmās, popularizējot Latgales keramikas vēsturi, keramikas izgatavošanas tehnoloģijas un metodes, par piedalīšanos lietišķās mākslas izstādēs Latvijā un ārzemēs.

Kordiriģentam Jevgenijam Ustinskovam, kora “Daugava” mākslinieciskajam vadītājam, — par 1. vietu jaukto koru grupā XIII Starptautiskajā koru konkursā Klaipēdā (Lietuvā) un par starptautiskā koru garīgās mūzikas festivāla Daugavpilī “Sudraba zvani” māksliniecisko vadību.

Rēzeknes Tautas teātrim (režisore Māra Zaļaiskalna) — par Fr.Trasuna izrādi “Tu navaicoj manis, kaids asu” un par 2001. gada Lielās balvas iegūšanu Frīdrihshāfenā (Vācija).

Horeogrāfei Ilutai Mistrei, kultūras nama “Lielvārde” bērnu un jauniešu deju kolektīva “Pūpolītis” vadītājai, — par ieguldīto radošo darbu Latvijas horeogrāfijas mākslā un deju kolektīva “Pūpolītis” attīstībā.

Prēmija ir 484 lati. Pēc nodokļu samaksas katrs apbalvotais saņem 400 latu.

Kultūras ministrija bija izsludinājusi stipendiju konkursu, lai rosinātu kultūras un mākslas profesionāļus un studentus intensīvam radošam vai studiju darbam, sekmētu nozīmīgu kultūras vērtību rašanos un sniegtu finansiālu atbalstu talantīgu jauniešu studijām ārvalstu augstskolās. Stipendija ir 75 lati mēnesī (pēc nodokļu samaksas). Stipendiāta pienākums ir trīs mēnešu laikā pēc pilna apjoma stipendijas saņemšanas iesniegt Kultūras ministrijā pārskatu par savu radošo vai studiju darbu (koncerti, izstādes, publikācijas u.tml.). Šogad konkursā piedalījās 55 pretendenti. Piešķirtas vienpadsmit gada un astoņas pusgada stipendijas.

Kultūras ministrijas radošās stipendijas 2002. gadā 12 mēnešus saņems:

Pēteris Butāns — vokāli instrumentālā skaņdarba “Kora simfonija” radīšanai,

Stīgu kvartets “Diference” — studijām YSAYE stīgu kvarteta meistarklasē,

Ieva Rozentāle — Baltijas valstu akadēmiskās mūzikas izdevuma “Baltic Music Review” realizācijai,

Edmunds Mickus — servera “Mūzika Latvijā” angļu lapas pilnveidei un regulārai informācijas aktualizācijai,

Matiass Knolls — mājaslapas www.Literatur.lv tālākai attīstībai un uzturēšanai,

Olga Žitluhina — modernā baleta izrādes bērniem “Alise Brīnumzemē” iestudējumam Latvijas Nacionālajā operā (pedagoģiskā un izglītojošā darbība),

Gunārs Binde — 70 mūža un 45 radošā darba gadiem veltītu izstāžu un kataloga sagatavošanai,

Gatis Šmits — diplomdarba kinofilmas veidošanai, pilnmetrāžas kinoscenārija izveidei,

Māra Pelēce — trīs foto un video mākslas projektu sagatavošanai izstādei Rīgā un citur,

Indra Roga — individuālajām mācībām Pēterburgas Teātra mākslas akadēmijā un Pēterburgas teātrī,

Solveiga Vasiļjeva — jauno mediju radošajai laboratorijai; radošajām studijām LU Fizikas laboratorijā un Londonas “IC – Holographics”.

Sešus mēnešus radošās stipendijas saņems:

Jevgēņijs Ustinskovs — mesas (vīru korim) sarakstīšanai un iestudēšanai,

Marina Gribinčika — trīs skaņdarbu komponēšanai,

Ildze Krontāle — Ojāra Vācieša Kopoto rakstu 10. sējuma sastādīšanai un sagatavošanai, publicēšanai,

Rita Meinerte — Veltas Tomas vēstuļu krājuma sastādīšanai,

Dace Rukšāne — romāna “Beatrises nakts stāsti” un lugas “Jauno laiku plūdi” rakstīšanai,

Līga Korlaša — zinātniski pētnieciskam darbam “Mihaila Čehova darba metodes izpēte”,

Jeļena Viktorova — projektam “Utagava Tojokuni III (Kunisada I) un viņa skola”,

Ieva Rudzīte — modernās dejas studijām K.Orfa institūtā Zalcburgā.

Lai finansiāli atbalstītu talantīgus dažādu nozaru profesionāļus, veicinātu viņu radošo izaugsmi un sekmētu nozīmīgu kultūras vērtību rašanos, ik gadu tiek piešķirtas divas stipendijas divu mēnešu ilgām studijām Parīzes Starptautiskā mākslas centra Latvijas darbnīcā. Stipendija (700 latu pēc nodokļu samaksas) paredzēta ceļa izdevumu un darbnīcas īres maksas segšanai. Stipendiāta pienākums ir gada laikā pēc atgriešanās no Parīzes sniegt publisku radošo pārskatu (izstāde, koncerts, radošais vakars u.tml.). Šogad konkursā piedalījās astoņi pretendenti.

Ar Kultūras ministrijas stipendiju Parīzē mācīsies Aija Bleija (aprīlī un maijā), Ģirts Muižnieks (oktobrī un novembrī).

Prēmiju pasniegšanas ceremonija paredzēta 28. februārī.

“LV” informācija